Ministru kabineta rīkojums Nr.613

Rīgā 2008.gada 13.oktobrī (prot. Nr.68 32.§)

Par Zemes politikas pamatnostādnēm 2008.–2014.gadam

1. Atbalstīt Zemes politikas pamatno­stādnes 2008.–2014.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Ekonomikas ministrijai, Vides ministrijai, Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai un Zemkopības ministrijai izpildīt pamatnostādņu informatīvās daļas 9.punktā noteiktos uzdevumus.

4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām katru gadu līdz kārtējā gada 1.novembrim iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā pārskatu par uzdevumu izpildi.

5. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sagatavot un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

5.1. līdz 2011.gada 31.martam un 2013.gada 31.martam – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu;

5.2. līdz 2015.gada 31.martam – pamatnostādņu īstenošanas ex-post novērtējumu.

6. Jautājumu par pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo finansējumu izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

(Ministru kabineta

2008.gada 13.oktobra rīkojums Nr.613)

Zemes politikas pamatnostādņu 2008.–2014.gadam
kopsavilkums

Zemes politikas pamatnostādnes 2008.–2014.gadam (turpmāk – pamatno­stādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kurā formulēti zemes politikas mērķi, problēmas, kas kavē šo mērķu sasniegšanu, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.

Ņemot vērā zemes kā unikāla resursa lielo nozīmību un to, ka šā resursa izmantošanā pieļauto kļūdu labošanā ir nepieciešams ieguldīt ievērojamus resursus un tā prasa vairākus gadu desmitus, pamatnostādņu mērķis ir definēt valsts politiku zemes izmantošanā un radīt apstākļus zemes iespējami labākai izmantošanai un šīs izmantošanas ilgtspējībai, kā arī nodrošināt dažādu ar zemes izmantošanu saistīto nozaru attīstības koordināciju un sadarbību.

Pamatnostādnēs zeme galvenokārt vērtēta kā resurss (no tās izmantošanas, plānošanas un attīstības viedokļa), bet, ievērojot to, ka zemes izmantošanu būtiski ietekmē tiesiskie un ekonomiskie aspekti, zeme tiek aplūkota arī kā tiesību un vērtības objekts. Analizējot trīs minētos zemes politikas virzienus, ievērotas publiskās un privātās intereses un vajadzības.

Analizējot situāciju zemes izmantošanā un ar to saistītajās jomās, konstatētas šādas galvenās problēmu kopas, kas jāatrisina, izstrādājot pamatnostādnes:

1) zemes neracionāla izmantošana, nepilnības teritorijas plānošanas sistēmā, kas rada problēmas zemju rezervēšanā infrastruktūras attīstībai, kā arī nekontrolēta lauku teritoriju urbanizācija, kuras rezultātā veidojas “atlūzu” ciemati, rodas zemes un ainavas degradācijas draudi;

2) ieilgušais zemes reformas process un nepilnības tiesiskajā regulējumā saistībā ar īpašumu reģistrāciju, īpašumu izmantošanas aprobežošanu, kā arī tiesību atsavināšanu;

3) informācijas un zināšanu trūkums par procesiem, kas saistīti ar zemi.

Zemes politikas mērķis ir nodrošināt unikāla dabas resursa – zemes – ilgtspējīgu izmantošanu. Šā definētā mērķa izpildi var panākt, izpildot divus galvenos izvirzītos uzdevumus atbilstoši zemes politikā aplūkotajām jomām, – nodrošināt racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus, un izveidot efektīvu un stabilu tiesisko, informatīvo un ekonomisko vidi ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.

Šo mērķu sasniegšanai pamatnostādnes paredz šādus rīcības virzienus, kas atspoguļoti tabulā.

Lai nodrošinātu zemes politikas īstenošanu, paredzēts sagatavot vairākus pamatnostādnēm pakārtotus politikas plānošanas dokumentus ainavu jomā, kā arī plānošanas dokumentus, kas ļaus īstenot zemes aizsardzību, novērst zemes degradācijas riskus un izveidot zemes rekultivācijas
finansēšanas sistēmu, pilnveidot piekrastes teritorijas apsaimniekošanu, vienkāršot tiesību reģistrācijas procedūras, nodrošināt tiesiskā regulējuma nepārtrauktību pēc zemes reformas pabeigšanas, kā arī īstenot citus pasākumus. Pamatnostādņu ieviešanai plānots izstrādāt tiesību aktus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, izstrādāt metodikas teritorijas plānošanas kvalitātes uzlabošanai un zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai. Bez politikas plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveidošanas zemes politikas īstenošanā paredzēts piemērot finanšu instrumentus (izmaiņas atbalsta politikā, pašvaldību noteiktie maksājumi, kompensācijas, atbalsts infrastruktūras attīstībai, soda naudas un citi finanšu instrumenti), lai mainītu zemes īpašnieku motivāciju saistībā ar zemes izmantošanu. Paredzēts arī pilnveidot zemes īpašnieku zināšanas par zemes ilgtspējīgu izmantošanu.

Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējumā iekļauti nepieciešamie izdevumi pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kam kopā nākamajos četros gados indikatīvi nepieciešami līdzekļi 3047,3 tūkst. latu apmērā. Zemes politikas īstenošanai nepieciešamo politikas plānošanas, metodoloģijas un citu dokumentu izstrādāšanai un ar to saistīto pētījumu veikšanai izdevumi nav paredzēti. Šo uzdevumu izpilde ir finansējama, ievērojot atbildīgo un iesaistīto ministriju budžeta finansējuma iespējas. Papildu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu tiks novērtēta, izstrādājot konkrētus politikas plānošanas dokumentus, kas nodrošinās zemes politikas ieviešanu.

Pārskatu sniegšana par pamatnostādņu īstenošanu paredzēta pamatnostādņu darbības vidusposmā un beigu posmā, sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā divus informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu īstenošanas gaitu (2010. un 2012.gadā) un ex-post novērtējumu.

Pamatnostādņu projekts ir izskatīts un tā virzība atbalstīta Nacionālās un reģionālās attīstības padomes 2007.gada 11.decembra un 2008.gada 27.marta sēdē. Dokumenta projekts apspriests Kurzemes un Latgales plānošanas reģionu sanāksmēs ar pašvaldību vadītāju un speciālistu piedalīšanos, saņemti arī atzinumi no Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona. Pamatnostādnēs ņemti vērā plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentos atspoguļotie situāciju analīžu rezultāti un attīstības prioritātes. Pamatnostādņu izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Teritorijas plānotāju asociāciju, Meža īpašnieku biedrību, Zemnieku Saeimu un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, un šo organizāciju viedokļi un ieteikumi ir ņemti vērā, sagatavojot pamatnostādņu projektu.

Pamatnostādņu projekta tālākā virzība atbalstīta Ministru kabineta komitejas 2008.gada 8.septembra sēdē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns