Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 9.oktobrī

EM: Par grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un 9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas paredz samazināt procedūru skaitu būvprojekta izstrādē, kā arī saskaņošanai nepieciešamo laiku un izmaksas, kā rezultātā tiek samazināti administratīvie šķēršļi un uzlabota uzņēmējdarbības vide.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008.gadam ir iekļauts uzdevums mazināt būvprojektēšanas sākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām. Šā uzdevuma izpildei Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, paredzot, ka turpmāk šie noteikumi būs jāsaņem tikai tad, ja to nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti. Vairākām ēku grupām normatīvajos aktos jau ir noteiktas konkrētas prasības ugunsdrošības, higiēnas, vides un dabas aizsardzības jomā, tādēļ nav nepieciešams šīs prasības atkārtot tehniskajos un īpašajos noteikumos.

Savukārt prasības kultūras pieminekļiem, būvēm šo pieminekļu aizsardzības zonā, kā arī prasības būvniecībai aizsargjoslās un atsevišķos vides aizsardzības jautājumos normatīvajos aktos ir noteiktas visai vispārīgā formā. Lai šīs prasības konkretizētu, grozījumi paredz, ka šajos gadījumos būs jāsaņem tehniskie un īpašie noteikumi no attiecīgajām valsts institūcijām.

Vēl līdz ar grozījumiem minētajos MK noteikumos ir noteikts, ka būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, t.i., tiek ieviests “vienas pieturas aģentūras” princips attiecībā uz tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanas kārtību pašvaldībā.

Papildus tiek noteikts, ka meža vai lauksaimniecības zemes transformācijas atļauja būvatļaujas saņemšanai būvvaldē jāiesniedz tikai tajos gadījumos, ja būvniecības sākšanai ir nepieciešama zemes transformācija. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai būvvalde būtu informēta, ka būvniecības ierosinātājs ir sācis zemes transformācijas procedūru un ir saņēmis transformācijas atļauju.

Turklāt, ievērojot 2008.gada 13.martā pieņemtajā Ēku energoefektivitātes likumā noteikto, noteikumu projektā iestrādāta prasība būves tehniskajā projektā iekļaut ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kas ir pamats ēkas energosertifikāta izdošanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par vienotu pieeju dienesta pakāpju piešķiršanā VID finanšu policijas un muitas ierēdņiem

Lai nodrošinātu vienotu pieeju dienesta pakāpju piešķiršanā, 9.oktobrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm un noteikumos par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm.

MK noteikumi reglamentēs iestāžu ierēdņu dienesta pakāpju nosaukumus, to piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību. Lai nodrošinātu vienotu pieeju dienesta pakāpju piešķiršanā, projektā ietvertās normas par dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību VID finanšu policijas ierēdņiem ir saskaņotas ar dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību muitas iestāžu ierēdņiem. Dienesta pakāpju piešķiršanas kārtība arīdzan pielīdzināta Iekšlietu ministrijas sistēmai.

MK noteikumos definētas finanšu policijas ierēdņu amatiem atbilstošās augstākās dienesta pakāpes, veikti labojumi finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpju piešķiršanas kārtībā, nosakot, ka, stājoties amatā, finanšu policijas ierēdnim atkarībā no ieņemamā amata piešķir finanšu policijas leitnanta vai finanšu policijas pulkveža dienesta pakāpi.

Tāpat precizētas normas par finanšu policijas dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību, ja uz finanšu policiju pārnāk ierēdnis ar piešķirtu augstāku vai zemāku dienesta pakāpi, nekā paredzēts šo noteikumu projektā.

MK noteikumos veikti labojumi arī par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību, nosakot, ka, stājoties amatā, muitas iestāžu ierēdņiem piešķir muitas kaprāļa, leitnanta vai pulkveža dienesta pakāpes atkarībā no ieņemamā amata, un noteiktas muitas iestāžu ierēdņu amatiem atbilstošas augstākās dienesta pakāpes. Projektā mainīti kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanas termiņi, nosakot, ka dienesta pakāpe muitas ģenerālis var tikt piešķirta pēc divu gadu izdienas muitas pulkveža pakāpē.

Precizēta arī dienesta pakāpju piešķiršanas kārtība, ja ierēdņiem ir spēkā disciplinārsods vai stājušies amatos iestādēs uz noteiktu laiku. MK noteikumos ir paredzēti gadījumi, kad dienesta pakāpi var pazemināt.

FM: Par rezultātu un to rezultatīvo rādītāju plānu

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par rezultātu un to rezultatīvo rādītāju plānu. Dokuments definē kritērijus, kuri ļaus izvērtēt resursu izlietošanas lietderību valsts budžeta iestādēs.

Projekta pielikumā uzrādīti sasniedzamie politikas un darbības rezultāti, kā arī to rezultatīvie rādītāji. Tie ir izveidoti atbilstoši valsts budžeta programmām un apakšprogrammām. Izvērtējot sasniegto pēc rezultatīviem rādītājiem, varēs secināt, cik lietderīga bija budžeta resursu izmantošana konkrētam mērķim. Tiesību akts palīdzēs uzlabot budžeta resursu efektīvu izlietošana un noskaidrot, cik precīzas bija sākotnēji izstrādātās prognozes.

Projekts sagatavots pēc šā gada 18.jūnija MK rīkojuma, kurā uzdots apkopot informāciju par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2008.gadā plānotajiem rezultātiem un to rezultatīvajiem radītājiem. Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē projektu vēl saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

FM: Par PVN piemērošanas kārtību no ārvalstīm līdzfinansētiem projektiem

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā sniedzama un pārbaudāma informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros.

Iespēja saņemt PVN summu dubultā apmērā, atgūstot valsts budžetā iemaksāto PVN kā priekšnodokli un vienlaikus saņemot ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļus PVN izdevumu segšanai, pastāv tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrētajām personām. Šobrīd MK noteikumi paredz, ka pārskatus par attiecināmajās izmaksās iekļautajām PVN summām iesniedz gan reģistrētās, gan nereģistrētās personas. Lai efektīvāk izmantotu VID darbaspēka resursus, būtu lietderīgi vērtēt tikai ar PVN apliekamo personu sagatavotos pārskatus. Veicot projektā ieplānotās izmaiņas dokumentu iesniegšanas un pārbaudes kārtībā, iesniedzamo pārskatu skaits par PVN summām varētu samazināties par 30%.

Tiesību aktā iekļauta norma, kas partnerības gadījumā uzdod līdzfinansējuma saņēmējam nodrošināt, ka partneris sagatavo aptaujas lapu un pārskatu par attiecināmajās izmaksās iekļautajām PVN summām, ko iesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā vai apsaimniekotājam. Tādējādi projekts nodrošina pilnīgāku informācijas pārbaudi par PVN piemērošanu konkrētā projekta ietvaros.

Noteikumi izstrādāti, lai optimizētu PVN piemērošanas kārtību un vienkāršotu administratīvo procesu. Tie paredz efektīvāk izmantot VID darbaspēka resursus un samazināt iesniedzamās informācijas apjomu. Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē MK noteikumu projektu saskaņos ar citām ministrijām un ieinteresētajām pusēm.

FM: Par sabiedriskā labuma organizāciju iepriekšējā gada un turpmākās darbības plāna veidlapu

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots jauns Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu.

Šā gada 13.augustā stājās spēkā grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz vienkāršot dokumentu iesniegšanas kārtību un efektīvāku sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzības kontroli, īpaši pievēršot uzmanību šo organizāciju saņemto ziedojumu izlietojuma lietderīgumam. Jaunā redakcijā tika izteikts arī likumā noteiktais deleģējums MK apstiprināt biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu, līdz ar to nepieciešams izdot jaunus MK noteikumus.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, veidlapas paraugā tiks veiktas vairākas precizējošas izmaiņas. Veidlapa tiks sadalīta divās daļās. Pirmo daļu aizpilda sabiedriskā labuma organizācijas (biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas vai to iestādes), atskaitoties par pārskata gadā veikto sabiedriskā labuma darbību, bet pirmo un otro daļu organizācijas, kas saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu iesniedz Finanšu ministrijā iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Veidlapas paraugs noteiks mērķgrupas, uz kurām ir vērsta organizācijas sabiedriskā labuma darbība.

Tā kā veidlapā iekļaujamā informācija tiks publiskota un būs pieejama ikvienam interesentam, tajā skaitā organizācijas esošajam vai potenciālajam ziedotājam, tad veidlapā organizācijām būs jānorāda arī sabiedriskā labuma guvēju skaits pārskata gadā un jāataino pēc noteiktām pozīcijām pārskata gadā saņemto ziedojumu izlietojums. Veidlapas otrajā daļā organizācijas plānotajā darbībā tiks izdalīti īstermiņa projekti un ilgtermiņa projekti, kas jau ir iesākti pārskata gadā un tiks īstenoti arī nākamajā pārskata gadā, kā arī tie, kas tiks sākti tikai nākamajā pārskata gadā.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā Finanšu ministrijas un nodokļu administrācijas pieredzi, kā arī Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupas ierosinājumus. Darba grupā plaši pārstāvēti gan valsts institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam par sabiedriskā labuma organizāciju var kļūt biedrība vai nodibinājums, kuras statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, reliģiskā organizācija un tās iestāde, kas veic sabiedriskā labuma darbību minētajā likumā noteiktajā kārtībā.

MK noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā. Paredzams, ka jaunie MK noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.novembrī. Par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2005.gada 18.janvāra MK noteikumi Nr.52 “Noteikumi par biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Profesiju klasifikatora grozījumiem

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, 9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pakalpojumu jomā. Piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c. Tāpat klasifikatorā precizēti vairāku profesiju nosaukumi – līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Papildus iepriekšminētajam atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Tie nosaka attiecīgajai profesijai atbilstošus profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī to izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētie standarti iekļauti jaunā pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

Kopumā noteikumos ir apkopoti priekšlikumi, kas LM iesniegti līdz 2008.gada 1.oktobrim.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 4000 profesiju.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par Rīgas motormuzeja ēkas ieguldīšanu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pamatkapitālā

VA “Rīgas motormuzejs” ēka jāiegulda VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pamatkapitālā un direkcijas birojs jāpārceļ turp, saglabājot arī muzeja telpas.

Tas samazinās valsts budžeta izdevumus muzeja ēkas uzturēšanai, nodrošinās šā īpašuma attīstīšanu, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus, un ēkai nodrošinās apsaimniekotāju, kuram ir pieredze īpašumu uzturēšanā un attīstīšanā. Turklāt VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) tādējādi iegūs jaunas telpas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izvietošanai un citu savu funkciju izpildes nodrošināšanai, turklāt nākotnē tiks izveidots vienots komplekss, kurā atradīsies Rīgas motormuzejs un CSDD.

Šāds priekšlikums iekļauts Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 6, ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pamatkapitālā”, kas 9.oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

VA “Rīgas motormuzejs” ir pētniecības un izglītojoša iestāde, kuras darbība prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, ko jau vairākus gadus muzejs nesaņem pietiekamā apjomā. Līdz ar to lielākā daļa muzeja ēkā esošo telpu tiek iznomātas, lai varētu segt ēkas uzturēšanas izmaksas. Tomēr ieņēmumi no nomas maksas nesedz strauji augošos ēkas uzturēšanas izdevumus.

Savukārt CSDD vadība un centrālais aparāts šobrīd ir izvietoti nelielā ēkā Miera ielā 25, Rīgā. Blakus šai ēkai ir vēl viena CSDD īpašumā esoša ēka, taču tā ir avārijas stāvoklī, turklāt nav pārbūvējama, jo ietilpst Rīgas centra vēsturiskajā apbūvē. Papildu telpas CSDD ir būtiski nepieciešamas savu funkciju nodrošināšanai, tomēr abu minēto ēku restaurācija nav lietderīga no ekonomiskā viedokļa, bez tam to atrašanās vietas dēļ būtu apgrūtināta vai pat neiespējama klientu un arī darbinieku transportlīdzekļu novietošana. Līdz ar to finanšu līdzekļus lietderīgāk varētu ieguldīt Rīgas motormuzeja ēkas pārbūvē un paplašināšanā, tā iegūstot vienotu kompleksu, kurā atrastos muzeja, kā arī CSDD darbībai nepieciešamās telpas. Līdzšinējo CSDD vadības ēku Miera ielā pēc uzņēmuma biroja pārcelšanas paredzēts pārdot izsolē.

Rīgas motormuzeja ēkas S.Eizenšteina ielā 6 vērtība ir 2,8 miljoni latu. Tā ir celta pagājušā gadsimta 80.gadu beigās.

Jautājums par nekustamā īpašuma ieguldīšanu CSDD pamatkapitālā ir izskatīts un atbalstīts CSDD valdē un padomē. Lai rīkojuma projekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem valdībā.

SM: Par Latvijas gaisa telpas elastīgākas izmantošanas pamatnostādnēm

Lai nodrošinātu efektīvu civilo un militāro sadarbību Latvijas gaisa telpas izmantošanā un sāktu elastīgāku gaisa telpas pārvaldības principu piemērošanu un ieviešanu Latvijā, ir izstrādātas attiecīgas pamatnostādnes.

9.oktobrī Latvijas pamatnostādņu projekts gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.–2014.gadam ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kapacitāte pieļauj palielināt lidojumu intensitāti gan militārajām, gan civilajām vajadzībām, salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm, kurās gaisa telpa ir intensīvi noslogota.

Gaisa telpas elastīgas izmantošanas princips paredz gaisa telpu uztvert kā vienu veselumu un noteikt tās izmantošanai īslaicīgu raksturu, ņemot vērā gan civilo, gan militāro izmantotāju intereses.

Elastīgas gaisa telpas izmantošanas princips radīs apstākļus Latvijas Republikas gaisa telpas aizsardzības būtiskai uzlabošanai, piesaistot NATO dalībvalstu militāro aviāciju uz divpusēju un daudzpusēju līgumu pamata, kā arī būtiski paaugstinās gaisa telpas izmantošanas drošību.

Izstrādātās pamatnostādnes paredz izveidot efektīvu mehānismu, kādā sadarbosies atbildīgās institūcijas, nodrošinot savietojamību starp gaisa telpas civilajiem un militārajiem lietotājiem ar mērķi integrēties Eiropas vienotajā gaisa telpā.

Lai efektīvi nodrošinātu civilo un militāro sadarbību gaisa telpas pārvaldības jomā, ir paredzēts, ka tā notiks trijos līmeņos: stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā. Pamatnostādnēs atrunāta arī civilās un militārās aviācijas atbildīgo institūciju kompetence un savstarpējās sadarbības principi.

Pamatnostādņu projekts vēl ir jāapstiprina valdībā.

SM: Par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanas kārtību

Plānots, ka 2009.gada 1.februārī spēkā stāsies atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanas noteikumi. Sertificēšanu veiks VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.

To paredz 9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu”.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sertificēs atpūtas kuģu vadītājus.

Kārtība attieksies uz atpūtas kuģu, motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kuri netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanu kuģošanai Latvijas ūdeņos.

Ūdensmotocikla un motorlaivas vadītāja apliecību varēs iegūt no 16 gadu vecuma. Savukārt vadītāja apliecību, lai papildus šiem transportlīdzekļiem varētu vadīt arī kuterus un jahtas, varēs iegūt no 18 gadiem.

Lai saņemtu apliecību, ir jānokārto kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmens. Tas ilgst 20 minūtes un jāatbild uz 20 jautājumiem. Bez eksāmena kārtošanas atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāja apliecību varēs iegūt personas, kurām ir kuģa vai buru jahtas vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

Arī CSDD izdotās mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecības ir derīgas atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadīšanai līdz uz tām norādītā termiņa beigām.

Lai stātos spēkā, Ministru kabineta noteikumu projektam vēl jāgūst atbalsts valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu satura un izstrādes kārtību

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumos Nr.686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību””.

Noteikumu projekts paredz noteikt plāna pagarināšanas procedūru, kā arī precizē prasības ainavu izvērtēšanai un saglabāšanai. Noteikumu projekts nosaka: ja beidzies laikposms, kuram plāns apstiprināts, izstrādā jaunu plānu, izņemot, ja nav īstenoti plānā paredzētie apsaimniekošanas pasākumi un tādēļ jāpagarina plāna darbības termiņš uz šo pasākumu īstenošanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

Savukārt pie ainaviskā novērtējuma turpmāk jāņem vērā ainaviski vērtīgi skati vai potenciālas skatu vietas, ainaviski nozīmīgi ceļi vai to posmi, ainavas dominantes, saglabājamie skatu atvērumi.

Minētie grozījumi izstrādāti, konsultējoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

VidM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar normu, ka ražotājs, kurš iegādājas elektriskās un elektroniskās iekārtas tikai no elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā reģistrēta ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja, nereģistrējas elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā.

VidM: Par ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību un pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu par Latvijas tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumu un kategorijām, kā arī par savākto, atkārtoti izmantoto, pārstrādāto, reģenerēto un eksportēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzumu un kategorijām.

Noteikumi attiecas uz ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kuri veic Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās darbības ar 5.kategorijas elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (apgaismes iekārtas).

Ārvalstu ražotājus reģistrē elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību.

Ārvalstu ražotājs var tikt reģistrēts, ja tas atbilst šādām prasībām: ārvalstu ražotāja izgatavotās elektriskās un elektroniskās iekārtas ieved un pārdod elektrisko un elektronisko iekārtu izplatītājiem vai galapatērētājiem Latvijas Republikas teritorijā, un ārvalstu ražotājs ir noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju par ārvalstu ražotāja izgatavoto un Latvijas Republikas teritorijā pārdoto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu.

Iesniegumu par ārvalstu ražotāja reģistrēšanu iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotājs, kas noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteikumiem. Apsaimniekotājam jābūt rakstveidā pilnvarotam ārvalstu ražotāja vārdā rīkoties, lai izpildītu visus šajos noteikumos paredzētos ārvalstu ražotāja pienākumus.

VidM: Par Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs vai elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotājs (ja ražotājs ar to ir noslēdzis attiecīgu līgumu) šo noteikumu 18.1. un 18.2.apakšpunktā norādītajos ziņojumos neiekļauj informāciju par tām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un to atkritumiem, kuras iegādātas no elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā reģistrēta ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja. Nepieciešams, lai šādu iegādes faktu apliecinātu uz rēķina par iegādātajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām izdarīta atzīme, kas noformēta ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

VidM: Par grozījumiem Vides konsultatīvās padomes nolikumā

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumos Nr.209 “Vides konsultatīvās padomes nolikums””.

Noteikumu projektā tiek grozīts datums, līdz kuram biedrības un nodibinājumi iesniedz iesniegumu Vides ministrijai dalībai Vides konsultatīvajā padomē. Grozījuma nolūks ir noteikt efektīvāku padomes darbības periodu, sākot to katra kalendārā gada sākumā.

Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koor­dinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā.

VidM: Par Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto notekūdeņu izvada rekonstrukciju Baltijas jūrā

9.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto notekūdeņu izvada rekonstrukciju Baltijas jūrā un krasta aizsargbūves būnas izveidi Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā un Baltijas jūrā, Liepājā”.

Rīkojuma projekts paredz atļaut būvēt Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto notekūdeņu izvada rekonstrukciju Liepājā, Lībiešu ielā 33, Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā un Baltijas jūrā, kā arī krasta aizsargbūves būnas izveidi Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā Liepājā, Lībiešu ielā 37a, un Baltijas jūrā.

Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto notekūdeņu izvada rekonstrukcija nepieciešama, jo pašreizējais attīrīto notekūdeņu izvads būvēts 1972.gadā un šobrīd ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tā ekspluatācijas laikā konstatēti caurules bojājumi, notekūdeņu noplūdes un ievērojams materiāla nodilums. Pašreizējais cauruļvada stāvoklis rada avārijas situācijas draudus, ko pastiprina krasta erozija, izskalojot smiltis zem tā un palielinot caurules bojājumu iespējas.

Krasta aizsargbūves izveide nepieciešama, lai ilgtermiņā pasargātu piekrasti un nepieļautu Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijas un tehnoloģisko iekārtu ieskalošanu Baltijas jūrā. Aizsargbūve pasargās arī Otrajā pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju piemiņas memoriālu un masu kapus, kas atrodas aiz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijas. Situācija, kad krasta līnija atrodas aptuveni 70 metru attālumā no notekūdeņu attīrīšanas tehniskajām būvēm, ir bīstama, jo pastāv draudi, ka lielu vētru laikā var tikt noskalotas kāpas un Baltijas jūra var radīt bojājumus attīrīšanas iekārtu tehniskajām būvēm, ietekmējot attīrīšanas procesu un radot Baltijas jūras piesārņojumu ar neattīrītiem notekūdeņiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa