Saeimas 2008. gada 2. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 2.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu ierosinājumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un mainīt lietu izskatīšanas secību un darba kārtības 29.punktu – lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu” – izskatīt uzreiz pēc darba kārtības 27.punkta – Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt šodienas sēdei apstiprināto darba kārtību.

Sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Labrīt, dāmas un kungi! Kolēģi!

Protams, tagad ir rudens un ir cirpšanas laiks, un ir ārkārtīgi moderni samazināt algas valžu un padomju locekļiem… es atgādinu, ka es runāju “par”… tomēr es gribu vērst atbildīgās komisijas, kurai šis likumprojekts tiks nodots, kā arī atbildīgās ministrijas uzmanību uz tām nepilnībām, kas ir minētajā likumprojektā.

Mums jau šodien ir jāzina, ka trim lielajām ostām ir dažādi statusi: tātad Rīgas brīv­osta un Liepājas SEZ ir atvasināta juridiskā persona, turpretī Ventspils osta ir pašvaldības iestāde. Līdz ar to ir jāpieņem lēmumi.

Šajā likumprojektā nekas nav rakstīts par Liepājas SEZ, jo Liepājā ir SEZ valde un nebūt nav Ostu valde.

Tāpat interesanti ir saskatīt šajā likumprojektā ministru kompetenci, jo, kā mēs zinām, atvasinātas publiskas iestādes pašas ir tiesīgas uz autonomu budžetu. Un no šā likumprojekta, manuprāt, izriet, ka turpmāk ostu valdēm, ostas valdes locekļiem, kurus iecels Ministru kabinets, algu maksās attiecīgā ministrija, jo tikai attiecīgā ministrija ir lemtspējīga par budžetiem.

Tā ka es vēršu Blumberga kunga un atbildīgās – Tautsaimniecības komisijas uzmanību uz to, ka acīmredzot šeit neizdosies izlabot esošo likumu, bet pirmajā lasījumā būs jāiesniedz pārdomāts, saprotams un alternatīvs likumprojekts.

K.Leiškalns.

Protams, lielās algas ir “jāapgriež”. Es tam varētu klusībā pat piekrist, bet ne jau ar šādām nekompetentām metodēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Vai kāds prasa balsojumu? Neprasa. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kā jau es teicu, viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi!

Es piekrītu likumprojekta anotācijā norādītajam, ka administratīvās tiesas ir pārslogotas un ka administratīvajam procesam ir jābūt efektīvākam. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, man ir jautājums: kāpēc valdība uzskata, ka informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu var pārsūdzēt tikai tagad, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, izlaižot apelāciju?

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kāpēc es runāju “pret”. Tāpēc, ka šāda lieta, sašaurinot šo tiesvedības procesu, varētu būt pretrunā ne tikai ar Satversmi, proti, ar Satversmes 100. un 115.pantu, bet arī – es jums to minēšu – ar vides jomu, kur es esmu pēdējos gadus īpaši specializējusies, proti, ar vienu starptautisku konvenciju.

Ja mēs runājam par Satversmi, tad Satversmē, 100.pantā, vārda brīvība ir noregulēta. Kā jūs zināt, vārda brīvības pamatā ir tikai informēta sabiedrība; pretējā gadījumā, ja sabiedrība netiek pietiekami informēta, tad šis vārda brīvības paudējs atsevišķos gadījumos vienkārši, kā liecina prakse, pārvēršas par pūli.

Otrkārt, Satversmes 115.pantā ir nostiprināts valsts objektīvais pienākums sniegt informāciju sabiedrībai vides aizsardzības jomā.

Un beidzot par šo konvenciju, kuru jūs varbūt nezināt. 2002.gadā Saeima ir ratificējusi Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Kā jūs redzat, viens no trijiem pīlāriem – un pats pirmais – ir tieši tiesības uz informāciju. Pēc tam seko līdzdalības tiesības un visbeidzot – vēršanās tiesā.

Es šajā gadījumā nerunāju no opozīcijas viedokļa, ka man nepatiktu, ka tagad kāds valdības priekšlikums tiek iesniegts. Es tiešām jūs aicinu izvērtēt šo priekšlikumu no konstitucionālo tiesību viedokļa un balsot “pret” šo grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 9, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Latkovska, Mūrnieces, Bendrātes un Ziedones-Kantānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijām pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

 

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pirms trim četriem mēnešiem, kad sākās visa epopeja ar Loskutova noņemšanu no amata, valdošās koalīcijas politiķi, visi kā viens, teica: “Nu, tātad Loskutovs ir jānoņem no amata, jo ir pamatoti sakāms – tur ir pārkāpumi. Mēs rīkosim atklātu konkursu un pieņemsim jaunu KNAB vadītāju.” Taču pagāja apmēram trīs nedēļas, un ideja par atklāta konkursa rīkošanu jau vairs neizskanēja ne no viena politiķa mutes. Pēdējais, kas ir, – Godmanis argumentē ar to, ka izraudzīšana notiks tikai no profesionāļu vidus, tas ir, no tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums gan to nenosaka. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Latkovski par KNAB vadītāju!”) Bet, lai nenotiktu līdzīgi, kā bija ar atklāta konkursa rīkošanas ideju, mēs piedāvājam iet palīgā Godmaņa kungam. Ja jau viņš argumentē, ka par jauno KNAB vadītāju ir jāizraugās profesionālis, “Jaunais laiks” piedāvā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā grozījumu, kurš paredz: kandidātam jābūt ar vismaz piecu gadu pieredzi KNAB vai tiesībsargājošās iestādēs. Tas izslēgtu iespēju pēc tam atkal mainīt domas un iecelt kādu cilvēku pilnīgi no malas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: “Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Latkovska, Mūrnieces, Bendrātes un Ziedones-Kantānes iesniegtā likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 43, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Runāt “pret” pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Es faktiski turpināšu cienījamās Ilmas Čepānes runu par pamatbrīvību ierobežojumiem. Bijusī Satversmes tiesas tiesnese runāja par vārda brīvības ierobežojumu, un pilnībā analoģisks sapulču brīvības ierobežojums ir jums te redzams. Un tagad atļaujiet man izklāstīt PCTVL frakcijas publisko paziņojumu saskaņā ar apspriežamo likumprojektu.

Lēmums padarīt stingrāku likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ir valdības pēdējais arguments strīdā ar sociālajiem partneriem. Saeima gatavojas 2.oktobrī nodot komisijām Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Sākotnējā variantā grozījumi paredz likvidēt apelācijas instanci, pārsūdzot tiesā sapulces aizliegumu. Tādā veidā būtiski pieaug iespēja, ka pašvaldības nepamatoti un nesodīti aizliegs protesta akcijas. Izskatot likumprojektu Saeimā, pie kuras sliekšņa kā nelūgti viesi aizvien biežāk pulcējas ar valdības politiku neapmierinātie skolotāji, mediķi un citu profesiju pārstāvji, var sagaidīt, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks likumā ieviesti arī citi ierobežojumi Satversmes garantētajai sapulču brīvībai.

PCTVL frakcija aicina neizmantot pamattiesību un pamatbrīvību ierobežojumus kā argumentu strīdos ar sociālajiem partneriem un balsos “pret” likumprojektu visos tā virzības etapos Saeimā.

Cienījamie skolotāju, mediķu, policistu un pārējo tautas slāņu aizstāvji, kuri piepilda šo zāli! Es aicinu jūs jau šobrīd balsot “pret”, lai atņemtu PCTVL frakcijai to gandarījumu – balsot “pret” šo likumprojektu četras reizes, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kamēr mēs parlamentā domājam par to, kā uzlabot bērnu drošību, valdība mums ir atsūtījusi likuma grozījumu, kas aizstāv bērnu izvarotājus un slepkavas. Šā grozījuma būtība ir tā, ka Tieslietu ministrija piedāvā atbrīvot pirms termiņa tos bērnu izvarotājus un slepkavas, kuri būs svēti nosolījušies nekad vairs tā nedarīt un sadarboties ar Valsts probācijas dienestu. Manuprāt, šie grozījumi ir liekulīgi un ciniski. Liekulīgi tāpēc, ka pats tieslietu ministrs pirms neilga laika teica, ka viņš ir kategoriski pret to, ka pirmstermiņa atbrīvošanu varētu piemērot šādiem noziedzniekiem. Taču tagad mēs redzam, ka darbos viņš dara pretējo. Atsūtījis šo grozījumu ir tieši tieslietu ministrs!

Ciniski tie ir tāpēc, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija ar šiem grozījumiem lielās kā ar vienu no saviem darbiem, ko tā ir paveikusi bērnu labā. Tas, ko mēs redzam šajos grozījumos, patiesībā tiek darīts bērnu izvarotāju un slepkavu labā. Jo pagājušajā nedēļā parlaments jau ir nobalsojis par grozījumu tieši šajā pašā pantā, kas paredz, ka pirmstermiņa atbrīvošana bērnu izvarotājiem un slepkavām nav iespējama.

Tāpēc es lūdzu parlamentu balsot “pret” šiem grozījumiem Krimināllikumā, ko mums ir atsūtījusi valdība, atbalstījusi Tieslietu ministrija un Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Šmita kungs.

Godātie kolēģi, tātad, pirms mēs balsojam par šā likumprojekta nodošanu komisijām vai komisijai, ir jautājums: vai kādam ir iebildumi pret to (No zāles: “Nekādu iebildumu!”), ka mēs papildinām Prezidija atzinumu ar to, ka mēs šo likumprojektu nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet jebkurā gadījumā Juridiskā komisija paliek atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 18, atturas – 13. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas “Par atvaļinājuma piešķiršanu” deputātiem. Deputāts Sergejs Dolgopolovs lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 6. līdz 10.oktobrim. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Sergejam Dolgopolovam ir piešķirts.

Arī deputāte Karina Pētersone lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Karinai Pētersonei! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātei Karinai Pētersonei piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par likumu nodošanu otrreizējai caurlūkošanai komisijām”.

Likums “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu šis likums kopā ar Valsts prezidenta motivētiem iebildumiem bez debatēm ir nododams atbildīgajai komisijai un citām komisijām. Mums ir jālemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.oktobris, izskatīšana – 27.novembrī, jo tad apritē būs arī budžets nākamajam gadam. Un tie ir saistīti jautājumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” tiek izskatīts Saeimas 27.novembra sēdē un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.oktobris? Deputāti neiebilst. Vai kāds pieprasa balsojumu? Deputāti nepieprasa balsojumu. Tātad 6.oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 27.novembrī likums tiks skatīts Saeimas sēdē.

Nākamais ir likums “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, ko mēs no Valsts prezidenta arī esam saņēmuši otrreizējai caurlūkošanai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un datumu, kad mēs Saeimas sēdē skatīsim šo likumu.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 30.oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāts Spurdziņš piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 6.oktobri un izskatīt Saeimas sēdē 30.oktobrī. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa balsojumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.oktobris un izskatīšana Saeimas sēdē – 30.oktobrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Elmāra Lenša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ieteikumu apstiprināt Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā Elmāru Lenšu.

Uzklausot ministrijas pārstāvjus, kā arī pašu tiesneša amata kandidātu – pašreizējo Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokuroru –, komisija nonāca pie vienprātīga slēdziena, ka ir jāatbalsta Elmāra Lenša apstiprināšana Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā. Aizklātā balsojumā ar 12 balsīm “par”, nevienu – “pret” un nevienu – “atturas” Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elmāra Lenša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – pieprasījums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam “Par ministrijas darbību”.

Pieprasījuma iesniedzēju vārdā – deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Gandrīz ik nedēļu Latviju šokē ziņas par vardarbību pret bērniem, un traģiski ir tas, ka šī parādība savā ziņā jau ir kļuvusi par sadzīvisku normu pie mums.

2007.gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrija kopumā ir izstrādājusi vien sešus normatīvo aktu grozījumu projektus, nodarbinot 98 darbiniekus un iztērējot 14 miljonus latu no valsts budžeta. Savukārt, kā liecina ministra Baštika izteikumi presē, līdzekļus šī ministrija plāno ietaupīt, samazinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reģionālo inspektoru skaitu. Gandrīz neticami!

Laikā, kad paaudžu atjaunošanās dabiskā ceļā Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē, kad katru dienu iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 30 cilvēkiem, kad nepieciešamā dzimstības koeficienta 2,1 vietā ir 1,26, laikā, kad Latvija ir starp desmit visnovecojošākajām valstīm pasaulē, kur bērnu līdz 14 gadu vecumam skaits ir samazinājies no 20 procentiem 1989.gadā līdz 15 procentiem 2006.gadā, bet 65 gadu un vēl vecāku cilvēku īpatsvars no 16 procentiem 2005.gadā 2051.gadā gandrīz dubultosies, kad aizvien aktuālāka kļūst jaunu cilvēku aizbraukšana, lai nodrošinātu sevi un ģimeni, kad ir zems dzimstības līmenis, jo nav drošības ne par attiecību stabilitāti, ne par bērnu nākotni, ne par finansēm vai mājokli, laikā, kad patērētāju sabiedrībā ir totāla vērtību krīze, augsta mirstība, pašnāvības, autoavārijas, vardarbība, noziedzība, mīlestības un sapratnes trūkums, stress, katastrofāli liels abortu skaits – 12 tūkstoši gadā, tas ir, viens aborts uz katru no diviem dzīviem piedzimušiem bērniem, un slima sabiedrība (ar to es domāju alkoholismu, smēķēšanu, narkomāniju, datoratkarību, atkarību no azartspēlēm un visu pārējo), tik lielai institūcijai, kāda ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ar gandrīz 100 darbiniekiem un 14 miljonu latu finansējumu gadā, būtu jāstrādā daudz intensīvāk un daudz jaudīgāk. Tāpēc, es domāju, ir iemesls par to parunāt Pieprasījumu komisijā, un es aicinu Pieprasījumu komisiju izskatīt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Rībenai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta pirmo daļu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās šodienas darba kārtības sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 593/Lp9. Otrajam lasījumam ir saņemts viens – deputāta Plinera priekšlikums, un, izskatījusi to, komisija ir nolēmusi neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ļaujiet man paust gandarījumu par to, ka atkal ir sākts līguma ar Krieviju par sociālo nodrošināšanu izskatīšanas process. Līguma ratifikācija nesīs labumu gan nelielam skaitam Krievijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuri strādā Latvijā, gan arī lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā kaimiņvalstī. Starp citu, pēdējo skaits var krasi pieaugt, jo Latvijas ekonomiskais cikls ieiet recesijas periodā tajā pašā laikā, kad Krievijas ekonomika turpina efektīvi attīstīties un tajā vērojams acīm redzams darba roku trūkums.

Īpaša loma apspriežamajā līgumā, protams, ir ne tikai nākotnei, bet arī pagātnei. Runa ir par Latvijas nepilsoņiem. Viņiem beidzot tiks ieskaitīts darba stāžs, kurš ir uzkrāts Krievijā līdz 1991.gadam un kuru pašreiz ieskaita tikai pilsoņiem. Uz viņiem arī ir attiecināms apspriežamais frakcijas priekšlikums, kas sastāv no divām daļām.

Pirmā daļa ir tīri informatīva un skan šādi: “Valsts nodrošina to personu apzināšanu un informēšanu, kurām saskaņā ar šo līgumu ir tiesības uz pensijas pārrēķināšanu.” Tātad pienākums būt par pieaugošās pensijas pārrēķināšanas un klienta informēšanas iniciatoru tiek uzlikts nevis uz pašu pensionāru pleciem, bet gan Labklājības ministrijai. Tas ir gan taisnīgi, gan visnotaļ īstenojami, jo ministrijas rīcībā ir visi vajadzīgie dati.

Otra priekšlikuma daļa, protams, ir daudz izaicinošāka un aicina izmaksāt pensionāriem visus tos zaudējumus, kurus viņi cieta tikai tādēļ, ka agrāk viņiem netika ieskaitīta šī daļa darba stāža. Un tas, dāmas un kungi, arī ir taisnīgi, jo pilsoņiem absolūti analoģiskos apstākļos tika ieskaitīts viss stāžs. Tā sekas attiecībā uz nepilsoņiem – tiek pārkāpts Eiropas Konvencijas, kas aizliedz diskrimināciju, 14.pants, kas, kopīgi ņemts ar Konvencijas Pirmā protokola 1.pantu, aizstāv tiesības uz privātīpašumu.

Vai tas tā ir vai nav – noskaidrosies visai drīz. Jau aizritējuši vairāk nekā trīs mēneši kopš tās dienas, kad šī lieta tika publiski izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā, kur es klātesot pārstāvēju savu klienti – nepilsoni. Ceru, ka esmu vinnējis, un tad Saeima būs spiesta atcelt jebkurus ierobežojumus stāžam, kas bija uzkrāts visās citās bijušās PSRS republikās, neatkarīgi no divpusējo līgumu ar Latviju esamības vai trūkuma.

Grozījums tika iesniegts jau martā, tātad pirms tiesas procesa, kas ilgst jau gandrīz deviņus gadus, fināla etapa. Lai kā tas arī būtu, PCTVL frakcija savu grozījumu neatsauc un pieprasa balsošanu. Tāpat neatkarīgi no balsošanas par šo grozījumu rezultāta mūsu frakcija balsos arī par līguma ar Krieviju ratifikāciju kopumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! Šis ir viens no līgumiem, kas ir bijis Ārlietu ministrijas arī atbalstīts un citu ministriju stiprināts attiecībās ar Krieviju diezgan ilgu laiku. Un arī vēl pirms pāris mēnešiem, runājot Ārlietu komisijā, mēs nospriedām šo līgumu virzīt tālāk uz priekšu.

Tajā pašā laikā šodienas apstākļos mums ir varbūt vēlreiz šī lieta jāpārdomā, jo šis līgums pašreiz no mūsu budžeta prasīs apmēram 8 miljonus latu. Ņemot to vērā, mans aicinājums būtu atgriezties pie šā līguma tad, kad mēs būsim pieņēmuši un tikuši skaidrībā par mūsu valsts budžetu nākamajam gadam. Jo citādi mums ir ļoti grūti saprast, kādēļ mēs nevarējām atbalstīt nekādas izmaiņas mūsu pensionāru, mūsu invalīdu, teiksim tā, sociālajā nodrošināšanā un pensiju paaugstināšanā, bet šeit mēs, nezinot, kur mēs ņemsim 8 miljonus, ejam uz priekšu.

Līdz ar to konceptuāli es neiestājos pret šo likumu, bet, ņemot vērā laika grafiku, es domāju, ka mums nekas nenotiks, ja mēs pa virsu tiem desmit gadiem, kurus mēs gaidījām, vēl uzliksim pāris mēnešu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Man gan jāatgādina, ka otrajā lasījumā var runāt tikai par priekšlikumiem, nevis par likumprojektu kopumā. Jums aizrādījums.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir nepieņemams, jo pašā būtībā šis likumprojekts ir nepieņemams. Par to es stāstīju, kad mēs to pieņēmām pirmajā lasījumā. Jo šeit jau izskan doma, ka šos cilvēkus, kuriem mēs tik ļoti laipni atvēlam naudu, pie tam lielu naudu gadā… Pabrika kungs, nevis 8 miljonus, bet nākamgad tas prasīs 10 miljonus, pēc tam nākamajos gados – 11, 12 un tā tālāk. Tā ir milzīga nauda!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns.

Tieši par priekšlikumu es runāju! Jūs taču nevarat mani apstrīdēt, jo būtība ir patiešām tā, ka mēs šiem cilvēkiem, par kuriem priekšlikumā ir rakstīts, ka viņi ir pat jāsameklē, ja viņi nepiesakās, ka viņiem, pensionāriem, šeit sabraukušajiem, nākamajā gadā maksās papildus apmēram 60 latus. Ja viņus mēs tātad… ja viņi paši nesameklē valsts iestādes, tad viņi ir jāsameklē. Redziet, cik tālu mēs esam aizgājuši! Un man patīk, ka Pabrika kungs beidzot ir nācis pie (No zāles: “Prāta!”) prāta patiešām, ka viņš ir izstājies no partijas un nodibinājis citu partiju. Jo toreiz viņš bija tas, kurš virzīja šo likumprojektu. Tieši viņš! Tagad ir labi, ka patiešām viņš nāca pie atziņas, ka šobrīd, kad budžets ir apdraudēts, kad mēs taupām it visur, tas nav pieņemams, ka svešajiem, šeit sabraukušajiem, varēs jostas atlaist vaļā, bet savējiem ir jāsavelk visur un visādos veidos. Tas ir pilnīgi un absolūti nepieņemami!

Vai tādēļ Krievija, kurai nākam pretī vienpusēji… Krievija jau nav pieņēmusi, es atvainojos, šo likumu! Nav ratificējusi! Viņa to sola kādā nākotnē. Mēs atkal kārtējo reizi paklanāmies un pirmie parādām, tā sakot, milzīgu piekāpšanos, pretimnākšanu, jo likumprojekts ir vienpusīgi izdevīgs. Vienpusīgi izdevīgs! Tas ir ar neapbruņotu aci redzams! Mēs šiem cilvēkiem gadā dosim 10, 11, 12 miljonus. Draugi mīļie! Šajos trūcības apstākļos, kad par katru latu šodien cīnāmies! Taču apjēgsim vienreiz par visām reizēm šādas nejēdzības! Šādu pazemojumu, godīgi sakot. Un nolemsim patiešām, ka sliktākajā gadījumā, ja nu neatļaujamies šodien to noraidīt vispār, tad iesaldēt, tāpat kā mēs runājam šodien par algu iesaldēšanu.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, mēs par priekšlikumu runājam šobrīd. Un balsosim arī šobrīd par priekšlikumu.

P.Tabūns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Tabūna kungs!

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šīm debatēm es gribētu vēl vienu reizi precizēt PCTVL frakcijas pozīciju. Mēs pieprasām izmaksāt nepilsoņiem naudu ar atpakaļspēku, bet līgums kopumā, ja mūsu priekšlikums netiks pieņemts, paredz maksāt papildu naudu nepilsoņiem tikai no līguma ratifikācijas brīža. Un visi šie pārmetumi, kuri gan no Pabrika kunga, gan no cienījamā Tabūna kunga izskan attiecībā uz līguma ietekmi uz budžetu, – visi šie pārmetumi ir kļūdaini. Jo, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinās spriedumu manā lietā pret Latviju, tad mēs būsim spiesti izmaksāt šos 8 miljonus neatkarīgi no tā, vai mēs ratificēsim šo līgumu vai ne.

Aicinu balsot “par” – gan par priekšlikumu, gan par likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputātam Jānim Eglītim ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Eglītis.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt deputāta Plinera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Jakova Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Eglītis.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Ļoti gaidīts un svarīgs ir šis dokuments – dokuments ar numuru 2912.

Komisija ilgi un pamatīgi šo jautājumu skatīja, pieaicinot ekspertus, un tā nu mēs esam nonākuši pie trešā lasījuma.

1.priekšlikums, ko ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Dobelis, Tabūns, Kalniņš un Rasnačs, nav guvis atbalstu. Tas tiek skatīts jau vairākas reizes, un it kā pēc būtības šie grozījumi nav jāizdara šajā likumprojektā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 41, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

2. – Ministru kabineta iesniegts priekšlikums – ir daļēji atbalstīts. Un lūdzu skatīt 3.priekšlikumu – komisijas priekšlikumu! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

6. – deputāta Blumberga kunga priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šajā likumprojektā 2.pants ir ļoti nozīmīgs, jo tajā ir runa par vietējās pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu. Protams, ļoti žēl, ka neizdevās nedz pirmajā, nedz otrajā lasījumā pārliecināt deputātus, ka tiks mazināta demokrātija vietējās pašvaldībās, ja samazinās deputātu skaitu piecas līdz desmit reizes un lielie novadi netiks pārstāvēti ar pietiekamu skaitu deputātu.

Turklāt šajā priekšlikumā nav ievērots vēl viens princips. To varētu teikt par deputātu skaita samērīgumu.

Lai varētu to ilustrēt, sniegšu konkrētus piemērus, kas, protams, ir no man jau zināmā Talsu rajona un Ventspils rajona, tā kā tas ir Blumberga priekšlikums (viņš ļoti labi zina Ventspils novadu). Tātad ir trīs jaunie novadi – Dundagas novads, Ventspils novads un Talsu novads. Pēc konkrētā priekšlikuma, Dundagas novadā (pieci tūkstoši iedzīvotāju, divas pašvaldības veido šo novadu) – 15 deputātu; blakus esošajā Ventspils novadā (12 pašvaldības veido šo novadu, turpat 14 tūkstoši iedzīvotāju – 15 deputātu; un blakus esošajā Talsu novadā (16 pašvaldības veido Talsu novadu, 35 tūkstoši) –17 deputātu, tas ir tikai par diviem deputātiem vairāk. Tātad turpat piecas reizes lielāks iedzīvotāju skaits, bet deputātu skaits ir tikai par diviem deputātiem lielāks. Vai tādā veidā lielais Talsu novads var tikt pārstāvēts? Kā var šādi pārstāvēt šo lielo teritoriju?!

Tāpēc partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija neatbalsta šo priekšlikumu.

Nākamais ir mūsu priekšlikums, kas skar deputātu skaitu. Pēc mūsu priekšlikuma, Dundagas novadā – 15, Ventspils novadā – 17, Talsu novadā – 19 deputātu. No 10 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem mēs šo iedzīvotāju skaitu vēl palielinām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Hanka vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

P.Hanka.

Jā. Es ļoti cienu savu bijušo kolēģi dundadznieku. Un bija ne tikai šie divi priekšlikumi. Mūsu komisijā bija daudz priekšlikumu, un mēs izsvērām ļoti pamatīgi šos jautājumus. Lūdzu tomēr atbalstīt deputāta Blumberga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Blumberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

P.Hanka.

7. – tātad tas vairs…

Sēdes vadītājs.

7. – nav vairs balsojams. Mēs nupat atbalstījām sesto.

P.Hanka.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

9. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas nepilsoņus bieži vien dēvē par okupācijas mantojumu, tomēr kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā –, kuras tādā pašā mērā pārdzīvoja iestāšanos PSRS, atrašanos tās sastāvā un izstāšanos no tās, pret nepilsoņiem izturas citādāk. Lietuva piedāvāja saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem pilsonības nulles variantu, bet Igaunija, sākot ar pirmajām pēcpadomju perioda municipālajām vēlēšanām, deva balsstiesības tajās visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Latvijas valdošo partiju pārstāvji ir reāli nobažījušies par to, ka krievu vēlētāju skaita palielināšanās uz nepilsoņu rēķina padarīs valdošo eliti konkurēt nespējīgu. Igaunijas piemērs tomēr demonstrē, ka Igaunijas nepilsoņi balso par tām igauņu etniskajām partijām, kuras sola ņemt vērā viņu intereses. Nepilsoņiem piemīt visdažādākie politiskie uzskati, un tie ne mazāk par pilsoņiem ir pakļauti priekšvēlēšanu reklāmas ietekmei.

Vēl Latvijā mēdz apgalvot: ja krievu skaits tajā būtu tikpat neliels kā Lietuvā vai vismaz kā Igaunijā, tad tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās viņiem tiktu dotas. Tātad – jo lielākam cilvēku skaitam ir atņemtas tiesības, jo pamatotāks šis akts izskatās. Tas atgādina šādu teicienu: “Ja nozagsi maizes klaipu, tad nonāksi cietumā, bet, ja nozagsi miljonu, kļūsi par cienījamu cilvēku.”

Saskaņā ar Eiropas Savienības praksi jebkuram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības balsot un izvirzīt savu kandidatūru jebkurā Eiropas Savienības valstī ar minimāliem ierobežojumiem attiecībā uz uzturēšanās cenzu.

2003.gadā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja akceptēja rekomendāciju imigrantu integrācijas politikai Eiropas Padomes dalībvalstīs. Minētā rekomendācija ir adresēta Eiropas Padomes Ministru komitejai, un tajā ir lūgums aicināt visas dalībvalstis dot tiesības piedalīties municipālajās vēlēšanās imigrantiem, kuru uzturēšanās termiņš valstī nav mazāks par 3 gadiem. Atgādināšu, ka Latvijas nepilsoņiem, kuri dzimuši ārpus Latvijas, vidējais uzturēšanās termiņš ir 40 gadu. Tieši no minētās Parlamentārās Asamblejas rekomendācijas arī ir ņemti PCTVL priekšlikumi. No 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm 13 valstīs (līdz pēdējai paplašināšanai) Parlamentārās Asamblejas rekomendācija ir īstenota. Latvijas nepilsoņi, kas īslaicīgi uzturas šajās valstīs, ievēlē tajās vietējās pašvaldības; to viņiem nav tiesību darīt savā dzimtajā valstī.

Dāmas un kungi! Dot balsstiesības nepilsoņiem iespējams tikai ar valdošās elites piekrišanu, tādēļ tās valdošās partijas, kuras atbalstīs vispārējo vēlēšanu tiesību vietējās vēlēšanās atjaunošanu, varēs cerēt uz jaunatnākušo vēlētāju atbildi – pateicību. Tas, ka nepilsoņiem tiks dotas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, sekmēs šīs šķelšanās starp valsti un krievvalodīgo kopienu pārvarēšanu. Samazināsies arī starptautiskais spiediens uz Latvijas Republiku sakarā ar Latvijas mazākumtautību diskrimināciju. Konkurences palielināšanās vietējās vēlēšanās atstās labvēlīgu iespaidu uz visu sabiedrību kopumā, jo sekmēs daudz rīcībspējīgāku vadītāju parādīšanos un korupcijas līmeņa samazināšanos.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Te viena no Saeimā pārstāvētajām partijām pēkšņi paziņoja, ka pienācis laiks sabiedrībā apspriest tādu problēmu kā nepilsoņu piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās. Paziņoja, bet klusē jau pusotru gadu. PCTVL frakcijai nācās pašai uzsākt problēmas apspriešanu, ko mēs arī darām tieši tur, kur šī problēma būtu jāapspriež, proti, Saeimā, turklāt jau trešo reizi pēc kārtas. Lai jums tas nepatīk, bet neko nevar darīt – Satversmes 100.pants garantē vārda brīvību.

Pirms divām nedēļām mūsu galvenais speciālists sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā paziņoja šeit, ka šī PCTVL darbība ir antikonstitucionāla, proti, mūsu priekšlikumi ir it kā pretrunā ar nākamo – Satversmes 101.pantu, kurā rakstīts, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Saraksts patiešām ir īss un iznīcinošs. Turklāt pirmām kārtām – Rietumu demokrātijas izpratnē. Viņi jau 300 gadus bļauj par vispārējām vēlēšanu tiesībām, bet šeit – lūdzu! – anglis, nodzīvojis Rīgā desmit mēnešus, var kļūt par mēru pilsētai, kurā viņš pastāvīgi bija kārtojis savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Bet krievs, kas dzimis Rīgā, kur bija dzimuši arī viņa vecāki un kur apbedīti viņa vecāmāte un vectēvs, kuri atbrīvoja Rīgu no vācu nacistiskajiem iebrucējiem vai arī bija šeit ieslodzīti Salaspils koncentrācijas nometnē, – šis krievs pat nevar nobalsot par šo angli!

Dāmas un kungi! Vai tas fakts, ka Satversmes 101.pantā nepilsoņi vispār nav minēti, nozīmē likuma līmenī aizliegumu dot viņiem tiesības piedalīties vēlēšanās? Lai atbildētu uz šo jautājumu, aplūkosim vēl kādu frāzi no tā paša panta. “Ikvienam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.” Nepilsoņi arī šeit nav minēti, bet likums ļauj nepilsonim darboties jebkurā pašvaldības komisijā, strādāt jebkuru amatu pašvaldībā un pat būt ievēlētam par Rīgas izpilddirektoru. Jā, ir tiesības vadīt visu galvaspilsētas saimniecību, bet balsot pašvaldības vēlēšanās nevar. Tātad Satversmes 101.panta traktējums kā aizliegums piedalīties vēlēšanās tiem, kuri tajā nav minēti, ir nepareizs. Šis pants aizstāv tos, kuri tajā ir minēti. Viņiem, tas ir, Latvijas pilsoņiem, likumdošanas līmenī nedrīkst bez nopietniem iemesliem atņemt balsstiesības, nedz arī tiesības izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās, kā valdošā koalīcija to bija izdarījusi ar Jāni Ādamsonu.

Nobeigumā man gribētos citēt ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pantu. “Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā zemē. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu.” Pastāv cerība, ka šī deklarācija savā 60. pastāvēšanas gadā beidzot tiks īstenota arī Latvijā.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Nav zināma neviena starptautiska rekomendācija, kas apsveiktu Latvijas nepilsoņu nepiedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Savu viennozīmīgo viedokli par nepieciešamību ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās pauda vismaz divas ANO komitejas, Eiropas Parlaments, EDSO trīs reizes, dažas Eiropas Padomes struktūras, ieskaitot Parlamentāro Asambleju, vismaz sešas reizes.

Starptautisko organizāciju viedoklis pēc savas būtības ir šāds: nepamatotu ierobežojumu nepilsoņiem atcelšanas process, ieskaitot pirmām kārtām arī nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās, sekmē sabiedrības integrāciju, un tam jānorit paralēli ar naturalizācijas procesu.

Kas attiecas uz naturalizāciju, tad salīdzinājumā ar 2004.gadu šis lietderīgais process palēninājies sešas reizes. Un, lai tādos tempos naturalizētu palikušos nepilsoņus, būs nepieciešami 100 gadi. Turklāt naturalizācijas process praktiski nav pieejams gados vecākiem cilvēkiem. Trīspadsmit gadu laikā kopš šā procesa sākuma naturalizēties spēja tikai 8000 personu, kuru vecums pārsniedz 60 gadus, tas ir, 7 procenti no šā vecuma nepilsoņu skaita.

Par to uztraukusies krievu prese, pēc pašas iniciatīvas tā sarīkoja naturalizācijas zemo tempu iemeslu pētīšanu.

Lūdzu, jūsu ievērībai – tipiskas aptaujas atbildes.

Pirmā atbilde. “Manu māti aizdzina no Baltkrievijas uz Jelgavu. Tur es arī piedzimu. Daudz ko piedzīvojām visu mūžu Latvijā, cēlām, un tagad man jākārto eksāmens vēsturē, kur padomju cilvēkus dēvē par bendēm.”

Otrā atbilde. “Man ir 67 gadi. Triju gadu vecumā vācieši atveda mani kopā ar māti no Ļeņingradas apgabala uz karagūstekņu nometni, kas tika ierīkota ķieģeļu rūpnīcā Jēkabpils apkārtnē. Tā mēs šeit arī palikām. Valodu es zinu, latviešus cienu, bet arī mani lūdzu cienīt.”

Trešā atbilde. “Mums ir četras nepilsoņu paaudzes, turklāt mēs visi esam šajā zemē dzimuši, bet naturalizācijas gaitā pieprasa atbildēt uz šādu jautājumu – kad jūs ieceļojāt Latvijā? Lūk, kur ir absurds! Bet mēs negrasāmies tajā piedalīties.”

Ceturtā atbilde. “Mums ir nepilsoņu paaudzes. Pie tam es 45 gadus biju audzinājusi bērnus Latvijas skolās, mani šeit atsūtīja pēc sadales, kā speciālistu. Tādēļ attieksmi pret sevi uzskatu par pazemojošu.”

Piektā atbilde. “Piedzimu Rīgā 1947.gadā, 61 gadu nekur no šejienes nebiju izceļojusi, strādāju tā, ka saņēmu invaliditātes 2.grupu. Vīrs, divi bērni un trīs mazbērni – visi ir pilsoņi. Man pat uzvārds ir latvisks. Vai tad par visu to es neesmu pelnījusi pilsonību? To nelūgšu principiāli, jo tas ir neloģiski.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?

P.Hanka.

Cienījamie kolēģi! Par šiem jautājumiem mēs runājam jau ilgi un dikti – gandrīz katrā sēdē. Latvijas Republikas likumdevējs ir noteicis, kā var iegūt pilsonību, un tad var piedalīties jebkurās vēlēšanās. Tikai ir divi mazi sīkumi: jāiemācās latviski runāt un jānoliek eksāmens.

Es lūdzu balsot tā, kā komisija ir ieteikusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs.

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Kaut arī jūs, kas pārstāvat Saeimas vairākumu, neesat ļāvuši nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās, man pēc procedūras ir iespēja aizstāvēt PCTVL frakcijas priekšlikumu – dot nepilsoņiem iespēju kandidēt. Un es to izmantošu.

No 18 sabiedrisko organizāciju septembrī iesniegtās vēstules, kas tika adresēta Saeimai, jūs jau zināt, ka pēdējo 75 gadu laikā vispārējās pašvaldību vēlēšanas ir rīkotas tikai vienreiz – 1989.gadā, kad pastāvēja tā saucamais okupācijas režīms.

Pēdējo reizi nepilsoņi izmantoja savas balsstiesības 1991.gada 3.marta referendumā. Viņi tika aicināti nobalsot ne jau par kaut ko nebūtisku, bet gan par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latviju. Kāds ir šis demokrātijas līmenis – to nepilsoņi izjuta jau pēc pusgada un tupina baudīt līdz pat šai dienai.

EDSO novērotāji, rokas bezpalīdzīgi plātīdami, diplomātiski konstatē, ka, pateicoties vispārējam vēlēšanu trūkumam, Latvijā ir vērojams demokrātijas deficīts. Lūk, kā šis deficīts izskatās skaitliskā izteiksmē! 1997.gadā pašvaldību vēlēšanās mazākumtautību pārstāvju skaits starp deputātu kandidātiem bija tikai 6 procenti, bet 2001.gadā un 2005.gadā attiecīgi – 7,6 un 17,4 procenti. Un tā tas ir, neskatoties uz to, ka mazākumtautības sastāda aptuveni 40 procentus no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā piemēru ņemsim Rīgas domi. Patlaban krievu tautības deputātu tur ir tieši 25 procenti, bet latviešu – 72 procenti, kaut gan pilsētā latviešu un krievu skaits ir aptuveni vienāds – pa 42 procentiem.

Dāmas un kungi! Te ir klaja rasisma izpausme tās klasiskajā veidā –, kā Dienvidāfrikā pirms Nelsona Mandelas. Protams, jūs atkal varat nodoties retorikai par okupācijas tēmu, bet 1987.gadā pašvaldību vadītāju vidū nelatvieši bija tikai 23 procenti, kamēr valsts iedzīvotāju vidū viņi bija 47 procenti. Vai rasisms nāk par labu visai sabiedrībai kopumā – ļaujiet man to apšaubīt. To personu vidū, kurām bija atņemtas politiskās tiesības, ir ļoti daudz unikālu, augsti kvalificētu speciālistu, kurus patlaban Latvijā nesagatavo un nesagatavoja arī padomju laikā. Tieši viņi arī būtu spējīgi atrisināt veselu virkni problēmu tādās lielpilsētās kā Rīga vai Liepāja, jo šīs problēmas nav pa spēkam bijušajiem lauku sētu iedzīvotājiem.

Un beidzot par nepilsoņu finansiālo ieguldījumu pašvaldību attīstībā – tātad par nodokļiem, kuri tiek no viņiem ievākti un kuru izlietošanu viņi nevar noteikt caur saviem pārstāvjiem pašvaldībās. Nav ne jausmas, ko tad tur, saņemdama prāvu finansējumu, dara komisija, kas aprēķina okupācijas zaudējumu summu. Bet es pats visai ātri aprēķināju to summu, kuru jūs nozagāt nepilsoņiem. Kopš 1994.gada, kad nepilsoņus pirmo reizi nepielaida pašvaldību vēlēšanās, līdz šā gada beigām tika ievākti 5,8 miljardi latu ienākuma nodokļa. No tiem 4,4 miljardi tika izlietoti pašvaldību uzturēšanai, un šī nepilsoņu iemaksātā daļa nodoklī ir 1,5 miljardi latu. “Ja jau zagt, tad tikai milzīgas summas!” – šo devīzi būtu lietderīgi izkārt gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, nomainot to izkārtni, kur rakstīts: “Viens likums – viena taisnība visiem!”

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?

P.Hanka.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners.

Godātie deputāti! Latvijas likumdošanā pastāv ne mazums muļķīgu nejēdzību, bet tā, kuru es jums tūlīt minēšu, var droši sacensties par pirmo vietu. Domes vēlēšanās par kandidātiem nevar pieteikt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā. Starp citu, visas šīs jau 17 gadus neeksistējošās organizācijas, izņemot PSKP, bija pirmie Latvijas topošās pilsoniskās sabiedrības asni.

Pievēršu jūsu uzmanību datumam, kas ir iekļauts likumā, – 1991.gada 13.janvāris. Tie no mums, kuri ir gados vecāki, lieliski zina, ka visas šīs organizācijas legāli pastāvēja līdz 1991.gada augustam – tātad vēl pusgadu. Neviens no šo organizāciju biedriem nevarēja paredzēt, ka viņa piedalīšanās legālajā organizācijā ar pašu cēlāko programmu uz mūžu liegs viņam tiesības izvirzīt savu kandidatūru gandrīz jebkurās vēlēšanās. Vēl vairāk! Kaut arī Saeima pieņēma deklarāciju par noziedzīgo komunistisko režīmu, izejot no likumdošanas viedokļa, neviena no šīm minētajām organizācijām nav noziedzīga. Par noziedzīgu kādu organizāciju var atzīt vienīgi tiesa, bet nekādas tiesas tieši arī nebija! Augstākā padome nobalsoja, ka par noziedzīgu ir jāatzīst frakcija, kura bija palikusi mazākumā. Un viss! Tieši tāpat, kā tas notika Konventā Lielās franču revolūcijas laikos.

Paradokss vēl ir arī tas, ka komunistisko režīmu mēs atzinām par noziedzīgu kopš brīža, kad tika uzrakstīts Kārļa Marksa “Komunistiskās partijas manifests”, bet Komunistiskās partijas darbību par noziedzīgu mēs atzīstam tikai kopš 1991.gada 13.janvāra. Varbūt tas ir tāpēc, ka zālē sēdošo valdošās koalīcijas partiju deputātu vidū bijušo komunistu ir gandrīz puse?

Es jau nemaz nerunāju par ārvalstniekiem, kuri ir Eiropas valstu komunistisko partiju biedri un kuriem ir tiesības kandidēt vēlēšanās, neņemot vērā to, kādā datumā viņi bija iestājušies savās partijās – līdz bēdīgi slavenajam 13.janvārim vai pēc tā.

Vēl viena nejēdzība. Analoģisks ierobežojums ir spēkā arī Saeimas vēlēšanās, bet tas nav spēkā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kaut arī Eiropas Parlamenta deputāta ietekme daudzkārt pārsniedz, teiksim, Babītes pagasta deputāta ietekmi. Tātad iespējamais kaitējums no eirodeputāta darbības, kas saistīta ar viņa uzskatiem, pie kuriem viņš bija pieturējies pirms 17 gadiem, daudzkārt pārsniegs vietējā deputāta nodarīto kaitējumu.

J.Pliners.

Būtu derīgi atcerēties arī to, ka pēc Satversmes atjaunošanas pirmajās Saeimas vēlēšanās nekādu politisko ierobežojumu kandidātiem nebija. To izdomāja jau vēlāk un ieviesa ar atpakaļejošu datumu, savdabīgi pielietojot Staļina tēzi, ka, tuvojoties komunismam, saasinās šķiru cīņa. Turklāt visu instanču tiesām un lielam skaitam tiesnešu ir jālauza galva, cenšoties izprast vārda “darbojušās” jēgu. Vai tas nozīmē, ka šīs personas bija maksājušas biedra naudu? Tādēļ mēs arī piedāvājam pievienot likumam šādu frāzi: “kuras sakarā ar šo darbošanos ir kriminālsodītas”. Cik zināms, neskatoties uz nebeidzamām runām par neskaitāmiem komunistu noziegumiem, Latvijā ir tikai divi šādi cilvēki.

Aicinu demonstrēt veselo saprātu un balsot “par”! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

P.Hanka.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 75, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

13.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 30, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

18. – daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Un tagad jūsu priekšā, cienījamie kolēģi, ir dokuments uz divām lapiņām ar numuru 2912A. Darba procesā šeit bija radušās kļūdas, un nu šīs kļūdas ir jāizlabo. Šo kļūdu labojumi ir redzami uz šīm lapām. Paskatieties 16.pantu! Te lietas būtība ir ļoti vienkārša: vēlētāju apvienību sarakstus iesniedz tikai novadi. Republikas pilsētas vēlētāju apvienību sarakstus neiesniedz.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, par kuru priekšlikumu jūs tagad runājat? Par 19.?

P.Hanka.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Par 19.priekšlikumu nupat jūs teicāt, ka komisija to ir atbalstījusi un ka nevienam no deputātiem nebija iebildumu. Līdz ar to jums tagad jārunā par 20.priekšlikumu.

P.Hanka.

Nē, es teicu, ka vajag skatīt 19.

Sēdes vadītājs.

Hankas kungs, jūs teicāt, ka 18.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā, bet 19.priekš­likums savukārt ir atbalstīts, un nevienam no deputātiem nebija iebildumu pret to, ka tas ir atbalstīts. Es saprotu, ka mēs turpinām darbu ar 20.priekšlikumu.

P.Hanka.

Nē, tas nav tā! Cienījamie kolēģi, nevar būt tā! Ir jāpārbalso, jo…

Sēdes vadītājs.

Kas ir jāpārbalso?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam – šīs komisijas priekšsēdētājam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Viss ir pareizi, kolēģi, tikai viena maza nianse, ko mūsu kolēģis nepateica, – to, ka 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir uz atsevišķas lapas. Jo tas, kas ir rakstīts tabulā, tas nav precīzi. Vairāk jautājumu nav. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Skaidrs. Bet es sapratu, ka mēs tātad atbalstījām 19.priekšlikumu un turpinām tagad ar 20.

P.Hanka.

Jā, jā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Turpinām ar 20.priekšlikumu.

P.Hanka.

20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Un šeit ir tas pats – 24.priekšlikums ir uz atsevišķas lapas, un šis priekšlikums pareizi ir formulēts 24.a priekšlikumā, kurš uz šīs lapas ir pēdējais punkts…

Sēdes vadītājs.

…un kurš ir atbalstīts.

P.Hanka.

Jā, kurš ir atbalstīts… Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

27.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

28.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

31.priekšlikums. Atbalstīts un daļēji iekļauts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32.priekšlikumā.

P.Hanka.

Daļēji, jā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

34.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

36.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

37.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

42.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

46.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs.

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija ierosina atgriezties pie pašvaldību vēlēšanu sistēmas, kas pastāvēja gan pirms valstiskās neatkarības zaudēšanas, gan arī dažus gadus jau pēc neatkarības atjaunošanas, tas ir, pie sistēmas, kas ir bez jebkādām 5 procentu barjerām.

Oponentu iebildums, ka it kā tad visādas sīkas partijas, kuras saņēma vienu divus deputātu mandātus, nespēs savā starpā vienoties, ir visai apstrīdams, jo šeit ir jāskatās, tieši par ko šīm partijām nāksies savstarpēji vienoties. Ja par to, kam un cik ļauts nozagt no pilsētas budžeta, tad, bez šaubām, viņas dzīvos kā zirnekļi vienā burkā, kā to mēs varam vērot daudzās pašvaldībās.

Bet, ja tautas ievēlētie deputāti mēģinās vienoties par to, lai strādātu savu vēlētāju labā, tad viņi vienmēr spēs rast kopīgu valodu.

Piecu procentu barjeras ieviešana viscaur un visur, no Liepājas līdz Jelgavai, – tā ir regresīva atgriešanās no proporcionālām vēlēšanām, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, pie padomju laika bēdīgi slavenajām komunistu un bezpartejisko bloka vēlēšanām.

Dāmas un kungi! Uz mirkli pārcelsimies no drēgnās Latvijas uz saulaino Turciju.

Pērnā gada 30.janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu kārtējā lietā pret Turciju. Tiesā tika apstrīdēta Turcijas parlamenta lieliskā ideja  – ieviest desmit procentu barjeru parlamenta vēlēšanās. Pēc pieteicēju viedokļa, augstais slieksnis, kas tika uzstādīts partiju iekļūšanai parlamentā, padarīja iedzīvotāju pārstāvību visai netaisnīgu un veda pie valdības leģitimitātes krīzes, jo parlaments zaudēja savu lomu kā demokrātijas brīvas izpausmes tribīne. Kad šis jauninājums tika piemērots pirmo reizi, parlamentā izrādījās pārstāvētas partijas, par kurām nobalsojuši tikai 55 procenti no to vēlētāju skaita, kuri piedalījās vēlēšanās. Gandrīz puses aktīvo vēlētāju balsis gāja zudumā. Tas pats var notikt arī mūsu lielpilsētās, ja lēmums par 5 procentu barjeru paliks spēkā. Derētu ņemt vērā, ka pilsētu domēs tiks pārstāvētas tikai lielo partiju frakcijas, kuras iekšēji saista partijas disciplīna un saistības, kas tām jāpilda attiecībā pret sponsoriem, un, ja opozīcija tiks nocirsta ar šo barjeru, tad šādā veidā pieņemtu lēmumu iekšējā kritika, kas pastiprināta ar deputāta mandātu un pieeju visai pašvaldību dokumentācijai, kļūs vienkārši neiespējama.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Hanka vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

P.Hanka.

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 74, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

47.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Salīdzinājumā ar likuma sākotnējo redakciju pašreizējā likuma redakcijā (trešajā lasījumā) paredzēts, ka deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri pašvaldību vēlēšanās ir saņēmuši mazāk nekā 5 procentus balsu. Protams, mēs varam runāt par tādām pašvaldībām kā Jūrmala. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, tur būtu nepieciešami šie 5 procenti. Bet man ir jautājums – vai tiešām visās pašvaldībās vajag šos 5 procentus? Es domāju, ka varētu nebūt problēmu tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir līdz 5 tūkstošiem. Tur varētu būt šīs vēlēšanu apvienības saskaņā ar šo likumu.

Taču, ja ir no 5 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, vai šādā gadījumā šis priekšnoteikums tomēr neierobežo attiecīgo pagastu iedzīvotāju tiesības izvēlēties savus kalpus jeb pārstāvjus pašvaldībās? Manuprāt, politiskās aktivitātes šajās pašvaldībās vēl nav tik lielā mērā attīstījušās, lai tie cilvēki, kas balotējas vēlēšanās, iestātos vienā vai otrā partijā.

Es domāju, ka būtu plašāka vietējo iedzīvotāju pārstāvniecība, ja jūs atbalstītu “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumu, ka deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir Iedzīvotāju reģistrā reģistrēti ne mazāk kā 15 tūkstoši iedzīvotāju, piedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās ir saņēmuši vairāk nekā 5 procentus no nodoto balsu kopskaita.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Čepānei.

Deputāts Juris Dobelis arī pieteicies debatēt, bet mums ir atlikušas tikai divas minūtes līdz pārtraukumam. Jūs paspēsiet? (No zāles dep. J.Dobelis: “Vienu minūti!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izlasiet uzmanīgi, ko iesaka šā priekšlikuma iesniedzēji! Viņi ir iesnieguši normu, kas faktiski ir vienkārši neatbilstoša vienkāršai domāšanai. Jo – ko darīsim ar tiem sarakstiem, kas vēlēšanās būs ieguvuši tieši 5 procentus balsu?

Saeimā, piemēram, iekļūst saraksts, kas ir ieguvis tieši 5 procentus. Šie dramatiskie nosacījumi nostāda Saeimas vēlēšanas zemākā līmenī nekā pašvaldību vēlēšanas. Lūdzu, izlasiet, kas ir teikts 41.panta tekstā! “…nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus…” Iesniedzēji to pilnīgi noliedz. Tie saraksti, kas ir saņēmuši 5 procentus, neatbilst iesniedzēju prasībām.

Līdz ar to pēc būtības šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?

P.Hanka.

Komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā pēc piecām minūtēm.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pēc piecām minūtēm mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Jānis Lagzdiņš, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Anta Rugāte un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Liekas, vēl ir diezgan retas mūsu rindas… Vai es varētu palūgt vēl vienu reizi zvanu, lai deputāti dzird, ka viņus ļoti gaida Sēžu zālē?

Un tā, godātie kolēģi, es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma bijām iesākuši skatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, kurā kā priekšlikumi iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 741/Lp9. Atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Likumprojektu mēs skatām trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā ziņo deputāts Pēteris Hanka. Mēs beidzām ar 47.priekšlikumu, un tagad mums ir jāskata 48.priekšlikums. Lūdzu!

P.Hanka (ZZS frakcija).

48.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

49.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

50.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

51. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

52. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

53. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

54. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

55. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

56. – nav atbalstīts. (No zāles:“Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Hanka.

57.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

58. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

59. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

60. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

61. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

62. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Hanka.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu. Viņš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta pirmo daļu iesniedz ziņojumu par balsošanas motīviem sakarā ar šo likumprojektu, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otrās daļas regulējumu viņš vēlas nolasīt šo ziņojumu pēc balsojuma rezultātu paziņošanas.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Frakcijas vārdā gribu paziņot jums, ka PCTVL vēlas paust nožēlu par vienaldzīgu Saeimas attieksmi pret 900 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un daudzu autoritatīvu starptautisku organizāciju prasībām piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Mūsu apstākļos pašvaldību vēlēšanas, kad piedalīties tajās ir liegts apmēram pusei Latvijas mazākumtautību pārstāvju (No zāles dep. V.A.Krauklis: “No kura laika 900 tūkstoši?”), nevar uzskatīt par vispārējām un tātad arī par leģitīmām un demokrātiskām.

PCTVL frakcija ir gatava arī turpmāk cīnīties pret EDSO novērotāju konstatēto demokrātijas deficītu Latvijā. Kā pirmo soli šajā virzienā frakcija ir sagatavojusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram ar lūgumu izmantot Satversmes 71.pantā nostiprinātās tiesības un atgriezt likumu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Vēstulē cita starpā ir pieminēts, ka Saeima kārtējo reizi ignorēja daudzkārtējās, neatlaidīgās un viennozīmīgās ANO, Eiropas Parlamenta, EDSO un Eiropas Padomes rekomendācijas šajā jomā, kas ir pievienotas vēstulei.

Tāpat frakcija informēs prezidentu, ka pirms balsošanas Saeimas deputāti tika iepazīstināti arī ar virkni ietekmīgāko nelatviešu sabiedrisko organizāciju vēstuli, kurā bija atspoguļots ievērojamas Latvijas nacionālo grupu daļas viedoklis. Šādos apstākļos mēs piedāvājam Valdim Zatleram būt ne tikai latviešu, bet arī visas Latvijas tautas prezidentam, kā arī parūpēties par Latvijas tēlu starptautiskajā arēnā.

Mēs arī pieprasām pieņemt mazākumtautību pārstāvju delegāciju pirms vēstulē minēto jautājumu risināšanas un publiski izskaidrot šiem cilvēkiem un visai Latvijas tautai, kādēļ viņu prasības var vai nevar tikt apmierinātas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.2925, ko izskatīsim, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums, kurš mūsu Saeimai ir virzījies diezgan ilgi cauri, skatot to visos trijos lasījumos, un šā likumprojekta, topošā likuma, mērķis ir nodrošināt lielākas sociālās garantijas KNAB darbiniekiem, kā arī lielāku iespēju piesaistīt kompetentus un pieredzējušus darbiniekus, kas uzlabotu, protams, šā biroja darbu.

Tātad cītīgi ir strādājusi Sociālo un darba lietu komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju, iesaistoties arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem.

Šim trešajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi. Tad skatīsim tos pēc kārtas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Arī 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Kā arī pēdējais, 7., – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums, jo Aizsargjoslu likuma izskatīšana vienmēr ir izraisījusi gan sabiedrībā, gan deputātu vidū ļoti asas un pamatīgas debates, tāpēc mums visiem būs rūpīgi jāstrādā, lai šo likumprojektu varētu pieņemt pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā.

Likumprojekta numurs ir 2825. Komisija ir iepazinusies ar šo likumprojektu un ir to atbalstījusi pirmajā lasījumā, taču, izvērtējusi visus “par” un “pret”, steidzamību šim likumprojektam nav noteikusi.

Likumprojektu ir sagatavojusi Vides ministrija, un Ministru prezidents akceptēja šo likumprojektu. Nu tas atsūtīts uz Saeimu.

Šajā likumprojektā galvenokārt ir runa par tehniskajām un drošības aizsargjoslām, un, manuprāt, šie grozījumi ir būtiski un svarīgi, jo tiek noteikti ne tikai jauni aizsargjoslu platumi, bet arī dažādi pasākumi, lai varētu regulēt darbību aizsargjoslā un lai mēģinātu sakārtot zemes īpašnieku un objektu īpašnieku savstarpējās attiecības. Bet jāsaka, ka šeit viss vēl nav pilnīgi atrisināts, jo par visām aizsargjoslām nav izstrādāti šādi nosacījumi, lai būtu pilnīga skaidrība, kā var cirst kokus, kā var piekļūt gāzes vadam un tamlīdzīgi. Tāpēc acīmredzot ilgstošā laikā būs jādarbojas darba grupās, pieaicinot speciālistus.

Bet ir arī vēl cita problēma. Iepriekšējos likuma grozījumos šāgada pavasara sesijā mēs galvenokārt skatījām tos jautājumus, kuri saistīti ar applūstošajām teritorijām un ar apbūves ierobežošanu tajās, turpretī šajā likumprojektā tomēr zināmā mērā tiek grozīti daži panti, kuri regulē apbūvi tā sauktajā kāpu aizsargjoslā gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti. Un arī šajā jautājumā sabiedriskās organizācijas jau ir izteikušas savu satraukumu, tāpēc mēs uzskatām, ka mums apspriešanā būs jāpieaicina ļoti daudzas gan sabiedriskās organizācijas, gan ministriju darba grupas. Mēģināsim atrast atkal tādus vērtīgus kompromisus, lai likumprojekts būtu skaidrs, saprotams un dabai nenodarītu postījumus.

Tātad šo likumprojektu komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kas tad nu?”), un es paskaidrošu, kādu iemeslu dēļ.

Seiles kundze ļoti precīzi paskaidroja, ka šoreiz grozījumi likumprojektā skar divas ļoti nozīmīgas sfēras.

Tā pirmā, neapšaubāmi, ir svarīga, – proti, tās ir aizsargjoslas infrastruktūra. Par to diskusiju it kā nebūtu. Tā problēma, manuprāt, ir tāda, ka šajos grozījumos parādās arī piedāvājumi mainīt regulējamu krasta kāpu aizsargjoslā, tāpēc es precizēšu, kas ir tas, kas, mūsuprāt, varētu radīt nopietnas bažas nākotnē.

Proti, spēkā esošajā likumā šobrīd ir noteikts, ka trīs hektāri ir mazākā platība jaunveidojamam zemes gabalam, turpretī tagad ir pateikts, ka šī norma ir iekļaujama teritorijas plānojumā. Es tā arī nesaprotu, kas notiks ar tām pašvaldībām, kuras ir piejūras pašvaldības, bet kurām nav teritorijas plānojuma. Varētu traktēt arī tā, ka turpmāk tajās pašvaldībās, kur teritorijas plānojuma nav, zemes gabalu varēs dalīt arī mazākos gabalos. Tas, manuprāt, ir nepareizi.

Un otra lieta, kas arī ir diezgan nozīmīga. Iepriekš tika noteikts, ka mājas, ēkas un būves var rekonstruēt esošajā apjomā, turpretī jaunais likumprojekts piedāvā rekonstrukciju paplašināt līdz 30 procentiem; respektīvi, ja kāds nolems savu krasta kāpu aizsargjoslā esošo ēku vai būvi rekonstruēt, viņš to varēs faktiski palielināt par 30 procentiem. Nu, elementāra matemātika: trīsreiz palielinot, 200 procentus var iegūt ar trīs būvatļaujām pēc kārtas. Vai tas ir vajadzīgs? Domāju, arī šāda norma nav nepieciešama.

Un vēl vairāk bažīgus ne tikai “Jaunā laika” politiķus, bet arī daudzas nevalstiskās organizācijas dara tā diskusija, kas ir izskanējusi masu medijos, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija grasās ievērojami mainīt normas, kas attiecas tieši uz apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā. Ļoti labi, ka Zalāna kungs ir šeit klāt, varbūt viņš mums var paskaidrot par saviem mērķiem, bet mēs esam dzirdējuši to, ka plāno mainīt nosacījumus par zemes privatizāciju zem privatizētām ēkām vai būvēm. Kā mēs labi zinām, šobrīd tas krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts, bet par šādu atļāvumu Pašvaldību lietu ministrija ir runājusi… Mēs esam dzirdējuši arī to, ka Pašvaldību lietu ministrija grasās samazināt pašu krasta kāpu aizsargjoslas platumu. Uzskatām, ka arī šī rīcība nebūtu pareiza. Uzskatām, ka šāda likuma atvēršana tikai radītu nevajadzīgus normu atvieglinājumus krasta kāpu aizsargjoslā, un tāpēc aicinām šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Zaķa kungs! Kolēģi!

Nu to nu gan vienreiz ne! Skatīsim likumu trijos lasījumos, dažus pantus noraidīsim, dažus – pieņemsim. Pēdējā reizē, kad mēs skatījāmies Aizsargjoslu likumu parlamentā, es atbildīgajai komisijai iesniedzu tuvu pie simts priekšlikumiem, kas regulē tieši šos tehniskos aizsargjoslu nosacījumus, kas attiecas uz elektrības un gāzes vadiem un, velns vien zina, vēl uz kādām citām struktūrām. Tajā reizē Zaķa kungs man teica: “Leiškaln, tu esi iesniedzis labus priekšlikumus! Tie ir kļuvuši šobrīd par valdības likumprojekta pamatu, bet mēs tos neskatīsim, tāpēc ka mēs tagad skatām kaut ko tādu, kas saistīts ar ostām, ar pašām aizsargjoslām, ar applūstošām teritorijām un tamlīdzīgi.” “Labi!” es piekritu. Es nenācu te tribīnē, nežāvēju muti un neaicināju obligāti balsot par maniem priekšlikumiem, tos, protams, arī neatsaucot.

Šodien jūs man stāstāt otru stāstu. Tad, kad Ministru kabinets iesniedza šos tehniskos, kur varbūt ir kaut kādi sadalījumi – trīs hektāri divos hektāros vai tamlīdzīgi priekšlikumi –, jūs atkal sakāt: “Tos neskatīsim, tāpēc ka tur klāt ir piekabināts tas.” Un tā ārkārtīgi vajadzīgas, nepieciešamas lietas, pēc kurām brēktin brēc Latvijas nogurusī tautsaimniecība, atkal netiks izskatītas, tāpēc ka deputātiem ir slinkums izteikt savu viedokli par katru pantu, par katru normu atsevišķi. Iesim uz priekšu, atbalstīsim pirmajā lasījumā, un jūs varēsiet tos nedalāmos gabalus atstāt, paturēt, par to jau lems parlaments.

Nestrādāšana nav labākais darbs. Šad un tad nestrādāšana, protams, dod pozitīvākus rezultātus nekā strādāšana. Bet mums šeit ir jādara darbs, jāskata likumprojekti, kas ir iesniegti, jāiesniedz savi priekšlikumi un jāmēģina panākt savas taisnības uzvaru.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Te nu man jāsaka tā, ka es piekrītu Zaķa kungam, bet piekrītu arī Leiškalna kungam. Protams, vairāki punkti šajos paredzētajos grozījumos ir diskutabli, bet tās diskusijas jau droši vien nebūs, ja šodien noraidīs iesniegto likumprojektu. Līdz ar to es, protams, aicinu to atbalstīt.

Un Leiškalna kungam noteikti ir taisnība. Tik tiešām galvenais uzsvars šajos grozījumos ir likts uz sen sasāpējušiem tehnisko aizsargjoslu grozījumiem, kas patiešām ir vitāli nepieciešami.

Runājot par sabiedriskajām organizācijām, es pats esmu informējis apmēram 25 vides nevalstiskās organizācijas par šā likuma virzību un par paredzētajiem grozījumiem, un es ļoti gaidu arī viņu viedokli.

Tā ka mans aicinājums ir atbalstīt tālāko virzību – atbalstīt pirmajā lasījumā, lai varētu patiešām sākt diskusiju. Protams, var jau paust aizdomas par to, kādas izmaiņas, kādus priekšlikumus ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, bet tā jau ir tāda spriedelēšana – kas būtu, ja būtu.

Ceru, ka būs labi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinātu šoreiz atbalstīt šo likumprojektu. Pretēji Zaķa kunga teiktajam, galvenā jēga pašreizējiem grozījumiem ir saistībā ar tehniskām aizsargjoslām, kas ir ļoti nepieciešamas. Tajā pašā laikā es varētu arī piekrist Zaķa kungam, ka Latvija faktiski līdz ar katru grozījumu spēkā stāšanos gandrīz tiek pārvērsta un pārklāta ar vienām vienīgām aizsargjoslām, atsevišķos gadījumos neparedzot nekustamā īpašuma īpašniekiem vai lietotājiem attiecīgās kompensācijas.

Un, proti. Kā mēs zinām, Satversmes 105.pants pieļauj ierobežot īpašumtiesības, bet tajā pašā laikā šim īpašumtiesību ierobežojumam ir jābūt samērīgam. Un šo samērīgumu mēs varam panākt tikai tādā gadījumā, ja atsevišķos gadījumos (es uzskatu – ne visos) ir noteikta šī samērīgā kompensācija.

Turklāt es gribētu īpaši pievērst Zaķa kunga un manu bijušo kolēģu “Jaunajā laikā” uzmanību tam, ka ne jau stingrais tiesiskais regulējums nosaka to, vai šī piekraste būs vai nebūs apbūvēta. To galvenokārt nosaka likuma piemērotāji un politiskā griba. Ja šajā gadījumā politiskā griba būs tāda, lai vēl pēdējā brīdī pakamptu no šīm aizsargjoslām par sertifikātiem šīs te apbūvētās teritorijas un ne tikai zem ēkām un būvēm… Nu tad skatīsimies, kas būs!

Es arī esmu runājusi ar nevalstiskajām organizācijām. Nevalstiskās organizācijas ir satraukušās pamatoti, bet es domāju, ka mēs savā komisijā un pēc tam arī Tautsaimniecības komisija uzaicinās šīs nevalstiskās organizācijas, jo labāk ir strādāt ar nevalstiskajām organizācijām pašā sākumā, nevis pēc tam, kad jau kaut kas ir izdarīts, lai nevajadzētu klausīties šo nevalstisko organizāciju protestos.

Es šodien aicinu atklāti darīt šo darbu un aicinu arī “Jauno laiku” atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāte Seile vēlas ko komisijas vārdā vēl piebilst?

A.Seile.

Godātie deputāti! Ja mēs šodien neatbalstīsim šo likumprojektu, nepieņemsim to pirmajā lasījumā, tādā gadījumā mums nebūs jaunu aizsargjoslu ap optiskajiem teleskopiem Baldonē un Irbenē Ventspils rajonā un nebūs arī jaunnoteiktas aizsargjoslas gar degvielas uzpildes stacijām. Šie varbūt ir tādi sīki argumenti, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko teica Zaķa kungs, jo viņš vada ne tikai “Jaunā laika” frakciju, bet strādā arī Tautsaimniecības komisijā. Šie brīdinājumi, protams, komisijā būs jāizskata, un komisija jau ir apņēmusies veidot arī darba grupu. Mēs ar Tautsaimniecības komisijas vadītāju Blumberga kungu esam pārrunājuši, ka iespēja šajā darba grupā piedalīties, protams, būs visiem Saeimas deputātiem, it īpaši Tautsaimniecības komisijas locekļiem, kurā strādā arī Zaķa kungs. Būsim modri! Sakārtosim likumu! Tas nav pirmais likums, kurš top ar ļoti lielām grūtībām. Es aicinu jūs atbalstīt to, jo citādi mēs neatrisināsim arī šīs attiecības starp zemes īpašnieku un objekta īpašnieku, piemēram, starp gāzes vada īpašnieku un zemes īpašnieku, uz kura zemes ir gāzes vads. Daži ieskicējumi šeit ir, bet tie nav pilnībā izstrādāti un ir nepieciešams šo likumprojektu papildināt, ļoti rūpīgi apspriest gan ar vides, gan ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile.

Komisija ir nolēmusi noteikt tādu diezgan solīdu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, un tas ir 17.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Šeit nu gan nebūs, es domāju, lielas diskusijas. Strādāsim ar dokumentu Nr.2766 – ar likumprojektu “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums”, kas nosaka to strukturālo vadību, kas saistīta ar Šveices Konfederācijas finansiālo palīdzību. Atbildīgā komisija likumprojektu ir izskatījusi un uzskata to par nepieciešamu, bet jau novēlotu un tāpēc aicina minētajam likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā jūs aicinu pēc šīs ne pārāk lielās vienprātības atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī to, kad mēs Saeimas sēdē likumprojektu skatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā.

K.Leiškalns.

Pēc šā jūsu vienprātīgā balsojuma komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 7.oktobrim. Un otrajā lasījumā lūdzu likumprojektu izskatīt šā gada 16.oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Atbildīgā komisija ir izskatījusi šos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas reglamentē krājaizdevu sabiedrības sniedzamo informāciju attiecīgajām iestādēm. Un tieši tāpēc, ka šie grozījumi nepieciešami, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi! Gaidīsim jūsu priekšlikumus līdz šā gada 16.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2898.

Likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajam lasījumam ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2.priekšlikums ir deputāta Zaķa kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka komisijai nodotā pakete saistībā ar teritoriālo reformu ir jāskata… saistībā ar teritoriālo reformu šis jautājums ir jāskata pēc būtības. Iesakām Zaķa kungam šo jautājumu iesniegt Tautsaimniecības komisijā, lai varētu to skatīt pēc būtības. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Juridiskā biroja priekšlikums – 3.priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un tika atbalstīts arī Juridiskā biroja 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 10.oktobri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Arhīvu likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi jauno Arhīvu likumu. Šobrīd spēkā esošais likums “Par arhīviem” darbojas jau kopš 1991.gada. Tas neatbilst vairākām konceptuālām Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un Administratīvā procesa likuma normām. Savukārt ar šo jauno likumu valdība ierosina izveidot jaunu arhīvu sistēmu mūsu valstī, izvirza pamatnoteikumus, pēc kādiem tiek veidots Latvijas Nacionālais arhīvs, noteic, kādas ir Latvijas Nacionālā arhīva tiesības, kāda ir finansēšanas kārtība. Protams, risina arī privāto arhīvu darbības pamatjautājumus, kā arī – un tas ir ļoti svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam – to, kā ir pieejami arhīvos glabājamie dokumenti un informācija.

Es aicinu godātos kolēģus deputātus pieņemt šodien pirmajā lasījumā valdības izstrādāto projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Arhīvu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.novembri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Nacionālo filmu likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!

Strādāsim ar dokumentu Nr.2685. Likumprojekts “Nacionālo filmu likums” izstrādāts Kultūras ministrijā. Dokumenta paketei ir pievienota anotācija un, protams, pats likumprojekts. Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu ražošanu kopumā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nacionālo filmu likums”. Komisija atbalstīja minēto likumprojektu, un es lūdzu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo filmu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Putniņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 31.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Putniņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr. 2913. Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Gribu sākumā teikt, ka esam saņēmuši otrajam lasījumam 50 priekšlikumus. Komisija, manuprāt, par tiem debatēja ļoti gari, bet saturīgi un lēnām virzījās uz zināmu rezultātu, kas atspoguļojas arī šajā tabulā. Līdz ar to no daudziem priekšlikumiem tika sakompilēts variants, ko arī jūs turpmākajā tekstā redzēsiet.

1.priekšlikums – deputātu Grīnblata, Tabūna, Dobeļa un Kalniņa priekšlikums, kas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Godātie un mīlētie deputāti un deputātes! Es katru gadu visas savas brīvdienas un svētku dienas esmu veltījis tam, lai meklētu un pētītu Latvijas dabas pieminekļus. Šo mūsu dārgumu meklējumos esmu apbraukājis visus tālākos Latvijas nostūrus, esmu runājis ar ļoti daudziem, ar simtiem lauku cilvēku, sākot ar vienkāršiem zemniekiem un beidzot ar pagastu un rajonu vadītājiem, direktoriem, un šie cilvēki… neviens nav sajūsmā… neesmu dzirdējis, ka būtu kāds sajūsmā par šo… par šo reformu kopumā. Daudzi pat izsakās ļoti skarbi, un, ja jūs dzirdētu vienkāršās, tiešās sarunās aci pret aci ar šiem zemniekiem, kā viņi kritizē to, tad jūs...

Sēdes vadītājs.

Eniņa kungs, es gribētu atgādināt, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs varam runāt tikai par konkrēto priekšlikumu. Un patlaban izskatām deputātu priekšlikumu nomainīt jēdzienu “republikas pilsēta” ar “valsts nozīmes pilsēta”.

G.J.Eniņš.

Man vajag zināmus pamatojumus priekšlikuma atbalstīšanai. Administratīvi teritoriālā reforma jau pēc pašas būtības ir daudzējādā ziņā apšaubāma un nepareiza, un tagad šis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums kropļo arī latviešu valodu, kropļo demokrātiju, jauc nacionālo pašapziņu. Nacionālās pašapziņas jaukšanu mēs te varam redzēt pēdējā punktā. Es nolasīšu, kāds ir šis priekšlikums. Ne jau es to esmu devis, un ne vienmēr es varu atbalstīt “tēvzemiešus”, bet… Tātad nolasu, lai jūs dzirdētu. Pirmais priekšlikums: aizstāt visā likuma tekstā vārdus “republikas pilsēta” ar vārdiem – “valsts nozīmes pilsēta”. Proti, vai tad mums tā vairs nav valsts?... Es zinu – Padomju Savienības laikā mums bija republikas nozīmes dabas pieminekļi un Padomju Savienības nozīmes dabas pieminekļi, un bija arī vietējās nozīmes dabas pieminekļi. Tas pats bija ar kultūras pieminekļiem: republikas, Padomju Savienības… Bet tagad… Piemēram, mēs visur līdz šim rakstām – “valsts nozīmes dabas piemineklis”, “kultūras nozīmes dabas piemineklis” un “vietējās nozīmes dabas piemineklis”. Tas pats uz arhitektūru attiecas. Tagad veidosies tāds kā sajukums.

Tātad ikdienas dzīvē mēs lietojam vārdus “valsts nozīmes” attiecībā uz manis nosauktajiem piemēriem: “arheoloģijas piemineklis – valsts vai vietējās nozīmes”… Kā tagad iznāk? Tātad mēs pilsētas sauksim… Es reizē jautāju un rosinu… Šeit man jāatbalsta šis priekšlikums, un es nesaprotu, kāpēc tas ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Jā. Par šo jautājumu debates nebija viennozīmīgas arī komisijā. Tika piedāvāti vēl dažādi termini, piemēram, brīvpilsēta, un citi. Taču “valsts nozīmes pilsēta”… Komisiju mulsināja tas: vai tad Cēsis, Kuldīga, Ogre un citas nav valsts nozīmes pilsētas? Valstij tās ir tikpat nozīmīgas kā pārējās.

Līdz ar to, nevarēdama ieteikt kaut ko labāku par piedāvāto un tomēr neuzskatīdama, ka tas ir pilnīgs, komisija ir gatava jebkurā brīdī, ja būs kāds labs variants, izskatīt vēlreiz. Bet šajā brīdī šo piedāvājumu tomēr aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Grīnblata, Tabūna, Dobeļa un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 37, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Nākamais ir deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Abi šie kolēģi ir iesnieguši ļoti daudz priekšlikumu, taču tā ir nedaudz citādāka koncepcija nekā tā, ko atbalstīja komisija. Līdz ar to šie priekšlikumi pārsvarā netika atbalstīti. Tātad arī 2.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par lietu, tieši par priekšlikumu.

Faktiski šajā likumprojektā ir apvienoti divi likumi – esošie likumi; pastāvošie likumi ir šajā likumprojektā kopā savietoti. Tātad tie ir Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanas un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas likums un Administratīvi teritoriālās reformas likums. Šajā kontekstā faktiski šī redakcija, kas ir izveidota līdz šim… 2.pantā ir runāts arī par valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās, un faktiski šajā pantā nav pateikts īpaši nekas. Tur vienkārši pasaka, ka valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

Mūsu priekšlikums ir konkrēts, tas ir arī pamatots, ka valsts pārvaldes iestāžu un institūciju, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darbības teritorijas atbilst administratīvajām teritorijām.

Tātad kas reāli šodien mums notiek? Ministrijas, resori un iestādes nosaka katra savas reģionālās iestādes. Mēs vēl pat šajā nedēļā Nodarbinātības apakškomisijā pārliecinājāmies, ka, teiksim, Valsts darba inspekcija Latgales reģionālo pārvaldi veido no šādiem rajoniem: no Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu un Jēkabpils rajona. Balvu rajona tur nav. Tagad es saprotu, ka Jēkabpili varētu pie Latgales jau pieskaitīt… Vispār arī Krustpili varētu pieskaitīt, bet kāds sakars Neretai vai vēl, teiksim, tām otrā krasta pašvaldībām, šīm teritorijām, ar Latgali? Diez vai. Tātad arī pārējās ministrijas mums… Vides pārvaldes, reģionālās pārvaldes, valsts zemes dienesti un Valsts ieņēmumu dienesta teritorijas faktiski neatbilst administratīvajām teritorijām, tā teikt, tām teritorijām, kuras tālākā nākotnē varētu būt par šiem apriņķiem, par reģionālajām pašvaldībām.

Un tāpēc šis priekšlikums ir tāds: mēs gribētu, lai šīs visas, arī valsts institūcijas, valsts iestādes un ministrijas, jau sāktu piekopt šo politiku – šajās teritorijās veidotu šīs reģionālās pārvaldes. Un reāli tad būtu arī skaidrība, kā mēs varētu praktiski statistikas datus labāk apkopot, veikt analīzi, veikt šo teritoriju attīstības indeksāciju un tamlīdzīgi. Lai mēs reāli varētu šos ciparus salīdzināt ar šiem datiem, lai tie būtu objektīvi un lai šīs teritorijas varētu vienmērīgi attīstīties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu deputāta Šķestera labo gribu, bet es domāju, ka tas izpildījums tomēr nav pareizs. Ir jāsaprot tas, ka administratīvajās teritorijās, ja mēs novienādosim, ka tādās pašās robežās jādarbojas valsts iestādēm, tad faktiski tas nozīmē, ka, piemēram, tad, ja ir neliels novads, piemēram, Priekuļu novads, tur tagad ir jābūt visām valsts iestādēm ar tādu pašu teritorijas apzīmējumu… tām jādarbojas tajā pašā teritorijā. Faktiski mēs sadrumstalosim vēl vairāk, nekā tas ir pašlaik.

Es gan gribu teikt, kolēģi, ka, protams, mums ir jāseko līdzi tam, lai nenotiktu tā, ka beigu beigās, teiksim, viss reģionalizējas un ka uz vietas nepaliek nekādi pakalpojumi. Tas ir mūsu uzdevums. Bet piedāvātais labojums to nerisina, jo ir skaidrs – ja, piemēram, pašlaik šī valsts iestāde darbojas rajona teritorijā un ja rajona teritorijā pēc tam būs četri novadi, nu nebūs tā, ka tagad, piemēram, būs trīs jaunas policijas pārvaldes, tādēļ ka ir trīs novadi ar administratīvo robežu.

Līdz ar to šis priekšlikums noteikti nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Pašvaldību reforma ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Katram vārdam ir jābūt precīzam. Un šajā priekšlikumā, ko ir iesniedzis Šķestera kungs, es sapratu, ko viņš teica, bet nesaprotu to, ko viņš ir uzrakstījis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tieši tā!”) Un, ja šeit būtu rakstīts, ka šai valsts iestāžu darbībai ir jāatbilst administratīvajām teritorijām, tad vajadzēja skaidri pateikt, vai tas ir rajons. Bet, ja tas ir vietējais novads, tad tā nevar darīt. Jo, piemēram, viesojoties Bauskas rajonā, izcēlās diskusija. Ja izveidojas Bauskas novads, Īslīces novads un Rundāles novads, tad katrā no šiem novadiem vajag savu izglītības pārvaldi. Vai tas ir loģiski? Katrā no šiem novadiem vajadzēs Valsts zemes dienestu un pārējās institūcijas. Tas nav loģiski! Tā varētu tiešām būt šī nākamā teritorija, ja tāda tiks izveidota, – apriņķis. Taču sadaļā par apriņķi ir tik maz robežlīniju ieskicēts, ka mums nav skaidrs, kas būs apriņķis. Par to mēs runāsim citos priekšlikumos.

Bet es gribu kritizēt arī to priekšlikumu, kurš pašreiz varētu tikt atbalstīts komisijas variantā, – to, ka valsts pārvaldes institūciju darbību regulē citi normatīvie akti. Un šeit nav nekāda vienota sistēma izstrādāta, tieši kuri normatīvie akti. Par to visu ir jādomā, un arī šeit var būt dažāda pieeja tiesu sistēmai, dažāda pieeja izglītības sistēmai, tāpēc uz trešo lasījumu ir jāprecizē šie priekšlikumi. Es aicinu to darīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Paldies. Līdzīgi apsvērumi, kā Seiles kundze izteicās, bija arī komisijai. Tas, protams, nav principiāls jautājums atšķirībā no tās sistēmas, ko piedāvā komisija kopumā, no Šķestera kunga un Kāposta kunga priekšlikuma, taču arī sacītais drusku neatbilst tam tekstam, kas šeit ir uzrakstīts.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 39, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Tāpat atbalstu neguva deputātu Šķestera un Kāposta 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš.

Godātie deputāti! Man šis priekšlikums ir… Es to redzu kā ļoti sakarīgu un nesaprotu, kāpēc tas ir noraidīts. Jo jau tikko manis pieminētajās ceļojumu un ekspedīciju gaitās es Latgalē redzēju tādas sādžas, kur kādreiz dzīvoja 30 vai 40 cilvēki. Tagad tur dzīvo vairs tikai viena tantiņa. Pie viņas svētdienā atbrauc un atved maizīti dēli, mazbērni, bet viņa tur dzīvo. Vai tādu apdzīvotu vietu, kurā dzīvo šis viens cilvēks, mēs izstrīposim un neskaitīsim par apdzīvotu vietu? Ir vietas, kur bijušajā muižā dzīvo viens cilvēks, bet tur ir bijis centrs. Vai tad… Tīri no ģeogrāfiskā, kartogrāfiskā viedokļa tā ir apdzīvota vieta.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Šis priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur, komisijasprāt, izslēdzot no pamatpanta teksta vārdu “pastāvīgi”, paliek ļoti skaidra un visiem saprotama redakcija; proti, apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki. Plaši, bet neko arī nesamudžinot, skaidri un gaiši pateikts!

Līdz ar to, komisijasprāt, deputātu Šķestera un Kāposta 3.priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Šķestera un deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 57, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, par ko jau es runāju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jānim Klaužam. Klauža kungs izskatās izbrīnījies… Varbūt tad vajag kādu pogu vēlreiz nospiest, lai informācijas sistēma jūs nereģistrētu kā deputātu, kurš vēlas debatēt.

Es saprotu, ka debates netiek atklātas.

Jautājums deputātiem: vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

5. – deputātu Šķestera un Kāposta kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Šķestera un deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 50, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

6. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums, kas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

7. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters.

Godātie kolēģi! 7.priekšlikumā runāts par 6.pantu – “Apriņķu administratīvās teritorijas”. Mēs uzskatām, ka administratīvās teritorijas veido vienotas vietējās pašvaldības, kurām ir kopīgas reģionālās intereses, un ka apriņķu administratīvo teritoriju centri ir pilsētas, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās ir bijis republikas pilsētas vai ir republikas pilsētas statuss, vai citas pilsētas, kuras nosaka Saeima, pamatojoties uz vietējo pašvaldību domju lēmumiem un Ministru kabineta atzinumiem.

Pašreiz spēkā esošā redakcija nosaka, ka šo apriņķu administratīvajās teritorijās nedrīkst būt mazāk par 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Bet mēs uzskatām, ka faktiski šīs teritorijas priekš Latvijas ir palielas, un tāpēc ir nepieciešams, lai šī teritorija… Faktiski ap republikas nozīmes pilsētām varētu veidoties šie apriņķi, kuri būtu arī loģiski un ļoti progresīvi, veidojot otrā līmeņa pašvaldības  – šīs apriņķu pašvaldības.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile.

Godātie deputāti! Likums paredz, ka Latvijas Republiku iedalīs apriņķos, republikas pilsētās un novados. Viss it kā pareizi. Šajā pantā jau zināmā mērā tiek regulēta apriņķu izveidošana, bet arī šajā likumprojektā tiek paredzēts, ka par apriņķiem būs īpašs, atsevišķs, likums. Tātad šajā likumā vajadzētu noteikt tikai galvenos principus, un, manuprāt, to ļoti pamatoti ir izdarījis Staņislavs Šķesters un Andis Kāposts, nosakot šos principus, bet neieliekot robežlīniju, cik iedzīvotājiem – vairāk vai mazāk – ir jābūt šajā apriņķī.

Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija aicina arī pārējos deputātus uzmanīgi izvērtēt šo priekšlikumu un tik tiešām neielikt tādas robežlīnijas kā, piemēram, 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju vienā apriņķī, kas varētu nozīmēt, ka Latvijā būs 5 apriņķi.

Bet mēs ļoti labi zinām, cik grūti risinājās diskusijas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur kādreiz Ventspils, Liepāja un Kuldīga (diemžēl Talsi – ne) cīnījās par to, kura būs apriņķa centrs. Un šādas diskusijas ir jārisina, jāatrisina, bet mēs nevaram ielikt robežlīniju, ka būs 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju un ka tas nu ir tas labākais variants apriņķa izveidošanai.

Aicinu atbalstīt deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu kā var atbalstīt Šķestera kunga priekšlikumu, ja šā priekšlikuma pirmajā daļā šie nosacījumi ir tik izplūduši? (No zāles: “Nav gan!”) Pasakiet man, vai Latvijā visas pašvaldības, pil­nīgi visas, ir teritoriāli vienotas, vai Latvijā visām pašvaldībām nav kopīgas reģionālās intereses, vai visai Latvijai Eiropas kontekstā nav kopīgas reģionālās intereses? (No zāles: “Nav!”) Ir! Mēs varam paņemt jebkuras divas pašvaldības, kurām ir kopīgas robežas. Tām noteikti būs kādi saskares momenti, kuros būs kaut kādas reģionālās intereses.

Šāds kritērijs ir pārāk izplūdis, tāpēc ir nepieciešams precīzāks kritērijs, un to piedāvā atbildīgā komisija.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei, otro reizi.

A.Seile.

Godātie deputāti un it īpaši godātais Ābiķa kungs! Šāds nosacījums šā priekšlikuma pirmajā daļā, manuprāt, ir ielikts tādēļ, lai Gulbenes novads neizveidotu kopīgu novadu, teiksim, ar Talsu novadu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko bilst?

O.Spurdziņš.

Komisijas vairākums tomēr neatbalstīja deputātu Šķestera un Kāposta piedāvātos principus. Līdz ar to aicinu neatbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

8. – deputātu Šķestera un Kāposta priekšlikums – tika daļēji atbalstīts, to iestrādājot 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Deputāts Ivans Klementjevs tomēr nevēlas debatēt.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam. Arī deputāts Fjodorovs, izrādās, nevēlas debatēt.

Cienījamie kolēģi! Esiet ļoti uzmanīgi tajā brīdi, kad jūs darbojaties ar papīriem gar balsošanas iekārtu!

Tātad debates ir beigušās, pat vēl nesākušās… Es saprotu, ka pret 8.priekšlikuma iekļaušanu 10.priekšlikumā nevienam nav iebildumu.

Turpinām ar 9.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

Arī deputāta Kampara 9.priekšlikums, ņemot to par pamatu, tika iekļauts komisijas uzlabotajā un precizētajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tātad 10.priekšlikums, ko izstrādājusi komisija, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile.

Godātie deputāti! Es vēlreiz gribu lūgt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ļoti rūpīgi izvērtēt formulējumus. Tā, piemēram, otrajā daļā ir teikts, ka Saeima var izveidot, likvidēt, [..], administratīvo teritoriju, grozīt robežas, [..], likumprojektam – klausieties uzmanīgi! – pievienojot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Kādā veidā tos pievienot šim likumprojektam? Vai tas tiks pievienots arī likumam vai tikai iesniegts uz Saeimas sēdi kā paskaidrojums? No šā teksta nevar saprast. Vienkārši dīvaini tas skan.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Jā, to mēs vēl precizēsim komisijā. Bet šeit mēs pasakām vienu: republikas pilsētas un tās administratīvo teritoriju nosaka Saeima. Viennozīmīgi! Un tas ir par pamatu šim priekšlikumam. Tātad to izdara likumdevējs, nevis valdība.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? Es nesapratu. Seiles kundze prasa balsojumu? Ā, vēl arī deputāti prasa balsojumu… Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 5, atturas – 16. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

11. – deputāta Brigmaņa kunga priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš.

Cienījamie deputāti! Es neesmu šajā komisijā un neesmu līdzdarbojies. Es tāpēc gribētu nolasīt 11.priekšlikuma pirmo daļu: “Latvijas Republikas iedalījumu novadu administratīvajās teritorijās nosaka Saeima, pamatojoties uz novadu veidojošo vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumiem…” – un ļoti uzmanīgi klausieties! – “…ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principus.”

Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts, tātad mēs neievērojam… pretēji šim ir tas, ka mēs neievērojam pašvaldību iedzīvotāju intereses. Kā tad es varu piekrist šādam?…

Es aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo pretējā gadījumā, ja mēs Saeimā to neatbalstām, tad… Jūs neievērojat pašvaldību iedzīvotāju intereses! Vai man kāds varbūt paskaidros?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tiešām, mums ir turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā jāizšķiras, pa kādu ceļu mēs iesim, skatot šo nozīmīgo likumprojektu, kas skar praktiski visu valsti. Vai mēs iesim pa ceļu, kas vērsts uz iedzīvotāju interešu aizstāvību, uz pašvaldību viedokļu, interešu aizstāvību, vai mēs iesim voluntāri, pēc savas iegribas apstiprinot vienu vai otru pašvaldību pēc to lieluma?

Mana priekšlikuma būtība ir šāda. Es šeit rakstu… un mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības apvienības, viedoklis ir, ka pamatā šai reformas gaitai ir brīvprātības princips un ka būtībā mums ir jāpieņem lēmums par pašvaldību robežu maiņu, pamatojoties – pamatojoties! – uz pašvaldību lēmumiem. Pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem!

Tālākajā likumprojekta apspriešanas gaitā jūs te atradīsiet apstiprinātos komisijas lēmumus, kur ir viedoklis, pievienojot… pievienojot šos pašvaldību lēmumus. Tātad mēs jau apriori atzīstam, ka pašvaldības var lemt, ko grib, mēs jums mapītē tos lēmumus ieliksim; tā ir jūsu darīšana, kā jūs spriežat, mēs šeit esam gudrāki, un mēs par tiem, kā saka, arī izlemsim.

Otra lieta. Kolēģi, nevajag aizmirst, ka mums ir 34 pašvaldības, kas savu viedokli pašreiz aizstāv Satversmes tiesā.

Tālāk. Mēs, kolēģi, esam tātad iestrādājuši un apstiprinām komisijas lēmumu ar kādiem mistiskiem kritērijiem (es gribu uzsvērt vārdu “mistiskiem”).

Pašreiz, kad notiek reforma, mēs cenšamies iestutēt to reformu kaut kādos kritēriju rāmjos, “uzzīmējot”, vai tie ir 4000 vai 3000, vai 5000, kas tos novadus veidos, un cik lieli attālumi var būt vai kādi attālumi var būt…

Tad, kad mēs atzīmējām šo faktu un kad mēs devām pašvaldībām signālu par šo reformu, nebija nekādu šādu kritēriju. Tagad, kad mēs redzam, ka pašvaldības vēlas savas intereses aizstāvēt Satversmes tiesā, mēs ar likuma spēku gribam pateikt – jūs tur varat iet, bet mēs būsim tie gudrie, kas uztaisīs tādu likumu, ka jums tā iešana uz Satversmes tiesu nav vajadzīga. Nu, kolēģi, tādai nostādnei Zaļo un Zemnieku savienība nevar piekrist. Tas mums ir absolūti nepieņemams! Mēs aicinām, kolēģi, tomēr balsot par šo priekšlikumu, kas tātad pauž iedzīvotāju interešu aizstāvību un, kā jau šeit minēja Eniņa kungs, ievēro Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, jo mums visiem ļoti patīk atsaukties uz Eiropas Savienības likumdošanas aktiem visās likumdošanas aktu normās. Tagad mēs, kā saka, šeit šo Eiropas Savienības hartu izmetam ārā: te tā mums nav vajadzīga, te mums uz to nav jāatsaucas.

Es gribētu, kolēģi, teikt: lai veselais saprāts jums tomēr ir pārsvarā, pieņemot šo lēmumu! Nevadīsimies pēc klajām emocijām, nedz pēc kāda konkrēta labuma! Ļausim, lai šīs pašvaldības, kas ir, dodas uz Satversmes tiesu un savu taisnību aizstāv! Neuzspiedīsim kaut kādus likuma rāmjus Satversmes tiesai, lemjot par tām, par šīm konkrētajām pašvaldībām! Ja jūs, kolēģi, neatbalstāt šo priekšlikumu, tad skaidri un gaiši Zaļo un Zemnieku savienība pasaka, ka mēs nevaram balsot par šo likumprojektu kopumā.

Tāda ir būtība šim manam priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atgādināt, ka Latvija nav federatīva valsts… (No zāles: “Un nekad nav bijusi!”) …un nekad nav bijusi. Un, manuprāt, atbildīgā komisija šo jautājumu ir ļoti labi sabalansējusi, jo 2.punktā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka Saeima var izveidot, likvidēt novada administratīvo teritoriju un grozīt tā robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju (!) interesēs. Tātad ir jāievēro gan valsts intereses, gan pašvaldības intereses. Un neaizmirsīsim arī to, kāda ir situācija… cik raibs ir mūsu nacionālais sastāvs, cik raibs nacionālais sastāvs ir Latgales pašvaldībās! Mums valstī ir vajadzīga stabilitāte, lai būtu šī sabalansētība starp valsts, tātad visas Latvijas, iedzīvotāju interesēm un vajadzībām un, protams, arī pašvaldības iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, kā to arī šeit komisija ir skaidri un gaiši ierakstījusi.

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Taisnīgi vārdi!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es atbalstu Brigmaņa kunga priekšlikumu. Un paskaidrošu, kāpēc.

Vai jūs komisijā tiešām domājat, ka jūs izbēgsiet no lietas izskatīšanas Satversmes tiesā? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekad!”) Jūs varbūt domājat, ka jūs izbēgsiet. Satversmes tiesā ir iesniegts pieteikums par Ministru kabineta noteikumu, kuri nosaka attiecīgo novadu skaitu, neatbilstību Satversmei. Acīmredzot, cik es tagad saprotu, šos novadus, konkrētu karti, vairs nezīmēs Ministru kabinets, bet šo karti zīmēs Saeimas deputāti – katrs pēc sava prāta un saprašanas. Tur liela darīšana nav vajadzīga. Šajā gadījumā es domāju, ka Satversmes tiesā… protams, tiesa var izskatīt arī šo lietu, ja arī normatīvais akts ir zaudējis savu spēku… nav lieta jāizbeidz. Bet, es domāju, šajā gadījumā pašvaldības, kas ir sagatavojušas šo priekšlikumu, mainīs prasījuma priekšmetu un prasīs Satversmes tiesai atzīt šo likumu par spēkā neesošu. Un es domāju, ka tiesiskā valstī nevar šādā veidā svaidīties, ka vienā brīdī novadus nosaka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem, bet otrā brīdī izdomā, ka to darīs Saeima. Mani tiešām ļoti pārsteidz šī nekonsekvence no jūsu puses. Un to nesaprot, arī runājot ar cilvēkiem. Mēs ar Kučinska kungu bijām aizbraukuši pirms divām nedēļām uz Jēkabpili, un tur arī tie cilvēki ir ļoti lielā nesaprašanā. Viņi nesaprot, kā tā var – ar vienu roku valdība dara kaut ko, pēc tam ar otru roku Saeima dara kaut ko citu.

Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Brigmaņa kunga priekšlikumu. Tas ir ļoti pamatots, atsaucas arī uz attiecīgajiem Eiropas normatīvajiem aktiem un atsaucas arī uz vietējo iedzīvotāju iniciatīvu. Vismaz es to tā saprotu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Mazs bij’ tēva novadiņš!”)

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi! Republika ir laba lieta… Jā, es jau teicu, ka novadi… jā, tie ir.

Jautājums ir par priekšlikumu. Es faktiski atbalstu Brigmaņa kunga un Čepānes kundzes teikto. Man liekas, ka tas jautājums sasaucas ar Abrenes jautājumu saistībā ar Satversmi. Mēs gribam atkal kārtējo otro variantu – neļaut Satversmes tiesai normāli izspriest un pieņemt lēmumu saistībā ar šīm 34 pašvaldībām. Satversmes tiesā šos pieteikumus, šīs prasības iesniegušas ne tikai pašvaldības, bet ir iesniegušas arī personas, iedzīvotāji un iedzīvotāju grupas. Tātad ir ne tikai 31 pieteikums, bet noteikti tur ir vairāk.

Un tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu respektēt šo Satversmes tiesas darbu, Satversmes tiesas pieņemto lēmumu, un tad būtu skaidri redzams, kas īsti, teiksim, mums valstī notiek.

Ja mēs skatām kopumā, tad, es domāju, Brigmaņa kunga un arī manā priekšlikumā (ja jūs atbalstāt Brigmaņa kunga priekšlikumu – 11.priekšlikumu –, tad es savu priekšlikumu atsaucu) ir skaidri un gaiši pateikts, ka šo teritoriālo iedalījumu pamats ir pašvaldību lēmumi. Pašvaldību lēmumi! Un lai tās pašvaldības, kuras ir pieņēmušas šos lēmumus par šiem lielajiem novadiem, – paldies Dievam, lai tās dzīvo laimīgi! Bet tās pašvaldības, kuras ir pieņēmušas tādu lēmumu, ka tās nav gatavas ieiet šajos lielajos novados, – tās pašvaldības mums ir jārespektē.

Tās nav tikai pašvaldības… Tie ir iedzīvotāji, tie ir mūsu pagasta cilvēki, kas ievēlēja šo pagasta padomi, kurai ir jāaizstāv tieši viņu intereses, nevis kaut kādas, teiksim, partijas vai kaut kādu citu instrumentu vai ietekmju intereses.

Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti vajadzīgs un nepieciešams.

Un vēl viena nozīmīga lieta ir tā, ka pārejas noteikumos, kas ir šajā likumprojektā, ir pateikts, ka šie divi likumi, kurus es iepriekš nosaucu – Administratīvi teritoriālās reformas likums un Administratīvās teritorijas statusa likums –, ka tie faktiski zaudē spēku. Nu, un te ir sajaukta, kā saka, manna ar kāpostiem kopā. Un tas ir ļoti slikti, ka mēs reformas gaitā spēles noteikumus mainām… spēles noteikumus mainām spēles laikā… Pašvaldībām ir jābūt skaidrībai par to, uz ko tās iet. Vēlēšanas ir tuvu, notiks jau nākamā gada jūnijā, pirmajā jūnija sestdienā, un tātad visi šie darbi ir reāli jāpaveic līdz gada beigām, un jābūt ir skaidrībai gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, gan arī politiķiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu, un iesim uz priekšu, un visiem būs labi. Un nekas nenotiks, ja šī 31 pašvaldība pievienosies šim sarakstam.

Un tālāk. Reforma nav, teiksim, pēdējais periods vai pēdējā iespēja; nav tā, ka tad nenotiks tālākas izmaiņas šajā novadu kartē un vispār administratīvajās teritorijās. Noteikti tas turpināsies, un veidosies vēl jauni novadi, jaunas iespējas, bet tagad mēs būsim tiešām radījuši šo iespēju vietējām pašvaldībām – pieņemt šos lēmumus. Šeit nav runa par reģionālajām pašvaldībām, nedz par citām institūcijām. Un arī Eiropas Vietējo pašvaldību harta saka, ka mums šie principi ir jāievēro. Tās ir vietējās pašvaldības. Ja mēs gribam valstī radīt tikai vienu pašvaldību, ar Rīgu centrā, tad mēs varam tā rīkoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ilgi esam ķīvējušies ap šo reformu, un, godīgi sakot, galarezultāts – ja ne čiks, tad tāds pusčiks vien ir iznācis. Rezultāts nu patiešām nav dižs!

Man šī reforma atgādina padomju laiku rīcību, kad sadzina kolhozos un gribēja padarīt laimīgus pret paša gribu.

Arī tagad cilvēkus, pašvaldības, arī tās, kuras ļoti labi strādā un kuras negrib apvienoties šajos dižajos kolhozos, piespiežam. Jā, piespiežam! Ja ne, nopērkam. Nopērkam ar šiem 200 tūkstošiem vai vēl visādi citādi, un tā nav pareiza rīcība. Primārās taču ir pašvaldību iedzīvotāju intereses. Ir taisnība tas, ko saka un raksta Zemnieku savienības ļaudis, šajā gadījumā – Brigmaņa kungs.

Tā nevar rīkoties. Šī reforma varēja turpināties uz brīvprātības principa pamata vēl 10 gadus, un nekas ļauns nebūtu noticis. Kampara kungs saķer galvu… Bet nez kāpēc vajadzīga šāda drausmīga steiga, piespiešana? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “15 gadi, kāda steiga?”) Nu nedrīkst taču šādā piespiedu veidā un uzpirkšanas ceļā darīt cilvēkus laimīgus! Es saprotu, tūlīt atsauksies uz Eiropas fondiem, uz to, kādā veidā tos var apgūt – un tā tālāk, un tā joprojām –, un uz visu ko citu, bet šāda rīcība… jūs man varat stāstīt, ko jūs gribat, bet es tajā redzu sadzīšanu kolhozos. Padarīt laimīgus pret pašu gribu – šādi mēģinājumi ir bieži vien bijuši, un nekas prātīgs no tā nav iznācis.

P.Tabūns.

Un nekas prātīgs neiznāks arī tagad. Kāpēc jūs piespiežat 33 pašvaldības, kuras nepakļāvās ne uzpirkšanai, ne pierunāšanai, ne piespiešanai, bet iesniedza prasību Satversmes tiesā? Kāpēc jūs tās gribat padarīt laimīgas pret pašu gribu? Vai tas ir pareizi?

Kāpēc jūs neļāvāt tām dzīvot tā, kā viņas uzskata par pareizu? Un nekas ļauns šajā valstī nenotiktu. Jūs man neiestāstīsiet to, ka tāpēc sagrūtu valsts, sagrūtu attīstība un tā tālāk. Muļķības! (Aplausi!)

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Trīs reizes jau es kāpu šajā tribīnē, vienmēr ar vienkāršiem, īsiem paziņojumiem šajā pašvaldību jautājumā, un arī šoreiz, redzot, ka tomēr debates izvēršas, es uzskatu, ka nevar klusēt. Visas šīs trīs reizes.

Es, 32 gadus (tiešām tādu deputātu ir maz) pavadījis pagastā un būdams pastāvīgā kontaktā ar apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, varu teikt, ka es iestājos par to, ka vārds “pašvaldība” jāievēro un jāievēro pašvaldības suverenitāte, jādod šiem cilvēkiem iespēja pašiem veidot savu likteni un pašiem būt tur, kur viņi grib. Tādēļ arī šoreiz es atbalstu ZZS priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Arī es reizi pa reizei – nu, ne mazāk kā divas reizes nedēļā – atrodos ārpus Rīgas un runāju ar pašvaldību cilvēkiem, galvenokārt iedzīvotājiem. Un vai zināt, kas lielum lielo vairākumu šo cilvēku satrauc visvairāk? Šīs reformas nebeidzamība. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi!”) Šīs reformas nespēja kaut ko panākt. Šeit ir jāizdara viens no lēmumiem: vai nu šī reforma loģiskā veidā ir beidzot jāpabeidz, vai jāpasaka cilvēkiem – šīs reformas nebūs, punkts! Piecpadsmit gadus šķērdēti līdzekļi pētījumos, 15 gadus šķērdēti līdzekļi investīcijās, 15 gadus politiskajā tirgū tirgošanās ir notikusi, it kā augstāk turot iedzīvotāju intereses. Kolēģi, jūs ļoti labi zināt, par ko ir runa šobrīd! Šobrīd atsevišķām partijām kaut kādā veidā to politiskās ietekmes bāze tiks izsista no kāju apakšas. (No zāles: “Pareizi!”) Tā ir ļoti vienkārša situācija. Ja mēs uzskatām, ka Latvijā nav vajadzīga reforma, tad nolemsim tā un beigsim mānīt cilvēkus! Pateiksim: “Reformas nebūs! Nevajag!” Ja Tabūna kungs aicina vēl 20 gadus kaut ko reformēt pašas reformēšanas dēļ, tad, manuprāt, tas ir izcils priekšlikums, ko Latvijas cilvēki vienmēr ir noraidījuši.

Kolēģi! Otra lieta, ko es gribētu pateikt. Ja mēs no šīs tribīnes apšaubām, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka Latvijas parlaments ir tas, kas nosaka pašus būtiskākos lēmumus šīs valsts nākotnē, tad, ziniet, šeit man ir ļoti, ļoti lielas pārdomas, vai šie cilvēki, kas šādus pieņēmumus izsaka, tiešām ir lasījuši Satversmi. Manuprāt, tā ir pats pamatu pamats! Ja Ministru kabinets līdz šim nav spējis reformu kvalitatīvi novadīt līdz kvalitatīvām beigām iedzīvotāju interesēs, tad Latvijas Saeima (No zāles dep. K.Leiškalns: “To izdarīs!”) ir tā, kuras pienākums ir to izdarīt – es uzsveru vārdu “pienākums”! –, nevis muļķot cilvēkus, tērēt naudu entos gadus un mēģināt to visu padarīt par nebeidzamu farsu, kolēģi. Vienkārši būsim atbildīgi pret tiem cilvēkiem, kuri jau 15 gadus nezina, kā viņi tālāk dzīvos!

Es biju nesen Degoles pagastā. Šie nabaga cilvēki vairs neinvestē attīstībā, jo viņi nezina, kam tas piederēs nākotnē. Viņi saka, ka viņiem apkure nolaista līdz pēdējam tikai tā iemesla dēļ, ka viņi nesaprot, kāda būs nākotnes Latvijas karte. Ja mēs tā turpināsim vēl 10 gadus, tad būs tā, ka cilvēkiem vairs nebūs nekā.

Nu būsim atbildīgi! Nolemsim šā vai tā, bet pieliksim punktu šai epopejai, kas saucas reforma!

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi, Kampar!”)

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti labi, ka mēs šodien par šo jautājumu diskutējam – diskutējam par jautājumu, kas tiešām skar visus iedzīvotājus. Bet es gribu teikt to, ka šajā priekšlikumā ierakstītais, ka Saeimai, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem un ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses, būtu jāpieņem lēmums… Es piekrītu, ka mums jāpieņem lēmums iedzīvotāju interesēs, bet ne vienmēr pašvaldības domes lēmums sakrīt ar iedzīvotāju interesēm. Es gribu minēt dažus piemērus.

Mums Latvijā ir pašvaldības, kuru administratīvie izdevumi ir vairāk nekā puse no visa pašvaldības budžeta, kur pagastvecis faktiski nosaka visu, kas šajā pagastā notiek, viņa sieva ir izpilddirektore, bet ģimenes locekļi vēl kādos amatos… Un šādā pagastā, kad sāka runāt par reformu, dzīvoja 1000 iedzīvotāju, bet tagad dzīvo 500, jo tur nekas nenotiek. Tur ir ģimenes bizness! Un es gribu teikt to, ka šāda dome, protams, nekad nenobalsos par kaut kādu apvienošanos. Protams, tā nav domes interesēs, bet tā ir iedzīvotāju interesēs – vismaz to atlikušo iedzīvotāju interesēs, kas tur ir palikuši. Un nevajag teikt, ka tas nav demokrātiski!

Ļoti demokrātiskā valsts Dānija savulaik 20 gadus brīvprātīgi mēģināja apvienot savas pašvaldības, un beidzot dāņu parlaments nolēma un izveidoja lielākas, konkurētspējīgākas pašvaldības. Un tagad, pirms dažiem gadiem, viņi veica otro kārtu, jo secināja, ka arī tas mērogs ir par mazu, lai pašvaldība tiešām spētu pati valdīt.

Te pareizi teica: pašvaldība ir tie, kas paši var valdīt! Bet tie, kas var paši valdīt, ir tie, kas spēj sev nopelnīt naudu, nevis dzīvot tikai no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kur lielākā daļa naudas beigās aiziet administrācijas uzturēšanai. (No zāles: “Tieši tā!”)

Tādēļ aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus un veidot tādas pašvaldības, kuras spēj pašas valdīt!

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 62.laidienā