Finanšu ministrija: Par kredītreitingu Baltijas valstīs

3.oktobrī starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch” Latvijai, Igaunijai un Lietuvai par vienu pakāpi samazinājusi kredītreitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu un vietējā valūtā, nākotnes prognozi saglabājot negatīvu. Latvijai kredītreitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā tiek samazināts no “BBB+” uz “BBB”, vietējā valūtā no “A-” uz “BBB+”.

Reitingu samazinājumu aģentūra skaidro ar risku, ka globālās un īpaši Eiropas ekonomiskās un finansiālās vides pasliktināšanās varētu palielināt izmaksas, kas saistītas ar makroekonomiskās situācijas stabilizāciju visās Baltijas valstīs, par galveno iemeslu minot ievērojamos valstu tekošo kontu deficītus, kurus finansē ārvalstu bankas. “Fitch” norāda, ka Baltijas valstis ir starp desmit valstīm ar lielāko starpību starp banku izsniegtajiem kredītiem un noguldījumiem attiecībā pret IKP un kopējo banku izsniegto kredītu apjomu.

Tāpat kā iepriekšējos paziņojumos reitingu aģentūra atkārtoti norāda uz Baltijas valstu lielo ārējo finansēšanas nepieciešamību un tekošā konta deficītiem, kas jau iepriekš norādīti kā valstu kredītreitinga vājie posmi. Taču, ņemot vērā pēdējo nedēļu satricinājumus starptautiskajā finanšu tirgū un iespējamo eirozonas recesiju, šie faktori palielinot Baltijas valstu riskus.

Aģentūra uzsver, ka straujais IKP kritums un augstā inflācija padara makroekonomiskās politikas veidošanu Baltijas valstīs daudz sarežģītāku. Banku izsniegto kredītu un IKP apjomu pieauguma palēnināšanās un nekustamā īpašuma cenu kritums jau nelabvēlīgi ietekmējuši budžeta bilanci un banku aktīvu kvalitāti, piebilst “Fitch”.

Savukārt kā Baltijas valstu kredītspējas galveno atbalstu aģentūra min publiskās finanses un stingru fiskālo politiku, kas ļauj mīkstināt ekonomikas izaugsmes tempu samazinājuma negatīvo ietekmi.

Arī iepriekš “Fitch” norādījis, ka Latvijas kredītreitinga stiprās puses ir zemais valdības parāda līmenis un stabilā valsts fiskālā situācija. Kā pozitīvas iezīmes aģentūra min arī līdz šim veiktos pasākumus makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā (kredītu apjoma pieauguma palēnināšanos) un Baltijas valstu ekonomiku elastīgumu.

Tomēr “Fitch” uzskata, ka, ņemot vērā ierobežoto politiku instrumentu klāstu situācijas stabilizācijai, kas saistīts ar fiksētiem valūtu kursiem, un ārvalstu banku dominējošo pozīciju, ilgstošas recesijas risks Baltijas valstīs nevar tikt izslēgts.

Jaunie Latvijas kredītreitingi:

• ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā – pazemināts no BBB+ ar negatīvu nākotnes prognozi uz BBB ar negatīvu nākotnes prognozi;

• ilgtermiņa saistībām nacionālajā valūtā – pazemināts no A- ar negatīvu nākotnes prognozi uz BBB ar negatīvu nākotnes prognozi;

• īstermiņa saistībām ārvalstu valūtā – pazemināts no F2 uz F3;

• valsts kredītreitinga griesti – pazemināts no A+ uz A.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda, ka kredītreitingu aģentūras “Fitch” lēmums samazināt kredītreitingu visām Baltijas valstīm ir tiešā veidā saistīts ar pēdējo nedēļu notikumiem pasaules finanšu tirgos.

Ministrs skaidro: “Latvija un Baltijas valstis nav izolētas no tā, kas šobrīd norisinās ASV un citur pasaulē. Banku krīze un ar to saistītā finanšu plūsmu apstāšanās atstāj savu ietekmi arī uz Eiropas valstīm. Arī savā paziņojumā “Fitch” speciālisti akcentē, ka tieši globālo norišu kontekstā makroekonomiskā korekcija Baltijas valstīs var prasīt ilgāku laiku, īpaši ņemot vērā joprojām būtiskos tekošā konta deficītus un augsto inflācijas līmeni. Tādēļ ir būtiski saglabāt atbalstu jomām, kas noteiks valsts tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā – ražošanai, investīcijām, eksportam. Tāpat jāturpina ekonomiskās stabilizācijas pasākumu īstenošana, kas nodrošinātu stabilu tautsaimniecības izaugsmi nākotnē.”

A.Slakteris norāda, ka starptautisko kredītreitingu aģentūru novērtējumi vēlreiz apstiprina Latvijas valdības centienus attiecībā uz 2009.gada budžetu. “Protams, arī Finanšu ministrijas speciālisti rūpīgi seko tam, kas notiek pasaulē un kādu iespaidu tas atstāj uz Latvijas tautsaimniecību. Tādēļ mūsu nostāja jau kopš pirmajām debatēm valdībā ir nepaaugstināt valsts budžeta deficītu pāri 1,85% IKP robežai. “Fitch” paziņojumā īpaši uzsvērts, ka Latvijā ir ievērojams ārvalstu banku finansēts privātā sektora parāds, tādēļ šobrīd veicināt lielāku aizņemšanos arī valdības līmenī nebūtu racionāli.”

Tāpat finanšu ministrs skaidro, ka kredītreitinga samazinājums, iespējams, varētu veicināt kredītresursu sadārdzinājumu, taču nenozīmē resursu nepieejamību. “Latvijai kredītreitinga samazinājums nozīmē iespējamu sadārdzinājumu aizņemšanās izmaksās. Tomēr jāuzsver, ka Latvija saglabā investīciju kategorijas kredītreitingu BBB līmenī, kas joprojām norāda uz labu emitenta kredītspējas kvalitāti un zemu kredītrisku,” uzsver A.Slakteris.