Par Latvijas arhīvu atgūšanu no Krievijas

Lai darbs pie PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu aprēķināšanas ritētu bez sarežģījumiem, valdībai jāsekmē ātrāka Latvijas arhīvu materiālu un muzeju vērtību atgūšana no Krievijas. To secināja Saeimas Ārlietu komisija, iepazīstoties ar darbu pie zaudējumu aprēķināšanas.

Sarunās ar Krieviju ir jāvienojas arī par vieglāku mūsu vēsturnieku piekļuvi arhīviem Krievijā, norādīja komisijas deputāti. Savukārt komisijas deputāte Sandra Kalniete vērsa uzmanību, ka lietderīgi būtu par totalitārisma upuru kapu un arhīvu izpētes jautājumiem mūsu valsts amatpersonām runāt oficiālo vizīšu laikā, apmeklējot valstis, kurās atrodas arhīvi, izsūtījuma vietas un apbedījumu vietas.

Arī starptautiskā līmenī jādiskutē par totalitārisma noziegumiem un to ietekmi uz mūsu valsts vēsturi. Svarīgi vienoties par kopīgu Eiropas Savienības nostāju par totalitārā komunisma režīma upuru statusu un piemiņu, akcentēja komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Eglītis.

Ziņojumu par Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā plānots pabeigt 2010.gadā, informēja zaudējumu aprēķināšanas komisijas vadītājs Edmunds Stankēvičs. Komisijas deputāti vērsa uzmanību, ka, aprēķinot zaudējumus, jāņem vērā arī netieši zaudējumi – gan staļinisma represiju upuri trīsdesmitajos gados Krievijā, gan 1944.gadā un 1945.gadā emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, gan pēc deportācijām Krievijā palikušie Latvijas iedzīvotāji. Šobrīd, apzinot zaudējumus, komisija gan aprēķina konkrētus zaudējumus, gan tos apraksta.

Grūtības, aprēķinot zaudējumus, sagādā ne tikai apgrūtināta piekļuve informācijai Krievijā, bet arī kvalificētu pētnieku trūkums, minēja E.Stankēvičs. Turklāt nākamgad gandrīz par 70 tūkstošiem latu samazināsies komisijai paredzētais finansējums, un tas būs 120 tūkstoši latu.

Saeimas preses dienests