Konkurences padomes lēmums Nr.106

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2008.gada 8.oktobrī (prot. Nr.44, 5.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.2457/08/10/7

Par AS “MicroLink Eesti” un “IT Koolituskeskuse OÜ” apvienošanos

Konkurences padome 2008.gada 9.septembrī saņēma AS “MicroLink Eesti” un “IT Koolituskeskuse OÜ” ziņojumu par apvienošanos (turpmāk tekstā – Ziņojums), AS “MicroLink Eesti” iegūstot izšķirošu ietekmi “IT Koolituskeskuse OÜ”.

Iepazīstoties ar Ziņojumu un tam pievienotajiem dokumentiem, Konkurences padome konstatēja, ka ir pilnībā izpildītas Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” prasības (turpmāk tekstā – Noteikumi).

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma 16.panta pirmo daļu, par pilna Ziņojuma iesniegšanas datumu tika uzskatīts 2008.gada 9.septembris, par ko Konkurences padome informēja Ziņojuma iesniedzēju.

AS “MicroLink Eesti” ir akciju sabiedrība, kura reģistrēta Igaunijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.10111249, tās juridiskā adrese – Lõõtsa 8, 11415 Tallina, Igaunija.

“IT Koolituskeskuse OÜ” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura reģistrēta Igaunijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.10974878, tās juridiskā adrese – Pärnu mnt 238, 11624 Tallina, Igaunija.

Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Apvienošanās dalībnieki

(*)

“Tilts Communication AS” (Dānija) kopā ar Latvijas valsti ir tieša izšķiroša ietekme SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.

SIA “Lattelecom” ir tieša izšķiroša ietekme SIA “Citrus Solutions” (100%), SIA “Lattelecom BPO” (100%), SIA “Lattelecom Sakaru Sistēmas” (100%), SIA “Lattelecom Technology” (100%). SIA “Lattelecom” ir netieša izšķiroša ietekme SIA “Baltijas Datoru akadēmija” (100% uzņēmuma kapitāla daļu pieder SIA “Lattelecom Technology”).

SIA “Latvijas Mobilais Telefons”¹ ir tieša izšķiroša ietekme SIA “ZetCOM”² (100%), SIA “DT Mobile”³ (100%). SIA “Latvijas Mobilais Telefons” ir netieša izšķiroša ietekme SIA “MOSERS”⁴ (100% uzņēmuma kapitāla daļu pieder SIA “DT Mobile”).

(*) ir netieša izšķiroša ietekme AS “MicroLink Eesti” (Igaunija) (100%). Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (turpmāk tekstā visi kopā – TeliaSonera AB grupa).

Atbilstoši statūtiem AS “MicroLink Eesti” darbības veidi ir šādi: informācijas tehnoloģiju un telekomunikācijas nozaru pakalpojumu sniegšana un ar šiem pakalpojumiem saistīta iekārtu tirdzniecība, tajā skaitā informācijas sistēmu izgatavošana, projektēšana, programmēšana, integrēšana, uzstādīšana, apkope un tehniskais atbalsts; datoru un datu pārraides pakalpojumu sniegšana, datoru, pārraides un biroja tehnikas un datoru programmu īre, tirdzniecība un apkope; konsultācijas informācijas tehnoloģiju nozarē, projektu vadība un apmācības. AS “MicroLink Eesti” nav plānojusi mainīt darbības veidus.

“IT Koolituskeskuse OÜ” dalībnieki ir (*). “IT Koolituskeskuse OÜ” ir tieša izšķiroša ietekme SIA “IT Protraining Latvia” (100%). Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē “IT Koolituskeskuse OÜ” un SIA “IT Protraining Latvia” uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

Atbilstoši statūtiem “IT Koolituskeskuse OÜ” ir šādi darbības veidi: informācijas tehnoloģijas apmācību kursu organizēšana, konsultācijas pakalpojumu sniegšana informācijas tehnoloģiju jomā, informācijas tehnoloģijas tirdzniecības un apkopes dati. Pēc apvienošanās AS “MicroLink Eesti” caur “IT Koolituskeskuse OÜ” plāno uzsākt šādu pakalpojumu sniegšanu: sistēmu integrācijas pakalpojumi, IT uzturēšanas un sistēmu ieviešanas pakalpojumi.

2. Apvienošanās veids

Saskaņā ar 2008.gada 6.augustā noslēgto daļu pirkuma līgumu (*) apvienošanās paredzēta, AS “MicroLink Eesti” iegādājoties 82,87% “IT Koolituskeskuse OÜ” kapitāla daļu (*).

Līguma spēkā stāšanās termiņš ir atkarīgs no pozitīva Konkurences padomes lēmuma saņemšanas.

Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir: “(…) tāds stāvoklis, kad (…) viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (…) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku (…)”.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu darījums starp AS “MicroLink Eesti” un “IT Koolituskeskuse OÜ” ir uzskatāms par tirgus dalībnieku apvienošanos.

3. Ziņojuma iesniegšanas pienākums

Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka “Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais
apgrozījums Latvijā, kas aprēķināts, ņemot vērā Noteikumu IV sadaļu “Apgrozījuma aprēķināšana”, 2007.gadā bija lielāks par 25 miljoniem latu.

Līdz ar to plānotās apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz ziņojums Konkurences padomei.

4. Konkrētie tirgi un to izvērtējums

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

4.1. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju AS “MicroLink Eesti” sniedz šādus pakalpojumus: sistēmu integrācijas un infrastruktūras risinājumi; programmatūras izstrāde; uzņēmumu resursu plānošanas un komercdarbības risinājumi; IT konsultācijas un apmācība; centrālo sistēmu un datu centru risinājumi; datoru gala lietotāju pakalpojumi un atbalsts. “IT Koolituskeskuse OÜ” sniedz izglītības un apmācības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumus. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka par konkrētās preces tirgu, kas ir ietekmēts apvienošanās rezultātā, tiek uzskatīti IT pakalpojumi, no kuriem var izdalīt atsevišķu tirgus segmentu, kas ietver apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumus.

Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka pastāvīgu un strauju tehnoloģiju un klientu vajadzību IT nozarē izmaiņu dēļ precīzas dažādu IT pakalpojumu kategoriju robežas pakāpeniski kļūst nenoteiktas un var ātri mainīties. Līdz ar to var nenodalīt apmācību un izglītības pakalpojumus no IT konsultāciju pakalpojumiem. Notiek strauja IT pakalpojumu sektora attīstība, kas vēl vairāk veicina jau tā augsto piedāvājuma puses aizstājamības pakāpi⁵. Vairāki piegādātāji aktīvi darbojas dažādās pakalpojumu kategorijās, lai apmierinātu dažādas savu klientu vajadzības. Parasti vairāki pakalpojumi ir ietverti vienā pakalpojumu līgumā, un tos sniedz tie paši darbinieki⁶.

IT nozares analītiķi, tādi kā Gartner⁷, iedala IT pakalpojumu tirgu sešās apakšgrupās: a) IT konsultācijas; b) IT attīstības un integrācijas pakalpojumi; c) IT tehniskās apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumi; d) IT sistēmu vadības pakalpojumi (ārpakalpojumi); e) uzņēmumu vadības procesu uzturēšanas un apkalpošanas pakalpojumi (ārpakalpojumi); f) programmatūras uzturēšanas pakalpojumi.

Eiropas Komisija savos lēmumos arī izmanto līdzīgu Gartner piedāvātajam IT pakalpojumu sadalījumu apakšgrupās: a) IT tehniskās apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumi; b) programmatūras uzturēšanas un atbalsta pakalpojumi; c) IT konsultācijas; d) programmatūras attīstības un integrēšanas pakalpojumi; e) IT sistēmu vadības pakalpojumi; f) uzņēmumu vadības procesu uzturēšanas un apkalpošanas pakalpojumi; g) apmācību un izglītības pakalpojumi⁸.

Ņemot vērā Ziņojumā ietverto informāciju par apvienošanās dalībnieku darbības veidiem, Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā nenozīmīga koncentrācija veidojas tikai vienā IT pakalpojumu tirgus segmentā – izglītības un apmācības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumu segmentā.

Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka, vērtējot šo tirgus dalībnieku apvienošanos, precīzu konkrētās preces definīciju var atstāt atklātu, jo, pat izmantojot šaurāku konkrētās preces tirgus definīciju, piedāvātā apvienošanās neizraisīs dominējošā stāvokļa izveidi un nostiprināšanos.

Konkurences padome norāda, ka Eiropas Komisija savā praksē arī nenosaka precīzu konkrētās preces tirgus definīciju gadījumos, kad tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa būtisku koncentrāciju IT pakalpojumu tirgū vai kādā no minētā tirgus segmentiem⁹.

4.2. Ziņojumā ir norādīts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks nekā Latvijas Republikas teritorija (reģionāls – Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un kaimiņvalstis, Eiropa vai visa pasaule).

Izvērtējot Eiropas Komisija praksi, secināms, ka tā savos lēmumos neuzskatīja par nepieciešamu definēt konkrēto ģeogrāfisko tirgu, lai gan lēmumos tika norādīts, ka valodas izvēle un vietējā klātbūtne var ietekmēt dažu klientu IT pakalpojuma sniedzēja izvēli un sniegtie pakalpojumi un pakalpojumu sniegšanas apstākļi (t.sk. cena) dažādās valstīs var atšķirties¹⁰. Neskatoties uz to, Eiropas Komisijas tomēr atzīmēja, ka IT pakalpojumu tirgum ir tendence internacionalizēt piedāvājumu un pieprasījumu. Tas notiek pieaugošās līgumu nosacījumu globalizācijas (līgumi tiek slēgti pasaules līmenī un piemēroti vietējā un nacionālajā līmenī), darbaspēka mobilitātes, IT vadības centralizācijas, angļu valodas kā IT lietojumprogrammu sazināšanās valodas izmantošanas, kā arī interneta izmantošanas rezultātā, kas ļauj veikt darbības, izmantojot attālināto piekļuvi¹¹. Tātad pastāvīgas IT pakalpojumu internacionalizācijas un standartizācijas rezultātā tos ir iespējams reklamēt un sniegt ārpus konkrētas atrašanās vietas un pāri robežām¹². Ieiešanai jebkurā nacionālā tirgū, ar vai bez vietējas klātbūtnes, nav ievērojamu šķēršļu. Ziņojumā tika norādīts, ka klienti, kas darbojas vairāk nekā vienā valstī Baltijā, Ziemeļvalstīs un kaimiņvalstīs vai Eiropā, dod priekšroku standartizētiem IT pakalpojumiem visās šajās valstīs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka, vērtējot šo tirgus dalībnieku apvienošanos, precīzu konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju var atstāt atklātu, jo saskaņā ar jebkuru iespējamo alternatīvo definīciju piedāvātais darījums nevar izraisīt ar konkurenci saistītus ierobežojumus¹³.

4.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka konkrētais tirgus ir IT pakalpojumi, no kura var nodalīt apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumus, pieļaujot, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var būt plašāks nekā Latvijas Republikas teritorija (reģionāls – Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un kaimiņvalstis, Eiropa vai visa pasaule).

5. Apvienošanās izvērtēšana

Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka: “Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.” Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa nosaka, ka: “Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos”.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju AS “MicroLink Eesti”, kā arī “TeliaSonera AB” koncerna (*) filiālei, pie kuras pieder AS “MicroLink Eesti”, pašlaik nav apgrozījuma Latvijā. TeliaSonera AB grupas apgrozījums Latvijā IT pakalpojumu tirgū veidojas no SIA “Lattelecom” un tās saistīto uzņēmumu¹⁴ darbībām konkrētajā tirgū, tāpat arī no SIA “Baltic Data Center”, SIA “Telia Latvia”.

“IT Koolituskeskuse OÜ” apgrozījums Latvijā veidojas, izmantojot tās saistīto uzņēmumu SIA “IT Protraining Latvia”. SIA “IT Protraining Latvia” sniedz IT pakalpojumus izglītības un apmācību, kā arī konsultāciju tirgus segmentā. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju tās apgrozījums Latvijā ir nenozīmīgs.

Ziņojuma iesniedzējs norādīja kopējo IT pakalpojumu tirgus lielumu (pēc apgrozījuma) Latvijas teritorijā, proti, 2005.gadā tirgus lielums sasniedza 33 486 600 LVL, 2006.gadā – 56 284 200 LVL, 2007.gadā – 80 000 000 LVL. Atsevišķi tika norādīts kopējais apgrozījums apmācību un izglītības, kā arī konsultāciju pakalpojumu tirgus segmentā, proti, 2005.gadā – 2 678 928 LVL, 2006.gadā – 4 502 736, 2007.gadā – 6 400 000¹⁵.

Ņemot vērā iepriekš norādītos datus, secināms, ka IT pakalpojumu tirgus strauji attīstās, savukārt apgrozījums apmācību un izglītības, kā arī konsultāciju pakalpojumu tirgus segmentā veido nelielu daļu no kopējā IT pakalpojumu tirgus apgrozījuma.

TeliaSonera AB grupas sabiedrību (t.sk. arī SIA “Lattelecom” saistīto uzņēmumu) tirgus daļa IT pakalpojumu sniegšanās tirgū pēc apgrozījuma latos 2007.gadā sastādīja 21% no kopējā IT pakalpojumu apgrozījuma Latvijā attiecīgajā laika periodā. 23% no minētā apgrozījuma veido apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumi.

“IT Koolituskeskuse OÜ” tirgus daļa IT pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā 2007.gadā bija lielāka par 1%, savukārt 2% no minētā apgrozījuma veido apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumi.

Turklāt Ziņojumā tika atsevišķi norādīts, ka tirgus daļas IT pakalpojumu tirgū, it sevišķi minētajos tirgus segmentos var būtiski mainīties, attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam noslēdzot tikai dažus nozīmīgus līgumus par pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju IT pakalpojumu sniegšanas tirgū Latvijas teritorijā darbojas arī AS “Exigen Services Latvia”, SIA “FMS Group”, AS “Rix Technologies”. Iepriekš minētās komercsabiedrības ir uzskatāmas par nozīmīgākajiem apvienošanās dalībnieku konkurentiem konkrētajā tirgū.

Savukārt par lielākiem apvienošanās dalībnieku konkurentiem apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumu segmentā Latvijas teritorijā Ziņojumā tika norādītas šādas komercsabiedrības: AS “Datorzinību centrs”, SIA “Latvikon”, SIA “Progmeistars”, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts.

Ziņojumā ir norādīts, ka visi tirgus dalībnieki, kas pašlaik darbojas IT nozarē vai sniedz IT pakalpojumus, izņemot apmācību, izglītības un IT konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, var īsā laikā bez papildu izmaksām uzsākt darbību apmācību, izglītības un IT konsultāciju pakalpojumu tirgus segmentā.

Latvijas IT nozares un IT pakalpojumu komercsabiedrības vai nu sniedz pilna spektra IT pakalpojumus, vai arī pastāvīgi palielina sniegto pakalpojumu apjomu, lai apmierinātu savu esošo un potenciālu klientu vajadzības.

Dažādu IT pakalpojumu sniegšanu nav viegli nošķirt – bieži vien konkrēts IT pakalpojums tiek sniegts cita pakalpojuma ietvaros un otrādi. Daudziem tirgus dalībniekiem ir iekšējas nodaļas, kas sniedz konkrētus IT pakalpojumus saviem darbiniekiem, lai nodrošinātu to darbību vai sniegtu citus IT pakalpojumus ārējiem klientiem. Tādējādi daudziem konkurentiem ir konkrētas iespējas (iemaņas un pieredze līdzīgu pakalpojumu sniegšanā, kompetence atsevišķu iekšēju vai ārēju pakalpojumu sniegšanā kā daļa no to pakalpojumiem) bez grūtībām pāriet uz jauna IT pakalpojuma sniegšanu. Tātad jebkurš konkurents var vienkārši iekļūt jebkurā IT pakalpojumu tirgus segmentā, t.sk. izglītības un IT konsultāciju pakalpojumu tirgus segmentā, jo šos pakalpojumus var sniegt ārpus konkrētās atrašanās vietas (piemēram, e-studijas, konsultācijas pa telefonu vai e-pastu), pārsniedzot vienas konkrētās valsts robežas. Ziņojuma iesniedzējs uzskata, ka nepastāv šķēršļi ieiešanai konkrētajā tirgus segmentā.

Ņemot vērā Ziņojumā ietverto informāciju, Konkurences padome secina, ka IT pakalpojumu tirgus ir dinamisks, tirgus dalībnieku pakalpojumi (piedāvājuma klāsts) bieži mainās. Tas notiek straujas tehnoloģiju attīstības rezultātā, kas sekmē jaunu sistēmu, programmnodrošinājuma izstrādāšanu. IT pakalpojumu sniegšanas pamatā ir katra tirgus dalībnieka spēja ātri reaģēt uz tehnoloģiskiem jauninājumiem, kas ir jāpielāgo un jāintegrē savos produktos. Ienākšanai konkrētajā tirgū vai kādā tirgus segmentā ir nepieciešami zināmi resursi (alternatīva infrastruktūra, finanšu resursi, laba pieredze vai biznesa ideja). Tirgū ir iespējams ieiet īsā laikā un bez būtiskiem finanšu līdzekļu ieguldījumiem. Tāpat arī nepastāv administratīvie šķēršļi – lai sniegtu IT pakalpojumus, nav nepieciešamas speciālas licences, atļaujas utt.

Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka klienti nav lojāli konkrētiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem, zīmoliem, tehnoloģijām vai sistēmām. Pamatkritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēts konkrētais pakalpojums un attiecīgi – pakalpojuma sniedzējs, ir kvalitāte, cena un izpildījuma laiks. Vairums līgumu tiek iegūti konkursa kārtībā; klientiem ir iespēja pretstatīt vienu piegādātāju citam. Pakalpojumu līgumi tiek slēgti par konkrētu uzdevumu vai uz ierobežotu laika periodu; ilgtermiņa līgumi vai līgumi, kurus nav vienkārši izbeigt, nav tipiski šajā tirgū.

Līdz ar to Konkurences padome secina, ka nepastāv šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai konkrētajā tirgū vai kādā tirgus segmentā.

Konkurences padome konstatē, ka apvienošanās rezultātā AS “MicroLink Eesti” tirgus daļas palielinājums IT pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā būs mazāks par 5%, pat piemērojot šaurāku konkrētās preces tirgus definīciju. Tātad apvienošanās rezultātā AS “MicroLink Eesti” kopējā tirgus daļa Latvijā būs mazāka par 30%. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī faktu, ka nepastāv šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku ātrai un vienkāršai ienākšanai konkrētajā tirgū, Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā nerodas un nenostiprinās dominējošais stāvoklis un nevar tikt būtiski samazināta konkurence nevienā konkrētajā tirgū, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 16.panta pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut AS “MicroLink Eesti” un “IT Koolituskeskuse OÜ” apvienošanos, kas paredzēta, AS “MicroLink Eesti” iegūstot izšķirošu ietekmi “IT Koolituskeskuse OÜ”.

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu viena mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija.

¹ SIA “Latvijas Mobilais Telefons” nesniedz IT pakalpojumus Latvijā – Konkurences padomes 2007.gada 25.maija lēmuma Nr.47 Par tirgus dalībnieku apvienošanos 1.punkts: SIA “Latvijas Mobilais Telefons” darbības veidi [www.kp.gov.lv].

² SIA “ZetCOM” nesniedz IT pakalpojumus Latvijā – Konkurences padomes 2007.gada 25.maija lēmuma Nr.47 Par tirgus dalībnieku apvienošanos 1.punkts: SIA “ZetCOM” darbības veidi [www.kp.gov.lv].

³ SIA “DT Mobile” nesniedz IT pakalpojumus Latvijā – Konkurences padomes 2007.gada 10.oktobra lēmuma Nr.132 Par tirgus dalībnieku apvienošanos 1.punkts: SIA “DT Mobile” darbības veidi [www.kp.gov.lv].

⁴ SIA “MOSERS” nesniedz IT pakalpojumus Latvijā – Konkurences padomes 2007.gada 10.oktobra lēmuma Nr.132 par tirgus dalībnieku apvienošanos 1.punkts: SIA “MOSERS” darbības veidi [www.kp.gov.lv].

⁵ Eiropas Komisijas 2008.gada 6.maija lieta par tirgus dalībnieku apvienošanos Nr.COMP/M.5128 “NORDIC CAPITAL/TIETOENATOR”, 8. un 12.punkts [http://ec.europa.eu/].

⁶ Turpat.

⁷ [http://www.gartner.com/it/about_gartner.jsp] – Informācija par GARTNER kompāniju.

⁸ Eiropas Komisijas 2008.gada 25.augusta lieta par tirgus dalībnieku apvienošanos Nr.COMP/M.5197 “HP/EDS”, 7.–8.punkts [http://ec.europa.eu/].

⁹ Eiropas Komisijas 2008.gada 25.augusta lieta par tirgus dalībnieku apvienošanos Nr.COMP/M.5197 “HP/EDS”, 12.–15.punkts [http://ec.europa.eu/].

¹⁰ Eiropas Komisijas 2008.gada 6.maija lieta par tirgus dalībnieku apvienošanos Nr.COMP/M.5128 “NORDIC CAPITAL/TIETOENATOR”, 17.–20.punkts [http://ec.europa.eu/].

¹¹ Eiropas Komisijas 2001.gada 29.jūnija lieta par tirgus dalībnieku apvienošanos Nr. COMP/M.2478 “IBM Italia/Business Solutions/JV”, 25.punkts [http://ec.europa.eu/].

¹² Turpat.

¹³ Eiropas Komisijas 2008.gada 25.augusta lieta par tirgus dalībnieku apvienošanos Nr.COMP/M.5197 “HP/EDS”, 16.–18.punkts [http://ec.europa.eu/].

¹⁴ SIA “Citrus Solutions”, SIA “Lattelecom BPO”, SIA “Lattelecom Sakaru Sistēmas”, SIA “Lattelecom Technology”, SIA “Baltijas Datoru Akadēmija”.

¹⁵ [http://www.primeinvestment.lt/index.php/publikacijos/publications/546] – Prime Investment Baltic ICT tirgus ziņas, 2008.gads jūnijs.

Konkurences padomes priekšsēdētāja v.i. R.Jonītis