LATVIJAS REPUBLIKAS TIESLIETU MINISTRIJA

Nolikums

Rīgā

24.09.2008. Nr.1-2/26

Tieslietu sistēmas apbalvojumu dibināšanas nolikums

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.957
“Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi” 2., 4. un 8.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Tieslietu sistēmas apbalvojumu dibināšanas nolikums (turpmāk – nolikums) nosaka Tieslietu sistēmas apbalvojumu nodibināšanas mērķi, apbalvojumu veidus, apbalvojumam izvirzīto kandidātu ierosināšanas, izvērtēšanas un apbalvojuma piešķiršanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pieņem lēmumu par apbalvošanu, atteikšanos no apbalvojuma un apbalvojuma atņemšanas kārtību, apbalvojuma pasniegšanas un nēsāšanas nosacījumus.

II. Tieslietu sistēmas apbalvojumu nodibināšanas mērķis un to veidi

2. Tieslietu sistēmas apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir šādi:

2.1. Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme.

2.2. Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīme.

2.3. Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme.

3. Tieslietu sistēmas apbalvojuma mērķis ir izcelt īpašus sasniegumus un ieguldījumu Latvijas Republikas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā.

4. Ar Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi (1.pielikums) apbalvo par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un pasaulē.

5. Ar Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi (2.pielikums) apbalvo par īpaši nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, par īpaši nozīmīgiem zinātniskajiem sasniegumiem tieslietu nozarē, par īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu nozares politikas veidošanā un īstenošanā, starpvalstu attiecību veidošanā, judikatūras attīstībā un tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanā. Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi var piešķirt gan par atsevišķu īpaši nozīmīgu darbu, gan par ilggadēju ieguldījumu.

6. Ar Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi (3.pielikums) apbalvo par būtiskiem sasniegumiem tiesību zinātnē, par priekšzīmīgu, godīgu un radošu darba pienākuma izpildi tieslietu jomā, par nozīmīgu ieguldījumu starpvalstu sadarbībā tieslietu jomā, judikatūras attīstībā un tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanā. Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi var piešķirt gan par atsevišķu nozīmīgu darbu, gan par ilggadēju ieguldījumu.

7. Tieslietu sistēmas Goda zīmes pamatā ir violetas emaljas kvadrāts ar sudraba malām. Uz kvadrāta astoņi sudraba fascija cirvji veido krustu, krusta zari veido T burtu. Krusta centrā baltas emaljas kvadrātveida medaljons ar burtu T (tieslietas) vidū, starp krusta zariem no medaljona izejoši šķautņstari.

8. Goda zīmes krusta izmērs ir 38 mm x 38 mm. Goda zīmes muarē auduma lente ir 30 mm plata tumši violeta ar sudraba joslām malās. Goda zīmi ar lenti savieno turētājsprādze (4.pielikums).

9. Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmei medaljona apmale, burts T un šķautņstari ir zeltīti. Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmei medaljona apmale un burts T ir zeltīti. Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme ir bez zeltījuma.

10. Tieslietu sistēmas I, II un III pakāpes Goda zīmes reversā (5.pielikums) ir uzraksts “Latvijas Republikas tieslietu sistēma” un zem tā ir Tieslietu sistēmas Goda zīmes kārtas numurs.

11. Katras pakāpes Tieslietu sistēmas Goda zīmes numuru veido, sākot ar numuru 001.

12. Katru Tieslietu sistēmas Goda zīmes veidu personai piešķir tikai vienu reizi.

III. Apbalvojumam izvirzīto kandidātu ierosināšanas kārtība

13. Apbalvojumu piešķir vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Satversmes tiesas, vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu un prokuratūru darbiniekiem, zvērinātu notāru palīgiem, zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem, zvērinātu advokātu palīgiem, kā arī citām personām par īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā.

14. Tiesības ieteikt personu apbalvošanai ar Tieslietu sistēmas apbalvojumu ir tieslietu ministram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītājiem, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju priekšsēdētājam un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes priekšsēdētājam.

15. Ierosinājumu par personas apbalvošanu šī nolikuma 13.punktā minētā persona rakstiski iesniedz Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomei (turpmāk – Apbalvošanas padomei), ierosinājumā norādot šādu informāciju:

15.1. pretendenta vārds, uzvārds, ieņemamais amats vai nodarbošanās, personas kods, dzīvesvieta;

15.2. to nopelnu apraksts, par kuriem pretendentu ierosina apbalvot;

15.3. iesniedzēja priekšlikums par apbalvojuma veidu;

15.4. iesniedzēja vārds, uzvārds, ieņemamais amats.

16. Ierosinājumam par apbalvošanu pievieno attiecīgās personas dzīves aprakstu (Curriculum vitae).

17. Ierosinājumam par personas apbalvošanu vēlams pievienot citu personu (amatpersonu, starptautisku organizāciju, tiesību zinātnieku utt.) atsauksmes par pretendentu.

18. Apbalvošanas padomei ierosinājumu par personas apbalvošanu var iesniegt divas reizes kalendārajā gadā līdz katra gada 1.martam un 1.oktobrim.

IV. Apbalvošanas padome

19. Lai izvērtētu apbalvošanas pamatojumu un pieņemtu lēmumu par apbalvošanu, tieslietu ministrs izveido Apbalvošanas padomi.

20. Apbalvošanas padomes sastāvā ir tieslietu ministrs un divi viņa deleģēti pārstāvji, ģenerālprokurors un viņa deleģēts pārstāvis no Latvijas Republikas Prokuratūras, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa deleģēts pārstāvis no vispārējās jurisdikcijas vai administratīvās tiesas, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, pa vienam pārstāvim no Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.

21. Apbalvošanas padomes priekšsēdētāju padomes pirmajā sēdē ievēl Apbalvošanas padomes locekļi ar balsu vairākumu. Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs organizē Apbalvošanas padomes darbu, sasauc un vada Apbalvošanas padomes sēdes.

22. Apbalvošanas padomes sekretariāta funkcijas pilda Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļa.

23. Līdz katra gada 25.martam un 25.oktobrim Apbalvošanas padome izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu un izlemj par apbalvojuma piešķiršanu.

24. Izvērtējot ierosinājumu par apbalvošanas piešķiršanu, Apbalvošanas padome:

24.1. izvērtē personas darbību un nopelnus tieslietu sistēmas attīstībā un demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā;

24.2. ja nepieciešams, pieaicina iesniedzēju vai citas personas informācijas sniegšanai;

24.3. ja nepieciešams, pēc savas iniciatīvas lūdz atsauksmes par pretendentu un pieprasa citu papildu informāciju;

24.4. lemj par apbalvojuma piešķiršanu un apbalvojuma pakāpi.

25. Apbalvošanas padome lēmumu pieņem, ja par to nobalso vismaz seši Apbalvošanas padomes locekļi. Ja Apbalvošanas padome lemj par apbalvojuma piešķiršanu Apbalvošanas padome loceklim, attiecīgais Apbalvošanas padomes loceklis balsojumā nepiedalās.

26. Apbalvošanas padomes pieņemto lēmumu noformē protokollēmuma veidā un to paraksta Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs un protokolists.

27. Apbalvošanas padomes lēmuma par piešķirto apbalvojumu paziņošanu apbalvojamai personai, kā arī publicēšanu Tieslietu ministrijas mājas lapā pēc lēmuma paziņošanas apbalvojamai personai nodrošina Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļa.

28. Ierosinājuma par Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanu noraidīšanas gadījumā Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļa informē ierosinājuma iesniedzēju rakstiski.

29. Apbalvošanas padome pieņem lēmumu par Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu, ja apbalvotā persona:

29.1. ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

29.2. pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Tieslietu ministrijai rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma;

29.3. ir izdarījusi Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanas necienīgas darbības, kuras nebija zināmas Apbalvošanas padomei apbalvojuma piešķiršanas laikā un kuras kļuva zināmas pēc apbalvojuma piešķiršanas un pasniegšanas.

30. Par Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanu, atņemšanu vai atteikšanos no tā izdara ierakstu attiecīgā apbalvojuma piešķiršanas reģistrā, kuru nodrošina Apbalvošanas padomes sekretariāts. Apbalvojuma piešķiršanas reģistrā norāda arī piešķirtās Tieslietu sistēmas Goda zīmes kārtas numuru.

V. Apbalvojumu pasniegšanas un Tieslietu sistēmas Goda zīmes nēsāšanas kārtība

31. Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļa apbalvojamo par apbalvojuma pasniegšanas laiku un vietu informē nedēļu pirms apbalvojuma pasniegšanas.

32. Apbalvojumu pasniegšanu divas reizes kalendārajā gadā organizē Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

33. Apbalvojumu pasniedz svinīgos apstākļos tieslietu ministrs vai Apbalvošanas padomes pilnvarota cita persona.

34. Ar Tieslietu sistēmas I, II un III pakāpes Goda zīmi apbalvotajiem pasniedz:

34.1. diplomu (6., 7. un 8.pielikums) ar tādu pašu kārtas numuru kā Tieslietu sistēmas Goda zīmei;

34.2. miniatūro Tieslietu sistēmas Goda zīmi (9.pielikums). Tieslietu sistēmas Goda zīmes miniatūrzīme visām pakāpēm ir vienāda un tās krusta izmērs ir 14 mm x 14 mm.

34.3. Tieslietu sistēmas Goda zīmes lentes atgriezumu (30 mm x 9 mm).

35. Tieslietu sistēmas Goda zīme ir nēsājama tikai īpašos svētku gadījumos. Nēsāšanai ikdienā paredzēta miniatūrā Tieslietu sistēmas Goda zīme vai Tieslietu sistēmas Goda zīmes lentes atgriezums (amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm).

36. Tieslietu sistēmas Goda zīmi vai miniatūro Tieslietu sistēmas Goda zīmi, kā arī Tieslietu sistēmas Goda zīmes lentes atgriezumu nēsā krūšu kreisajā pusē. Ja persona ir apbalvota ar vairāku pakāpju Tieslietu sistēmas Goda zīmēm, zemākas pakāpes Tieslietu sistēmas Goda zīmi vairs nenēsā.

37. Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļa iepazīstina apbalvoto personu ar šī nolikuma 35. un 36. punktā noteikto Tieslietu sistēmas Goda zīmes nēsāšanas kārtību.

VI. Noslēguma jautājumi

38. Apbalvošanas padomes pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs.

39. Izdevumus apbalvojumu izgatavošanai sedz no Tieslietu ministrijas budžeta līdzekļiem.

40. Tieslietu sistēmas apbalvojumu nozaudēšanas gadījumā apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu, par to rakstiski ziņojot Apbalvošanas padomei. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

Saskaņots ar tieslietu ministru 2008.gada 22.septembrī

Valsts sekretārs M.Lazdovskis

SASKAŅOTS

24.09.2008. ģenerālprokurors J.Maizītis

22.09.2008. Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs