Eiropas Komisija: Par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumiem

Sievietēm būs tiesības izmantot garāku un labāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu – to paredz priekšlikumi, ar ko 3.oktobrī nākusi klajā Eiropas Komisija. Atsevišķā priekšlikumā plānots uzlabot arī apstākļus pašnodarbinātām sievietēm, nosakot viņām vienlīdzīgas iespējas brīvprātīgi izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Šīs divas iniciatīvas ietilpst pasākumu paketē, kuras uzdevums ir uzlabot darba un ģimenes dzīves līdzsvaru visiem eiropiešiem – kā vīriešiem, tā sievietēm.

To mērķis ir atjaunināt un uzlabot ES tiesību aktus, kas pašlaik ir spēkā. Tagad šos dokumentus nosūtīs Eiropas Parlamentam un dalībvalstu valdībām apspriešanai. Pa to laiku Eiropas sociālie partneri sākuši sarunas vēl par citiem ar ģimenes apstākļiem saistītu atvaļinājumu veidiem, piemēram, par bērna kopšanas atvaļinājumu.

“Veiksmīgi apvienot darba, ģimenes un privāto dzīvi – tā ir milzīga problēma, kas jārisina miljoniem Eiropas iedzīvotāju, gan vīriešiem, gan sievietēm,” sacīja Eiropas komisārs Vladimirs Špidla, kurš atbild par nodarbinātību, sociālajām lietām un iespēju vienlīdzību. “Tomēr pārāk daudz ir gadījumu, kad atļauties bērnus sievietēm nozīmē zaudēt ienākumus un izredzes darba tirgū. Tikai 65,5% sieviešu, kam ir apgādājams bērns, strādā, savukārt no šādiem vīriešiem strādā 91,7%. Mūsu priekšlikumi uzlabot grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nosacījumus palīdzēs sievietēm apvienot darba un ģimenes dzīvi un palīdzēs uzlabot sieviešu un viņu ģimenes dzīves kvalitāti. To uzdevums ir arī veicināt sieviešu lielāku dalību darba tirgū un atbalstīt ar sabiedrības novecošanos saistīto problēmu risinājumus, jo valstīs, kurās vairāk sieviešu ir nodarbinātas, ir arī augstāka dzimstība.”

Labāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Komisijas priekšlikums paredz palielināt atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām un ieteic izmaksāt sievietēm pabalstu 100% apmērā no algas, tomēr dalībvalstis var noteikt, ka tas nepārsniedz slimības pabalstu. Turklāt sievietēm būs lielākas iespējas izvēlēties laiku, kad izmantot neobligāto atvaļinājuma daļu (pirms vai pēc bērna dzimšanas), un tādējādi viņas vairs nebūs spiestas ņemt noteiktu atvaļinājuma daļu pirms dzemdībām, kā tas pašlaik ir dažās dalībvalstīs.

Būs arī stingrāka aizsardzība pret atlaišanu no darba un tiesības pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā darbā. Visbeidzot tiks ieviestas tiesības lūgt darba devēju pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piemērot elastīgāku darba organizācijas modeli, tomēr darba devējam būs tiesības noraidīt šo lūgumu.

Pašnodarbinātām sievietēm – vairāk tiesību

Priekšlikums paredz vienlīdzīgas iespējas pašnodarbinātām sievietēm, tāpat kā darba ņēmējām, izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, tikai pēc brīvprātības principa. Vienlaikus laulātie un partneri (atzīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem), kas neformāli strādā mazā ģimenes uzņēmumā, piemēram, lauku saimniecībā vai vietējā ārsta praksē (tā sauktie līdzstrādājošie laulātie), iesnieguši pieprasījumu, varēs izmantot sociālās drošības sistēmas, saņemot vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni kā oficiāli pašnodarbinātie.

Citi noteikumi par darba un ģimenes dzīves līdzsvaru

Komisija iekļāvusi arī 3.oktobrī pieņemto ziņojumu par bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu un to, kā ES un katrai dalībvalstij izdevies īstenot mērķus, ko 2002.gadā Barselonā izvirzījuši ES līderi.

Sociālie partneri 2008.gada 17.septembrī Eiropas līmenī sāka sarunas par bērna kopšanas atvaļinājumu, lai pārskatītu spēkā esošo ES regulējumu, kas balstīts uz pamatnolīgumu, kuru noslēguši Eiropas darba devēju un arodbiedrību pārstāvji. Sarunas paredzēts noslēgt deviņos mēnešos.

Komisija vēlētos uzlabot arī citu veidu atvaļinājumus, kas saistīti ar ģimenes apstākļiem, piemēram, paternitātes (īss atvaļinājums tēviem ap bērna dzimšanas vai adopcijas laiku), adopcijas (grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam līdzīgs atvaļinājums ap bērna adopcijas laiku) un apgādātāja atvaļinājumu (atvaļinājums apgādājamu ģimenes locekļu aprūpei).

Turpmākā rīcība

Par abiem priekšlikumiem koplēmuma procedūrā diskutēs Eiropas Parlaments un dalībvalstis Padomē (pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu), un cerams, ka vienošanās tiks panākta 2009.gadā. ES valstīm tad divu gadu termiņā šie tiesību akti būtu jātransponē valsts tiesību aktos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa