Ministru kabineta rīkojums Nr.636

Rīgā 2008.gada 21.oktobrī (prot. Nr.73 23.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Rencēnu ielā 36

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Nerealitāte” (vienotais reģistrācijas Nr.4000367892) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 8.augustā ar Nr.1.185);

1.2. Bruno Falka (adrese – Rīga, Ļermontova iela 8–11, LV-1002) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 21.augustā ar Nr.1.234);

1.3. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MC” (vienotais reģistrācijas Nr.59202000571) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 24.augustā ar Nr.1.277).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nerealitāte”, Bruno Falks un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MC” (turpmāk – privatizācijas ierosinātāji) ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 121 2377) Rīgā, Rencēnu ielā 36.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100121 2377) Rīgā, Rencēnu ielā 36, sastāv no zemesgabala 93307 m² platībā un 31 būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 121 2377 001, 0100 121 2377 002, 0100 121 2377 003, 0100 121 2377 004, 0100 121 2377 005, 0100 121 2377 006, 0100 121 2377 007, 0100 121 2377 008, 0100 121 2377 009, 0100 121 2377 010, 0100 121 2377 011, 0100 121 2377 012, 0100 121 2377 013, 0100 121 2377 014, 0100 121 2377 015, 0100 121 2377 016, 0100 121 2377 017, 0100 121 2377 018, 0100 121 2377 019, 0100 121 2377 020, 0100 121 2377 021, 0100 121 2377 022, 0100 121 2377 023, 0100 121 2377 024, 0100 121 2377 025, 0100 121 2377 026, 0100 121 2377 027, 0100 121 2377 028, 0100 121 2377 029, 0100 121 2377 030 un 0100 121 2377 031) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 22.maija rīkojumu Nr.187 “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā” ēkas un būves – mācību centrs “Kārkliņi” – Rīgas rajonā, Ulbrokā, ir nodotas Aizsardzības ministrijas valdījumā. Saskaņā ar Rīgas Ģeodēziskā centra 2000.gada 17.maija izziņu Nr.749 mācību centra “Kārkliņi” ēkām un ar tām funkcionāli saistītajam zemesgabalam īpašuma tiesību sakārtošanas procesā piešķirta adrese – Rīga, Rencēnu iela 36;

3.3. īpašuma tiesības uz zemesgabalu un trim būvēm – štābu (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2377 001), garāžu (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2377 008) un darbnīcu (būves kadastra apzīmējums 0100 121 2377 010) – ir nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.27771 Aizsardzības ministrijas personā. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantu zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas (būves), kuru kadastrālās uzmērīšanas lietā ir uzrādītas patvaļīgas būvniecības pazīmes, kā arī mazēkas un pagaidu būves. Līdz ar to zemesgrāmatā nav ierakstītas 28 ēkas un būves, kurām ir konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes;

3.4. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.5. valsts īpašuma objektu plānots izmantot, lai sasniegtu Valsts aizsardzības koncepcijā (turpmāk – koncepcija) (apstiprināta Saeimā 2008.gada 19.jūnijā) noteiktos mērķus:

3.5.1. attīstīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kas ir izmantojamas dažādās drošības situācijās gan nacionālo, gan kolektīvo aizsardzības uzdevumu izpildei un atbilst noteiktām prasībām (koncepcijas 18.punkts);

3.5.2. attīstīt personālsastāva karjeras plānošanas sistēmu, kas nodrošina skaidru turpmākās karjeras izaugsmi Nacionālajos bruņotajos spēkos (koncep­cijas 24.punkts);

3.6. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.pantu regulāro spēku sastāvā ietilpst Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests un Militārā policija. Pašlaik saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.pantu Militārā policija Nacionālajos bruņotajos spēkos veic policijas funkcijas. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantu Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina attiecīgu valsts augstāko amatpersonu, ārvalstu amatpersonu, kā arī attiecīgu institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

3.7. pašlaik Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests un Militārā policija izvietota nekustamajā īpašumā Rīgā, Čiekurkalna 7.šķērslīnijā 9. Pašreizējā dislokācijas vieta ir nepiemērota, jo nekustamais īpašums Rīgā, Čiekurkalna 7.šķērslīnijā 9, atrodas tiešā dzīvojamo māju tuvumā, daļa no teritorijas atrodas privātīpašumā un nav iespējams nodrošināt karavīrus ar nepieciešamo treniņu bāzi kaujas spēju attīstībai. Līdz ar to valsts īpašuma objekts nepieciešams Aizsardzības ministrijai Militārās policijas un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta izvietošanai un treniņu bāzes izveidošanai, lai saskaņā ar koncepcijas 24.2.2.apakšpunktu Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietošanai, uzturēšanai un apmācību procesa atbalstīšanai attīstītu atbilstošu daudzfunkcionālu infrastruktūru;

3.8. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rencēnu ielā 36, Rīgā” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājiem viedokļa sniegšanai. Atbildes netika saņemtas.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīgu­ma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.apakšpunktam labums, ko sabiedrība iegūst, ja valsts īpašuma objektu privatizācijai nenodod, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta uzdevumu veikšana. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts ir saglabājams valsts īpašumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai valsts aizsardzības jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Aizsardzības ministrs V.Veldre