Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Elizabete Krivcova. Valdes locekļa atsaukšana 

Lai juridiska persona kļūtu rīcībspējīga, ir jāieceļ valde. Papildus valdes iecelšanai ar valdes locekli tiek slēgti arī darba, uzņēmuma vai pilnvarojuma līgumi. Kādas attiecības ir starp komerctiesību, civiltiesību un darba tiesību institūtiem?

Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls valdes locekļa atlaišanas un ar viņu noslēgtā līguma laušanas gadījumā. Līdzšinējā tiesu prakse raisa daudz jautājumu no privāttiesību sistemātikas viedokļa. Rakstā tiks aplūkoti valdes tiesiskā regulējuma teorētiskie pamati un piedāvāti praktisko jautājumu risinājumi valdes atsaukšanas gadījumos.

Komerclikuma normas par valdes atcelšanu ir speciālās normas pret saistību vai darba tiesību normām par līguma uzteikšanu. Ja ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, viņu var atsaukt ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu, neievērojot Darba likuma ierobežojumus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Valdes amatam ir izteikts uzticības raksturs. Valdes loceklim, kurš atsaukts no amata, Komerclikumā nav paredzēta tiesība prasīt atjaunošanu amatā tiesas ceļā, jo tiesa nevar iejaukties sabiedrības izpildinstitūcijas izveidošanas jautājuma risināšanā.

• Katrīna Inkuša, Natālija Freimane. Valsts pārvaldē strādājošo tiesības uz kolektīvajām sarunām un koplīguma noslēgšanu 

Mūsdienu dinamiskajā un mainīgajā laikmetā, kad pašreizējā ekonomiskā un sociālā situācija valstī sāk ietekmēt strādājošo personu sadzīves līmeni, iedzīvotājos sāk rasties nedrošības sajūta par viņu finansiālo stabilitāti. Līdz ar to rodas jautājums, vai arī valsts civildienesta ierēdņiem ir pieejami juridiska rakstura mehānismi, lai aizsargātu un veicinātu savas kā valsts pārvaldes sistēmā strādājošo personu intereses. Viens no galvenajiem veidiem, kā nodarbinātās personas kolektīvi var aizsargāt un veicināt savu interešu aizstāvību un ievērošanu, ir tiesības uz kolektīvajām sarunām un darba koplīgums.

Tiesības uz kolektīvajām sarunām un tiesības uz koplīguma slēgšanu ir nesaraujami saistīti elementi, kuru vienojošais pamats ir biedrošanās tiesības un šo tiesību īstenošana. Minēto elementu mijiedarbība veido biedrošanās tiesību struktūru, kuras funkcionēšana ir atkarīga no efektīvas šo sastāvelementu realizēšanas iespējas, kuru nodrošina valsts. Jānorāda, ka šo elementu starpā primārā loma pieder tiesībām uz kolektīvajām sarunām (angļu val. – rights of collective bargaining), kamēr tām sekojošā koplīguma parakstīšana ir tikai minēto tiesību ievērošanas un īstenošanas rezultāts jeb pozitīvās sekas. Tādējādi lielā mērā biedrošanās tiesību īstenošanas efektivitātes rādītājs kādā valstī ir fakts, vai strādājošām personām tiek nodrošinātas tiesības uz kolektīvajām sarunām.

“Jurista Vārda” redakcija