Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 3. augusta noteikumi Nr. 271 "Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji - autotransporta uzņēmumi - sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.1999., Nr. 248/250 (1708/1710) https://vestnesis.lv/ta/id/18210

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.272

Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumos Nr.289 "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem"

Vēl šajā numurā

06.08.1999., Nr. 248/250 (1708/1710)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 271

Pieņemts: 03.08.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1999.gada 3.augustā Noteikumi Nr. 271

Rīgā (prot. Nr. 39, 13.§)

Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji – autotransporta uzņēmumi – sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 panta sesto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei (turpmāk – nodokļa atvieglojums), un kārtību, kādā nodokļa maksātāji – autotransporta uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk – uzņēmumi), kuri saņem dotācijas regulāro pasažieru autopārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes autobusu satiksmes maršrutos (turpmāk – dotācijas), sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma izmantošanu.

II. Ar nodokli apliekamā ienākuma koriģēšana,  veidojot rezervi pasažieru pārvadājumos  izmantojamo autobusu iegādei

2. Uzņēmumi, kuri taksācijas periodā ir saņēmuši dotācijas, piemērojot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantā noteikto nodokļa atvieglojumu, samazina apliekamo ienākumu par summu, kas vienāda ar taksācijas periodā pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu (turpmāk – autobusi) iegādei izveidotās rezerves (turpmāk – rezerve) lielumu, ja rezerve ir izveidota, sadalot taksācijas perioda peļņu, kas ir aprēķināta saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu.

3. Uzņēmumi nodokļa atvieglojumu piemēro arī tad, ja rezerves izveidošana nav paredzēta to statūtos, bet uzņēmuma taksācijas perioda peļņa (peļņas daļa) rezervē tiek ieskaitīta, pamatojoties uz uzņēmuma īpašnieku (akcionāru pilnsapulces) lēmumu, kas pieņemts atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības veidu reglamentējošiem likumiem.

4. Uzņēmumi apliekamo ienākumu nevar samazināt par summu, par kādu taksācijas periodā izveidotās rezerves lielums pārsniedz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 panta otrajā daļā noteikto rezerves lielumu vai pārsniedz taksācijas perioda peļņas lielumu, kas ir aprēķināta saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu.

5. Par taksācijas periodu, kurā uzņēmums pirmo reizi izmanto nodokļa atvieglojumu, uzskatāms tas taksācijas periods, no kurā gūtās peļņas pirmo reizi saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu ir izveidota rezerve un saskaņā ar minētā likuma 6.panta trešo daļu ir samazināts taksācijas perioda apliekamais ienākums. Uzņēmums var sākt izmantot nodokļa atvieglojumu jebkurā taksācijas periodā, kurā ir piemērojams minētā likuma 8.1 pants (1.pielikums).

6. Uzņēmums viena taksācijas perioda laikā samazina apliekamo ienākumu tikai par vienu saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu izveidoto rezervi. Uzņēmums nedrīkst palielināt iepriekšējos taksācijas periodos izveidotās rezerves, izmantojot likuma 8.1 pantā noteikto nodokļa atvieglojumu (1.pielikums).

7. Uzņēmuma finansu grāmatvedībā attiecīgajā taksācijas periodā izveidoto rezervi nodala no citām rezervēm. Uzņēmumi taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina tikai tad, ja saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu izveidotā rezerve uzņēmuma grāmatvedībā ir iegrāmatota, samazinot konta "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" atlikumu un palielinot konta "Pārējās rezerves" attiecīgā pārskata gada subkonta "Pārskata gadā izveidotā rezerve pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei" atlikumu.

8. Ja triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā uzņēmums nav iegādājies autobusus vai iegādāto autobusu vērtība ir mazāka par izveidotās rezerves lielumu, apliekamo ienākumu palielina par noteiktā kārtībā aprēķinātu summu. Attiecīgā summa tiek aprēķināta kā starpība starp izveidotās rezerves lielumu trešā taksācijas perioda beigās un faktiski triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā iegādāto autobusu vērtību. Trīs pēc kārtas sekojošie taksācijas periodi tiek skaitīti, sākot ar to taksācijas periodu, kurā rezerve ir izveidota. Nosakot rezerves lielumu, neņem vērā rezerves lieluma samazinājumu, ja par šo summu ir samazināts apliekamais ienākums saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta ceturtās daļas 6.punktu.

9. Par uzņēmuma bilancē esošajiem autobusiem ir uzskatāmi Ceļu satiksmes drošības direkcijā uz uzņēmuma vārda (vai nomas ar izpirkumu gadījumā – uz iznomātāja vārda) reģistrētie autobusi atbilstoši uzņēmuma analītiskās uzskaites datiem.

10. Par faktiski iegādāto autobusu vērtību trešā taksācijas perioda beigās ir uzskatāma visu triju taksācijas periodu laikā faktiski iegādāto un trešā taksācijas perioda beigās autotransporta uzņēmuma bilancē esošo autobusu sākotnējā vērtība. Ja uzņēmums stihiskas nelaimes dēļ vai piespiedu kārtā citu iemeslu dēļ ir zaudējis autobusus, tad šo autobusu sākotnējo vērtību drīkst iekļaut faktiski iegādāto autobusu vērtībā (1.pielikums).

11. Ja uzņēmums ir iegādājies autobusus, izmantojot kredītu, nomā ar izpirkumu vai izmantojot citus līdzīgus nosacījumus, šādos gadījumos faktiski iegādāto autobusu vērtību nosaka atbilstoši taksācijas periodā veiktajiem maksājumiem, izņemot procentu maksājumus vai tiem pielīdzināmus maksājumus.

12. Faktiski iegādāto autobusu vērtībā ir iekļaujama arī to autobusu iegādes vērtības samaksa, kuri ir iegādāti, izmantojot kredītu vai līdzīgus nosacījumus to iepriekšējo taksācijas periodu laikā, uz kuriem ir attiecināms nodokļa atvieglojums, bet maksājums ir veikts taksācijas periodā. Uz faktiski iegādāto autobusu vērtību neattiecina to autobusu iegādes vērtības samaksu, kuri ir iegādāti, pirms uzņēmums pirmo reizi ir izmantojis nodokļa atvieglojumu (1.pielikums).

13. Ja uzņēmums taksācijas periodā ir zaudējis autobusa īpašuma tiesības saskaņā ar autobusu iegādes līguma nosacījumiem un nav saņēmis par to atlīdzību (kompensāciju), izņemot šo noteikumu 10.punktā minēto gadījumu, taksācijas periodā faktiski iegādāto autobusu vērtību uzņēmums samazina par to autobusa iegādes maksājumu summu, kas ir bijusi iekļauta iepriekšējos taksācijas periodos faktiski iegādāto autobusu vērtībā.

14. Trešā taksācijas perioda beigās, nosakot izveidotās rezerves lielumu, neņem vērā triju taksācijas periodu laikā izdarīto rezerves samazinājumu, ja saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta ceturtās daļas 6.punktu uzņēmuma apliekamais ienākums ir bijis samazināts par minētajām summām.

15. Nosakot faktiski iegādāto autobusu vērtību triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā, vienu maksājumu par viena un tā paša autobusa iegādi vai kredīta (nomas ar izpirkuma tiesībām) maksājumu par konkrēta autobusa iegādi attiecina tikai uz vienu attiecīgā taksācijas perioda rezervi. Ja maksājumu summa pārsniedz vienā taksācijas periodā izveidotās rezerves lielumu, maksājumu attiecina uz visām taksācijas periodā uzņēmumā esošajām rezervēm, sākot ar pirmajā no minētajiem trijiem taksācijas periodiem izveidoto rezervi. Ja faktiski iegādāto autobusu vērtība pārsniedz rezerves lielumu, uz kuru tā ir attiecināma, šo autobusu vērtību nedrīkst pārnest uz nākamajos taksācijas periodos izveidotajām rezervēm (1.pielikums).

16. Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu izveidoto rezervi, beidzoties trijiem pēc kārtas sekojošiem taksācijas periodiem, var izmantot pamatkapitāla palielināšanai, pārveidot par cita veida rezervēm vai citādi samazināt izveidotās rezerves summu atbilstoši attiecīgā uzņēmējsabiedrības veida darbību reglamentējošiem likumiem. Attiecīgajā taksācijas periodā izveidotās rezerves subkonta "Pārskata gadā izveidotā rezerve pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei" atlikumu noraksta pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma izmantošanas atbilstoši uzņēmuma īpašnieku (akcionāru pilnsapulces) lēmumam.

17. Ja pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma izmantošanas attiecīgajā taksācijas periodā rezerves samazinājuma summa ir iekļauta uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķinā, apliekamais ienākums ir samazināms par šo summu saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta ceturtās daļas 6.punktu.

III. Kārtība, kādā uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienestam   sniedz informāciju par nodokļa atvieglojuma piemērošanu

18. Uzņēmums (1.pielikums) tajā taksācijas periodā, kad rezerve ir izveidota, kopā ar attiecīgā taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

18.1. paziņojumu par rezerves izveidošanu taksācijas periodā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu (2.pielikums);

18.2. īpašnieku (akcionāru pilnsapulces) lēmuma norakstu (kopiju) par rezerves izveidošanu, sadalot taksācijas perioda peļņu.

19. Uzņēmums (1.pielikums) par rezervi, kurai taksācijas periodā ir beidzies likumā noteiktais triju taksācijas periodu termiņš, kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

19.1. pārskatu par izmantoto nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantoto autobusu iegādei saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu (3.pielikums);

19.2. dokumentu kopijas, kas apliecina autobusu iegādi triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā, ieskaitot rezerves izveidošanas taksācijas periodu;

19.3. tā dokumenta kopiju, kas izsniegts attiecīgajam uzņēmumam un apliecina autobusa reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā;

19.4. kredīta vai nomas ar izpirkumu līgumu kopijas, ja autobuss iegādāts par kredīta līdzekļiem vai pamatojoties uz nomas ar izpirkumu līgumu.

20. Uzņēmums tajā taksācijas periodā, kurā nodokļa atvieglojums ir izmantots pirmo reizi, kopā ar paziņojumu par rezerves izveidošanu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā izziņu par uzņēmuma bilancē taksācijas perioda sākumā esošo autobusu skaitu.

IV. Atbildība par pārkāpumiem nodokļa atvieglojuma piemērošanā

21. Par nepatiesu ziņu sniegšanu pārskatos par nodokļa atvieglojuma izmantošanu vai pārskatiem pievienotajos dokumentos uzņēmumam ir piemērojama likumā "Par nodokļiem un nodevām" un "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā atbildība.

22. Nosakot to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kuru var attiecināt uz apliekamā ienākuma palielinājumu, šo noteikumu 8.punktā minēto starpību reizina ar 25 % (nodokļa likme). Nokavējuma nauda un pamatparāda palielinājums šai nodokļa daļai tiek noteikts ar datumu, kad ir iesniegta uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, kurā ir izveidota attiecīgā rezerve. Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma summas ir samaksājamas 30 dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas dienas.

V. Noslēguma jautājums

23. Šie noteikumi, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ir piemērojami, sākot ar 1999.gada taksācijas periodu, līdz 2008.gadam. Pārskats par taksācijas periodā (laikposmā no 1999.gada līdz 2008.gadam) piemēroto nodokļa atvieglojumu iesniedzams katru gadu, sākot ar 2002.gadu, līdz 2011.gadam.

 

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs E.Krastiņš

1.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 3.augusta noteikumiem Nr. 271

Piemēri šo noteikumu atsevišķu punktu piemērošanai

1. Piemērs šo noteikumu 5.punkta piemērošanai.

Uzņēmuma īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu pirmo reizi izveidot rezervi no 1999.gada peļņas. Lai aprēķinātu veidojamās rezerves kopējo atļauto summu, uzņēmuma bilancē esošo autobusu skaits uz 1999.gada 1.janvāri, ja šī uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāra gadu, jāreizina ar pieciem tūkstošiem latu. Vienlaikus ar rezerves izveidošanu uzņēmums 1999.gada apliekamo ienākumu samazina par izveidotās rezerves summu saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta trešo daļu. Līdzīgi nodokļa atvieglojumu var izmantot 2000.gadā vai kādā no turpmākajiem gadiem līdz 2008.gadam.

2. Piemērs šo noteikumu 6.punkta piemērošanai.

Ja rezerve ir izveidota, sadalot 1999.gada peļņu, tad 1999.pārskata gada rezervi nedrīkst palielināt no 2000. un 2001.pārskata gada peļņas. 2000. un 2001.gadā ir veidojamas atsevišķas rezerves, sadalot attiecīgā pārskata gada peļņu.

3. Piemērs šo noteikumu 10.punkta piemērošanai.

Triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā uzņēmums ir iegādājies 15 autobusus. Vienu no tiem ir pārdevis, vienu – norakstījis zādzības dēļ. Tādējādi no 15 iegādātajiem autobusiem uzņēmuma bilancē ir 13 autobusi. Savukārt trešā taksācijas perioda beigās par iegādātiem ir uzskatāmi 14 autobusi, un to iegādes vērtība ir iekļaujama triju taksācijas periodu laikā faktiski iegādāto autobusu vērtībā.

4. Piemērs šo noteikumu 12.punkta piemērošanai.

Uzņēmums 1999.gadā ir iegādājies autobusu ar bilances sākotnējo vērtību 50000 latu, izmantojot piecu gadu ilgtermiņa aizdevumu ar procentu likmi 10 % gadā (maksājumus veic reizi gadā, piecos gados procentu maksājumu summa ir 15000 latu). Uzņēmums 1999.gadā ir samaksājis procentu maksājumus – 5000 latu – un autobusa vērtību – 10000 latu. Tādējādi uz faktiski iegādāto autobusu vērtību 1999.gadā var attiecināt tikai autobusa iegādes vērtības (aizdevuma pamatparāda) samaksu, t.i., 10000 latu, nevis 50000 latu vai 5000 latu. Tāpat 2000., 2001., 2002., 2003.gadā faktiski iegādāto autobusu vērtībā ir iekļaujamas autobusa sākotnējās vērtības daļas atbilstoši veiktajai aizdevuma pamatparāda samaksai, neņemot vērā procentu un tiem pielīdzināmus maksājumus.

5. Piemērs šo noteikumu 15.punkta piemērošanai.

Ja 2001.gadā uzņēmums ir veicis kredīta maksājumu par konkrētu autobusu – 100000 latu, veiktā maksājuma summu var iekļaut 1999.(2001., 2000.(2002., 2001.(2003.gadā faktiski iegādāto autobusu vērtībā, bet tikai vienu reizi. Ja 2001.gadā veikto maksājumu lielums pārsniedz atsevišķu rezerves lielumu (piemēram, 40000 latu gadā) 1999., 2000. un 2001.gadā, bet nepārsniedz triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu (1999., 2000., 2001.gadā) izveidoto rezervju kopējo lielumu, tad maksājumu attiecina atbilstoši rezerves lielumam (attiecīgi uz 1999.gadā izveidoto rezervi – 40000 latu, 2000.gadā – 40000 latu un 2001.gadā – 20000 latu). Savukārt, ja gadā izveidotās rezerves lielums ir 30000 latu, uz faktiski iegādāto autobusu vērtību ir attiecināmi 100000 latu. Izveidotās rezerves lielumu trešā taksācijas perioda beigās un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtības starpību – 10000 latu – nedrīkst pārnest uz 2002.gadā izveidoto rezervi.

6. Piemērs šo noteikumu 18. un 19.punkta piemērošanai.

Ja uzņēmums sāk izmantot nodokļa atvieglojumu un pirmo reizi izveido likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantā paredzēto rezervi 1999.gadā, kā arī veido attiecīgās rezerves 2000. un 2001.gadā, tad 2000.gadā uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par 1999.gadā izveidoto rezervi, 2001.gadā – par 2000.gadā izveidoto rezervi. 2002.gadā uzņēmums iesniedz gan paziņojumu par 2001.gadā izveidoto rezervi, gan pārskatu par 1999.gadā izveidoto rezervi, t.i., par to rezervi, kurai 2001.gadā ir beidzies likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktais termiņš, un pārskatu par 1999.(2001.gadā izmantoto nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma 8.1 pantu.

 

Finansu ministrs E.Krastiņš

2PIELN~1.JPG (87187 BYTES)

3PIELN~1.JPG (141907 BYTES)

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!