Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 14.oktobrī

ĀM: Par apelācijas sūdzības sniegšanu lietā “Kononovs pret Latviju” Eiropas Cilvēktiesību tiesā

14.oktobrī Ministru kabinets nolēma iesniegt apelācijas sūdzību lietā “Kononovs pret Latviju” Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) Lielajā palātā saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 43.pantu. Valdības apelācijas sūdzību vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģija, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

24.jūlijā pasludinātajā palātas spriedumā Tiesa ar četrām balsīm pret trijām atzina Konvencijas 7.panta pārkāpumu un piesprieda iesniedzējam kompensāciju morālā kaitējuma atlīdzībai 30 000 eiro apmērā.

Pats iesniedzējs lūdza Tiesu atlīdzināt viņam materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu 5 000 000 eiro apmērā.

Sūdzību Tiesā Kononovs iesniedza 2004.gadā, uzskatot, ka viņš Latvijā ticis notiesāts par nodarījumiem, par kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par līdzekļu piešķiršanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektam

14.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 2 494 017 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanai.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojumu paredzēts piešķirt 249 017 latus Ekonomikas ministrijai projekta “Garantiju sistēmas attīstība” finansēšanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) finansējums 1 870 513 lati un valsts budžeta finansējums 623 504 lati.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2008.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 175 413 954 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādņu 2005.–2014.gadam īstenošanas gaitu

Pēdējos četros gados ir pieņemti vairāki normatīvie akti sabiedriskā transporta jomā, kas nodrošina pakāpenisku šīs nozares tiesiskās vides sakārtošanu.

Par to liecina Satiksmes ministrijas sagatavotais un 14.oktobrī valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādņu 2005.–2014.gadam īstenošanas gaitu.

Kopš 2005.gada sabiedriskā transporta jomā ir pieņemti un spēkā stājušies vairāki nozarei ļoti būtiski normatīvie akti, piemēram, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, ar to saistītie grozījumi Autopārvadājumu likumā, Dzelzceļa pārvadājumu likumā, Dzelzceļa likumā, likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kā arī izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojumu “Par sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam”.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, kas stājās spēkā 2007.gada 15.jūlijā, ir uzskatāms par šīs nozares pamatdokumentu. Tas paredz sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas modeļa uzlabošanu, lai šos pakalpojumus varētu sniegt vienotā maršrutu tīklā, kas ļauj taupīt gan laiku, gan administratīvos resursus.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par situāciju Latvijas piensaimniecībā un tendencēm 2008.gadā

Valdība izskatījusi un pieņēmusi zināšanai Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par situāciju piensaimniecības nozarē laika posmā no 2002.gada līdz 2007.gadam un jaunākās tendences 2008.gada 1.pusē”, kurā atspoguļota situācijas attīstība Latvijas piensaimniecības nozarē no 2002. līdz 2007.gadam, kā arī pieejamā jaunākā informācija par tendencēm 2008.gadā.

Ziņojumā apkopota un analizēta informācija par nozarei piešķirto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu, piena ražošanas un patēriņa bilanci, ražošanas un pārstrādes sektoru tendencēm, kā arī izvērtēti piena ražošanas saimniecību, pārstrādes uzņēmumu un piena kooperatīvu ekonomiskie rādītāji. Ziņojumā arī definētas nozares galvenās problēmas un sniegts šo problēmu iespējamais risinājums, norādot arī iespējamos īstenošanas mehānismus un finanšu avotus.

Piensaimniecība Latvijā joprojām ir viena no galvenajām lauksaimniecības nozarēm, tās devums kopējā lauksaimniecības preču produkcijas struktūrā ik gadu veido 20–25 procentus. Lai veicinātu nozares izaugsmi un modernizāciju, kā arī sekmētu konkurētspējīgu piena ražošanas saimniecību un pārstrādes uzņēmumu attīstību, Latvijas piena ražošanas nozarei no 2002. līdz 2007.gadam tika piešķirts valsts atbalsts subsīdiju veidā saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, kā arī Eiropas Savienības finansiālais atbalsts pirmsiestāšanās programmas SAPARD, Lauku attīstības programmas, Vienotā programmdokumenta un tiešo maksājumu ietvaros. Kopumā minētajā laikā no šiem avotiem piensaimniecībai (ražošanas un pārstrādes sektoram kopā) novirzītais atbalsts sasniedzis 234,8 miljonus latu.

Latvijas piena ražošanas sektorā pārskata periodā uzlabojušies vairāki svarīgi rādītāji – gan piena ražošanas apjomi, gan govju produktivitāte, gan arī kopējā ražošanas struktūra, samazinoties mazo piena ražotāju skaitam.

Tas apliecina gan pārstrukturēšanās procesus nozarē, gan arī nozares konkurētspējas pakāpenisku palielināšanos un rada iespēju piensaimniecības turpmākai attīstībai Latvijā.

Analizējot Latvijas piena pārstrādes sektora attīstību no 2005. līdz 2007.gadam, ziņojumā konstatēts, ka Latvijā piena uzņēmumu vertikālās un horizontālās integrācijas process notiek lēni, turklāt ES vienotajā tirgū katra atsevišķā Latvijas pārstrādes uzņēmuma tirgus spēks ir neliels. Tādējādi arī piena produktu pārstrāde vērtējama kā sadrumstalota un ar augstu izmaksu slogu.

Lai palīdzētu nozarei risināt esošās problēmas un veicinātu tās tālāku attīstību, ZM arī turpmāk piešķirs lauksaimniecības subsīdiju atbalstu ciltsdarba pasākumiem un kooperācijas veicināšanai.

Tāpat ZM pētīs iespējas piešķirt valsts atbalstu finansiālās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem un izvērtēs nepieciešamību izstrādāt programmu par valsts atbalstu piena pārstrādes uzņēmuma iegādei vai izveidei Latvijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa