Mūsu visu kopējā rūpe tomēr ir : gan pensionāru, gan tautas, gan valsts dzīve

Ministru prezidents ANDRIS ŠĶĒLE — sabiedrībai piektdien, 6. augustā

— Labdien! Tātad ir noticis Saeimas balsojums gan par grozījumiem šī gada budžetā, gan arī Pensiju likumā

(skat. Saeimas materiālu kopu 9.lpp. — "LV" ) . Vienīgais jautājums — nu, kā tad ir? Deputāti ir izrādījuši pietiekoši lielu vienprātību šajā balsojumā? Es runāju par valdošās koalīcijas deputātiem.

A.Šķēle:

— Jā, es domāju, ka balsojums bija pietiekami pārliecinošs, ņemot vērā, ka vēl daļa deputātu nav uz vietas, jo ir tomēr tāds atvaļinājumu laiks. Un kopumā ļoti īsā laikā sagatavotie budžeta grozījumi 1999.gadam un pavadošie likumi šodien tika atbalstīti. Mēs trīs nedēļu laikā esam spējuši izdarīt to, ko iepriekšējie nespēja kopš marta mēneša, kad jau bija skaidrs, ka budžets būs jāgroza.

— Savukārt opozīcija ir palikusi kategoriski pret. Kāpēc?

A.Šķēle:

— Opozīcijai ir jāmēģina kaut kādā veidā attaisnot viņas omu, un nu viņi izvēlas, acīmredzot, šobrīd šo te vieglāko ceļu — nepaskaidrojot precīzi, kādi varētu būt citi alternatīvi risinājumi. Jāsaka, ka daudzi opozīcijas priekšlikumi budžeta grozījumos un pavadošos likumos arī tika ņemti vērā. Mums nav princips pieņemams, ka neskatās uz būtību, bet skatās, kas ir iesniedzējs. Valdība savā valdības sēdē vakardien, aizvakardien analizēja arī visus opozīcijas priekšlikumus.

— Tajā pašā laikā opozīcija nu ir nolēmusi taisīt referendumu un, acīmredzot, diezgan pārliecināta jau ir par tā iznākumu. Praktiski vai jūs nedomājat, ka, ja referendums, patiešām aizies tik tālu līdz referendumam, tad īstenībā šie grozījumi Pensiju likumā nestāsies spēkā?

A.Šķēle:

— Tā būs milzīga atkāpšanās atpakaļ, jo, acīmredzot, esošais Pensiju likums būs jāpasludina tad par spēku zaudējušu, jo šī pensiju sistēma tālāk eksistēt, manā uztverē, diez vai varēs. Un, vai tas būs labākais veids, vai tas, ko šobrīd sludina Jurkāna kunga frakcija un sociāldemokrāti kā īsti kārtīgi kreisie, būs bijis tas labākais risinājums, jo tas, ko piedāvā valdība šobrīd, ir apņemšanās divu gadu laikā nostabilizēt šo te sociālo budžetu. Man, protams, pašam ir ļoti nepatīkami, ka 1997.gada augustā, kad es atkāpos no Ministru prezidenta posteņa, es atstāju sociālo budžetu tai dienā ar plus 33 miljonu pārpalikumu, un šobrīd budžeta, sociālā budžeta deficīts pret iepriekšējo to pašu periodu iepriekšējā gadā ir 50 miljoni latu. Starpība ir 83 miljoni latu starp situāciju, kādā es atstāju nākošajam Ministru prezidentam, un kādu es saņēmu no iepriekšējā.

— Tomēr klausītāji prasa, vai kādam nav jāsaņem par to atbildība.

A.Šķēle:

— Jāsaka, ka eksistē tas atbildības veids, kas bieži vien izpaužas diezgan klajā bezatbildībā. Tā ir tā sauktā politiskā atbildība, kur vienīgais soģis ir vēlētājs nākošajās vēlēšanās, ja nav bijuši, protams, krimināli nodarījumi. Valdība šobrīd, protams, skatās virkni lietu, kuras mums šķiet nepieņemamas un kuras mēs labosim — tās, kas skar sociālā nodokļa nemaksu; to, kas skar milzīgo kontrabandu. Tur būs, protams, arī kriminālas lietas.

— Mēs mazliet vēl par šīm te sekām, iespējamā referenduma sekām. "Latvijas ceļš" jau ir izteicis, piemēram, domu, ka tas varētu nozīmēt Krievijas variantu, pensijas vairs neizmaksās vai varbūt mēnešiem aizkavēsies, nebūs naudas, ko maksāt. Vai jūs arī redzat tikpat drūmu ainu?

A.Šķēle:

— Es esmu pārliecināts, ka mēs pensijas spēsim izmaksāt, bet, protams, mēs nespēsim esošā Pensiju likuma ietvaros izmaksāt. Mums nāksies pārņemt, acīmredzot, uz pamatbudžetu šīs pensiju izmaksas. Iespējams, ka nāksies nonivelēt pensijas. Bet tā būs milzīga traģēdija, es uzskatu, daudziem tūkstošiem pensionāru, tiešām simtiem tūkstošiem pensionāru, kuriem tomēr pensijas ir diferencētas. Tas ir — pensiju lielums ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ilgi ir strādājis un kādi bijuši ir šie te maksājumi, tie oficiāli nodokļa maksājumi. Un, ja nāksies uz kādu laiku pateikt — visiem tagad būs vienādas pensijas, pieņemsim, visiem 60 lati — bet, nu, lai to spētu maksāt, es domāju, tā būs milzīga traģēdija. Cilvēki būs vīlušies galīgi. Tādēļ es skatos ļoti skeptiski uz to, ka referendums varētu atbalstīt tādus risinājumus, kas var spriest pieņemt šādus soļus.

— Tad nu, acīmredzot, pret referendumu jūs nevarat iebilst, nu un tauta jau izsaka savu gribu?

A.Šķēle:

— Jā, protams, referendums ir pati demokrātiskākā forma, un tai pašā laikā, protams, arī diezgan dārga. Tie, kas aicinās rīkot vai aicina rīkot referendumu, nu, viņi rēķinās automātiski aptuveni ar vienu miljonu latu papildu izdevumiem. Viena miljona latu papildu izdevumus — nu, tā ir salīdzināma summa, teiksim, ar to, ko šodien arī diskutēja — prasāmo summu no valdības, lai varētu atjaunot "Rīgas Komercbankas" darbību. Nu, vienkārši, lai mēs saprastu, ko nozīmē viens miljons latu. Tā ir opozīcijas izšķiršanās.

— Kāpēc ir tāda situācija, un, pareizāk sakot, nu, līdz šim runāja jau gan par kaut kādu krīzi, bet, nu, neviens nedomāja, ka tā situācija ir pietiekoši nopietna. Vai tas tomēr nav pārspīlēti?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka pamats ir tajā, ka netiek pietiekami rūpīgi analizētas lietas un godīgi sabiedrībai stāstītas. Es domāju, ka visiem ministriem un valdībai kopumā ir jāiet ar regulāriem pārskatiem, lai redzams, lai publicēts avīzēs visi, visi šie patiesie skaitļi par budžeta, sociālā budžeta atlikumiem; prognozes. Un galu galā ir jāiet tieši ēterā un arī vienmēr jābūt gataviem atbildēt, un es taisos to darīt un rūpēšos, lai arī ministri precīzi gatavotos argumentēt savas pozīcijas, lai sabiedrība ir precīzi informēta. Jo, ja cilvēkam ir pieejama patiesa informācija, viņš var pieņemt precīzāku lēmumu. Vissliktākais ir tas, ka mēs vienus astoņus mēnešus stāstām pilnīgi pretējo, sakām — viss ir kārtībā — atceraties iepriekšējā valdības vadītāja paziņojumus — esiet mierīgi, guliet mierīgi, viss ir kārtībā. Un, kad mēs šobrīd paskatāmies, kāda situācija patiesi ir, tad mums jāķeras ir klāt pie diezgan nepatīkamiem soļiem. Bet Tautas partija, uzņemoties atbildību veidot šo valdību, apzinājās, apzinājās to, ka būs jāpieņem ļoti nepopulāri lēmumi. Mēs varbūt līdz galam nebijām pilni ar to patieso informāciju, kuru mēs šodien, esot valdībā, uzzinām. Bet nojausma par šo te smagumu mums bija, un mēs nevairāmies no tās atbildības. Mēs nevairāmies no tās atbildības, jo pretējā gadījumā mēs nodotu savu vēlētāju uzticību, jo viņi apzinājās — būs jāstrādā, un Tautas partija ir un būs gatava strādāt opozīcijā un sakārtot šo valsti.

— Vai jūs cerat kaut kādā veidā pārliecināt opozīciju, kaut vai nu tādā veidā, lai tiešām lieta neaiziet līdz referendumam?

A.Šķēle:

— Tur ir noteikts dienu periods, kura laikā šis likums ir vai nu jāizsludina, vai jābūt arī viņam apturētam. Es, protams, runāju ar opozīcijas pārstāvjiem, varbūt ar viņu vadītājiem, bet es domāju, ka šis milzīgais atbildības moments, ko uz sevi uzņemas, tātad Jurkāns kopā ar Juri Bojāru, kas vada Sociāldemokrātu partiju. Jānis Jurkāns un Juris Bojārs, un Raimonds Pauls — šīs trīs opozīcijas partijas, viņi, sperot šo soli, tātad rēķinās ar tām konsekvencēm, kas būs. Kas par to priecāsies? Es domāju, tikai Latvijas nelabvēļi un ne jau tie 600 apmēram 20 tūkstoši pensionāru, kuri nav ne strādājošo skaitā, bet vēlas saņemt to pensiju, kas viņiem ir aprēķināta, vēlas, lai pensija būtu stabili izmaksāta, lai pensijai būtu ikgadējs pieaugums, lai nebūtu liela inflācija valstī, lai cenas neceltos pārāk strauji. Šie opozīcijas vadoņi uzņemas milzīgu, milzīgu atbildību. Mēs piedāvājam tomēr apdomāt un pieiet šai lietai ar prātu, un, mūsu uztverē, ir iespējams šo pensiju sistēmu vēl saglābt.

— Vai tas nozīmē, ka jūs esat pārliecinājies, vai jūsu, piemēram, izvēle sadarboties ar "Latvijas ceļu" un nevis ar sociāldemokrātiem ir bijusi pareiza, kaut vai skatoties no šī viedokļa?

A.Šķēle:

— Bieži vien jāsaka, ka domāšanas veids ir atkarīgs no atrašanās vietas. Un, esot pozīcijā, un iepriekš sociāldemokrāti bija pozīcijā, un tad viņi nevienā, nevienā uzstāšanās Saeimā nerunāja par sociālā budžeta problēmām. Es neatceros, es neatceros nevienu tik kaismīgu runu, kādu šodien dzirdējām, kā nu vajadzētu glābt sociālo budžetu. Kur tad astoņus mēnešos bija cienījamie sociāldemokrāti?

— Daži tēvzemieši, un nu jau arī no "Ceļa" ir pavīdējusi doma, ka, ja būs referendums un būs rezultāts tāds, kas ir negatīvs šobrīd valdības lēmumam, tas varētu nozīmēt valdības krīzi īstenībā, jo tā ir tautas neuzticības izteikšana valdībai.

A.Šķēle:

— Es tā nedomāju. Es tā nedomāju, jo valdība, protams, tad ies uz tiem risinājumiem, kas izrietēs no situācijas — tās, kas būs, un tā, droši vien, tie risinājumi būs tad daudz sāpīgāki. Vai tiešām kāds apzināti grib dzīt šo valsti vēl uz sāpīgākiem saasinājumiem? Nu, šodien es, protams, dzirdēju aizkulisēs, un arī dažs partijas vadonis no opozīcijas man teica — mēs gribam ārkārtas vēlēšanas. Tautas partijai nav ko baidīties no ārkārtas vēlēšanām. Mēs esam tikai šajā Saeimā pārstāvēti, un mēs esam šobrīd tikai trīs nedēļas valdībā un veidojam šo valdību. Mēs neesam atbildīgi par tiem te astoņiem bezatbildības un naudas izputināšanas mēnešiem.

— Ko nozīmē šie sāpīgākie soļi, kas var notikt tādā gadījumā, ja šie likuma grozījumi nestājas spēkā?

A.Šķēle:

— Es jau minēju iepriekš — ja mums vairs ar izdevumiem neizdosies nostabilizēt sociālo budžetu, mums nāksies pārņemt, iespējams, sociālā budžeta funkcijas uz pamatbudžetu. Bet zinot, kāda situācija arī pašlaik ir pamatbudžetā, tad nāksies finansu ministram ierobežot, atbilstoši tam likumam, kas regulē budžeta tiesības, attiecīgās izmaksas, nesaņemot ieņēmumus.

— Tas nozīmē — lielai daļai pensijas arī mazākas paliks?

A.Šķēle:

— Ja referendums noraidīs šos te grozījumus, es pilnīgi pieļauju, ka nāksies arī samazināt reāli esošās pensijas, jo nebūs vispār pieejama cita avota — tāda iespējamība ir. Tāda iespējamība ir, un es nezinu, kādēļ tik vieglprātīgi, tik vieglprātīgi šobrīd Jurkāns, Bojārs un Raimonds Pauls savas partijas musina uz šādu soli.

— Paldies!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

 

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Labklājības ministrs Roberts Jurdžs  savā pirmajā ministra preses konferencē piektdien, 6. augustā

Ceturtdien, 5.augustā, Saeima otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas no 2000.gada 1.janvāra paredz pakāpenisku pensijas vecuma palielināšanu līdz 62 gadiem. Likuma grozījumi liedz vienlaikus strādāt un saņemt pensiju tiem pensionāriem, kuru pensija ir lielāka par 60 latiem, kā arī paredz dažādas citas izmaiņas līdzšinējā pensiju kārtībā.

Piektdien, 6.augustā, labklājības ministrs Roberts Jurdžs savu pirmo ministra preses konferenci sāka tieši ar to jautājumu apskatu, kas skar grozījumus likumā "Par valsts pensijām".

"Viens no šīs valdības uzdevumiem ir sakārtot pensiju sistēmu un nepieļaut tās sabrukumu. Tāpēc Labklājības ministrijas rūpes jaunās valdības pirmajās darba nedēļās bijušas vērstas galvenokārt uz sociālā budžeta deficīta pieauguma novēršanu, tās uzdevums ir nepieļaut izdevumu daļas palielināšanos ne šogad, ne nākamgad," uzsvēra labklājības ministrs.

Atbilstoši valdības izvirzītajiem uzdevumiem samazināt izdevumu daļu pensiju speciālajā budžetā Labklājības ministrija īsā laikā izstrādāja pensiju likuma grozījumu priekšlikumus, kas, pēc R.Jurdža vārdiem, "padarīja maigākas" valdības deklarācijā noteiktās likuma izmaiņas — pensiju vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem un normu, kas strādājošajiem pensionāriem liedz saņemt vienlaikus pensiju un algu. To darot, Labklājības ministrija vienlaikus vēlējusies sakārtot likumu "Par valsts pensijām" un pensiju sistēmu, lai nodrošinātu to tālāku pastāvēšanu un darbību, un paveikusi to tā, lai tas neskartu jau esošos pensionārus un tiem, kam pensija jau ir piešķirta, tā nesamazinātos un tiktu izmaksāta.

R.Jurdžs atzina, ka daži pensiju likuma grozījumi ir sāpīgi, taču jāsaprot, ka tas ir darīts daudz lielākas problēmas novēršanas vārdā. Viņš uzsvēra, ka jaunie grozījumi neskar vairāk kā 560 tūkstošus pensionāru. Turklāt — ja pensiju likuma grozījumi darbojas, ja ieņēmumi sociālajā budžetā uzlabojas, tad pensionāriem tiek saglabātas esošās pensijas un ir cerības nākamā gada rudenī tās indeksēt un palielināt ne tikai par 18 santīmiem, bet jau par latiem. Labklājības ministrs atkārtoti atgādināja, ka Labklājības ministrijas izstrādātie pensiju likuma grozījumi ir kompromisa ceļš starp valdības iecerētajiem radikālajiem lēmumiem un reālo situāciju šodien pensiju sistēmā.

Labklājības ministrs atgādināja, ka likums "Par valsts pensijām" grozīts jau seškārt kopš tā stāšanās spēkā un šī ir septītā reize. Vienmēr labojumi veikti ar domu, ka kādai no pensionāru grupām jāuzlabo dzīves apstākļi. Bet vienas grupas labklājība, kas ir atrauta no sistēmas, nevar darboties, neietekmējot pārējos pensionārus, uzskata R.Jurdžs. Viņš atgādināja asās diskusijas par pagājušā rudens pensiju likuma grozījumiem, kas strādājošajiem pensionāriem deva iespēju pensionēties no jauna. Labklājības ministrijas brīdinājums par šādas kārtības negatīvo iespaidu uz budžetu diemžēl izrādījies pareizs. Jau toreiz ministrija prognozējusi, ka šādi grozījumi pensiju likumā radīs izdevumu palielinājumu par aptuveni 14 līdz 20 miljoniem latu, un, analizējot statistikas datus, prognoze izrādījusies pareiza. Nepilna gada laikā no jauna pensionējušies aptuveni 12,5 tūkstoši pensionāru, šiem cilvēkiem vidējais pensiju lielums pieaudzis no 56 līdz 134 latiem mēnesī. Labklājības ministrijas palielinājuma prognoze gan bijusi tikai 85 lati. "Neapšaubāmi, šiem konkrētajiem pensionāriem tas ir labi un izdevīgi," piekrita R.Jurdžs, "bet ir nepieciešams ievērot proporcionalitātes principu, lai pensiju sistēma vispār darbotos."

Labklājības ministrs atzina, ka, apzinoties sarežģīto situāciju valstī saistībā ar sociālo budžetu, valdība plānoja šo nepopulāro lēmumu pieņemšanu un ka Labklājības ministrija, uzņemoties zināmu amortizatora lomu, izstrādāja pensiju likuma grozījumus. To darot, atcelti gandrīz visi grozījumi pensiju likumā, kas prasīja nesabalansētu izdevumu palielināšanu, no jauna iestrādāta norma par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu. Tās ieviešana bijusi plānota jau pirms laba laika pensiju reformas ietvaros.