Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ziņojuma tēzes par paveikto un iecerēto darbu

 

Vakar, 9.oktobrī, Saeimas ārkārtas sēdē Ministru prezidents Ivars Godmanis, izpildot Saeimas kārtības ruļļa prasību, uzstājās ar ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbu (skat. 28.lpp.). Jau iepriekš Ministru prezidents iesniedzis Saeimai detalizētu izklāstu par savas valdības paveikto 104 lpp. apjomā (izklāsts tiek gatavots publicēšanai nākamajā laikraksta laidienā). Attēlā: Saeimas 9.oktobra ārkārtas sēdē Saeimas tribīnē – Ministru prezidents Ivars Godmanis, Saeimas prezidijā – Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Saeimā 2008.gada 9.oktobrī

Laika posmā starp manu uzstāšanos jūsu priekšā par valdības pirmajām 100 dienām politisko, ekonomisko, sociālo un kopumā demokrātisko notikumu gaita attīstījusies ļoti strauji. Diez vai kāda cita valdība atjaunotajā Latvijas valstī ir piedzīvojusi tik vētrainas otrās 100 dienas.

 

Referendums par Saeimas atlaišanu

Sākšu ar galvenajiem demokrātiskajiem notikumiem: tie neapšaubāmi ir divi referendumi augustā. Nezinu precedentus atjaunotās Latvijas valsts vēsturē, kad par tik svarīgiem jautājumiem tauta nobalsošanā būtu izteikusies tik īsā laikā.

Atskatoties uz referendumu par Saeimas atlaišanu, kas lielā mērā attiecās arī uz manis vadītās valdības darba novērtējumu, gribu uzsvērt, ka es kā valdības vadītājs neesmu mainījis savu uzskatu, ko publiski paudu šā referenduma priekšvakarā –cienot viedokli par tiesībām tautai lemt par Saeimas atlaišanu principā (būtībā par Saeimas ārkārtas vēlēšanām), mums visiem un pirmkārt manis vadītajai valdībai tieši šajā laikā ir akūti nepieciešams darboties un lemt spējīgs parlaments, kas vienīgais var izlemt tik svarīgus jautājumus kā budžeta izdevumu ārkārtas samazināšana ekonomikas lejupslīdes laikā, ko jūs, cienījamie deputāti, kas par to nobalsojāt jūlijā, arī pierādījāt ar savu darbu. Arī šobrīd mums daudz vairāk ir vajadzīgs lemtspējīgs un atbildīgs parlaments, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus arī tagad un tuvākajā nākotnē, nevis Saeimas atlaišana un tās ārkārtas vēlēšanas.

Tajā pašā laikā valdība ar saviem pārstāvjiem piedalās Saeimas apakškomisijas darbā par Valsts prezidenta priekšlikumiem un citām iniciatīvām sakarā ar iespējamiem grozījumiem Satversmē. Es ceru, ka parlaments rūpīgi izsvērs un pieņems tās normas, kas turpmāk noteiks iemeslus sasaukt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nebalstoties uz politiskās konjuktūras vajadzībām.

Mans kā valdības vadītāja viedoklis ir, ka pilsoņu skaitam, kas nobalso par Saeimas atlaišanu (t.i., ārkārtas vēlēšanām), ir jābūt vismaz pusei no balsstiesīgajiem, ņemot vērā šāda jautājuma izņēmuma svarīgumu parlamentārā republikā – Latvijā, kā arī to, ka brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujamas normas, kas uzliek par pienākumu obligāti piedalīties vēlēšanās (un tādēļ nav saistāmi kvorumi pēdējās Saeimas vēlēšanās ar referenduma kvorumu).

 

Pensiju referendums

Otrs, ne mazāk svarīgs referendums, kura pozitīvs iznākums fundamentāli apdraudēja mūsu esošās pensiju sistēmas pastāvēšanu, jo tā ierosinātāji piedāvāja nepamatotu minimālās pensijas palielinājumu līdz iztikas minimumam, nenotika. Domāju, ka ierosinātāji labi apzinājās, ka šāda palielināšana ne tikai apdraudētu regulāru pensiju izmaksu jau ar 2010.gadu, bet arī pēc būtības nākotnē likvidētu principu, kas saņemamo pensiju saista ar sociālo iemaksu lielumu no saņēmēja nopelnītās algas. Tas, ka referendums nenotika, manuprāt, bija tieši mūsu cienījamās vecākās paaudzes ieklausīšanās saprātīgos argumentos par to, ka pensijas reāli jāpaaugstina, izmantojot tieši jau izstrādāto un lietoto indeksāciju un piemaksu par nostrādātajiem gadiem mehānismu.

Tāpēc, ievērojot jūsu parlamentā jau pieņemtos grozījumus pensiju likumā, valdība, to pildot, 2009.gada budžetā ir paredzējusi konkrētus izdevumu palielinājumus (kopumā aptuveni 80 miljonus latu), kas tieši nākamgad pirmo reizi:

• indeksēs visas pensijas,

• palielinās piemaksu par nostrādātajiem gadiem līdz 1996.gadam, ko izmaksās jau no 1.janvāra,

• piemēros to arī invalīdu pensijām.

 

KNAB vadītāja atlaišana pēc konstatētās naudas piesavināšanās

Diemžēl valdībai nācās iziet cauri šim ļoti smagajam procesam. Burtiski nākamnedēļ pēc budžeta iesniegšanas Saeimā valdība sāks visu garo procedūru jaunas KNAB vadītāja kandidatūras atrašanai un virzīšanai apstiprināšanai Saeimā.

 

Ārpolitika

1. Galvenie šajā laikā bija Gruzijas notikumi un ar tiem saistītie procesi. Par šiem notikumiem, tos izvērtējot, jau tika spriests un lemts Saeimas sēdē.

Teikšu, ka Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā ir kontekstā ar vienoto ES pozīciju.

Lai gan Latvijas un Krievijas pozīcijas ir atšķirīgas, pat pretējas, Latvijas valdība turpinās veidot attiecības ar Krieviju ES–Krievijas attiecību kontekstā, tajā skaitā arī divpusējā līmenī, starpvaldību komisiju turpmākā darbā un ārlietu ministru līmenī.

2. Latvija ratificēja Lisabonas līgumu.

3. Latvija veiksmīgi izpildīja visus darbus kā Baltijas Jūras valstu padomes prezidējošā valsts samita organizēšanā un tā veiksmīgā norisē Rīgā.

 

Finanšu jautājumi

1. Tika sagatavoti un parlamentā akceptēti grozījumi 2008.gada valsts budžetā:

• samazināti izdevumi par 169 milj. latu (4,2%) kopumā;

• t.sk. pirmo reizi tika samazināts finansējums valsts pārvaldei (likvidējot brīvās štata vietas);

• palielināts finansējums sociālajiem jautājumiem: 86,9 milj. latu;

• palielinājums vecuma pensijām – 39,2 milj. latu;

• palielinājums invaliditātes pensijām – 5,8 milj. latu;

• palielinājums bezdarbnieku pabalstiem – 6 milj. latu;

• palielinājums vecāku pabalstiem – 26,4 milj. latu;

• palielinājums slimības lapām – 5,3 milj. latu;

• palielinājums maternitātes pabalstiem – 2,5 milj. latu.

Par šo bija atsevišķas Saeimas sēdes, kurās tas tika izdiskutēts un pieņemts, tāpēc īpaši neatkārtošos par šo pirmo etapu ekonomiskās attīstības tempu samazināšanās stadijā.

2. Ir sagatavots, valdībā akceptēts 2009.gada budžeta projekts.

3. Uzņēmējdarbību atbalstošs nodokļu samazinājums – reinvestētās peļņas neaplikšanas sistēmas pilnveidošana uzņēmumu ienākuma nodoklī (pagarināts lielākas amortizācijas (paātrinātas norakstīšanas) termiņš; ar nodokli neapliekamajā daļā ieskaitīs nosacīto procentu likmes noteiktās summas, finansējoties no pašu kapitāla, no pieciem uz astoņiem gadiem tiks pagarināts zaudējumu pārnešanas jeb nozīmīgu ieguldījumu ražošanā atpelnīšanas laiks).

4. No 150 uz 300 latiem palielināti attaisnojamie izdevumi izglītībai, veselības aprūpei.

 

Ekonomika

1. Izveidots Ieguldījumu fonds – eksporta apdrošināšanai. Šo atbildīgo uzdevumu veiks Eiropas Investīciju fonds, garantējot ES principu ievērošanu eksporta apdrošināšanā.

2. No 29.septembra ir sākta jauna ES fondu apgūšanas programma – 40 milj. eiro jauno tehnoloģiju ieviešanai.

 

Bērnu lietas

1. No 1.septembra ir reāli ieviestas brīvpusdienas 1.klasei.

2. Stimulējot finansiālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, pārskata periodā vietējā adopcija ir divreiz lielāka nekā ārzemju (bija otrādi – bija četrreiz lielāka ārzemju adopcija nekā vietējā), kā arī pieaugusi absolūtajos skaitļos.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietas

Ministrijas ir sagatavojušas un MK nodevušas visus galvenos ar novadu reformu saistītos likumu projektus.

 

Kultūra

1. Sākta Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība.

2. Veiksmīgi aizvadīti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (ar vislielāko dalībnieku skaitu Latvijas vēsturē).

 

Labklājība

Valdība reaģēja uz straujo inflācijas kāpumu un koriģēja pensiju indeksāciju:

1. Pensiju sistēmas pilnveidošana – 3 soļos: aprīlis, jūlijs, oktobris (indeksācija + piemaksa par nostrādātajiem gadiem + indeksācija). Rezultāts – vidējā pensija 165 lati, tuvu iztikas minimumam – ap 170 latu.

2. Palielināti pabalsti par bērniem invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības no 50 līdz 75 latiem.

 

Tieslietas

1. Pirmo reizi ir izstrādāts konkrēts darbības plāns veco cietumu pakāpeniskai slēgšanai un aizstāšanai ar mazāka skaita jaunām ieslodzījuma vietām. Kā pirmais jau 1.janvārī tiks slēgts Pārlielupes cietums.

2. No 1.janvāra sāks darboties četri administratīvā rajona tiesu nami apgabala tiesu teritorijā, tādējādi atrisinot ilgos lietu izskatīšanas termiņus administratīvā rajona tiesās.

 

Lauksaimniecība

1. Atrasts risinājums piena ražotāju un pārstrādātāju kopīgai sadarbībai piena tirgū.

2. Veiksmīgi ir iesāktas jaunās ES lauksaimniecības un lauku attīstības fonda programmas.

 

Iekšlietas

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē tiek iepirkta 71 jauna ugunsdzēšanas mašīna, kas jau oktobrī nonāks pie mūsu ugunsdzēsējiem.

 

Vides lietas

Beidzot ir pabeigta lietotās kodoldegvielas izvešana uz Krievijas Federāciju, un Latvija ir kodolbrīva valsts.

 

Izglītība

1. Beidzot ir iegūts skaidrs priekšstats arī reģionālā griezumā par reālo sekmību skolās.

2. Šogad virtuālā līmenī sākta finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” īstenošana.

 

Aizsardzība

1. Veikti reāli pasākumi Armijas kaujas spēju nostiprināšanā (t.sk. disciplīnas jautājumos).

2. Baltijas reģionālā aizsardzības plāna izstrāde.

3. Civilmilitāro attiecību nostiprināšana.

 

Satiksme

1. Būtiski optimizēts Latvijas pasta darbs, samazināti zaudējumi, ar Pasta bankas izveidi iedarbināts reāls plāns, lai Latvijas pasts jau nākamgad strādātu bez zaudējumiem.

2. Palaists pirmais PPP projekts ceļam Rīga–Sēnīte, kurā pieteikušās piecas ārvalstu kompānijas, lai sāktu izbūvi jau nākamgad.

3. Sākts konkurss jaunā termināļa būvniecībai lidostā “Rīga” (privātu kompāniju investīcijas līdz 0,5 miljrd. eiro, bez valsts līdzfinansējuma).

 

Integrācija

1. Izstrādāta Sabiedrības integrācijas stratēģija.

2. Pirmo reizi iegūts pilns pārskats par NVO finansējumu un turpinās darba ar NVO koordinācija.

3. Veiksmīgi organizēts un novadīts Tautiešu mēnesis Latvijā.

 

ES fondu apgūšanas lietas

1. Nodrošināta regulāra uzraudzība un sekošana ar mērķi maksimāli pabeigt vecā perioda (2004.–2006.g.) fondu apguvi.

2. Piešķirti papildu līdzekļi un termiņu pagarinājumi atsevišķos projektos (kopā apmēram 15 projektos, arī Bauskas pilij).

3. Ir izdarīti visi priekšdarbi jauno ES fondu apgūšanai.

 

E-pārvaldes lietas

Pilnībā izveidoti 89 prioritāro projektu saraksti e-lietās. Rezultāts: birokrātijas mazināšana, vieglāka dokumentu aprite.

 

Valsts pārvalde

1. Valsts pārvaldes izdevumu samazināšana budžeta grozījumos un valsts pārvaldes budžeta izdevumu samazināšana nākamgad par 10,67% jeb 136 milj. latu.

2. Par 10% tiks samazinātas štata vienības valsts pārvaldē (arī resoru centrālajos aparātos) līdz 2009.gada 1.jūlijam (par 5% līdz 2008.gada 31.decembrim)

3. Ar 2009.gada 1.janvāri

• ierēdņiem nav padomnieku,

• vadības līgumi nav lielāki par 50% no algas (40% – 2010., 0% – 2011.g.),

• “iesaldētas” atlīdzības valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, tiks mazināts skaits.

 

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokols

1. Par neapliekamo minimumu no 80 latiem uz 100 latiem.

2. Par ienākumu nodokļa pārdali (palielināšanu) no 80% uz 82% pašvaldībām.

3. Par Rīgas iemaksām – 68 milj. latu un MK noteikumu izmaiņām savstarpējos norēķinos par skolēniem un bērnudārza audzēkņiem.

 

Vienošanās starp Ministru kabinetu, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – par 2009.gada valsts budžeta izstrādes principiem

1. Nevirzīt un neatbalstīt priekšlikumus, kas paaugstinātu valsts budžeta deficītu virs 1,85% no IKP.

2. 2009.gadā valsts budžetā neplānot papildu finanšu līdzekļus atalgojuma fonda palielināšanai valsts pārvaldē strādājošajiem, kas paaugstinātu gadskārtējā budžeta deficītu virs 1,85% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

3. Ar 2009.gada 1.janvāri tiek noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja neapliekamais minimums 100 latu mēnesī un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 latu mēnesī.

 

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa autentisks un pilns ziņojums, kā arī tam sekojošās Saeimas deputātu debates – Saeimas 9.oktobra ārkārtas sēdes stenogrammā vienā no tuvākajiem Saeimas bloka “Saeima: darbs, stenogrammas” laidieniem. – Red.

 

 

Vakar Saeimas ārkārtas sēdē: Ministru prezidents Ivars Godmanis un deputāts Imants Kalniņš; deputāti Māris Ārbergs, Raimonds Pauls, Juris Dobelis un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.