Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 9. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 9.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un J.Sokolovska jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.74/J9)

“Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.2911)

2. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, V.Buhvalova, J.Sokolovska un M.Mitrofanova jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.76/J9)

“Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju” (pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu A.Kampara, L.Mūrnieces, A.Latkovska, E.Repšes un S.Āboltiņas jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.77/J9)

“Par sodu politiku” (pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2008.gada 6.oktobrī Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību

2008.gada 29.jūlijā Ministru kabinets pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas pieņēma grozījumus 2000.gada 22.augusta MK noteikumos Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”.

Pamatgrozījumi skāra minēto MK noteikumu 2.pielikumu, kas satur privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu amatu un profesiju iedalījumu atbilstoši minimālajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei. Proti, grozījumu rezultātā amatu un profesiju saraksts palielinājās no 48 līdz 1200 – tātad uzreiz 25 (!) reizes.

Paskaidrojuma rakstā noteikumu projektam nekādi netiek izskaidrota ne tikai nepieciešamība pēc tik radikālas saraksta paplašināšanas, bet arī nav statistisko vai kādu citu datu, pamatojoties uz kuriem varētu prognozēt ieviesto grozījumu sekas.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kas izsauca nepieciešamību paplašināt profesiju sarakstu 2.pielikumā? Kādēļ šāda nepieciešamība parādījās tieši 2008.gada augustā, 4 gadus pēc tam, kad skolas, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, daļēji pārgāja uz latviešu apmācības valodu?

Ja šī nepieciešamība radās sakarā ar statistiski nozīmīgu iedzīvotāju sūdzību skaita pieaugumu, tad, lūdzu, miniet šādus datus par katru no profesijām/amatiem, kas no jauna iekļauti 2.pielikumā.

2. Cik liels ir to personu skaits, uz kurām attiecas ieviestie ierobežojumi? Lūdzu, miniet vispārējos datus un datus par katru no profesijām/amatiem, kas no jauna iekļauti 2.pielikumā. Par katru no šīm profesijām/amatiem norādiet strādājošo personu vidējo vecumu un darba stāžu ieņemamajā amatā.

3. Lūdzu, pamatojiet pārejas perioda, kas norādīts MK noteikumu jaunās redakcijas 41.pantā, ilgumu (no 5 līdz 17 mēnešiem). Pamatojoties uz kādiem pētījumiem tika noteikti šie pārejas termiņi? Kādēļ pārejas perioda ilgums nekādi nav atkarīgs no tās personas vecuma, kurai uzstādītas valodas prasības?

4. Kādi pasākumi ir veikti, lai apmācītu tās personas, kurām tiks piemēroti 2.pielikuma noteikumi? Ja šādi pasākumi nav ieplānoti, tad kas par to būs atbildīgs?

5. Kādi pasākumi tiks veikti, lai iekārtotu darbā tās personas, kuras var zaudēt savu darbu pēc MK noteikumos norādītā pārejas termiņa izbeigšanās?

6. Noteikumu Nr.296 spēkā esošās redakcijas 5.pantā ir teikts, ka tiesības sastādīt to personu sarakstu, kuras tiks pakļautas valodas atestācijai, ir darba devējam. Vai 2.pielikuma saraksta krasa paplašināšana nav pretrunā ar šīm likumā joprojām paredzētajām tiesībām? Kāda ir darba devēju reakcija uz viņu likumā paredzēto tiesību sašaurināšanu?

7. Noteikumu Nr.296 5.pantā ir norādīts, ka “privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kuru profesijas vai amati nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, bet kuri savā darbā tieši saskaras ar patērētājiem, jānodrošina patērētājiem iespēja saņemt nepieciešamo informāciju par preci vai pakalpojumu”.

Šīs prasības darbiniekiem tika ieviestas kopš 2000.gada novembra un jau 8 gadus attiecas uz visiem tiem darbiniekiem, kuru amatu un profesiju saraksts ar noteikumiem Nr.612 tika iekļauts 2.pielikumā tikai no 2008.gada augusta. Par šo prasību nepildīšanu likums paredz sodīt ar naudassodu.

Tagad no tiem pašiem darbiniekiem, izņemot faktisku valsts valodas lietošanu, tiks prasīts arī, lai viņiem būtu speciāla apliecība.

Lūdzu, pamatojiet, kādā veidā šī jaunā prasība varēs uzlabot jau pastāvošo prasību izpildi? Vai tas nenovedīs pie tā, ka Valsts valodas centra inspektori pārbaudīs nevis valsts valodas lietošanu de facto, bet gan to, vai darbiniekiem ir apliecības? Vai to personu loka, kam nepieciešama valodas atestācija, paplašināšana nav saistīta vienīgi ar vēlmi papildināt valsts budžetu uz attiecīgo valsts nodevu rēķina, kā arī palielināt to personu skaitu, kuras nodarbojas ar valodas atestāciju?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
M.Mitrofanovs, V.Buzajevs, J.Sokolovskis

Rīgā 2008.gada 18.septembrī
 

Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta piekto daļu dažas ārzemnieku kategorijas ir tiesīgas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju tikai gadījumā, ja viņi ir apguvuši valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Savukārt attiecīgie 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.252 nosaka, ka ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu ne zemāk kā pirmā prasmes līmeņa B pakāpē atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.296.

Tā nav zemākā no iespējamajām kategorijām. Saskaņā ar noteikumu Nr.296 12.¹ punktu šī kategorija tiek piešķirta to mazākumtautību izglītības programmas īstenojošo latviešu skolu absolventiem, kuriem latviešu valodas centralizētajā eksāmenā piešķirts E līmenis. 2007.gadā uz E un zemāku līmeni eksāmenu nokārtoja 16,4% no visiem šādu skolu devīto klašu skolēniem. Te ir jāņem vērā, ka viņi ir apguvuši valodu 9 gadu garumā, vislabvēlīgākajā informācijas apguves vecumā un efektīva valsts atbalsta apstākļos.

Atbilstoši noteikumu Nr.296 1.pielikumam 1.līmeņa B pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas darba procesā saistīti ar instrukciju un tehnoloģiju ievērošanu, mašīnu un iekārtu izmantošanu un apkalpošanu, ievērojot darba drošību.

Kā piemēru var minēt šādas profesijas: minerālu un akmens griešanas operators (kods 8112 06), datortehnikas mehāniķis (7242 06), virpotājs (7223 03), būvkonstrukciju montētājs (7121 03), akrobāts (3474 01).

No otras puses, saskaņā ar Imigrācijas likumu eksāmens ir jākārto gan tādām personām, kas ir darba spējīgā vecumā un teorētiski pašas var sevi nodrošināt (kuri nepārtraukti uzturējušies LR ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, Latvijas iedzīvotāju pieaugušie bērni), gan tādām personām, kuras atrodas Latvijas nodokļu maksātāju apgādībā un/vai ir jau cienījamā vecumā (Latvijas iedzīvotāju laulātie un vecāki).

Valodas eksāmens viņiem ir jākārto nevis pēc 9 gadu apmācības, bet gan 5 gadu laikā pēc ierašanās Latvijā. Bez tam pastāv zināmas šaubas par to, ka vairumam no divām pēdējām minētajām kategorijām vispār jebkad nāksies strādāt, tajā skaitā tādās specialitātēs kā būvkonstrukciju montētājs un akrobāts.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta sesto daļu, ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Taču tajā pašā laikā viņš neiegūst tiesības uz sociālo palīdzību ne no valsts puses (Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta otrā daļa), ne no pašvaldību puses (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmā daļa), kā arī uz bezmaksas ārstniecisko palīdzību (Ārstniecības likuma 17.pants).

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik Latvijā ir personu, kas uzturas šeit ar termiņuzturēšanās atļauju un kuru uzturēšanās pamats ir apvienošanās ar ģimeni? Kāda ir šo personu daļa attiecībā pret ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju?

2. Cik personām saskaņā ar iepriekšminētajām normām bija jākārto eksāmens no to spēkā stāšanās brīža? Sniedziet, lūdzu, atbildi, grupējot šīs personas pēc četrām kategorijām (kuri nepārtraukti uzturējušies LR ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, Latvijas iedzīvotāju pieaugušie bērni, Latvijas iedzīvotāju laulātie un vecāki) un pēc pretendentu vecuma. Atsevišķi lūdzam norādīt to personu skaitu, kuras nespēja nokārtot eksāmenu.

3. Kāda vēl palīdzība bez jau jautājuma preambulā minētās tiks liegta personām, kuras nevarēs nokārtot eksāmenu?

4. Vai personām, kuras nevar nokārtot eksāmenu, tiek liegtas tiesības uzturēties Latvijā gadījumā, ja zūd uzturēšanās pamats (šķiršanās, laulātā, bērna vai vecāku nāve)?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka būtu mērķtiecīgi samazināt MK noteiktās prasības vismaz Latvijas iedzīvotāju vecākiem vai personām, kuras vecākas par 62 gadiem, ņemot vērā niecīgo iespēju, ka šīs personas vēl strādās?

6. Vai Jūs neuzskatāt, ka mērķtiecīgi būtu likuma līmenī atcelt prasību kārtot eksāmenu atsevišķām uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju pretendējošu personu kategorijām?

7. Vai Jūs neuzskatāt, ka mērķtiecīgi būtu attiecināt jautājuma preambulā minētajos likumos nostiprinātos sociālās palīdzības veidus arī uz tām personām, kuras uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, ja uzturēšanās pamats ir apvienošanās ar ģimeni?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, V.Buhvalovs,
 J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs

Rīgā 2008.gada 2.oktobrī
 

Par sodu politiku

Publiski ir izskanējuši dažādi viedokļi par turpmāko valsts sodu politiku, lai ierobežotu autovadītāju skaitu, kuri sēžas pie stūres alkohola reibumā. Tā kā pēdējā laikā ir izskanējuši viedokļi par nepieciešamību noteikt bargākus sodus šiem autovadītājiem, lūdzu, sniedziet atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Cik pēdējos 3 gados vidēji gadā ir sodīti automašīnu vadītāji, kuri bijuši alkohola reibumā?

2) Cik daudzi no viņiem nav samaksājuši piemēroto naudas sodu?

3) Cik daudziem no viņiem ir piemērots sods – administratīvais arests?

4) Cik no viņiem šo sodu jau ir izcietuši?

5) Cik daudzi no viņiem ir izdarījuši šo pārkāpumu atkārtoti, un cik daudziem no šiem pārkāpējiem ir piemērota kriminālatbildība?

9.Saeimas deputāti: A.Kampars, L.Mūrniece,
A.Latkovskis, E.Repše, S.Āboltiņa

Rīgā 2008.gada 2.oktobrī