Ministru kabineta noteikumi Nr.792

Rīgā 2008.gada 23.septembrī (prot. Nr.68 29.§)

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” īstenošanai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto un septīto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Latvijas lauku attīstības programmas 2007.– 2013.gadam pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” (turpmāk – pasākums) aktivitātei lauksaimniecības zemēs “Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekon­strukcija un renovācija” un aktivitātei meža zemēs “Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija” (turpmāk – aktivitātes).

2. Uz pasākuma aktivitātēm attiecas arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

3. Pasākuma mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaim­niecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

II. Publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumi

4. Atbalsts tiek piešķirts meliorācijas sistēmu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai lauksaimniecības zemēs un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai meža zemēs. Jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība meža zemē netiek atbalstīta.

5. Aktivitāšu īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija.

6. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) ir:

6.1. fiziska persona;

6.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātā kapitāla daļa ir vairāk nekā 50 %;

6.3. pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība);

6.4. valsts kapitālsabiedrība, ja saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu tiek īstenots kopprojekts ar vienu vai vairākiem šo noteikumu 6.1., 6.2. vai 6.3.apakšpunktā minētajiem pretendentiem. Minētais nosacījums neattiecas uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” – tā kopprojektā nepiedalās.

7. Vienā projektā var ietvert abas šo noteikumu 1.punktā minētās aktivitātes.

8. Pretendenta īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir zeme vai Meliorācijas kadastrā reģistrēta rekonstruējama vai renovējama meliorācijas sistēma.

9. Meliorācijas sistēmu renovāciju lauksaimniecības zemē un meža zemē atbalsta, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

9.1. meliorācijas sistēma ir vecāka par 25 gadiem;

9.2. projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas renovācijas darbos izrokamais grunts apjoms (kubikmetros) ir vismaz 30 % apmērā no renovējamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktā grunts apjoma (kubikmetros).

10. Projektu, kurā plānots veikt vairāku īpašnieku meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju (turpmāk – kopprojekts), pamatojoties uz noslēgto līgumu starp kopprojekta dalībniekiem (šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minētie pretendenti) (turpmāk – kopprojekta līgums), iesniedz un atbalstu saņem viens no meliorācijas sistēmas īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

11. Pašvaldība nedrīkst pretendēt uz atbalstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 % no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.

12. Izmaksu sadali un norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem nosaka kopprojekta līgumā.

13. Meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju neatbalsta šādās teritorijās:

13.1. NATURA 2000 teritorijās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), mikroliegumos, mikroliegumu buferzonās, īpaši aizsargājamos biotopos, aizsargājamos meža biotopos, īpaši aizsargājamu sugu atradnēs un bioloģiski vērtīgos zālājos;

13.2. dabiskās ūdenstecēs, izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija saistīta ar upju dabiskā tecējuma vai tām piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu.

14. Meliorācijas sistēmas būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas projekta atbilstību šo noteikumu 13.punkta prasībām izvērtē Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde (turpmāk – Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde) tehnisko noteikumu saskaņošanas procesa ietvaros. Ja Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei trūkst informācijas par šo noteikumu 13.punktā minētajām teritorijām, nepieciešamā informācija tiek pieprasīta Valsts meža dienestam.

15. Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumam piešķir noteiktu punktu skaitu atbilstoši šādiem projektu atlases kritērijiem:

15.1. rekonstruējamo vai renovējamo meliorācijas sistēmu garums privātajā īpašumā – par katru rekonstruējamo vai renovējamo pilnu kilometru – viens punkts;

15.2. rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas garums – par katru rekonstruējamo vai renovējamo pilnu kilometru – viens punkts;

15.3. tiek īstenots kopprojekts – papildus 20 punktu;

15.4. tehniskais projekts iesniegts kopā ar projekta iesniegumu – papildus 20 punktu;

15.5. starpība starp maksimāli pieļaujamo un projektam pieprasīto publisko finansējumu – par katru pilnu procentu viens punkts.

16. Atbilstoši piešķirtajam punktu skaitam projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā. Ja projekti saskaņā ar atlases kritērijiem ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšrocības saņemt atbalstu ir pretendentam, kura projektam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu: 

..........F
K = –––, kur
..........G

K – koeficients, kurš raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu būvējamās, rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas kilometru (Ls/km);

F – atbalsta apmērs latos;

G – projekta ietvaros būvējamās, rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas garums kilometros.

III. Publiskā finansējuma veids un apmērs

17. Publiskā finansējuma apmērs ir:

17.1. līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām, ja tiek veikta viena īpaš­nieka, koplietošanas vai pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija;

17.2. 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja tiek veikta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecība, rekon­strukcija vai renovācija.

18. Viens pretendents var iesniegt neierobežotu projektu skaitu.

19. Ja ieguldījumi tiek veikti pašvaldības vai viena īpašnieka meliorācijas sistēmā un projekts netiek īstenots kā kopprojekts, pretendenta visu projektu kopējā attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros programmēšanas periodā nepārsniedz EUR 100 000 ekvivalentu latos.

20. Ja tiek īstenots kopprojekts, attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros programmēšanas periodā vienam pretendentam nepārsniedz EUR 200 000 ekvivalentu latos.

21. Akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” attiecināmo izmaksu kopējā summa programmēšanas periodā netiek ierobežota, bet viena kopprojekta ietvaros attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz EUR 200 000 ekvivalentu latos.

22. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” attiecināmo izmaksu summa vienā projektā nav ierobežota, bet programmēšanas periodā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz EUR 20 000 000 ekvivalentu latos.

23. Ja tiek īstenots kopprojekts, šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakš­punktā minēto pretendentu ieguldījums jaunbūvējamās, rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmās ir vismaz 30 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām.

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

24. Pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas attiecināmo izmaksu kategorijas:

24.1. būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu izmaksas, kā arī meliorācijas sistēmai piegulošas brauktuves klātnes veidošana, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu;

24.2. vispārējās izmaksas, tai skaitā uzmērīšanas darbi pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, inženieru un konsultantu honorāri, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi, kas tieši saistīti ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un kas nepārsniedz 12 % no šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minē­tajām attiecināmajām izmaksām.

25. Publiskā finansējuma apmēru aprēķina no šo noteikumu 1.pielikumā būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai noteiktajām maksimālajām attiecinā­majām izmaksām attiecīgajam būvju tipam. Polderu sūkņu stacijas būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai maksimālais izmaksu apmērs netiek noteikts.

26. Ja projektā paredzētās būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas izmaksas attiecīgajam būves tipam pārsniedz noteikto attiecināmo izmaksu maksimālo apmēru, izmaksu starpību sedz pretendents.

27. Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas, kas tiešā veidā saistītas ar pasākuma mērķa sasniegšanu.

28. Pasākuma ietvaros ir šādas neattiecināmās izmaksas:

28.1. bankas procentu maksājumi, maksa par finanšu transakcijām, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas svārstību radītie zaudējumi;

28.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesāšanās izdevumi;

28.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri palielina projekta izmaksas, bet nepievieno projektam attiecīgu vērtību, un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

28.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

28.5. meliorācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas;

28.6. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar Padomes 2005.gada 20.septembra Regulu (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

V. Iesniedzamie dokumenti

29. Lai pieteiktos atbalstam, juridiska persona atbilstoši tās juridiskajai adresei, bet fiziska persona atbilstoši projekta īstenošanas adresei Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē personīgi vai elektroniska dokumenta formā (saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām) iesniedz šādus dokumentus:

29.1. projekta iesniegumu (2.pielikums) divos eksemplāros un projekta iesnieguma elektronisko versiju uz elektroniskā datu nesēja, ja projekta iesnie­gums iesniegts papīra formā;

29.2. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus saskaņā ar norma­tīvajiem aktiem par iepirkumu procedūras piemērošanu. Būvniecības iepirkuma dokumentus (tai skaitā par būvniecības vispārējām izmaksām) iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai gada laikā pēc līguma noslēgšanas starp Lauku atbalsta dienestu un pretendentu;

29.3. akceptētu tehnisko projektu vai tā kopiju (uzrādot oriģinālu), ja tas ir izstrādāts;

29.4. būvatļaujas kopiju (uzrādot oriģinālu), ja projekta iesniegumam ir pievienots tehniskais projekts;

29.5. meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās apsekošanas atzinumu, ja projekta iesniegumam nav pievienots tehniskais projekts. Atzinumā norāda šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minēto informāciju;

29.6. plānošanas un arhitektūras uzdevuma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja projekta iesniegumam nav pievienots tehniskais projekts;

29.7. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtu tehnisko noteikumu kopiju par prasībām meliorācijas sistēmu būvniecībai vai rekonstrukcijai, ja projekta iesniegumam nav pievienots tehniskais projekts;

29.8. ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, iesniedz Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu vai atzinuma kopiju par ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma ziņojumu, kā arī noslēguma vai novērtējuma ziņojuma kopiju;

29.9. projektiem, kuriem ir veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, bet ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūra nav jāpiemēro, pievieno lēmuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūras nepiemērošanu;

29.10. Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānam, ja meliorācijas sistēmu būvniecību, rekon­strukciju vai renovāciju veic īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

29.11. zemesgrāmatu nodaļas izdota nostiprinājuma uzraksta vai zemesgrāmatu apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu) par zemi, uz kuras tiks veikti projektā paredzētie darbi. Ja tiek īstenots kopprojekts, minētos dokumentos iesniedz par visu kopprojekta dalībnieku īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo zemi, uz kuras tiks veikti projektā paredzētie darbi.

30. Ja pretendents ir viena īpašuma meliorācijas sistēmas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un projekts netiek īstenots kā kopprojekts, pretendents papildus šo noteikumu 29.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

30.1. izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu samaksu (izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas) vai pilnvarojumu Lauku atbalsta dienestam pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam minēto informāciju;

30.2. izziņu no kredītiestādes vai krāj­aizdevumu sabiedrības par gatavību izskatīt kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts. Izziņā norāda kredītdevēja un kredītņēmēja rekvizītus un kredīta summu. Ja projekta īstenošanā plānots ieguldīt privātos vai kādus citus naudas līdzekļus, atbalsta pretendents iesniedz dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību;

30.3. pretendents, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatu sagatavošanu nesniedz gada pārskatus, – gada ienākumu deklarācijas pielikumu “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” (kopiju (uzrādot oriģinālu)) par pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju (ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par saņemšanu).

31. Ja pretendents ir pašvaldības meliorācijas sistēmas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē papildus šo noteikumu 29.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz:

31.1. pašvaldības domes (padomes) lēmuma kopiju par piedalīšanos projektā un visu ar projektu īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos (norāda projekta kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus);

31.2. pārskata kopiju par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem pašvaldības aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām. Pārskatā norāda arī aizņēmumu projekta īstenošanai, ja šāds aizņēmums tiek plānots.

32. Ja pretendents ir valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, šo noteikumu 29.punktā minētajiem dokumen­tiem pievieno apliecinājumu par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz būvējamo, rekonstruējamo vai renovējamo meliorācijas sistēmu.

33. Ja tiek īstenots kopprojekts, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē papildus šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz notariāli apliecinātu līgumu, kas:

33.1. apliecina atbalsta pretendenta (kopprojekta dalībnieku pilnvarotās personas) tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, slēgt līgumu ar Lauku atbalsta dienestu, īstenot projektu un saņemt atbalstu;

33.2. nosaka, ka kopprojekta dalībnieki ievēros normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā un līgumā ar Lauku atbalsta dienestu iekļautos nosacījumus, kas attiecas uz projektu tā uzraudzības laikā – piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas atbalsta saņēmējam.

34. Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

34.1. kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem (apliecina visi kopprojekta dalībnieki);

34.2. katra kopprojekta dalībnieka kopprojekta ietvaros veikto izmaksu apliecinošus dokumentus.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 15.oktobri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 23.septembra noteikumiem Nr.792

Meliorācijas sistēmu būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu maksimālās attiecināmās izmaksas atbalsta apmēra aprēķināšanai

Nr. p.k.	Būvdarbu veids	Izmaksas par vienību bez PVN
1.	Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, renovācija un jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība	6 Ls/m3
2.	Aizsargdambju rekonstrukcija, renovācija un jaunu aizsargdambju būvniecība	12 Ls/m3
3.	Caurteku rekonstrukcija un renovācija:
3.1.	caurtekas diametrā līdz 0,6 m (ieskaitot)	500 Ls/m
3.2.	caurtekas diametrā virs 0,6 m	2000 Ls/m

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

 

 

2.pielikums

PDF 380kb

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 23.septembra noteikumiem Nr.792

 

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis