Par Latviju ir izpratne, un tai ir atbalsts fjordu zemē

Normunds Popens, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: A.F.I.

— Liekas, Latvijas un Norvēģijas attiecību raksturojumam vislabāk der pagājušais gads, kad notika vēsturē pirmā Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte šajā ziemeļu karalistē.

—Jā, mūsu prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte pērn septembrī Norvēģijā bija arī spilgts apliecinājums mūsu valstu draudzībai un savstarpējai sapratnei. Ne velti Norvēģijas karaļnams Latvijai parādīja īpašu godu — karalis un karaliene mūsu Valsts prezidenti pavadīja visu vizītes laiku gan Oslo, gan Bergenā. Vizītes laikā notika politiskās sarunas ar Norvēģijas premjerministru un parlamenta prezidenti, lekcijas Nobela institūtā un Bergenas biznesa augstskolā, tikšanās ar Norvēģijas lielākajiem ieguldītājiem Latvijā, kā arī plaša kultūras programma. Tas viss, protams, kalpoja mūsu attiecību tālākam progresam.

— Viens no Latvijas un Norvēģijas attiecību stūrakmeņiem ir sadarbība drošības politikas jomā.

— Te būs vietā arī atcerēties, ka Norvēģija ir vienīgā NATO dalībvalsts Eiropā, kam ir robeža ar Krieviju. Līdz ar to Norvēģija ir arī piemērs tam, ka NATO dalībvalstij var būt labas un pat draudzīgas kaimiņattiecības ar Krieviju un ka NATO paplašināšanās nekādi neapdraud mūsu lielo kaimiņvalsti. Norvēģija arī sniedz būtisku atbalstu Latvijas centieniem iestāties NATO. Notiek regulāras politiskās konsultācijas, tiek sniegta materiālā palīdzība Latvijas bruņotajiem spēkiem. Norvēģija arī iesaistījusies Baltijas valstu reģionālajos projektos "Baltbat", "Baltnet", "Baltdefcol" un "Baltsea", gan uzdāvinot Latvijai divus krasta apsardzes kuģus, gan piedaloties mūsu ūdenslīdēju apmācībā, nesprāgušo mīnu neitralizācijas centra izveidē Ādažos un vēl citos projektos. Pērn valsts vizītes laikā mēs gan no Norvēģijas premjerministra, gan no parlamenta prezidentes saņēmām nepārprotamu politisko atbalstu NATO paplašināšanai.

— Kā Norvēģija vērtē Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), pati nebūdama šīs organizācijas dalībvalsts?

— Ļoti zīmīgi, ka Norvēģija ar sapratni un atbalstu raugās uz Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā, kaut Norvēģijas tauta pati divas reizes — 1972. un 1994. gadā — noraidījusi savas valsts iestāšanos ES. Taču ES ir Norvēģijas lielākais eksporta tirgus. Darbojoties Eiropas Ekonomiskās zonas līgumā, Norvēģija ir spiesta izpildīt un ieviest lielu daļu ES likumdošanas, reāli nespējot ietekmēt šīs likumdošanas veidošanu.

Pateicoties naftas ieguvei un tirdzniecībai, Norvēģijai pašlaik vēl ir iespējams turēties savrup, tomēr ir skaidrs, ka ilgākā laika posmā Norvēģijas ekonomiskie zaudējumi tikai pieaugs. Piemēram, pabeidzot ES paplašināšanos austrumu virzienā, pasliktināsies tirdzniecības nosacījumi Norvēģijas zivju produkcijai, kas aiz naftas joprojām ir otra nozīmīgākā eksporta prece.

Domāju, ka pēc kāda laika Norvēģija atsāks sarunas par iestāšanos ES. Pagājušajā gadā publicētajā Norvēģijas valdības ziņojumā par valsts attiecībām ar ES pirmoreiz par prioritāru tika nosaukta sadarbības veicināšana ar ES kandidātvalstīm, tai skaitā Latviju. ES paplašināšanos un Norvēģijas sadarbību ar jaunajām ES kandidātvalstīm atbalsta arī tie Norvēģijas politiķi, kas ir pret pašas Norvēģijas dalību ES, tādēļ jādomā, ka šogad Norvēģijas un Latvijas sadarbība ES integrācijā ies plašumā.

— Pēdējos gados jūtami aktivizējusies arī mūsu valstu ekonomiskā sadarbība.

— Jā, tagad jau Latvijā gandrīz katram pazīstami "Rimi", "Statoil", "Narvesen", "Dressman", "Cubus" un vēl citu norvēģu firmu nosaukumi. Norvēģu aktīvā darbība Latvijā un ieguldījumi tirdzniecības pakalpojumu attīstībā mūsu valstī radījuši ļoti labu pamatu tālākai ekonomisko sakaru attīstībai. Pēdējā laikā aizvien pieaug norvēģu investoru interese par sadarbību kokapstrādē, tekstilražošanā, informācijas tehnoloģijās, tūrismā un arī finansu pakalpojumos. Savukārt Latvijas uzņēmējiem Norvēģija ir pievilcīga kā tirgus ar augstu pirktspēju un iespējām saņemt pasūtījumus, kā arī finansu investīcijas.

Aktīva pērn bija arī mūsu valstu sadarbība kultūras sakaru jomā. Mūsu vēstniecība bija sarīkojusi divas plašas izstādes. Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju "Senā klēts", Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un SIA "Art Deco" mēs sarīkojām izstādi "Rīga laika spogulī", kas trīs mēnešus bija aplūkojama Bergenā un Utnes muzejā Hardangerā. Bet sadarbībā ar galeriju "Daugava" sarīkotā Ilmāra Blumberga un skulptora Gļeba Panteļejeva izstāde "Slieksnis" bija izstādīta slavenajā Vīgelana muzejā Oslo. Savukārt Latvijā visu gadu notika dažādi pasākumi Norvēģijas Ārlietu ministrijas sponsorētā pasākuma "Focus Balticum" ietvaros.

— Kādu Latvijas un Norvēģijas attiecību attīstību jūs paredzat 2001. gadā?

— Var diezgan droši prognozēt, ka sadarbība starp Latviju un Norvēģiju vēl paplašināsies. Ir izveidojies ļoti labs pamats tālākai ekonomiskajai un politiskajai sadarbībai. Cerams, ka paplašināsies arī sadarbība kultūrā un izglītībā. Mūsu vēstniecība centīsies vēl vairāk uzmanības veltīt starpreģionu sadarbības veicināšanai. Jau tagad laba sadarbība izveidojusies starp dažiem Latvijas un Norvēģijas apgabaliem un pilsētām, piemēram, Rēzekni un Ārendāli.

— Kāds pašai Norvēģijai bija pagājušais gads?

— Kaut arī ekonomiskā attīstība sekmīgi turpinājās un naftas cenu pieaugums nodrošināja papildu ienākumus valsts budžetā, 2000. gads Norvēģijai iezīmējās ar satricinājumiem politiskajā dzīvē. Gada vidū notika valdības maiņa. Darbu sāka mazākuma valdība Jena Stoltenberga vadībā. Viņš ir jaunākais premjerministrs Norvēģijas vēsturē. Sociāldemokrāti, kas ir Norvēģijas lielākā politiskā partija, pirmo reizi pēckara gados zaudēja vadošās partijas slavu un reitingos noslīdēja zem divdesmit pieciem procentiem. Tā Norvēģijas vēlētāji pauda neapmierinātību ar šīs partijas nespēju risināt ekonomiskos jautājumus. Lielas diskusijas joprojām notiek par "Statoil" , " Telenor", "DenNorskeBank" un citu Norvēģijas lielāko uzņēmumu iespējamo privatizāciju, par veselības sistēmas reformu, atbalstu lauksaimniecībai un par nodokļu politiku. Norvēģi ir arī neapmierināti ar situāciju, kad valsts saņem milzīgus ienākumus no naftas pārdošanas, bet pašā Norvēģijā ir visaugstākās benzīna cenas Eiropā. Lielu neapmierinātību izraisa arī augstās pārtikas cenas, kas izveidojušās milzīgo subsīdiju un muitas tarifu dēļ. Liela daļa norvēģu brauc iepirkties uz Zviedriju, kur cenas pēdējos gados samazinājušās līdz ES līmenim. Protams, tas padziļina pretrunu starp lauksaimniecības preču ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem Norvēģijā. Taču, neraugoties uz šīm problēmām, Norvēģija joprojām ir valsts ar augstu ekonomisko attīstības līmeni, zemu bezdarbu un inflāciju, stabilu valūtu un aizvien pieaugošu pakalpojumu un augsto tehnoloģiju ražošanas īpatsvaru.

— Ko jūs sagaidāt no 2001. gada, un ko vēlat mūsu lasītājiem?

— Pēc dabas esmu optimists un no šī gada sagaidu tikai to labāko. Darba būs daudz, bet ceru, ka izdosies arī apskatīt Norvēģiju, jo tā ir ļoti skaista zeme ar vienreizēju dabu — kalniem, mežiem, fjordiem. Par vēlējumiem domājot, es gribētu atgādināt Raiņa vārdus: "Kas šodien beidzies, tas rītu sāksies, tad sapņus par dzīvi pārvērst nāksies!" Un "Latvijas Vēstneša" lasītājiem es novēlu — lai šogad piepildās visi jūsu sapņi! Bet, ja būsiet Norvēģijā, neaizmirstiet apciemot Latvijas vēstniecību, šo mazo Latvijas daļu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors