Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 7.oktobrī

MK: Par Eiropas Sociālā fonda aktivitātes “Politikas pētījumu veikšana” īstenošanas kārtību

7.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Valsts kancelejas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka īstenošanas kārtību Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātei “Politikas pētījumu veikšana”.

Šīs struktūrfondu aktivitātes mērķis ir nodrošināt, lai politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrāde valstī tiktu balstīta uz labākiem pierādījumiem. Tādējādi līdz 2013.gadam plānots veikt 59 valsts un reģionālā līmeņa problēmu risināšanai nozīmīgus starpnozaru pētījumus.

Plānots, ka mēnesi pēc šo noteikumu stāšanās spēkā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludinās atklātu projektu iesniegumu konkursu, kurā projektus varēs pieteikt nozaru ministrijas, īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, Valsts kanceleja un plānošanas reģioni. Aktivitātes ietvaros tiks finansēta tikai tādu pētījumu veikšana, kuru rezultātus projekta iesniedzējs paredz izmantot politikas plānošanas un ietekmes izvērtēšanas sistēmas pilnveidošanā, konkrētas rīcībpolitikas, politikas plānošanas dokumenta, normatīvā akta izstrādē vai pilnveidošanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par termiņa pagarināšanu Latvijas karavīru dalībai Afganistānas starptautiskajā operācijā

7.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Ņemot vērā, ka drošības situācija Afganistānā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību, ANO Drošības padome 2008.gada 22.septembrī pieņēma rezolūciju Nr.1833, ar kuru pagarināja NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku klātbūtni Afganistānā uz 12 mēnešiem, līdz 2009.gada 13.oktobrim.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir gatavi turpināt sākto operāciju Afganistānā NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā. Latvijas NBS kontingenta rotācijas periods Afganistānā ir seši mēneši. 2009.gadā plānots kopumā nosūtīt uz Afganistānu 332 karavīrus.

Dienesta pienākumus NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā pašlaik veic 115 Latvijas kontingenta karavīri.

Saeimas lēmuma projekts sagatavots atbilstoši likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” noteiktajam, proti, Saeima lemj par Latvijas NBS dalību starptautiskajās operācijās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par grozījumiem Konkurences likumā

Lai nodrošinātu Ekonomikas ministrijas līdzekļu ekonomiju 10,67% apmērā (atbilstoši Ministru kabineta (MK) 04.09.2008. sēdes protokola Nr.62 1.§ par likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam”), ministrija izstrādāja un 7.oktobrī MK sēdē tika akceptēti grozījumi Konkurences likumā, paredzot, ka Konkurences padome no 2009.gada 1.janvāra neveiks negodīgas konkurences un tādas maldinošas un salīdzinošas reklāmas, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā, uzraudzību. Vienlaikus likumprojekts paredz no apvienošanās ziņojuma iesniegšanas pienākuma atbrīvot apvienošanās dalībniekus, ja viena apvienošanās dalībnieka apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz vienu miljonu latu. Līdz ar Konkurences padomes funkciju samazināšanos tiks samazinātas četras Konkurences padomes darba vietas.

Grozījumi likumā noteiks, ka turpmāk Konkurences padome neveiks negodīgas konkurences un tādas maldinošas un salīdzinošas reklāmas, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā, uzraudzību, bet tās vietā aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses varēs aizstāvēt tiesā, iesniedzot civiltiesisku prasību. Tādējādi negodīgas konkurences un maldinošas un salīdzinošas reklāmas lietas tiks skatītas vispārējās jurisdikcijas tiesās, atbrīvojot valsts resursus no lietas izpētes un pierādījumu savākšanas lietās, kurās netiek nodarīts būtisks kaitējums konkurencei un sabiedrības interesēm. Vēršanās tiesā arī nodrošinās, ka prasības būtu pamatotākas, jo prasītājs pirms prasības celšanas būtu spiests pats veikt dziļāku lietas analīzi, rūpīgāk pamatot savu prasījumu, kā arī ņemt vērā iespējamos tiesvedības izdevumus.

Grozījumi arī nodrošinās, ka Konkurences padomei nebūs jāizvērtē tirgus dalībnieku apvienošanās, kas pēc savas būtības neatstāj būtiskas sekas uz konkurenci, jo viens no apvienošanās dalībniekiem ir mazs uzņēmums. Apvienošanās ziņojums nebūs jāiesniedz, ja viena no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniegs vienu miljonu latu.

Vienlaikus ar grozījumiem Konkurences likumā tiek virzīti un MK 7.oktobra sēdē akceptēti grozījumi vēl divos likumos – Reklāmas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā” paredz izņemt no reklāmas uzraugošo iestāžu saraksta Konkurences padomi gadījumos, kad reklāmai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā, un līdzšinējās tās kompetencē esošās lietas atdot izskatīšanai tiesai. Pārējo reklāmas uzraudzības iestāžu kompetence netiek mainīta.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” paredz svītrot no Konkurences padomes kompetences 166.13 panta piemērošanu, kas paredzēja atbildību par aizliegtas reklāmas izplatīšanu.

EM: Par nosacījumiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un to rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai

7.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros tiks sniegts atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī to rūpniecisko īpašuma tiesību nostiprināšanai. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks ieviestas abas šīs programmas – Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un minimālo novērtējumu, lai projektu atzītu par atbilstošu; prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam, tajā skaitā nozaru ierobežojumus; atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas; atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību.

Programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” mērķis ir atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādi. Finansējums tiks sniegts rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālām izstrādnēm. Finansējums tiks sniegts arī jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Projektā var iekļaut jaunu produktu un tehnoloģiju izveidošanas izmaksas: personāla, materiālu, licenču, patentu, instrumentu un iekārtu izmaksas. Maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti no kopējām attiecināmajām izmaksām nosaka šādi: rūpnieciskiem pētījumiem: 70% – sīkiem un maziem komersantiem; 60% – vidējiem komersantiem un 50% – lieliem komersantiem; savukārt eksperimentālās izstrādnes gadījumā: 45% – sīkiem un maziem komersantiem; 35% – vidējiem komersantiem un 25% – lieliem komersantiem.

Aktivitātes “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” mērķis ir atbalstīt veiksmīgi izstrādāto jauno produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) rūpniecisko īpašuma tiesību nostiprināšanu. Finansējumu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai sniedz šādu rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu reģistrācijai: izgudrojums; dizainparaugs; pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija vai augu šķirnes. Finansējuma intensitāte ir 45% komersantiem, kuri atbilst mazo un sīko komersantu statusam; un 35% komersantiem, kuri atbilst vidējo komersantu statusam.

Abu aktivitāšu ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais finansējums ir 23 510 626,71 lats (apakšaktivitātes “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” finansējums ir 22 510 626,58 lati un apakšaktivitātes “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” finansējums ir 1 000 000,13 lati).

Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Projektu atlases veids – atklāta projektu iesniegumu atlase.

2007.–2013.gadā Ekonomikas ministrija apsaimnieko 411,91 miljonu latu ES struktūrfondu finansējuma, kas ir paredzēts uzņēmēju atbalstam 1.darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” un 2.darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”. Ieskaitot 7.oktobrī apstiprinātos MK noteikumus, ministrijas kompetencē esošie MK noteikumi ir apstiprināti par 305,7 miljoniem latu jeb 74% no pieejamā finansējuma. 2008.gadā uzņēmējiem būs pieejams atbalsts kopsummā par 154,07 miljoniem latu jeb 37% no pieejamā finansējuma.

EM: Par Biznesa inkubatoru izveides noteikumiem

7.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos MK noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes “Biznesa inkubatori” ieviešanu.

Noteikumu projekts nosaka projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, projekta iesnieguma atlases izsludināšanas, iesniegumu pieņemšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, kā arī projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Aktivitātes ietvaros tiks sniegts atbalsts sīkajiem un mazajiem komersantiem, kuru darbības laiks nav ilgāks par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus komersants varēs saņemt četrus gadus.

Aktivitātes ietvaros projektiem paredzēts līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes finansējums ir 20 208 601 lats, tai skaitā 17 179 418 lati no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un 3 029 182 lati no valsts budžeta finansējuma. Aktivitātei paredzētais finansējums tiek dalīts kvotās vienādās daļās pa reģioniem. Aktivitātes ietvaros tiks sniegts atbalsts arī radošās industrijas biznesa inkubatoram Rīgā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā

7.oktobrī Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN). Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu ES direktīvu par atbrīvojumu no PVN un akcīzes nodokļa par precēm, kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā un tiek ievestas no trešajām valstīm.

Likumu par PVN plānots papildināt, nosakot atbrīvojumu no PVN importa precēm, ko iekšzemē personīgajā bagāžā ieved ceļotājs, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas, ja šāda preču ievešana nav komerciāla. Atbilstoši direktīvas prasībām kritēriji atbrīvojumam no PVN noteikti gan pēc ievesto preču vērtības, gan pēc to daudzuma.

Tā kā direktīva attiecas arī uz akcīzes nodokli, atbrīvojums tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un degvielai, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, noteikts, ievērojot likumā par akcīzes nodokli noteiktos nosacījumus un ierobežojumus šo preču daudzumam.

Likumprojektā veiktas izmaiņas, reglamentējot PVN piemērošanu lauksaimniekiem. Grozījumos precizēta informācija, kas lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam jāiekļauj pārskatā, un noteikti šī pārskata iesniegšanas termiņi. Ieviests arī apliecinājums, ko lauksaimnieks iesniedz lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, lai apliecinātu, ka lauksaimnieks nav apliekamā persona un tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar likumu. Līdz ar to lauksaimniekam vairs nebūs jāsaņem atbilstoša izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta.

Grozījumos paredzēts, ka apliekamā persona var pieprasīt pārmaksāto nodokļa summu novirzīt citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu veikšanai. Reglamentēts, ka turpmāk pārmaksāto nodokļa summu varēs novirzīt arī ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu, akcīzes nodokļa naftas produktiem un akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem segšanai.

ES direktīva, kas nosaka atbrīvojumu no PVN un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm, stāsies spēkā 2008.gada 1.decembrī. Paredzēts, ka šajā pašā datumā varētu stāties spēkā arī grozījumi likumā par PVN.

FM: Par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā

7.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Izmaiņas likumā izstrādātas, izpildot valdības deklarācijā un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plānā minētos uzdevumus.

Lai strādājošie pensionāri varētu pilnībā izmantot likumā noteikto neapliekamo minimumu, grozījumos iestrādātas normas, kas paredz neapliekamā minimuma piemērošanu visiem pensionāru ieņēmumiem, kas tiek aplikti ar ienākuma nodokli. Pašreiz likums par IIN nosaka, ka pensijas neapliekamā minimuma daļa, ja tā netiek pilnībā izmantota, nevar tikt attiecināta uz citu veidu ienākumu.

Grozījumi likumā sniegs atbalstu maksātājiem, kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības lauksaimniecībā un lauku tūrismā. Viņiem likumā noteikto atbrīvojumu apmēru plānots palielināt no 3000 līdz 4000 latu gadā. Likumprojekts paredz arī līdz 300 latiem palielināt likumā noteikto robežu, sākot ar kuru iegādātās materiālās vērtības uzskatāmas par pamatlīdzekli.

Projektā noteikts arī attiecināt speciālo algas nodokļa režīmu uz visiem Latvijas jūrniekiem neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga reģistrēts kuģis, uz kura strādā nodarbinātais. Līdz šim spēkā ir režīms, kas paredz īpašu algas nodokļa piemērošanu personām, kas nodarbinātas uz iekšzemes uzņēmuma vai valdījumā esoša starptautiskajos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja tas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Ņemot vērā, ka liela daļa jūrnieku nodarbināti uz ārzemju kuģiem un Latvijā samazinās jūrniecībā nodarbināto skaits, turpmāk specifiskais nodokļu režīms attieksies uz visiem jūrniekiem.

Finanšu ministrijas izstrādātajos grozījumos paredzēts arī precizēt vairākas tehniskas detaļas, piemēram, noteikt, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks aplikts arī nerezidentu gūtais ienākums no izlozēm un azartspēlēm, ja laimests pārsniedz 500 latu. Likumprojektā izsvītrots arī termins “individuālais darbs”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par grozījumiem uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā

7.oktobrī Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli. Izmaiņas likumā vērstas uz to, lai uzņēmumos veicinātu tehnoloģiju nomaiņu, kā arī sekmētu ražošanas un eksporta attīstību valstī.

Likumprojektā piemērots būtisks nodokļa stimuls tiem uzņēmējiem, kas veic ražošanu un līdz 2013.gadam iegādāsies jaunas tehnoloģiskās iekārtas ražošanai. Īpašo pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas tehnoloģijām paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem, palielinot šajā periodā pamatlīdzekļu vērtību palielinošu koeficientu līdz 1,5. Grozījumu mērķis ir stimulēt apstrādes rūpniecību, kas ir galvenā uz eksportu vērstā nozare.

Uzņēmumu attīstību veicinās arī izmaiņas likumprojektā, kas paredz apliekamā ienākuma samazināšanu par kredītprocentu summu, kāda nodokļu maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu. Šādi tiks radīta motivācija ieguldīt uzņēmuma attīstībā, palielinot kapitālu, nevis sadalīt peļņu dividendēs.

FM sagatavotais likumprojekts paredz atbrīvot no aplikšanas ar uzņēmuma ienākuma nodokli peļņu, kas gūta no pamatlīdzekļu realizācijas, ja to vietā 12 mēnešu laikā iegādāts jauns līdzīgs pamatlīdzeklis. Grozījumi radīs stimulu nodokļu maksātājiem neefektīvas un nemodernas tehnoloģiskās iekārtas aizstāt ar jaunām un efektīvām iekārtām, aizstāšanas brīdī atliekot nodokļu nomaksu par atsavināto pamatlīdzekli.

Izstrādātais likumprojekts paredz arī pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem. Tas palīdzēs maksātājiem, kuri veic nozīmīgus ieguldījumus ražošanā, bet likumā pašreiz noteiktajos piecos gados tos nespēj atpelnīt.

Lai veicinātu patentu un preču zīmju reģistrāciju Latvijā un palielinātu privātā sektora ieguldījumu pētniecībā, likumprojektā noteikts, ka nemateriāliem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents un preču zīmes, piemēros nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5.

Grozījumos precizēts, ka atlīdzība nerezidentam par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu vai nomu, un no tās nav jāietur nodoklis 5% apmērā. Tas darīts, lai aviosabiedrību iespējamā reģistrācijas vietas maiņa uz citu valsti neradītu nodokļu maksātājam būtiskas nodokļu priekšrocības, salīdzinot ar Latviju.

Grozījumu mērķis būs arī sekmēt sociālo iekļaušanos, palielinot darba iespējas cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Projektā noteikts, ka par izmaksām, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek koriģēts apliekamais ienākums.

Izstrādātais likumprojekts veicinās saimniecisko darbību, mazinot nodokļu slogu un radot būtiskus papildu stimulus uzņēmējdarbībai.

FM: Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību

7.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs novadu un republikas pilsētu pašvaldības, tika precizētas likuma normas, izslēdzot pagastu pašvaldības. Līdz ar to saskaņā ar FM izstrādāto likumprojektu likumā par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību tika izdarīts redakcionāls labojums, kas saistīts ar pagastu pašvaldību neesamību, izslēdzot visā tekstā vārdu “padome” attiecīgajā locījumā. Likuma grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Likums par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību reglamentē kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Saskaņā ar MK 2008.gada 29.jūlija sēdes protokolu, ministrijām tika noteikts termiņš līdz šā gada 10.oktobrim sagatavot un iesniegt kā MK lietu likumprojektus par MK rīkojuma grozījumiem, kas saistīti ar attiecīgo administratīvo teritoriju, vietējo pašvaldību domju (padomju) un citu institūciju neesamību. Šā rīkojuma punktā par likumiem, kuros nepieciešams izdarīt grozījumus, tika ietverts likums par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību.

FM: Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu

7.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu.

Līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām noslēgsies vietējo pašvaldību reforma un saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu Latvijā vietējo pašvaldību līmenī darbosies novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Ņemot vērā minēto, tika precizētas likuma normas un, pamatojoties uz FM izstrādāto likumprojektu, likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu tika izdarīts redakcionāls labojums, aizstājot visā tekstā vārdus “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā). Likuma grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Likuma par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Saskaņā ar MK 2008.gada 29.jūlija sēdes protokolu, ministrijām tika noteikts termiņš līdz šā gada 10.oktobrim sagatavot un iesniegt kā MK lietu likumprojektus par grozījumiem MK rīkojumā par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu uzskaitītajos likumos.

FM: Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem

7.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

Grozījumi paredz palielināt attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnu no 150 līdz 300 latiem, tuvinot tos reālajām izmaksām. Lai nodrošinātu ES dibināšanas līgumā noteikto pamatbrīvību ievērošanu, attaisnotajos izdevumos tiks iekļauti arī maksājumi par izglītību citās ES dalībvalstīs.

Pašreiz MK noteikumi nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos ietver maksājumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kuru kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem 150 latu katram.

Attaisnoto izdevumu apjoms par izglītību un medicīnas pakalpojumiem nav mainīts kopš 1995.gada, tādēļ tas neatbilst šā brīža ekonomiskajai situācijai. MK noteikumus nepieciešams grozīt arī tādēļ, ka patlaban izdevumos par izglītības pakalpojumu izmantošanu netiek iekļauti maksājumi par izglītības iegūšanu citās ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

FM: Par līdzekļu pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

7.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2008.gadā. Projektā paredzēta līdzekļu pārdale 5,7 miljonu latu apmērā.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt līdzekļus 5,4 miljonu latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu realizēšanai. Lai apgūtu ERAF finansētos projektus, Izglītības un zinātnes ministrijai iecerēts piešķirt papildu 21 tūkstoti latu. Veselības ministrijai plānots novirzīt 267 tūkstošus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai. FM plānots piešķirt 25 tūkstošus latu, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam paredzēts novirzīt 7 tūkstošus latu.

Grozījumi likumā par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei paredzēto finansējumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 175 miljonus latus. Iepriekš valdība jau pārdalījusi kopumā 133 miljonus latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību un apsaimniekošanu četrās pašvaldībās

7.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto rīkojuma projektu, kas atļauj Tukuma pilsētas domei, Ogres novada domei un Mārupes pagasta padomei slēgt apvienoto iepirkuma līgumu par pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību un apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās.

Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, kas nosaka, ka publisku pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem, bet pakalpojumu līgumus publiskās un privātās partnerības (PPP) gadījumos var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem, ja noteiktais termiņš būtiski nepieciešams līguma pastāvēšanai un ja par to katrā konkrētā gadījumā lēmis Ministru kabinets.

Pašvaldības ir izteikušas lūgumu atļaut tām veikt vienoto iepirkuma procedūru projekta “Jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un apsaimniekošana četrās pašvaldībās” ietvaros.

Projekta ietvaros iepirkuma procedūrā izvēlētajam pretendentam tiek nodota jauna bērnudārza būvniecība, finansēšana un apsaimniekošana uz pašvaldības ilgtermiņa nomā esošā un privātajam partnerim apakšnomā ar apbūves tiesībām nodotā zemesgabala Tukumā, Kuldīgas ielā 67, Ogrē, Meža prospektā 19a, Mārupē, Gaujas ielā 41, kā arī Ķekavas pagasta “Sportiņos”.

Apvienoto iepirkuma līgumu starp pašvaldībām un iepirkuma procedūrā izvēlēto pretendentu paredzēts slēgt uz 20 gadiem, no kuriem vienu gadu ir bērnudārzu būvniecība un 19 gadus to apsaimniekošana.

Pašvaldības kā pasūtītājs ir atbildīgas par projekta īstenošanas shēmu un par publiskā iepirkuma veikšanu, savukārt MK dod atļauju iepirkuma līguma pakalpojuma daļas termiņam.

Esošā situācija un prognozētās izmaiņas turpmākajos trīs gados pirmsskolas izglītībā norāda, ka minētajās četrās pašvaldībās ir liels esošo un prognozēto pirmsskolas vecuma bērnu skaits un pašvaldību nodrošinājums ar esošajām un plānotajām pirmsskolas izglītības iestādēm ir nepietiekams. Pēc pašvaldību datiem, Ķekavas pagastā bērnu skaits, kas gaida rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, ir 582 bērni, Mārupes pagastā – 768 bērni, Ogres novadā – 600 bērni un Tukuma pilsētā – 316 bērni, kas kopā ir 2266 bērni. Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības infrastruktūra nav pieejama arī tuvākajās pašvaldībās, iepriekš minētajām pašvaldībām vienīgais risinājums ir pašām būvēt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes savas pašvaldības teritorijā.

Pamatojoties uz “Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēm”, kuru galvenais mērķis ir panākt, lai PPP kļūst par nozīmīgu sadarbības pieeju publiskās infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai un publisko pakalpojumu sniegšanai, akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sadarbībā ar pašvaldībām veica pētījumu “Publiskās un privātās partnerības modeļa analīze jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai un apsaimniekošanai četrās pašvaldībās”.

Pētījumā tiek secināts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība kļūst finansiāli izdevīgāka, ja vienā iepirkumā apvienos četras pašvaldības, jo, veicot vienotu iepirkumu, iespējams iegūt zemākas izmaksas pie lielāka būvniecības un pakalpojuma apjoma. Pieaugot projektā ietverto pirmsskolas izglītības iestāžu skaitam, privātajam partnerim ir lielāki ieguvumi no iesaistes projektā un tādējādi aptuvenais izmaksu ietaupījums varētu veidot aptuveni desmit procentus no kopējām investīciju izmaksām.

Iepirkuma dokumentācijas izstrādes procesā tiks izstrādāti publiskā iepirkuma līguma punkti, kas paredzēs, ka pašvaldības kopā ar projekta finansētāju varētu uzņemties zināmas saistības nākotnē, piemēram, ja privātais partneris, kas nodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus, nonāk finanšu grūtībās un sabiedrības interešu vārdā ir jānodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai

Valdība 7.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem”.

Grozījumi paredz, ka informēšanas un publicitātes pasākumus par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu Latvijas teritorijā veiks Reģionālās attīstības likumā noteiktie plānošanas reģioni.

Plānošanas reģionu iekļaušana MK noteikumos ir nepieciešama, lai tiktu izpildītas Eiropas Kopienas (EK) tiesību aktos esošās prasības, kā arī lai nodrošinātu to, ka Latvijas reģionos visiem interesentiem tiek sniegta pēc iespējas plašāka informācija par atbalsta saņemšanas iespējām no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa