Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 14.oktobrī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu valsts pārvaldes darbiniekiem

Ministru kabinets 14.oktobra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts (MK Atzinības raksts) tiks piešķirts 64 valsts pārvaldes darbiniekiem.

Atzinības raksti ir piešķirti Latvijas 90 gadu jubilejas ietvaros par nozīmīgu ieguldījumu valsts pārvaldes un valstij nozīmīgu nozaru attīstībā.

Atzinības raksts piešķirts Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Kultūras, Aizsardzības, Veselības, Ārlietu, Labklājības, Finanšu, Satiksmes ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Ministru prezidenta izvirzītiem pārstāvjiem.

Ministru kabineta balvas un Atzinības rakstu pasniegšana notiks 14.novembrī.

1995.gadā ir nodibināta Ministru kabineta balva, kas tiek piešķirta par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās.

MK: Par publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī

14.oktobrī valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka īstenošanas kārtību Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātei “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”.

Noteikumu projekts radīts, lai piesaistītu ESF līdzfinansējumu publiskās pārvaldes pakalpojumu uzlabošanai Latvijā. Paredzams, ka projektu īstenošana šajā struktūrfondu aktivitātē pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, administratīvā sloga mazināšanu komersantiem, kā arī fiziskajām personām. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, līdz 2013.gadam plānots sniegt atbalstu 98 institūcijām.

Šai aktivitātei paredzētie līdzekļi tiks apgūti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, kuru līdz 2008.gada beigām izsludinās Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Projektus varēs iesniegt valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, pašvaldības un plānošanas reģioni. Lai projekts tiktu atbalstīts, projekta iesniedzējam būs jāspēj pamatot, kā iecerēts risināt publisko pakalpojumu kvalitātes problēmas publiskajā pārvaldē atbilstoši mērķa grupu vajadzībām.

MK: Par Latvijas valsts pārvaldes izdevumu statistikas datu precizēšanu

14.oktobrī Ministru kabinets uzdeva Centrālajai statistikas pārvaldei kopīgi ar Finanšu ministriju veikt nepieciešamās darbības, lai labotu neprecīzo informāciju, kas publicēta Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” interneta mājaslapā par Latvijas valsts pārvaldes izdevumu kopapjomu 2006.gadā, kā arī nodrošinātu adekvātu datu sagatavošanu un iesniegšanu par 2007.gadu.

Centrālajai statistikas pārvaldei tika uzdots informēt “Eurostat” par ierobežojumiem, lietojot un interpretējot Latvijas līdz šim iesniegtos statistikas datus par vispārējās valdības sektora izdevumu sadalījumu pa funkcionālajām kategorijām.

Šāds solis turpmāk ļaus izvairīties no pārpratumiem un datu interpretācijas, apgalvojot, ka Latvijā ir dārgākā valsts pārvalde Eiropā. Neskaidrības pamatā bija eksperimentālā veidā veiktie aprēķini, Latvijai pārejot no iepriekšējās 14 funkciju izdevumu klasifikācijas uz ES lietoto 10 funkciju klasifikāciju.

Pārejas rezultātā būtiski palielinājās vienas funkcijas – vispārējās valdības sektora izdevumi – kopapjoms, jo tai nekorekti tika pievienoti izdevumi, kas neietilpa citās klasifikācijas grupās.

Salīdzinoši – Somijas vispārējās valdības izdevumos ir iekļautas 11 izdevumu pozīcijas, savukārt Latvijai tajā pašā grupā – 38 pozīcijas.

ES valstu pieejas funkciju klasifikācijai ir visai atšķirīgas un līdz ar to valstu iesniegtie dati, kas bija pamatā paziņojumam par Latvijas dārgo valsts pārvaldi, pēc būtības nav salīdzināmi bez papildu analīzes par to, kas dažādās valstīs ir ietverts attiecīgajās funkcijās.

Pēc attiecīgās datu salīdzināšanas Latvija ierindojas to valstu grupā, kurām ir viszemākie vispārējie valdības sektora izdevumi uz vienu iedzīvotāju eiro. Tāpat Latvija ieņem 20.vietu 27 valstu skaitā valdības sektora kopējo izdevumu pozīcijā no IKP.

Centrālajai statistikas pārvaldei sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts kanceleju ir uzdots līdz šā gada beigām veikt analīzi un sagatavot nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām, lai turpmākā pāreja uz jauno COFOG klasifikācijas sistēmu noritētu bez līdzīga rakstura pārpratumiem, kā arī būtu iespējams aktualizēt jau iesniegto informāciju par 2005. un 2006.gadu.

Citās ES dalībvalstīs pāreja uz COFOG izdevumu klasifikācijas sistēmu tika veikta jau pirms vairākiem gadiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

EM: Par priekšlikumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plānā

14.oktobrī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par šā gada pavasarī akceptētā Pasākumu plāna makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam izpildes gaitu, vienlaikus sniedzot arī vairākus jaunus priekšlikumus pasākumu plānā.

K.Gerhards: “Attiecībā uz makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plānu mēs varam runāt par divām lietām: pirmkārt, pavasarī apstiprinātā plāna izpilde, un šeit es kopumā redzu, ka pasākumi tiek īstenoti noteiktajos termiņos, un, otrkārt, Latvijas izaugsmes tempu samazinājums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pasaulē, kas liek saprast, ka ar ieplānotiem pasākumiem būs par maz un Stabilizācijas plānu nepieciešams paplašināt ar vēl papildu jauniem risinājumiem.”

Stabilizācijas plānā visvairāk uzmanības pievērsts jau iesāktajai fiskālajai konsolidācijai, budžeta efektivitātes paaugstināšanai, nodokļu politikas pilnveidošanai, produktīvās kapacitātes paaugstināšanai, kā arī uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku vērstas politikas īstenošanai.

Stabilizācijas plāna ietvaros ir īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu uzņēmējdarbības sākšanu, finanšu pieejamību, eksportu, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci.

Lai atbalstītu uzņēmējdarbību un ieviestu reinvestīciju stimulu, ir izstrādāti būtiski grozījumi likumā “Par uzņēmumu nodokli”. Valdība 19.maijā ir apstiprinājusi ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam. Tajā ietvertie 32 pasākumi paredz vienkāršot un uzlabot būvniecības procesu, vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus u.c.

Lai veicinātu finanšu pieejamību mazajiem un vidējiem komersantiem, valdība 13.maijā apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu. Īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kas orientējas uz ārējo pieprasījumu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgi ražošanas uzņēmumi, kā arī jaunu uzņēmumu izveide. Programmas ietvaros atbalstīto aizdevumu apjoms 2008.–2009.gadā ir paredzēts līdz 200 miljoniem latu, tai skaitā 2008.gadā – gandrīz 50 miljoni latu.

Ir dibināts Ieguldījumu fonds ar kopējo finansējuma apjomu 183 miljoni eiro, kas nākamajā gadā sniegs atbalstu mazajiem un vidējiem komersantiem saņemt galvojumu eksporta kredītiem, riska kapitālam un citu veidu finanšu instrumentiem.

Tomēr, ņemot vērā izaugsmes tempu krišanos un norises pasaules ekonomikā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tautsaimniecības padomi un citiem sociālajiem partneriem ir sagatavojusi priekšlikumus jauniem papildu pasākumiem nodokļu politikas, ES fondu finansējuma sadales un administratīvā sloga mazināšanas jomā. Šo pasākumu mērķis ir paplašināt uzņēmumu piekļuvi finansējumam, veicināt investīcijas privātajā sektorā un samazināt šķēršļus uzņēmējdarbībai.

K.Gerhards rosina atteikties no vairākām mazām ES struktūrfondu aktivitātēm un to finansējumu pārnest uz aktivitāti “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, kuras ietvaros atbalsts tiks sniegts tehnoloģiju un aprīkojuma iegādei, kā arī būvniecībai.

Vienlaikus K.Gerhards rosina palielināt atbalsta apjomu un paplašināt finansējuma saņēmēju loku aktivitātē “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās”, maksimālo atbalsta apjomu palielinot no 70 000 uz 140 000 latu.

Turklāt ir paredzēts mazināt birokrātiju Eiropas Savienības fondu sadales procesā, vienkāršojot ES fondu aktivitāšu uzraudzību.

Jaunie priekšlikumi nodokļu politikas jomā, kuru mērķis ir paplašināt uzņēmumu piekļuvi finansējumam, paredz:

• dot iespēju pagarināt nodokļu nomaksas termiņu līdz pusotram gadam objektīvos apstākļos grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Priekšlikums paredz papildināt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot tiesības nodokļu administrācijai sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pusotram gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu;

• dot iespēju VID norakstīt soda naudas par nodokļu parādu kavējumiem objektīvos apstākļos grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Priekšlikums paredz papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 41.pantu, paredzot nodokļu administrācijai tiesības, ja nodokļu maksātājs noslēdz vienošanos un piekrīt samaksāt pamatparāda summu, atcelt ne tikai audita rezultātā noteiktas soda naudas, bet arī nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai;

• paaugstināt summas apmēru līdz 10 000 latu (pašreiz likumā 5000 latu) atliekamajai vai sadalāmajai summai, kuru pārsniedzot VID pieprasa nodrošinājumu;

• izslēgt no likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 102.punktu, tādējādi ļaujot visiem nodokļu maksātājiem pretendēt uz pārmaksu saņemšanu;

• ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izvēles normas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija lēmumam (protokols Nr.39, 28.§), lai paplašinātu PVN atliktā maksājuma ieviešanu preču importa gadījumos vai pievienotās vērtības nodokļa noliktavu ieviešanu, kā arī budžetā maksājamā PVN koriģēšanu, ņemot vērā zaudētos parādus u.c.

Diskusiju gaitā Tautsaimniecības padome un citi sociālie partneri izteica vairākus priekšlikumus, kuri nav atspoguļoti pasākumu plānā, bet par kuriem EM lūdz iesaistīto ministriju viedokli un kuri būtu izskatāmi valdībā: banku obligāto rezervju normas pazemināšana līdz 2%; valsts parāda obligāciju ieskaitīšana obligāto rezervju prasību izpildē; nekustamā īpašuma tirgus likviditātes paaugstināšana, vienlaikus risinot sociālas problēmas dzīvokļu pieejamībā; uzkrātās, tirgus gatavību sasniegušās koksnes pieejamības palielināšana kokapstrādes un mežizstrādes pakalpojumu sektoriem u.c.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

EM: Par uzņēmumu ārējā mārketinga aktivitātēm

14.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu programmas “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” ieviešanu Latvijā.

Noteikumi paredz projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi u.c. nosacījumus.

Apakšaktivitātes mērķis ir atbalstīt ar ieiešanu ārvalstu tirgos saistītās uzņēmumu aktivitātes – ārējo mārketingu ārvalstīs un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotos nacionālos stendos.

Programmas ietvaros atbalsts būs pieejams uzņēmējiem, biedrībām, kā arī kooperatīvām sabiedrībām. Finansējums aktivitātes ietvaros tiks piešķirts uzņēmumu, biedrību un kooperatīvo sabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs, konferencēm par eksporta jautājumiem, kā arī dalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās komersantu vizītēs pie potenciālajiem vai esošajiem sadarbības partneriem ārvalstīs.

Apakšaktivitātes ietvaros projektiem paredzēts līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Kopējais apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” finansējums ir 5 271 030 lati.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā

14.oktobrī Saeimas budžeta komisijā vienbalsīgi tika atbalstīti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz līdz 50 000 eiro paaugstināt garantētās atlīdzības slieksni fizisko un juridisko personu noguldījumiem kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: “Saskaņota rīcība Eiropas Savienības valstu līmenī šobrīd ir īpaši svarīga, lai stiprinātu savstarpējo uzticību finanšu tirgus dalībniekiem. Uzskatu, ka mūsu valdības lēmums operatīvi atbalstīt grozījumus Noguldījumu garantiju likumā ir konstruktīvs un tālejošs. Aicinu arī parlamentu šoceturtdien strādāt saliedēti un atbalstīt Eiropas Savienības finanšu ministru iniciatīvu.”

Banku klientiem Latvijā šobrīd tiek garantēti 20 000 eiro katrā bankā. Garantētais noguldījums ir noguldījumu piesaistītāja klienta kontā esošie naudas līdzekļi jebkurā valūtā, kuri piesaistītājam ir jāatmaksā saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem. Valsts garantētā summa attiecas gan uz depozītnoguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem u.c.

Lai celtu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uzticību banku sektoram, 7.oktobra Ekonomikas un finanšu jautājumu ministru padomes (ECOFIN) sanāksmē tika nolemts aicināt dalībvalstis palielināt noguldījumu drošības garantijas minimālo līmeni līdz 50 tūkstošiem eiro.

ECOFIN ir viens no svarīgākajiem ES Padomes formātiem, kas sastāv no dalībvalstu ekonomikas vai finanšu ministriem. ECOFIN nodarbojas ar ekonomikas un finanšu jautājumiem – ekonomikas politikas koordināciju, ekonomisko uzraudzību, dalībvalstu budžeta politikas un valsts finanšu monitoringu u.c. Formālās ECOFIN sanāksmes notiek reizi mēnesī Briselē vai Luksemburgā, bet reizi pusgadā sanāksmes notiek arī tobrīd prezidējošajā valstī.

FM: Par norēķināšanos ar maksājumu kartēm par valsts iestāžu pakalpojumiem

14.oktobrī Ministru kabinets iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par iespēju izmantot maksājuma kartes, iekasējot valsts budžeta maksājumus un maksu par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, ieviešanas gaitu.

Valdība uzdeva ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem un to padotībā esošajām iestādēm, kas sniedz maksas pakalpojumus privātpersonām vai iekasē no tām valsts budžeta maksājumus (izņemot nodokļus), līdz 2009.gada 31.decembrim sadarbībā ar Valsts kasi sākt banku pakalpojumu izmantošanu, kas nodrošina iespēju lietot maksājumu kartes.

Tāpat iestādēm jāizvērtē to kompetencē esošie normatīvie akti, kas reglamentē valsts nodevu vai maksas par sniegtajiem pakalpojumiem iekasēšanu. Nepieciešamības gadījumā līdz nākamā gada 31.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību aktu projekti par grozījumiem atbilstošos normatīvajos aktos.

Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka privātpersonām, norēķinoties ar maksājumu kartēm, maksājumu varēs veikt pakalpojumu sniegšanas vietā, kas ir īpaši svarīgi, ja pakalpojumu saņem uzreiz pēc tā apmaksas. Norēķinoties ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro un American Express maksājumu kartēm, nebūs jāmaksā papildu komisijas maksa par naudas pārvedumu, kā tas šobrīd ir jādara, veicot naudas pārvedumu kredītiestādēs.

Lai īstenotu šo procedūru atbilstoši izstrādātajam risinājumam, noskaidroti sadarbības partneri, kas nodrošinās pakalpojumu – AS “SEB banka” un AS “Parex banka”. Noslēgtie sadarbības līgumi paredz, ka visas izmaksas maksājumu karšu pieņemšanas risinājuma izstrādei un karšu pieņemšanas termināļu iegādei segs bankas. Līdz ar to vienīgās izmaksas no valsts budžeta būs komisijas procentu maksas par veiktajiem darījumiem un izmaksas termināļu komunikāciju līniju nodrošināšanai.

Jau šomēnes paredzēts sākt pakalpojuma nodrošināšanu pilotprojekta veidā Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas un Ogres birojā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par nepieciešamiem grozījumiem likumos administratīvi teritoriālās reformas sakarā

14.oktobrī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

RAPLM valdības pārstāvjus informēja par likumu grozījumiem, kas atbilstoši MK rīkojumam ir izstrādāti un atbalstīti valdībā, par likumu grozījumiem, kas, pēc RAPLM rīcībā esošās informācijas, ir izstrādāti un ir uzsākta likumprojektu saskaņošanas procedūra, kā arī par nepieciešamiem grozījumiem likumos, par kuru izstrādi un virzību nav informācijas.

Atbilstoši minētajam Ministru kabineta rīkojumam vairākām ministrijām, kā arī Valsts kancelejai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam bija jāizvērtē un, ja nepieciešams, līdz šā gada 10.oktobrim jāiesniedz izskatīšanai MK attiecīgie likumprojekti.

Līdz noteiktajam termiņam 13 likumprojekti ir izstrādāti un apstiprināti valdībā, saskaņošanas procesā atrodas 19 atbildīgo ministriju izstrādātie likumprojekti, savukārt viens likumprojekts nav nosūtīts RAPLM atzinuma sniegšanai.

Lai pabeigtu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, grozījumus nepieciešams izstrādāt vēl 28 likumos. To skaitā ir Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Vides un Zemkopības ministrija, kā arī Valsts kancelejas kompetencē esoši likumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta sēdē nolemto, atbildīgajiem ministriem nekavējoties jānodrošina nepieciešamo grozījumu izstrāde ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par dzelzceļa posmu rekonstrukciju un ostu infrastruktūras attīstību

Līdz 2013.gadam no Kohēzijas fonda līdzekļiem 80,7 miljonus latu plānots ieguldīt dzelzceļa, bet 125 miljonus latu – ostu transporta infrastruktūras attīstīšanā Latvijā.

To paredz 14.oktobrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumu projekti: “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.2.aktivitāti “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)”” un “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.3.aktivitāti “Lielo ostu infrastruktūras attīstība “Jūras maģistrāļu” ietvaros””.

Noteikumu projekti nosaka aktivitāšu mērķi, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projektu iesnieguma veidlapu, kā arī lēmumu par projektu iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Dzelzceļa infrastruktūras attīstības aktivitāte paredz palielināt Austrumu–Rietumu transporta koridora caurlaides spējas un samazināt vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzumu, kā arī uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu ar efektīvu dzelzceļa sistēmu (projekts “Rail Baltica”).

Lielo ostu infrastruktūras attīstības aktivitātes ietvaros plānots palielināt ostu caurlaides spēju un drošības līmeni, veicināt ostu attīstību un nodrošināt to funkcionalitāti.

Iepriekš minētie mērķi tiks īstenoti, izbūvējot ostu autotransporta un dzelzceļa pievadceļus un ar tiem saistīto infrastruktūru, rekonstruējot molus un viļņlaužus, izbūvējot pasažieru termināļus, piestātņu un kravas laukumus, kā arī padziļinot akvatorijus un attīstot neapgūtās ostu teritorijas.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā

14.oktobrī MK akceptēja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, lai šī likuma normas sakārtotu saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas 2008.gada 9.maija spriedumā norādīts, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.pants neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa spriedumā ir noteikusi, ka minētā norma uzskatāma par spēkā neesošu no 2008.gada 1.novembra. Šajā kodeksa pantā noteiktas notiesāto tiesības iesniegt iesniegumus, proti, notiesātajiem ir tiesības rakstīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām, kā arī noteikts to apmaksas avots.

Lai novērstu kodeksa neatbilstību Satversmei, tiks noteikts, ka notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību iestādēm tiks segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem gadījumā, ja notiesātā personiskās naudas kartē nebūs līdzekļu un notiesātais apstrīdēs šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, vai vēlēsies sūtīt iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam. Tādējādi notiesātajiem tiks radīta iespēja izmantot likumā noteiktās iespējas apstrīdēt institūcijas lēmumu vai faktisko rīcību vai pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Minētais 50.pants tiks papildināts arī ar jaunu regulējumu, nosakot, kādā kārtībā tiks izskatīts notiesātā iesniegums par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, un kura amatpersona šādu iesniegumu izskatīs. Papildus tiks noteikts, ka notiesātā iesniegumu par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskatīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Pašlaik normatīvajā regulējumā nav pietiekami precīzi noteikts, ka notiesātajam problēmas ieslodzījuma vietā jārisina, vispirms vēršoties pie iestādes priekšnieka.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, pašlaik likums paredz par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu kā vienu no sodiem uzlikt aizliegumu iegādāties pārtikas produktus cietuma veikalā. Turpmāk šī norma tiks papildināta ar aizliegumu iegādāties arī tabakas izstrādājumus, kas papildus motivētu notiesātos neizdarīt pārkāpumus.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā tiks noteikts, ka notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabās, pārsūtīs un izmaksās notiesātajam latos un citā valūtā saņemtas naudas konvertēšana latos notiks atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam. Tas nepieciešams, jo notiesātie var saņemt naudas pārvedumus arī citu valstu valūtās, tāpēc jānosaka brīvības atņemšanas iestādes konkrēta rīcība ar šādu valūtu.

Grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumā, ja personai brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvos piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas.

Likuma grozījumus izstrādāja Tieslietu ministrijas izveidota pastāvīgā darba grupa Latvijas Sodu izpildes kodeksa pilnveidošanai, kurā piedalās pārstāvji no Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, tiesu sektora, sabiedriskās politikas centra “Providus”, Latvijas Policijas akadēmijas, Tiesībsarga biroja, Valsts prezidenta apžēlošanas dienesta un Iekšlietu ministrijas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa