Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 275
Rīgā 1999.gada 3.augustā (prot. Nr. 39 8.§)
Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai
Izdoti saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu (turpmāk — iestāde) rīcībā esošā informācija nododama atklātībai pēc fiziskās vai juridiskās personas (turpmāk — persona) pieprasījuma, kā arī pieprasīto dokumentu un citos informācijas nesējos ietvertās informācijas kopiju, reprodukciju, norakstu un izrakstu apjomu.
2. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs.
3. Ja iestāde ir pieprasītās informācijas autors, tā var izsniegt dokumentos un citos informācijas nesējos ietvertās informācijas kopijas, reprodukcijas, norakstus un izrakstus pēc personas rakstiska vai mutiska pieprasījuma.
4. Informāciju sniedz vienā eksemplārā. Ja nepieciešams, iestādes vadītājs var atļaut to izsniegt vairākos eksemplāros.
5. Ja pieprasītā informācija ir informācijas kopuma daļa, iestāde izsniedz attiecīgu izrakstu.
II. Vispārpieejamās informācijas sniegšanas kārtība
6. Pēc rakstiska vai mutiska pieprasījuma personas var iepazīties ar vispārpieejamās informācijas uzskaiti.
7. Vispārpieejamo informāciju var pieprasīt rakstiski vai mutiski.
8. Rakstisku pieprasījumu noformē saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un iespējami precīzi apraksta nepieciešamo informāciju.
9. Pieprasot vispārpieejamo informāciju mutiski, persona nosauc savu vārdu un uzvārdu (juridiskās personas pārstāvis — arī tās nosaukumu), norāda dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu Latvijā (juridiskā persona — juridisko adresi), kā arī iespējami precīzi apraksta nepieciešamo informāciju. Katra iestāde var noteikt kārtību, kādā reģistrējami arī mutiski izteiktie pieprasījumi un izsniegtās informācijas saturs.
10. Iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja:
10.1. nav ievērota informācijas pieprasījuma forma;
10.2. nav precīzi aprakstīta nepieciešamā informācija;
10.3. iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas;
10.4. informācijas autors ir cita iestāde, institūcija, organizācija vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība);
10.5. pieprasītā informācija ir publicēta vai citādi nodota atklātībai.
11. Ja iestāde atsaka sniegt mutiski pieprasīto informāciju, tā mutiski paskaidro atteikuma iemeslu, kā arī atteikuma pārsūdzēšanas vietu un termiņu.
12. Uz mutisku pieprasījumu persona var pieprasīt rakstisku atbildi, kas sniedzama likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" noteiktajos termiņos.
13. Pieprasot vispārpieejamo informāciju, persona norāda vēlamo informācijas saņemšanas veidu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.
14. Iestāde var sniegt pieprasīto vispārpieejamo informāciju mutiski vai rakstiski, kā arī izmantojot elektroniskos informācijas nesējus vai datu pārraides tīklu (ņemot vērā iestādes tehniskās un finansiālās iespējas).
15. Ja vispārpieejamo informāciju ir nepieciešams papildus apstrādāt un likumos un citos normatīvajos aktos maksa par informācijas sniegšanu nav noteikta, attiecīgās maksas apmēru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus" vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Maksas apmēru par informācijas sniegšanu iestāde paziņo informācijas pieprasītājam, kad tiek reģistrēts rakstiskais pieprasījums vai saņemts mutiskais pieprasījums.
III. Ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas kārtība
16. Iestādes vadītājs, norādot likumos noteikto pamatojumu, apstiprina ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, iekļaujot tajā informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.
17. Ierobežotas pieejamības informāciju sniedz rakstiski tikai ar iestādes vadītāja vai tā pilnvarotas amatpersonas piekrišanu tās noteiktajā apjomā.
18. Ierobežotas pieejamības informāciju sniedz, pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu.
19. Ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumus reģistrē atsevišķi no vispārpieejamās informācijas pieprasījumiem atbilstoši iestādē noteiktajai lietvedībai.
20. Pieprasījumu noformē saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un iespējami precīzi apraksta nepieciešamo informāciju, kā arī norāda mērķi, kādam tā ir nepieciešama, un kā tā tiks izmantota. Pieprasītāja identifikācijai iestāde var pieprasīt papildu informāciju.
21. Iestāde neizpilda pieprasījumu, ja:
21.1. pieprasītājs nav norādījis savu vārdu un uzvārdu (juridiskās personas pārstāvis — arī tās nosaukumu), dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu Latvijā (juridiskā persona — juridisko adresi);
21.2. pieprasītājs nav parakstījis pieprasījumu;
21.3. pieprasījumā nav precīzi aprakstīta nepieciešamā informācija;
21.4. pieprasītājs nav pamatojis savu pieprasījumu un norādījis informācijas izmantošanas mērķi;
21.5. iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas;
21.6. informācijas autors ir cita iestāde, institūcija, organizācija vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība).
22. Saņemot ierobežotas pieejamības informāciju, informācijas saņēmējs ar parakstu apliecina, ka attiecīgo informāciju izmantos tikai pieprasījumā norādītajiem mērķiem.
23. Ierobežotas pieejamības informāciju, kas nav papildus jāapstrādā, sniedz bez maksas. Ja ierobežotas pieejamības informāciju ir nepieciešams papildus apstrādāt un likumos un citos normatīvajos aktos maksa par informācijas sniegšanu nav noteikta, attiecīgās maksas apmēru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus" vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Maksas apmēru par informācijas sniegšanu iestāde paziņo informācijas pieprasītājam, kad tiek reģistrēts rakstiskais pieprasījums.
Ministru prezidents A.Šķēle
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs
