Eiropadome: Par finansēm, ekonomiku, enerģētiku, attiecībām ar Krieviju

15. un 16.oktobrī Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Latvijas delegāciju vadīja Ministru prezidents Ivars Godmanis, piedalījās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Eiropadomes svarīgākie diskusiju jautājumi bija ekonomiskā un finanšu situācija, klimata un enerģētikas likumdošanas pakete, enerģētikas drošība, kā arī situācija Gruzijā un Eiropas Savienības un Krievijas attiecības.

Pēc diskusijām par aktuālo situāciju Eiropas Savienības ekonomikā un pasaules finanšu tirgos Eiropadome vienojās par kopīgiem darbības virzieniem un principiem finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanai, nozīmīgu finanšu institūciju atbalstam un noguldītāju uzkrājumu aizsardzībai. Vienlaikus ES dalībvalstis uzsvēra, ka ir jāveic nepieciešamās reformas, lai dotu jaunu impulsu Eiropas ekonomikas attīstībai un nodarbinātības veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem. I.Godmanis norādīja, ka Latvijā situācija banku sektorā ir stabila un tiek rūpīgi uzraudzīta. Taču, neskatoties uz stabilo situāciju, Latvija apsveic enerģisko un aktīvo Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību, lai nodrošinātu nozīmīgu finanšu institūciju finanšu stabilitāti, un solidarizējoties arī pati sper nepieciešamos soļus papildu pasākumu realizēšanai, piemēram, noguldījumu garantiju limitu palielināšana.

Izvērtējot paveikto 1.septembra ārkārtas Eiropadomes sanāksmes lēmumu īstenošanā saistībā ar situāciju Gruzijā, Eiropadome kā nozīmīgu soli novērtēja Krievijas spēku atkāpšanos no Dienvidosetijai un Abhāzijai blakus esošajām teritorijām, bet vienlaikus uzsvēra, ka ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu pilnīgu 12.augustā un 8.septembrī panākto vienošanos izpildi. Gatavojoties šā gada 14.novembrī paredzētajam ES un Krievijas samitam, Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju un Padomi turpināt ES un Krievijas attiecību pilnīgu un dziļu izvērtēšanu.

Diskutējot par aktuālajiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumiem, Eiropadome vēlreiz apstiprināja apņemšanos panākt vienošanos par klimata un enerģētikas paketi līdz šā gada beigām. Enerģētikas drošības jomā Eiropadome īpašu uzmanību pievērsa iekšējā enerģētikas tirgus izveidošanai, tai skaitā arī Baltijas valstu reģionā. Eiropadome atbalstīja Eiropas Komisijas ieceri tuvākajā laikā nākt klajā ar rīcības plānu, kas nodrošinās Baltijas valstu reģiona iekļaušanu kopējā Eiropas Savienības enerģijas tirgū. I.Godmanis ļoti pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas apņemšanos izveidot īpašu rīcības plānu Baltijas reģiona enerģētikas drošībai. Šis plāns būtu nozīmīgs instruments, lai risinātu problēmas saistībā ar Baltijas reģiona enerģētisko izolētību. Runājot par enerģētikas un klimata paketi, I.Godmanis vēlreiz uzsvēra nepieciešamību Eiropadomes secinājumos ņemt vērā Eiropas Savienības dalībvalstu iepriekš paveikto, pildot Kioto protokola saistības.

Attiecībā uz Lisabonas līguma nākotni Eiropadome uzklausīja Īrijas premjerministra ziņojumu par negatīvā balsojuma iemesliem. Šā gada decembrī Eiropadome atgriezīsies pie šā jautājuma, lai vienotos par turpmāko rīcību.

Eiropadome apstiprināja ES Pārdomu grupas sastāvu. Grupas vadītājs Felipe Gonsaless un viņa vietnieki Vaira Vīķe-Freiberga un Jorma Olila tika apstiprināti jau 2007.gada decembrī. Pārējie ES Pārdomu grupas dalībnieki būs: Lehs Valensa, Mario Monti, Volfgangs Šusters, Kalipso Nikolaidis, Like Frīsa, Nikolā Notā, Rainers Muncs, Ričards Lamberts un Rems Kulhāss.

Eiropadome pieņēma arī Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, kas turpmāk kalpos par pamatu kopīgai politikai imigrācijas un patvēruma jomā.

15.oktobrī Ministru prezidents Ivars Godmanis Eiropadomes ietvaros rīkoja Ziemeļvalstu–Baltijas premjerministru tikšanos (NB6), kurā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas un Zviedrijas valdību vadītāji.

Tikšanās laikā tika apspriesti tādi Eiropadomes darba kārtībā esoši jautājumi kā finanšu situācija, enerģētikas un klimata pakete, enerģētiskā drošība, Lisabonas līguma nākotne un citi jautājumi.

Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ES;
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments