Par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā septembrī

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka aktuālākie valdības risināmie jautājumi ir inflācijas mazināšana, valsts sektorā strādājošo algu palielināšana un pensiju paaugstināšana, kā arī jaunu darba vietu radīšana, liecina Ministru kabineta saņemtie sabiedriskās domas aptaujas dati.

Sabiedrībā dominē viedoklis, ka valdībai noteikti vajadzētu ietekmēt administratīvi regulējamo pakalpojumu cenas (piemēram, gāzes, elektroenerģijas, siltuma, telekomunikācijas pakalpojumu), lai nepieļautu to pieaugumu. Šādu viedokli pārstāvēja 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Atbalstu valdības nostājai 2009.gadā iesaldēt valsts pārvaldē strādājošo algas paudusi trešdaļa (32,2%) aptaujāto, turpretī 62,6% iedzīvotāju kopumā neatbalsta algu iesaldēšanas politiku.

Savukārt jautājumā par optimālo valsts palīdzības veidu, atvieglojot iedzīvotāju rūpes par bērniem, 41% respondentu norādījis uz nepieciešamību palielināt bērnu pabalstus. Iedzīvotāju vidū, kuru ģimenēs ir bērni līdz 15 gadu vecumam, šo viedokli pauda katrs otrais aptaujātais.

Latvijas ekonomiskās situācijas vērtējums joprojām ir negatīvs – 2008.gada septembrī vairums (72,2%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju valsts ekonomiskās situācijas attīstību pēdējā gada laikā vērtēja kritiski. Turklāt septembrī par 6% pieaudzis to respondentu skaits, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija ir ievērojami pasliktinājusies (salīdzinoši no 24,5% jūnijā līdz 30,7% septembrī).

Ekonomiskās situācijas attīstības prognozes nākamajiem 12 mēnešiem ir mazāk kritiskas par pašreizējās situācijas vērtējumu –samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka situācija pasliktināsies (no 50,3% jūnijā uz 44,2% septembrī), savukārt optimistisku viedokli pauda 14,9% aptaujas dalībnieku. Divas trešdaļas no aptaujātajiem (66,6%) prognozē bezdarba līmeņa pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā.

Izvērtējot ģimenes finansiālo situāciju, kritisku novērtējumu salīdzinājumā ar laiku pirms 12 mēnešiem sniedza gandrīz puse (47%) no aptaujātajiem. 38,6% respondentu norāda, ka finansiālā situācija palikusi bez izmaiņām, savukārt 14,3% aptaujāto atbildējuši, ka finansiālā situācija kļuvusi labāka. Pesimistiskāko vērtējumu snieguši nepilsoņi un cilvēki vecumā no 65–74 gadiem. Ja būtu jātaupa līdzekļi, respondenti pauda gatavību samazināt izdevumus alkohola un cigarešu patēriņam (45,2%), izklaides pasākumiem (42%), grāmatu un preses iegādei (28,4%), degvielai (19,6%), apaviem un apģērbam (14,1%).

Pētījumu veica “Latvijas fakti”. Nākamā aptauja sabiedrības viedokļa izzināšanai un atgriezeniskās saiknes nodrošināšanai tiks veikta šā gada novembrī.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments