Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 13.oktobrī

AM: Par Drošības un aizsardzības pētījumu institūtu

13.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.575 “Valsts aģentūras “Tēvijas sargs” nolikums”.

MK apstiprinātie grozījumi paredz papildināt VA “Tēvijas sargs” funkciju uzskaitījumu: veidot audiovizuālo materiālu valsts drošības un aizsardzības jomā, kā arī izveidot Drošības un aizsardzības pētījumu institūtu (DAPI), veikt pētniecības darbu valsts drošības un aizsardzības jomā.

Drošības un aizsardzības pētījumu institūta izveides nepieciešamību nosaka tendence, kas šobrīd attīstās Eiropā – lai skaidrotu pašmāju un ārvalstu sabiedrībai valsts aizsardzības un drošības politikas mērķus, kas kļūst arvien kompleksāki, valstīm pie valsts finansētām struktūrām jāpiesaista savi akadēmiskie eksperti drošības un aizsardzības politikas jomā.

Drošības un aizsardzības pētījumu institūta izveides nepieciešamību pie VA “Tēvijas sargs” nosaka gan iepriekš minētās tendences Eiropā un citur pasaulē, gan fakts, ka AM funkciju starpā tiek atsevišķi izdalīta politikas īstenošana militārās izglītības un zinātnes jomā.

Ārvalstu pieredze liecina, ka drošības un aizsardzības pētnieciskajām institūcijām ir liela nozīme un būtiska vieta valstu nacionālās drošības jautājumu pētīšanā, kā arī ilgtermiņa nacionālo interešu formulēšanā.

VA “Tēvijas sargs” ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām informatīvos pakalpojumus valsts aizsardzības politikas jomā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

TM: Par Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sastāvu

13.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sastāvu. Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt un attīstīt maksātnespējas jautājumu politikas veidošanu un īstenošanu.

Padome izveidota, lai sekmētu vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu maksātnespējas jautājumos, veicinātu maksātnespējas jautājumu attīstību un Latvijas komersantu maksātspējas atjaunošanu, kā arī realizētu citas funkcijas.

Padomes priekšsēdētājs būs tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Padomē būs ekonomikas ministrs, kā arī deleģēti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

TM: Par Naturalizācijas pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi

13.oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par Naturalizācijas pārvaldes (NP) maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un NP speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētie noteikumi nosaka pilsonības pretendentiem un citām fiziskām vai juridiskām personām sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumi izstrādāti ar mērķi precizēt NP sagatavoto poligrāfisko izdevumu un maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši patlaban valstī esošajam vispārējam izmaksu pieaugumam.

Maksas pakalpojumi nav tieši saistīti ar iestādes funkciju izpildi, bet tie veicina pilsonības pretendentu iespējas iegūt nepieciešamo informāciju Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaužu kārtošanai. Naturalizācijas pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu realizācijas rezultātā tiek atjaunoti mācību un metodisko materiālu izgatavošanai izlietotie iestādes budžeta līdzekļi un veidots naudas līdzekļu uzkrājums jaunu poligrāfisko izdevumu izdošanai.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā, piemēram, par brošūru “Latviešu valodas pārbaude” būs jāmaksā Ls 1,50 līdzšinējo Ls 0,40 vietā, bet par J.Taurēna grāmatu “Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie principi” būs jāmaksā Ls 2,80 līdzšinējā viena lata vietā. Mainīta arī maksa par materiālu kopēšanu.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par izmaiņām Krustkalnu dabas rezervāta likumā

13.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts “Krustkalnu dabas rezervāta likums”.

Likumprojektā precizēta Krustkalnu dabas rezervāta platība – 2978 hektāri. Minētā platība precizēta, ņemot vērā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas programmatūru un jaunākos mežierīcības datus.

Likumprojekts precīzāk definē rezervāta izveidošanas mērķi – rezervāts izveidots, lai aizsargātu Latvijai raksturīgo mežu un ūdeņu ekosistēmu kompleksa bioloģisko daudzveidību, skujkoku mežus uz osveida reljefa formām, ar saldūdens kaļķiem saistītos biotopus un sugas, kā arī rezervāta ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības.

Likumprojekts paredz precizēt institūciju nosaukumus un izteikt jaunā redakcijā likuma 1. un 2.pielikumu, aizstājot esošo rezervāta ārējās robežas un funkcionālo zonu robežu aprakstu ar aktualizētu robežu aprakstu.

Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta likumprojekts paredz noteikt jaunu funkcionālo zonu – dabas parka zonu. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu vēsturiski veidojušos, ekstensīvos saimniekošanas veidus un sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses.

Dabas parka zonā ir iekļautas esošo viensētu teritorijas. Dabas parka zona aizņem septiņus hektārus.

Likuma 9.pants papildināts ar atrunu, ka rezervāta teritorijā aizliegtas putnu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zīdītāju medības.

Citu zīdītāju sugu medības rezervāta teritorijā pieļaujamas saskaņā ar medību iecirkņa plānu.

Likuma 14.pants papildināts ar atrunu, ka konsultatīvo padomi izveido saskaņā ar Teiču dabas rezervāta likumu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai

Valdība 13.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība valsts un Eiropas Savienības atbalstu Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” īstenošanai”.

Noteikumu mērķis ir veicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, saglabājot zemes bioloģisko daudzveidību un lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības. Uz atbalstu, kas tiks piešķirts šā mērķa īstenošanai, varēs pretendēt gan fiziska, gan juridiska persona, kura ir zemes īpašniece, gan arī pašvaldība, kas ir zemes īpašniece.

Atbalstu piešķirs mežaudzes ieaudzēšanai, kā arī dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendents Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedz projekta iesniegumu divos eksemplāros. Tāpat ir jāiesniedz Valsts meža dienesta saskaņota meža apsaimniekošanas plāna kopija, zemesgrāmatas nodaļas izdota Zemesgrāmatas apliecība vai nostiprinājuma uzraksta kopija, Valsts zemes dienesta izsniegta izziņa par zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs un citi dokumenti, kas minēti MK noteikumos.

Noteikumi paredz, ka vienā projekta iesniegumā varēs pieteikties atbalstam gan mežaudzes ieaudzēšanai, gan dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai.

Atbalsts meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē ir no 530 līdz 1300 eiro par hektāru un kopšanai 170 eiro par hektāru gadā, ko varēs saņemt trīs līdz piecus gadus pēc jaunā meža ierīkošanas. Atbalsts dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanai ir no 210 līdz 360 eiro par hektāru gadā, saņemot šo summu trīs gadus pēc kārtas.

Kontroli pār noteikumu ievērošanu veiks Valsts meža dienests un Lauku atbalsta dienests. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību zivsaimniecības attīstībai

Valdība 13.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte””. Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā piešķirt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu zivsaimniecības attīstībai.  

Atbalsta pasākuma mērķis ir modernizēt zvejas floti, uzlabojot darba un higiēnas apstākļus un drošību uz kuģa. Tāpat arī atbalstu piešķirs, lai nodrošinātu zivju uzglabāšanai atbilstošus apstākļus uz zvejas kuģiem, kā arī zvejas rīku selektivitātes palielināšanai, tas ir, tādu zvejas rīku iegādei un izmantošanai, kas ir draudzīgāki zivju resursiem.

Normatīvais akts nosaka, kādi būs atbalsta saņemšanas nosacījumi un projektu atlases kritēriji. Tāpat arī noteikumu projektā norādīts, kādi dokumenti būs jāiesniedz, lai pretendētu uz valsts un ES līdzfinansējumu. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem būs Valsts zivsaimniecības pārvaldes izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā.

Kopējais finansējuma apjoms Rīcības programmas pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte” paredzēts 1,1 miljona latu apmērā, no kuriem ES līdzfinansējums būs 837 tūkstoši latu, bet valsts līdzfinansējums – 278 tūkstoši latu. Pasākumu paredzēts īstenot sešus gadus, tas ir, no 2008. līdz 2013.gadam. Noteikts, ka viena projekta iesnieguma ietvaros atbalstīs viena zvejas kuģa uzlabošanas pasākumus.

Zvejas kuģu īpašnieki varēs saņemt atbalstu, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus un produktu kvalitāti uz kuģa, kā arī lai atjaunotu un iegādātos jaunus zvejas rīkus un individuāli nomainītu zvejas kuģu dzinējus.

Pretendentam projekta iesniegumā jāpierāda uzņēmuma ekonomiskā dzīvotspēja. Tāpat īpašnieka zvejas kuģim vismaz piecus iepriekšējos gadus pirms projekta pieteikuma jābūt iekļautam Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) zvejas kuģu sarakstā. Tāpat zvejas kuģu īpašniekam jābūt noslēgtam rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam ar zvejas tiesību iznomātāju, kurš zvejā izmantos attiecīgo zvejas kuģi, un šim iznomātājam jābūt VZP izsniegta speciālā atļauja komercdarbībai zvejniecībā. Zvejas kuģa īpašnieks atbalstu saņem pēc projekta īstenošanas.

Noteikumi nosaka vairākas attiecināmo izmaksu kategorijas. Drošības apstākļu uzlabošanai uz zvejas kuģiem tiks atbalstītas jaunas sakaru un navigācijas aparatūras un iekārtu iegāde un uzstādīšana, tai skaitā atbalstu piešķirs specializētās datortehnikas un datorprogrammatūras iegādei, kā arī jauna glābšanas aprīkojuma iepirkšanai. Atbalstu varēs saņemt arī ugunsdrošības sistēmas ierīkošanai un pilnveidošanai.

Savukārt higiēnas, darba apstākļu un zvejas produktu kvalitātes uzlabošanai uz zvejas kuģiem atbalstīta tiks jaunu higiēnas un sanitāro iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana. Uz zvejas kuģiem atbalstīta tiks ražošanas, sadzīves un sanitāro telpu iekārtošana un rekonstrukcija, tai skaitā zvejas kuģa klāja rekonstrukcija, ar zivju uzglabāšanu un apstrādi.

Atbalstu zvejas kuģu īpašnieki varēs saņemt arī saistīto iekārtu un aprīkojuma iegādei, piemēram, zivju atvēsināšanas un saldēto zivju uzglabāšanas rūmju (telpu) vai saldēšanas kameru jaunbūvei un rekonstrukcijai. Atbalstu varēs saņemt arī jaunu aukstuma iekārtu un ledus ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Atbalsts paredzēts arī tādām jaunām iekārtām un modernizēšanas darbiem, kas vajadzīgi, lai varētu paturēt uz kuģa nozveju apstrādei uz zvejas kuģa. Tāpat atbalstu varēs saņemt jaunu tehnisku pasākumu sagatavošanai, piemēram, elektroniskā zvejas žurnāla ieviešanai. 

Valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējumu būs iespējams saņemt arī, lai samazinātu zvejas ietekmi uz zivju sugām, kas nav komercsugas, lai samazinātu zvejas ietekmi uz ekosistēmām, kā arī loma un zvejas rīku aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām, tostarp zvejas rīku daļu maiņai, ja vien tas nepalielinās zvejas jaudu vai nemazinās zvejas rīku selektivitāti un ja tiks veikti visi pasākumi, lai fiziski netraumētu savvaļas plēsoņas. Investēt varēs arī jaunos selektīvākos zvejas rīkos. Atbalsts paredzēts arī individuālai zvejas kuģu dzinēju nomaiņai, tas ir jaunu dzinēju iegādei un uzstādīšanai.

Atbalstu maksās tikai par iegādātajām precēm, kas būs zvejas kuģu īpašnieka īpašumā. Ja zvejas kuģu īpašnieks preces pirks uz nomaksu, atbalstu par tām saņems tikai tad, kad tās būs kļuvušas par atbalsta pretendenta īpašumu.

Visas iepriekšminētās attiecināmās izmaksas nedrīkst palielināt zvejas kuģa spēju zvejot zivis.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalstu zivsaimniecības reklāmas kampaņu rīkošanai

Valdība 13.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas””.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.– 2013.gadam pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas”. Šā pasākuma mērķis ir veicināt Latvijā saražoto zivsaimniecības produktu patēriņa pieaugumu un produkcijas noieta tirgu paplašināšanos. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta reklāmas kampaņu rīkošana un tirgus izpētes veikšana.

Normatīvais akts paredz, ka atbalsta pretendents var būt biedrība, kurā vairāk nekā pieci biedri nodarbojas ar komercdarbību zivsaimniecībā. Tāpat atbalsta pretendents varēs būt pašvaldība vai valsts pārvaldes iestāde.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) personīgi būs jāiesniedz projekta iesniegums divos eksemplāros, tajā skaitā vienkāršots biznesa plāns. Pretendentam būs jāiesniedz arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu samaksu un iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti.

Ja uz atbalstu pretendēs biedrība, tad papildus tai būs jāiesniedz arī biedrības statūtu apliecināta kopija, biedrības reģistrācijas apliecības apliecināta kopija un biedrības biedru saraksts. Tāpat biedrībai Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz biedrības valdes apstiprināts lēmums par projekta īstenošanu un visām ar to saistītajām saistībām, norādot projekta kopējās izmaksas un finansēšanas avotus. Jāiesniedz arī gada pārskats un izziņa no kredītiestādes, līzinga sabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības par gatavību izskatīt kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai paredzēts ņemt kredītu.

Ja uz atbalstu pretendēs pašvaldība, tad tai papildus būs jāiesniedz pašvaldības domes lēmums par piedalīšanos projektā un visām ar projekta īstenošanu saistītajām saistībām, norādot projekta kopējās izmaksas un finansēšanas avotus, aizņēmuma gadījumā norādot aizņēmuma izņemšanas laika grafiku.

Ja uz atbalstu pretendēs valsts pārvaldes iestāde, tad tai Lauku atbalsta dienestā papildus būs jāiesniedz attiecīgās institūcijas lēmums par piedalīšanos projektā un visām ar projekta īstenošanu saistītajām saistībām, norādot projekta kopējās izmaksas un finansēšanas avotus, un gada pārskats.

Publiskā finansējuma apmērs reklāmas kampaņu rīkošanai būs 90%, savukārt tirgus izpētei 50% no projekta attiecināmajām izmaksām.

2007.–2013.gada programmēšanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa reklāmas kampaņu rīkošanai varēs būt līdz četrsimt tūkstošiem latu, savukārt tirgus izpētei tā atšķirsies, ņemot vērā reģionu, par kuru veikta tirgus izpēte, – Baltijas valstu tirgus izpētei – pieci tūkstoši latu, pārējo valstu tirgus izpētei – trīsdesmit tūkstoši latu.

Noteikumu projekts paredz, ka pēc reklāmas kampaņas rīkošanas atbalsta pretendentam reklāmas bukletus vai citus reklāmas uzskates materiālus, kas saistīti ar attiecīgā projekta īstenošanu, būs jāiesniedz LAD. Savukārt pēc tirgus izpētes veikšanas atbalsta pretendentam pētījums būs jāiesniedz LAD un jānodrošina tā publiska pieejamība.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa