Ministru kabineta rīkojums Nr.635

Rīgā 2008.gada 21.oktobrī (prot. Nr.73 24.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Anglikāņu ielā 5

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” (vienotais reģistrācijas Nr.40003674308, juridiskā adrese – Rīga, Ropažu iela 65–1) 2006.gada 10.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 11.augustā ar Nr.1.200);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BMS TEHNOLOĢIJA” (vienotais reģistrācijas Nr.50003510331, juridiskā adrese – Rīga, Raunas iela 5) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.544).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “BMS TEHNOLOĢIJA” (turpmāk – privatizācijas ierosinātāji) ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Anglikāņu ielā 5 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 008 0012).

 3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Rīgā, Anglikāņu ielā 5 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 008 0012), sastāv no zemes vienības 1137 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 008 0012), divām bibliotēkas ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 0100 008 0012 001 un 0100 008 0012 002) un darbnīcas (būves kadastra apzīmējums 0100 008 0012 003) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Uz valsts īpašuma objekta sastāvā ietilpstošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 008 0012) atrodas zemes īpašumam nepiederošs nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 508 0010) – transformators TP 617 (būves kadastra apzīmējums 0100 008 0012 004) – Rīgā, Anglikāņu ielā 5. Minētais nekustamais īpašums 2003.gada 11.aprīlī ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000095910 uz akciju sabiedrības “LATVENERGO” vārda. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.493 “Par Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā” 2.1.apakš­punktu valsts īpašuma objekts tika pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un 2007.gada 30.janvārī reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2007.gada 2.marta rīkojumu Nr.304 valsts īpašuma objekts nodots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojumu Nr.347 “Par programmu “Mantojums – 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam”” valsts īpašuma objekts ir iekļauts kultūras objektu sarakstā, kurus paredzēts pilnībā atjaunot un attīstīt;

3.2. par valsts īpašuma objekta lietošanu ir noslēgti šādi līgumi:

3.2.1. 2001.gada 3.jūlijā starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo bibliotēku tika noslēgts nomas līgums par valsts īpašuma objekta nodošanu lietošanā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uz nenoteiktu laiku;

3.2.2. 2006.gada 7.jūnijā starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Nacionālo bibliotēku tika noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.2539 par valsts īpašuma objekta pārvaldīšanu līdz 2011.gada 31.maijam. Saskaņā ar minēto pilnvarojuma līgumu valsts īpašuma objekta pārvaldīšana un ekspluatācija tiek nodrošināta no Latvijas Nacionālajai bibliotēkai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no maksājumiem, kas saņemti no trešajām personām par lietošanā nodotajām telpām un zemi;

3.2.3. katru gadu starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” tiek slēgti sezonas līgumi par valsts īpašuma objekta sastāvā esošās zemes vienības daļas nomu 308,93m² platībā. Iznomātais zemesgabals tiek izmantots vasaras kafejnīcas ierīkošanai;

3.3. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valstij kultūras politikas īstenošanai – Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību nodrošināšanai ar darbam piemērotām telpām. Valsts īpašuma objekta sastāvā esošās ēkas izmanto šādas Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienības:

3.3.1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Komplektēšanas nodaļa. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.pantu, Obligāto eksemplāru likuma 7.panta pirmo daļu un 9.pantu un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums” 3.punktu Komplektēšanas nodaļa veido nacionālās literatūras krājumu, nodrošina tā izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, sadala un glabā no piegādātāja saņemtos obligātos eksemplārus, komplektē ārzemju literatūru un veic grāmatu starptautisko apmaiņu;

3.3.2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kataloģizācijas nodaļa. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6. un 7.pantu Kataloģizācijas nodaļa nodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Centrālo katalogu (elektronisko un kartīšu) organizāciju un pilnīgas informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošajiem bibliogrāfiskajiem resursiem, to saturu, veidiem un atrašanās vietu, sadarbībā ar citām Latvijas zinātniskajām bibliotēkām veido Latvijas zinātnisko bibliotēku elektronisko kopkatalogu un tā autoritatīvo datubāzi, kā arī kontrolē kopkataloga bibliogrāfisko un autoritatīvo ierakstu kvalitāti;

3.3.3. Bibliogrāfijas institūts. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.pantu un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums” 3.punktu Bibliogrāfijas institūts sagatavo kārtējo un retrospektīvo nacionālo bibliogrāfiju (informācija par Latvijā publicētiem izdevumiem (neatkarīgi no valodas un rakstības) un ziņas par tiem ārpus Latvijas publicētajiem izdevumiem, kas saistīti ar Latviju un latviešiem (Letika), kā arī ziņas par rakstiem presē (analītika)), veido valsts statistiku izdevējdarbības jomā, tai skaitā sniedz datus Centrālajai statistikas pārvaldei un UNESCO, nodrošina starptautisko standartnumerāciju ISBN, ISSN un ISMN funkcionēšanu Latvijā, kā arī apkopo Latvijas interneta resursus ar kultūrvēsturisku, pētniecisku vai citādi valstiski vērtīgu saturu;

3.4. saskaņā ar likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 1.panta pirmo daļu un 3.panta otro daļu Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai, tās krājumos esošie vēstures un kultūras pieminekļi – retās grāmatas, rokraksti un citi dokumenti – tiek glabāti un izmantoti saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un likumu “Par arhīviem”. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai valsts īpašuma objekts ir nepieciešams, lai atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošinātu likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6. un 7.pantā un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums” 3.punktā, kā arī Obligāto eksemplāru likuma 4., 5., 7., 8., 9. un 10.pantā deleģēto funkciju īstenošanu. Valsts īpašuma objekta sastāvā esošās telpas ir pielāgotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību īpašajām vajadzībām – tās atbilst dokumentu uzglabāšanas noteikumiem – nodrošina nepieciešamos temperatūras, mitruma, kā arī drošības apstākļus krājumu uzglabāšanai. Līdz ar to secināms, ka, saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, kas būtu nepieciešami jaunu telpu nomai un pielāgošanai Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību īpašajām vajadzībām;

3.5. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmās daļas 2.punktu personai var atzīt pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ja tā nomā visu objektu ilgāk par gadu, nomas līgums reģistrēts likumā noteiktā kārtībā un nomniekam nav nomas maksas parādu;

3.6. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Anglikāņu ielā 5” 2008.gada 8.maijā tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājiem viedokļa sniegšanai. No sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BMS Tehnoloģija” atbilde netika saņemta;

3.7. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” 2008.gada 22.maija vēstulē norāda, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Anglikāņu ielā 5” ir nepamatots un neapstiprināms šādu iemeslu dēļ:

3.7.1. rīkojuma projekts neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un ir pretrunā ar valsts noteikto privatizācijas procesa īstenošanas mērķi – mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti;

3.7.2. rīkojuma projektā nav ievēroti Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi. Rīkojuma projektā ir ļoti formāli uzskaitītas likumos noteiktās Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas, neprecizējot, kuru tieši funkciju īstenošanai minētais objekts ir nepieciešams, un līdz ar to valsts īpašuma objekta nepieciešamība atsevišķu norādīto funkciju veikšanai ir apšaubāma. Tā kā rīkojuma projektā nav norādīts konkrēts lēmuma pieņemšanas pamatojums, tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajā daļā un Administratīvā procesa likuma 5.pantā noteiktais indivīda tiesību un tiesisko interešu ievērošanas pienākums;

3.7.3. valsts īpašuma objekta sastāvā esošās telpas neatbilst Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību izvietošanas īpašajām vajadzībām, tās apdraud bibliotēkā glabāto izdevumu saglabāšanu, kā arī bibliotēkas personāla un apmeklētāju dzīvību. Pēdējo 17 gadu laikā nav veikti nekādi pasākumi esošās situācijas uzlabošanai, valsts īpašuma objekta privatizācija ir iespēja nodot nekustamo īpašumu tāda privātīpašnieka rokās, kas varēs uzlabot telpu tehnisko stāvokli, kā arī uzturēt tās atbilstošā līmenī;

3.7.4. Ministru kabineta lēmums ir nesamērīgs. Rīkojuma projekta 5.punktā norādītais apgalvojums, ka nomas maksas nemaksāšana no valsts budžeta līdzekļiem ir visas sabiedrības interesēs, ir nepamatots un vairāk kalpo bibliotēkas kā valsts iestādes, nevis visas sabiedrības interesēm. Izdevumi telpu nomai ir mazāki nekā labums, ko sabiedrība iegūst ar bibliotēkā esošo eksemplāru pienācīgu un drošu glabāšanu. Rīkojuma projektā ietvertajā secinājumā, ka labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, nav atspoguļoti Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas lietderības apsvērumi, kā arī argumenti, kas pamato šo lēmumu;

3.7.5. valsts īpašuma objekta nodošana privatizācijai (sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “VIRAMA”) kalpotu sabiedrības interesēm, jo tiktu uzlabots valsts īpašuma objekta tehniskais stāvoklis, kā arī nodrošināta tā uzturēšana. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” jau ir veikusi ievērojamus ieguldījumus valsts īpašuma objekta un tam piegulošās teritorijas uzkopšanā, proti, ir sakārtots pagalms līdzās bibliotēkas ēkai. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” ir gatava uzlabot ēkas tehnisko stāvokli atbilstoši kultūras pieminekļa līmenim un piedāvāt nepieciešamo atbalstu jauno telpu meklēšanā bibliotēkas izvietošanai;

3.8. izvērtējot šā rīkojuma 3.7.apakš­punktā minētos sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” iebildumus, Ministru kabinets   norāda, ka:

3.8.1. Ministru kabineta rīkojuma projekts nav pretrunā ar valsts noteikto privatizācijas procesa īstenošanas mērķi, jo Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešā daļa paredz, ka Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas visas sabiedrības interesēs;

3.8.2. šā rīkojuma 3.7.2.apakšpunktā minētais iebildums ir ņemts vērā un rīkojuma projekta 3.3.apakšpunkts ir papildināts saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikto, norādot, kuru funkciju īstenošanai minētais objekts valstij ir nepieciešams. Valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valstij kultūras politikas īstenošanai – Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību – Komplektēšanas nodaļas, Kataloģizācijas nodaļas un Bibliogrāfijas institūta nodrošināšanai ar darbam piemērotām telpām;

3.8.3. par valsts īpašuma objekta lietošanu un pārvaldīšanu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ir noslēgti šā rīkojuma 3.2.apakš­punktā minētie līgumi, kas paredz, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka apsaimnieko valsts īpašuma objektu, nodrošinot to darbību uzraudzību, kas saistītas ar valsts īpašuma objekta uzturēšanu pienācīgā kārtībā. Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina valsts īpašuma objekta pārvaldīšanu un ekspluatāciju no Latvijas Nacionālajai bibliotēkai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no maksājumiem, kas saņemti no trešajām personām par lietošanā nodotajām telpām un zemi. Ministru kabineta rīcībā nav informācijas, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir pārkāpusi iepriekš minēto līgumu nosacījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojumu Nr.347 “Par programmu “Mantojums – 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam”” valsts īpašuma objekts ir iekļauts kultūras objektu sarakstā, kurus paredzēts pilnībā atjaunot un attīstīt. Valsts īpašuma objekts ir iekļauts minētās programmas īstenošanas 3., 4. un 5.posmā. Minēto posmu īstenošanas kārtība būs cieši saistīta ar 1. un 2.posmā paredzēto darbu faktisko izpildi, bet sadalījums pa posmiem tiks veikts, pamatojoties uz izstrādāto nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ņemot vērā objekta tehnisko stāvokli, kā arī nacionālās nozīmes un reģiona aspektu izvērtējumu. Lai nodrošinātu programmas izpildi, Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju saskaņā ar programmā minēto kultūras objektu sarakstu iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektus par atsevišķu objektu renovācijas darbu uzsākšanu, veikšanu un plānotajām izmaksām;

3.8.4. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 1. un 3.punkts nosaka, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Kultūras nozare ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūrizglītības apakšnozares. Kultūras ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 2.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pants nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību nodrošināšana ar darbam piemērotām telpām ir visas sabiedrības interesēs. Nododot privatizācijai valsts īpašuma objektu, nevar vienlaikus ieguvējam tālāk deleģēt valsts iestādei noteikto valsts pārvaldes uzdevumu un funkciju izpildi;

3.8.5. likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.pants nosaka, ka jebkura fiziska un juridiska persona, iesniedzot Privatizācijas aģentūrā privatizācijas ierosinājumu, ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, uz kuru attiecināms likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 51. un 56.pantu, ar privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas brīdi ir ierosināta administratīvā lieta un iestāde to izskata atbilstoši savai kompetencei. Ministru kabinets lēmumā par valsts īpašuma objekta nodošanu vai nenodošanu privatizācijai nevar noteikt konkrētu privatizācijas subjektu. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanas kārtība un valsts īpašuma objekta pircēja izraudzīšanās kritēriji ir noteikti likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 26. un 27.pantā;

3.8.6. lai noskaidrotu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” apgalvojumu par tās veikto ieguldījumu valsts īpašuma objekta un tam piegulošās teritorijas uzkopšanā, valsts īpašuma objekta pārvaldītājs – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2008.gada 12.augustā nosūtīja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vēstuli Nr.16/13776 ar lūgumu sniegt informāciju par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” veiktajiem finanšu ieguldījumiem valsts īpašuma objekta un tam piegulošās teritorijas sakopšanā, kā arī informāciju par nomnieka tiesībām uz šo ieguldījumu atlīdzību. 2008.gada 18.augustā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas tika saņemta vēstule Nr.1-446. Minētajā vēstulē norādīts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” valsts īpašuma objektā finanšu ieguldījumus nav veikusi. Teritorijas sakārtošanas izdevumi, ko sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” uzskata par finanšu ieguldījumiem valsts īpašuma objektā, ir tikai sava biznesa nodrošināšanas izdevumi. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIRAMA” nekādus ieguldījumus ar Latvijas Nacionālo bibliotēku nav saskaņojusi.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Saskaņā ar minētā likuma 10.panta trešo, piekto, sesto un desmito daļu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ievēro labas pārvaldības principu un savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī tās darbība tiek organizēta pēc iespējas efektīvi.

Ja valsts īpašuma objekts kļūtu par privātīpašumu, telpu nomas maksa atbilstu komersanta peļņas gūšanai pielīdzinātām nekustamā īpašuma tirgus cenām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā nav citu atbilstošu telpu Komplektēšanas nodaļas, Kataloģizācijas nodaļas un Bibliogrāfijas institūta izvietošanai, līdz ar to Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomāšana būtu saistīta ar papildu izdevumiem no valsts budžeta līdzekļiem.

6. Ikviena personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums.

Tādējādi, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekts nav privatizējams.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas ir nepieciešams valstij kultūras politikas īstenošanai – Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienību (Komplektēšanas nodaļas, Kataloģizācijas nodaļas un Bibliogrāfijas institūta) nodrošināšanai ar darbam piemērotām telpām.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Finanšu ministra vietā – kultūras ministre H.Demakova