Labklājības ministrs Roberts Jurdžs:

Pensiju vecuma palielināšanu pieprasa arī Latvijas demogrāfiskās situācijas analīze, kas uzrāda strauju pensijas vecumu sasniegušo skaita palielināšanos tuvākajos gados.

Ja šie likuma "Par valsts pensijām" grozījumi stāsies spēkā, no 1.septembra strādājošiem pensionāriem tiks liegta iespēja pensionēties no jauna, no 2000.gada 1.janvāra sievietes nevarēs pensionēties priekšlaikus, tas ir, no 55 gadu vecuma, un pensionēšanās vecuma robeža būs 62 gadi. Pensionāriem, kas sasnieguši 80 gadu vecumu, pensija, to indeksējot, vairs netiks palielināta.

Aktuāls šajā likuma grozījumu kontekstā ir jautājums par strādājošajiem pensionāriem. Labklājības ministrs atzīmēja, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 70 tūkstoši strādājošo pensionāru. Jaunie likuma grozījumi par to, ka tiem strādājošajiem pensionāriem, kas saņem pensiju lielāku par 60 latiem, būs jāizvēlas — vai nu strādāt, vai saņemt pensiju —, skars aptuveni 25 procentus no šiem 70 tūkstošiem strādājošo pensionāru.

Labklājības ministrijas noteiktā robeža — 60 latu — ir pamatota un loģiska, skaidroja R.Jurdžs, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 30 latu, tātad šāda pensija ir dubults sociālā nodrošinājuma pabalsts. Viņš atgādināja arī to, ka valsts noteiktā minimālā alga ir 50 latu, "tātad netiek pārkāpts proporciju princips arī ar citām sabiedrības daļām un to ienākumiem". Uz jautājumu par ekonomisko efektu, ko dos liegums daļai strādājošo pensionāru saņemt algu vienlaikus ar pensiju, labklājības ministrs atbildēja, ka, pirmkārt, šādā gadījumā mainīsies situācija darba tirgū - atbrīvosies darba vietas jaunajiem darbiniekiem, otrkārt, ir aprēķināts, ka nākamā gada sociālās apdrošināšanas budžetā tas samazinās izdevumus par 13 miljoniem latu, un, treškārt, tie, kas strādās pensionāru vietās, maksās pilnu sociālo nodokli. Protams, ministrs nenoliedza, ka pastāv izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, slēptās darbavietas, naudas saņemšana aploksnēs, bet paskaidroja, ka nākotnē paredzēts personificēt iemaksas speciālajos budžetos, "sajūgt" sociālo nodokli ar ienākuma nodokli, kas arī ļaus palielināt nodokļu maksātāju skaitu un stiprināt kontroles mehānismus. Atgriežoties pie jautājuma par pensionēšanās vecuma palielināšanu, labklājības ministrs atgādināja, ka tāda prakse ir visur pasaulē un ka kritiku neiztur arī pretarguments par iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu Latvijā. Latvijā cilvēku dzīves ilgums pēc sākotnēji plānotā 65 gadu pensijas sliekšņa sasniegšanas ir vidēji 11 gadi, Norvēģijā — 14 gadi, bet šajā valstī pensionēšanās vecums ir 67 gadi, pastāstīja R.Jurdžs. Atcelt likuma normu, kas ļauj sievietēm priekšlaikus pensionēties un palielināt pensionēšanās vecumu, Latvijai ieteikuši arī Pasaules bankas eksperti.

Labklājības ministram tika uzdots jautājums par daudzkārt izskanējušo viedokli, ka, ņemot vērā pašreizējo budžeta situāciju, kādā brīdī pensionāri varētu vispār nesaņemt pensijas. R.Jurdžs atbildēja, ka tā nav tukša iebiedēšana, bet nopietni atgādinājumi, kas izskanējuši arī 1997. un 1998.gadā, kad tika pieņemti samērā populistiskie pensiju likuma grozījumi. Prognozes par šī gada sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu arī izskanējušas jau daudz agrāk. "Tā nav iebiedēšana, bet skaudrā realitāte. Ir jāpamostas no eiforijas — ja valsts pensiju sistēma, kas pamatojas uz individuālajām sociālajām iemaksām un individuālajām izmaksām pensijās un pabalstos un Latvijā šobrīd pastāv, tiek sagrauta, tad valstij tiešām ir jāpāriet uz pensiju izmaksu no valsts pamatbudžeta kā Krievijā vai Baltkrievijā. Tad noteiktām sabiedrības kategorijām tiek piedāvātas noteiktas pensijas, un, kam lielāki lobiji, tas dabū vairāk. Labs piemērs ir mūsu iepriekšējā pensiju kārtība — kas stāvēja tuvāk valdībai vai partijai, tam pienācās lielāka pensija. Ja mēs nonākam atpakaļ šajā situācijā, ir jāpatur prātā tas, ka arī pamatbudžetā var būt deficīts un var rasties nopietnas problēmas pensiju izmaksāšanā," skaidroja R.Jurdžs. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā Latvijas pensiju sistēma ir izveidota neatkarīga no valsts budžeta un neatkarīga no politiķiem. Tai optimālā gadījumā ir jāstrādā pašai par sevi pašfinansējošā kārtībā — iekasējot sociālās iemaksas pensiju izmaksām. Ir aprēķināts, ka, sistēmai pareizi funkcionējot, sociālās apdrošināšanas budžeta pensiju daļā rodas līdzekļu pārpalikums, kas ļauj ieviest nākamās pakāpes līmeni pensiju sistēmā — fondētās pensijas, kas ļauj strādājošiem cilvēkiem veidot uzkrājumus, kas nākotnē papildinās valsts aprēķināto pensiju. Šie uzkrājumi tiktu izmantoti investīcijām tautsaimniecībā, kas radītu jaunas darbavietas un arvien pieaugošas sociālā nodokļa iemaksas speciālajā budžetā.

Šobrīd Latvijā pirmo reizi kopš jaunās pensiju kārtības ieviešanas pensiju izmaksas tiek segtas no valsts pamatbudžeta. Jaunie pensiju likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai novērstu šo situāciju, skaidroja labklājības ministrs un uzsvēra, kas tas tiek darīts nevis uz trūcīgākās iedzīvotāju daļas rēķina, bet šīs sabiedrības daļas situācijas uzlabošanas vārdā.

R.Jurdžs arī atgādināja, ka pensiju likuma grozījumi neskar invalīdus, kas invaliditātes pensiju saņem no pavisam citas speciālas budžeta daļas, kas nav saistīta ar pensijām.

Kā zināms, likuma "Par valsts pensijām" grozījumu izsludināšana un stāšanās spēkā uz laiku ir apturēta. Aktuāls ir jautājums par iespējamo tautas referendumu pensiju likuma grozījumu sakarā. Labklājības ministrs atzina, ka ir izpalicis dialogs starp valdību un tautu, kurā varētu skaidrot un izrunāt pensiju likuma grozījumu būtību un nepieciešamību, bet tas nenozīmē, ka dialoga meklējumu nebūs. Labklājības ministrija ir gatava sniegt maksimālu informācijas daudzumu, skaidrot, runāt, diskutēt visos iespējamos veidos. R.Jurdžs ir pārliecināts, ka daudzas problēmas un protesti rodas tieši nepietiekamās informētības un neskaidrības dēļ, tāpēc šajā virzienā ir nopietni jāstrādā.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore