Par valsts sociālo pabalstu indeksēšanu

Valsts sociālo pabalstu indeksācija dotu iespēju regulāri tos pārskatīt un izveidotu prognozējamu palielināšanas mehānismu, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Komisijas deputāti aicinās valdību uzsākt diskusiju par valsts sociālo pabalstu indeksāciju, veidojot valsts budžetu nākamajiem gadiem.

“Pabalstu indeksācija sakārtotu situāciju, nosakot to palielināšanas kārtību, nevis katru gadu no jauna tiktu meklēta nauda, lai palielinātu pabalstus,” norādīja komisijas deputāts Andris Bērziņš.

Deputāti uzsvēra, ka jāpalielina pabalsti un atlīdzības cilvēkiem, kas rūpējas par bāreņiem un bērniem, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, jo tie ir niecīgi un nespēj nodrošināt pilnvērtīgus dzīves apstākļus.

Valstī jau 12 gadus nav palielināta atlīdzība un pabalsta apmērs aizbildnim – viņi saņem 38 latu atlīdzību par pienākumu pildīšanu un 32 latu lielu bērna uzturēšanas pabalstu. Ja aizbildnis rūpējas par vairāk nekā vienu bērnu, atlīdzības apmērs nepalielinās. Tāpat trīs gadus nav palielināts atlīdzības apmērs par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tas ir 80 latu liels.

Līdz šim iespēju indeksēt pabalstus līdzīgi kā pensijas ir noraidījusi Finanšu ministrija, informēja labklājības un bērnu un ģimenes lietu sektora pārstāvji. Abu nozaru ministrijas arī pauda savu atbalstu šādai regulārai iespējai palielināt pabalstus.

Valstī palielinās bērnu skaits, kam nepieciešama ārpusģimenes aprūpe, bet valsts finansējums nav pietiekams, norādīja biedrības “Zvannieku mājas” pārstāvji. Bērnu nami tiek pārveidoti par krīzes vai dienas centriem vai slēgti, jo pašvaldībām ir kļuvis grūti tos uzturēt.

Komisijas deputāti pauda neizpratni, ka jautājumu par pabalstu un atlīdzību palielināšanu kārtējo reizi ir aktualizējušas sabiedriskās organizācijas, bet tā nav bijusi atbildīgo ministriju iniciatīva.

Saeimas preses dienests