Kultūras ministrija: Par kultūras nākotni Baltijas jūras reģionā

17.oktobrī Rīgā uz astoto Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konferenci “Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā” pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gadsimta kultūras izaicinājumiem un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā. Konference noslēdzās ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību. Kultūras ministri nolēma, ka Baltijas jūras reģionā nākotnes sadarbība kultūras jomā balstāma uz ilgtermiņa mērķiem.

Deklarācijā noteikti trīs ilgtermiņa mērķi. Pirmais no tiem: kultūras mantojuma saglabāšana un tā pieejamības nodrošināšana, it īpaši bērniem un jauniešiem. Otrais: kultūras daudzveidības veicināšana, starpkultūru dialoga un pieredzes apmaiņas attīstība. Trešais: kultūras sektora ietekmes pastiprināšana reģiona radošās ekonomikas attīstībā.

Ministri vienojās par noteiktu struktūru turpmākai sadarbībai kultūrā. Ņemot vērā, ka starptautiskajā vidē paralēli notiek daudzas ministru tikšanās, BJVKM konference turpmāk sasaucama gadījumos, kad rodas nepieciešamība pieņemt kultūras nākotnei vai uzplaukumam būtiskus stratēģiskus lēmumus. Vienlaikus BJVKM konferences dalībnieki vēršas pie Baltijas jūras valstu reģiona pilsoniskās sabiedrības, iedrošinot tos aktīvi meklēt savstarpējus kontaktus kultūrā un iesniedzot savus priekšlikumus kultūras ministriem jautājumos, kuru risināšanai nepieciešams politisks atbalsts un starpvalstu sadarbība.

Ministri arī piekrita, ka turpmākai sadarbībai kultūrā kā veiksmīga pieeja varētu kalpot atvērtā koordinācijas metode, kas dod iespēju ikvienai valstij par sev interesējošu tēmu uzsākt konsultācijas ar citām dalībvalstīm, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.

Ministri vienojās arī par vairākiem principiem, ko centīsies ievērot turpmākajā darbībā, piemēram, integrēt kultūras jautājumus citās attīstības politikās, kā ekonomika, izglītība vai vide. Daudzi runātāji uzsvēra jau izveidoto sadarbības platformu, kā “Ars Baltica” un Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma monitoringa grupa, lomu reģiona kultūras dzīves veidošanā.

Ministri ar gandarījumu secināja, ka Kultūras mantojuma monitoringa grupas darba rezultātā ir izveidota cieša sadarbība starp valstu kultūras mantojuma dienestiem, un tādēļ ministri aicināja grupu turpināt darbu, īpašu uzmanību veltot labās prakses piemēru apkopošanai un izplatīšanai starp dalībvalstīm. Konferences laikā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar vienu no šādiem piemēriem – labās prakses kodeksu zemūdens mantojuma saglabāšanai.

Ministri arī pozitīvi vērtēja “Ars Baltica” līdzšinējo sadarbību. Šī sadarbības platforma, kas izveidota vēl 1989.gadā, ir rosinājusi daudzveidīgas Baltijas jūras reģiona radošo cilvēku iniciatīvas un apmaiņas.

Konferences laikā tās dalībnieki diskutēja arī par jaunajām ES politikas iniciatīvām – ES stratēģiju kultūrai un Ziemeļu dimensijas politiku. Ministri vienojās turpināt sadarbību, lai šajos jaunajos politiskajos ietvaros veiksmīgi iekļautu kultūras komponentes, tādējādi pastiprinot kultūras lomu ne tikai Baltijas reģiona, bet arī Eiropas attīstības mērķu sasniegšanā.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste