• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par personisko mūzikas atskaņotāju radīto ietekmi uz dzirdi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2008., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182383

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES Ministru padome: Par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei

Vēl šajā numurā

15.10.2008., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par personisko mūzikas atskaņotāju radīto ietekmi uz dzirdi

 

Saskaņā ar 13.oktobrī izplatīto ES Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) atzinumu konstatēts, ka, ilgstoši skaļi klausoties personiskos mūzikas atskaņotājus, var neatgriezeniski sabojāt dzirdi. Zinātniskais atzinums liecina, ka 5–10% cilvēku, kas klausās personiskos mūzikas atskaņotājus, var neatgriezeniski zaudēt dzirdi, ja tie vismaz piecus gadus katru nedēļu vairāk nekā vienu stundu dienā klausās ļoti skaļu mūziku.

Eiropas Komisija aicināja neatkarīgo zinātnisko komiteju pārbaudīt šo apgalvojumu, jo personiskie mūzikas atskaņotāji ir plaši izplatīti un ļoti pieaudzis jauniešu skaits, kas pakļauj sevi šādam troksnim. Zinātnieki apstiprina, ka ir pamats bažām, un patlaban Eiropas Komisija nolēmusi kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pārbaudīt, kādus iespējamus pasākumus varētu pieņemt, lai labāk aizsargātu bērnus un pusaudžus pret personisko mūzikas atskaņotāju un citu līdzīgu ierīču radītā trokšņa kaitējumu.

ES patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuneva teica: “Esmu nobažījusies, ka tik daudzi jauni cilvēki, īpaši tie, kas bieži lielā skaļumā izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus un mobilos tālruņus, var neapzinoties neatgriezeniski sabojāt dzirdi. Zinātniskie atzinumi norāda uz viennozīmīgu apdraudējumu, un mums nekavējoties jāreaģē. Vissvarīgākais uzdevums ir palielināt patērētāju informētību un izplatīt šo informāciju sabiedrībā. Turklāt, ņemot vērā šo zinātnisko atzinumu, mums atkal jāpārbauda ieviestās kontroles, lai pārliecinātos, ka šīs kontroles ir pilnīgi efektīvas un atbilst jaunajai tehnoloģijai.”

 

Spēkā esošie noteikumi

Jau ir ieviests Eiropas drošuma standarts, kas ierobežo personisko mūzikas atskaņotāju skaņas līmeni līdz 100 dB, taču ir lielas bažas par dzirdes bojājumiem, ko gūst, pārlieku ilgi klausoties šādus avotus. Lielā mērā šādus bojājumus var novērst ar tādiem pasākumiem kā skaļuma līmeņa un ilguma samazināšana. ES zinātniskās komitejas atzinumā uzsvērts, ka personisko mūzikas atskaņotāju lietotāji, klausīdamies tos lielā skaļumā (pārsniedzot 89 decibelus) tikai piecas stundas nedēļā, pārsniegtu spēkā esošos ierobežojumus, kas ir atļauti darbavietā. Lietotāji, kas klausās ilgāk, pēc pieciem gadiem riskē neatgriezeniski zaudēt dzirdi. Tas attiecas uz 5–10% klausītāju, proti, 2,5–10 miljoniem cilvēku ES.

 

Ko darīs Komisija?

Eiropas Komisija uzdeva veikt zinātnisku pētījumu, jo rodas arvien lielākas bažas par dzirdes apdraudējumiem, īpaši jauniešu un bērnu vidū, kad tie brīvajā laikā izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus. Pamatojoties uz šiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisija 2009.gada sākumā Briselē organizēs konferenci, lai kopā ar dalībvalstīm, rūpniecības pārstāvjiem, patērētājiem un citām ieinteresētajām personām izvērtētu zinātniskās komitejas konstatētos faktus un apspriestu turpmāko rīcību.

Seminārā tiks apspriesti drošības pasākumi, ko var veikt lietotāji, kā arī tehniskie risinājumi, lai iespējami samazinātu dzirdes bojājumus, un vajadzība pēc turpmākiem noteikumiem vai spēkā esošo drošuma standartu pārskatīšanas, lai aizsargātu patērētājus.

 

Ko var darīt patērētāji?

Personisko mūzikas atskaņotāju lietotāji jau tagad var veikt dažus ļoti praktiskus drošības pasākumus, piemēram, pārbaudīt savu ierīci, lai pārliecinātos, vai var noregulēt mazāku maksimālo skaļumu, vai arī viņi to var manuāli pazemināt un rūpēties, lai dzirdes saglabāšanas interesēs nelietotu personisko mūzikas atskaņotāju ilgstoši.

 

Priekšvēsture

Atzīts, ka ilgstoša atrašanās ļoti trokšņainā vidē var kaitēt dzirdei. Lai aizsargātu darbiniekus, ir noteikti skaņas līmeņa ierobežojumi darbavietā. Vides skaņas, kurām pakļauti cilvēki, piemēram, satiksmes, būvniecības, lidmašīnu vai kaimiņu radītais troksnis, var traucēt, tomēr lielākajā daļā gadījumu tas nav tik skaļš, lai kaitētu dzirdei.

Pēdējos gados dzirdi ievērojami apdraud tā sauktais troksnis brīvajā laikā jeb skaņas, ar ko cilvēki saskaras brīvajā laikā, jo tās var būt ļoti skaļas un skar arvien vairāk cilvēku, īpaši jaunus cilvēkus. Arvien lielākas bažas ir par jaunākās paaudzes personisko mūzikas atskaņotāju iedarbību; šie atskaņotāji var darboties ļoti skaļi, nezaudējot skaņas kvalitāti. Dzirdes bojājuma risks ir atkarīgs no skaļuma un klausīšanās ilguma.

Pēdējos gados pieaugusi personisko mūzikas atskaņotāju, īpaši MP3, tirdzniecība. Kopumā lēš, ka ES aptuveni 50 līdz 100 miljoni cilvēku katru dienu klausās pārnēsājamos mūzikas atskaņotājus. Pēdējos četros gados pārdots 184–246 miljoni pārnēsājamo audioierīču, tostarp 124–165 miljoni MP3 atskaņotāju.

Visā Eiropas Savienībā daudzi miljoni cilvēku katru dienu izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus, un, ja viņi tos izmanto neapdomīgi, tie var nodarīt kaitējumu dzirdei.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!