Latvijas Republikas Ministru
kabinets
1999.gada 3.augustā Noteikumi Nr.
271
Rīgā (prot. Nr. 39, 13.§)
Kārtība, kādā
piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru
pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā
nodokļa maksātāji – autotransporta uzņēmumi – sniedz Valsts
ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma
izmantošanu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par
uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 panta sesto daļu
I. Vispārīgais
jautājums
1. Šie noteikumi nosaka kārtību,
kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis)
atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei
(turpmāk – nodokļa atvieglojums), un kārtību, kādā nodokļa
maksātāji – autotransporta uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk
– uzņēmumi), kuri saņem dotācijas regulāro pasažieru
autopārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes autobusu satiksmes
maršrutos (turpmāk – dotācijas), sniedz Valsts ieņēmumu dienestam
informāciju par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma
izmantošanu.
II. Ar nodokli
apliekamā ienākuma koriģēšana, veidojot rezervi pasažieru
pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei
2. Uzņēmumi, kuri taksācijas
periodā ir saņēmuši dotācijas, piemērojot likuma "Par uzņēmumu
ienākuma nodokli" 8.1 pantā noteikto nodokļa atvieglojumu,
samazina apliekamo ienākumu par summu, kas vienāda ar taksācijas
periodā pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu (turpmāk –
autobusi) iegādei izveidotās rezerves (turpmāk – rezerve)
lielumu, ja rezerve ir izveidota, sadalot taksācijas perioda
peļņu, kas ir aprēķināta saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada
pārskatiem" 11. un 12.pantu.
3. Uzņēmumi nodokļa atvieglojumu
piemēro arī tad, ja rezerves izveidošana nav paredzēta to
statūtos, bet uzņēmuma taksācijas perioda peļņa (peļņas daļa)
rezervē tiek ieskaitīta, pamatojoties uz uzņēmuma īpašnieku
(akcionāru pilnsapulces) lēmumu, kas pieņemts atbilstoši
attiecīgo uzņēmējdarbības veidu reglamentējošiem likumiem.
4. Uzņēmumi apliekamo ienākumu
nevar samazināt par summu, par kādu taksācijas periodā izveidotās
rezerves lielums pārsniedz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
8.1 panta otrajā daļā noteikto rezerves lielumu vai pārsniedz
taksācijas perioda peļņas lielumu, kas ir aprēķināta saskaņā ar
likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu.
5. Par taksācijas periodu, kurā
uzņēmums pirmo reizi izmanto nodokļa atvieglojumu, uzskatāms tas
taksācijas periods, no kurā gūtās peļņas pirmo reizi saskaņā ar
likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu ir izveidota
rezerve un saskaņā ar minētā likuma 6.panta trešo daļu ir
samazināts taksācijas perioda apliekamais ienākums. Uzņēmums var
sākt izmantot nodokļa atvieglojumu jebkurā taksācijas periodā,
kurā ir piemērojams minētā likuma 8.1 pants (1.pielikums).
6. Uzņēmums viena taksācijas
perioda laikā samazina apliekamo ienākumu tikai par vienu saskaņā
ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu izveidoto
rezervi. Uzņēmums nedrīkst palielināt iepriekšējos taksācijas
periodos izveidotās rezerves, izmantojot likuma 8.1 pantā
noteikto nodokļa atvieglojumu (1.pielikums).
7. Uzņēmuma finansu grāmatvedībā
attiecīgajā taksācijas periodā izveidoto rezervi nodala no citām
rezervēm. Uzņēmumi taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina
tikai tad, ja saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
8.1 pantu izveidotā rezerve uzņēmuma grāmatvedībā ir iegrāmatota,
samazinot konta "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" atlikumu un
palielinot konta "Pārējās rezerves" attiecīgā pārskata gada
subkonta "Pārskata gadā izveidotā rezerve pasažieru pārvadājumos
izmantojamo autobusu iegādei" atlikumu.
8. Ja triju pēc kārtas sekojošu
taksācijas periodu laikā uzņēmums nav iegādājies autobusus vai
iegādāto autobusu vērtība ir mazāka par izveidotās rezerves
lielumu, apliekamo ienākumu palielina par noteiktā kārtībā
aprēķinātu summu. Attiecīgā summa tiek aprēķināta kā starpība
starp izveidotās rezerves lielumu trešā taksācijas perioda beigās
un faktiski triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā
iegādāto autobusu vērtību. Trīs pēc kārtas sekojošie taksācijas
periodi tiek skaitīti, sākot ar to taksācijas periodu, kurā
rezerve ir izveidota. Nosakot rezerves lielumu, neņem vērā
rezerves lieluma samazinājumu, ja par šo summu ir samazināts
apliekamais ienākums saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli" 6.panta ceturtās daļas 6.punktu.
9. Par uzņēmuma bilancē esošajiem
autobusiem ir uzskatāmi Ceļu satiksmes drošības direkcijā uz
uzņēmuma vārda (vai nomas ar izpirkumu gadījumā – uz iznomātāja
vārda) reģistrētie autobusi atbilstoši uzņēmuma analītiskās
uzskaites datiem.
10. Par faktiski iegādāto autobusu
vērtību trešā taksācijas perioda beigās ir uzskatāma visu triju
taksācijas periodu laikā faktiski iegādāto un trešā taksācijas
perioda beigās autotransporta uzņēmuma bilancē esošo autobusu
sākotnējā vērtība. Ja uzņēmums stihiskas nelaimes dēļ vai
piespiedu kārtā citu iemeslu dēļ ir zaudējis autobusus, tad šo
autobusu sākotnējo vērtību drīkst iekļaut faktiski iegādāto
autobusu vērtībā (1.pielikums).
11. Ja uzņēmums ir iegādājies
autobusus, izmantojot kredītu, nomā ar izpirkumu vai izmantojot
citus līdzīgus nosacījumus, šādos gadījumos faktiski iegādāto
autobusu vērtību nosaka atbilstoši taksācijas periodā veiktajiem
maksājumiem, izņemot procentu maksājumus vai tiem pielīdzināmus
maksājumus.
12. Faktiski iegādāto autobusu
vērtībā ir iekļaujama arī to autobusu iegādes vērtības samaksa,
kuri ir iegādāti, izmantojot kredītu vai līdzīgus nosacījumus to
iepriekšējo taksācijas periodu laikā, uz kuriem ir attiecināms
nodokļa atvieglojums, bet maksājums ir veikts taksācijas periodā.
Uz faktiski iegādāto autobusu vērtību neattiecina to autobusu
iegādes vērtības samaksu, kuri ir iegādāti, pirms uzņēmums pirmo
reizi ir izmantojis nodokļa atvieglojumu (1.pielikums).
13. Ja uzņēmums taksācijas periodā
ir zaudējis autobusa īpašuma tiesības saskaņā ar autobusu iegādes
līguma nosacījumiem un nav saņēmis par to atlīdzību
(kompensāciju), izņemot šo noteikumu 10.punktā minēto gadījumu,
taksācijas periodā faktiski iegādāto autobusu vērtību uzņēmums
samazina par to autobusa iegādes maksājumu summu, kas ir bijusi
iekļauta iepriekšējos taksācijas periodos faktiski iegādāto
autobusu vērtībā.
14. Trešā taksācijas perioda
beigās, nosakot izveidotās rezerves lielumu, neņem vērā triju
taksācijas periodu laikā izdarīto rezerves samazinājumu, ja
saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta
ceturtās daļas 6.punktu uzņēmuma apliekamais ienākums ir bijis
samazināts par minētajām summām.
15. Nosakot faktiski iegādāto
autobusu vērtību triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu
laikā, vienu maksājumu par viena un tā paša autobusa iegādi vai
kredīta (nomas ar izpirkuma tiesībām) maksājumu par konkrēta
autobusa iegādi attiecina tikai uz vienu attiecīgā taksācijas
perioda rezervi. Ja maksājumu summa pārsniedz vienā taksācijas
periodā izveidotās rezerves lielumu, maksājumu attiecina uz visām
taksācijas periodā uzņēmumā esošajām rezervēm, sākot ar pirmajā
no minētajiem trijiem taksācijas periodiem izveidoto rezervi. Ja
faktiski iegādāto autobusu vērtība pārsniedz rezerves lielumu, uz
kuru tā ir attiecināma, šo autobusu vērtību nedrīkst pārnest uz
nākamajos taksācijas periodos izveidotajām rezervēm
(1.pielikums).
16. Saskaņā ar likuma "Par
uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1 pantu izveidoto rezervi,
beidzoties trijiem pēc kārtas sekojošiem taksācijas periodiem,
var izmantot pamatkapitāla palielināšanai, pārveidot par cita
veida rezervēm vai citādi samazināt izveidotās rezerves summu
atbilstoši attiecīgā uzņēmējsabiedrības veida darbību
reglamentējošiem likumiem. Attiecīgajā taksācijas periodā
izveidotās rezerves subkonta "Pārskata gadā izveidotā rezerve
pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei" atlikumu
noraksta pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma izmantošanas
atbilstoši uzņēmuma īpašnieku (akcionāru pilnsapulces)
lēmumam.
17. Ja pēc uzņēmumu ienākuma
nodokļa atvieglojuma izmantošanas attiecīgajā taksācijas periodā
rezerves samazinājuma summa ir iekļauta uzņēmuma peļņas un
zaudējumu aprēķinā, apliekamais ienākums ir samazināms par šo
summu saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.panta
ceturtās daļas 6.punktu.
III. Kārtība,
kādā uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju
par nodokļa atvieglojuma piemērošanu
18. Uzņēmums (1.pielikums) tajā
taksācijas periodā, kad rezerve ir izveidota, kopā ar attiecīgā
taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju
iesniedz:
18.1. paziņojumu par rezerves
izveidošanu taksācijas periodā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu
ienākuma nodokli" 8.1 pantu (2.pielikums);
18.2. īpašnieku (akcionāru
pilnsapulces) lēmuma norakstu (kopiju) par rezerves izveidošanu,
sadalot taksācijas perioda peļņu.
19. Uzņēmums (1.pielikums) par
rezervi, kurai taksācijas periodā ir beidzies likumā noteiktais
triju taksācijas periodu termiņš, kopā ar uzņēmumu ienākuma
nodokļa deklarāciju iesniedz:
19.1. pārskatu par izmantoto
nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantoto autobusu
iegādei saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 8.1
pantu (3.pielikums);
19.2. dokumentu kopijas, kas
apliecina autobusu iegādi triju pēc kārtas sekojošu taksācijas
periodu laikā, ieskaitot rezerves izveidošanas taksācijas
periodu;
19.3. tā dokumenta kopiju, kas
izsniegts attiecīgajam uzņēmumam un apliecina autobusa
reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā;
19.4. kredīta vai nomas ar
izpirkumu līgumu kopijas, ja autobuss iegādāts par kredīta
līdzekļiem vai pamatojoties uz nomas ar izpirkumu līgumu.
20. Uzņēmums tajā taksācijas
periodā, kurā nodokļa atvieglojums ir izmantots pirmo reizi, kopā
ar paziņojumu par rezerves izveidošanu iesniedz Valsts ieņēmumu
dienestā izziņu par uzņēmuma bilancē taksācijas perioda sākumā
esošo autobusu skaitu.
IV. Atbildība
par pārkāpumiem nodokļa atvieglojuma piemērošanā
21. Par nepatiesu ziņu sniegšanu
pārskatos par nodokļa atvieglojuma izmantošanu vai pārskatiem
pievienotajos dokumentos uzņēmumam ir piemērojama likumā "Par
nodokļiem un nodevām" un "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā
atbildība.
22. Nosakot to uzņēmumu ienākuma
nodokļa daļu, kuru var attiecināt uz apliekamā ienākuma
palielinājumu, šo noteikumu 8.punktā minēto starpību reizina ar
25 % (nodokļa likme). Nokavējuma nauda un pamatparāda
palielinājums šai nodokļa daļai tiek noteikts ar datumu, kad ir
iesniegta uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija par taksācijas
periodu, kurā ir izveidota attiecīgā rezerve. Nokavējuma naudas
un pamatparāda palielinājuma summas ir samaksājamas 30 dienu
laikā pēc pārskata iesniegšanas dienas.
V. Noslēguma
jautājums
23. Šie noteikumi, nosakot ar
uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ir piemērojami,
sākot ar 1999.gada taksācijas periodu, līdz 2008.gadam. Pārskats
par taksācijas periodā (laikposmā no 1999.gada līdz 2008.gadam)
piemēroto nodokļa atvieglojumu iesniedzams katru gadu, sākot ar
2002.gadu, līdz 2011.gadam.
Ministru prezidents A.Šķēle
Finansu ministrs E.Krastiņš
1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 3.augusta noteikumiem Nr.
271
Piemēri šo noteikumu atsevišķu
punktu piemērošanai
1. Piemērs šo noteikumu 5.punkta
piemērošanai.
Uzņēmuma īpašnieki ir pieņēmuši
lēmumu pirmo reizi izveidot rezervi no 1999.gada peļņas. Lai
aprēķinātu veidojamās rezerves kopējo atļauto summu, uzņēmuma
bilancē esošo autobusu skaits uz 1999.gada 1.janvāri, ja šī
uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāra gadu, jāreizina
ar pieciem tūkstošiem latu. Vienlaikus ar rezerves izveidošanu
uzņēmums 1999.gada apliekamo ienākumu samazina par izveidotās
rezerves summu saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
6.panta trešo daļu. Līdzīgi nodokļa atvieglojumu var izmantot
2000.gadā vai kādā no turpmākajiem gadiem līdz 2008.gadam.
2. Piemērs šo noteikumu 6.punkta
piemērošanai.
Ja rezerve ir izveidota, sadalot
1999.gada peļņu, tad 1999.pārskata gada rezervi nedrīkst
palielināt no 2000. un 2001.pārskata gada peļņas. 2000. un
2001.gadā ir veidojamas atsevišķas rezerves, sadalot attiecīgā
pārskata gada peļņu.
3. Piemērs šo noteikumu 10.punkta
piemērošanai.
Triju pēc kārtas sekojošu
taksācijas periodu laikā uzņēmums ir iegādājies 15 autobusus.
Vienu no tiem ir pārdevis, vienu – norakstījis zādzības dēļ.
Tādējādi no 15 iegādātajiem autobusiem uzņēmuma bilancē ir 13
autobusi. Savukārt trešā taksācijas perioda beigās par iegādātiem
ir uzskatāmi 14 autobusi, un to iegādes vērtība ir iekļaujama
triju taksācijas periodu laikā faktiski iegādāto autobusu
vērtībā.
4. Piemērs šo noteikumu 12.punkta
piemērošanai.
Uzņēmums 1999.gadā ir iegādājies
autobusu ar bilances sākotnējo vērtību 50000 latu, izmantojot
piecu gadu ilgtermiņa aizdevumu ar procentu likmi 10 % gadā
(maksājumus veic reizi gadā, piecos gados procentu maksājumu
summa ir 15000 latu). Uzņēmums 1999.gadā ir samaksājis procentu
maksājumus – 5000 latu – un autobusa vērtību – 10000 latu.
Tādējādi uz faktiski iegādāto autobusu vērtību 1999.gadā var
attiecināt tikai autobusa iegādes vērtības (aizdevuma
pamatparāda) samaksu, t.i., 10000 latu, nevis 50000 latu vai 5000
latu. Tāpat 2000., 2001., 2002., 2003.gadā faktiski iegādāto
autobusu vērtībā ir iekļaujamas autobusa sākotnējās vērtības
daļas atbilstoši veiktajai aizdevuma pamatparāda samaksai,
neņemot vērā procentu un tiem pielīdzināmus maksājumus.
5. Piemērs šo noteikumu 15.punkta
piemērošanai.
Ja 2001.gadā uzņēmums ir veicis
kredīta maksājumu par konkrētu autobusu – 100000 latu, veiktā
maksājuma summu var iekļaut 1999.(2001., 2000.(2002.,
2001.(2003.gadā faktiski iegādāto autobusu vērtībā, bet tikai
vienu reizi. Ja 2001.gadā veikto maksājumu lielums pārsniedz
atsevišķu rezerves lielumu (piemēram, 40000 latu gadā) 1999.,
2000. un 2001.gadā, bet nepārsniedz triju pēc kārtas sekojošu
taksācijas periodu (1999., 2000., 2001.gadā) izveidoto rezervju
kopējo lielumu, tad maksājumu attiecina atbilstoši rezerves
lielumam (attiecīgi uz 1999.gadā izveidoto rezervi – 40000 latu,
2000.gadā – 40000 latu un 2001.gadā – 20000 latu). Savukārt, ja
gadā izveidotās rezerves lielums ir 30000 latu, uz faktiski
iegādāto autobusu vērtību ir attiecināmi 100000 latu. Izveidotās
rezerves lielumu trešā taksācijas perioda beigās un faktiski
iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtības
starpību – 10000 latu – nedrīkst pārnest uz 2002.gadā izveidoto
rezervi.
6. Piemērs šo noteikumu 18. un
19.punkta piemērošanai.
Ja uzņēmums sāk izmantot nodokļa
atvieglojumu un pirmo reizi izveido likuma "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli" 8.1 pantā paredzēto rezervi 1999.gadā, kā arī veido
attiecīgās rezerves 2000. un 2001.gadā, tad 2000.gadā uzņēmums
iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par 1999.gadā
izveidoto rezervi, 2001.gadā – par 2000.gadā izveidoto rezervi.
2002.gadā uzņēmums iesniedz gan paziņojumu par 2001.gadā
izveidoto rezervi, gan pārskatu par 1999.gadā izveidoto rezervi,
t.i., par to rezervi, kurai 2001.gadā ir beidzies likumā "Par
uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktais termiņš, un pārskatu par
1999.(2001.gadā izmantoto nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma
8.1 pantu.
Finansu ministrs E.Krastiņš
