Finanšu ministrija: Par finanšu sistēmas stabilizēšanu Zviedrijā

20.oktobrī Zviedrijas valdība apstiprinājusi finanšu sistēmas stabilizēšanas plānu ar pasākumiem, kas palīdzētu cīnīties ar starptautiskās finanšu krīzes sekām. Plānā ietverta garantiju sistēma, kas samazinātu aizņēmumu izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Sagatavotais stabilitātes plāns dod Zviedrijas valdībai mandātu cīnīties ar likviditātes un iespējamajām maksātspējas problēmām nākotnē.

Zviedrijas valdība piedāvā pasākumus, kas mazinātu finanšu nemiera radītās sekas zviedru mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Zviedrijas komunikāciju un finanšu tirgus ministrs Mats Odells skaidro, ka Zviedrijas banku sistēma ir droša un stabila, taču situācija starptautiskajos finanšu tirgos uz to atstāj arvien lielāku iespaidu, tādēļ Zviedrijas valdība paredzējusi veikt pasākumus, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku savstarpējās uzticības stiprināšanai. Finanšu ministrs Anderss Borgs uzsver, ka Zviedrijas nodokļu maksātājiem nebūs jāsedz iespējamās stabilizācijas plāna izmaksas, jo plāna pasākumiem sekos skaidri ierobežojumi. Piemēram, kredītinstitūcijas, kas saņems atbalstu no valsts, slēgs līgumus, kas garantijas perioda laikā paredzēs atalgojuma ierobežošanu to vadītājiem.

Arī Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris ar gandarījumu novērtē Zviedrijas valdības rīcību, solidarizējoties ar globālajiem pasākumiem finanšu tirgu stabilizācijai. Ministrs norāda Latvijas komercbanku sektoram, ka šāds Zviedrijas valdības plāns vēlreiz apstiprina ES mērogā pieņemtos lēmumus.

Piedāvātā stabilitātes plāna ietvaros Zviedrijas valdība plāno ieviest garantiju programmu, kas aptvers līdz 1500 miljardiem zviedru kronu (aptuveni 106 miljardi latu), lai atbalstītu banku un hipotekāro kreditētāju vidēja termiņa finansējumu. Nepieciešamības gadījumā institūcijas varēs slēgt līgumu ar valsti, lai pret garantijas nodevu saņemtu garantijas saviem aizņēmumiem. Šis pasākums paredzēts, lai palielinātu bankām pieejamo kredītresursu apjomu un samazinātu to cenu.

Zviedrijas Valsts parādzīmju birojs (Swedish National Debt Office) un Zviedrijas centrālā banka patlaban nodrošina banku sistēmu ar īstermiņa likviditāti. Taču bankām un hipotekāro kredītu izsniedzējiem šodienas situācijā ir grūti saņemt ilgtermiņa finansējumu tirgū. Valdības piedāvātā garantiju sistēma vidēja termiņa aizņēmumiem līdz ar to ir mērķēta uz finansēšanas situācijas uzlabošanos, kas radīs labākus kreditēšanas nosacījumus arī mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Garantiju varēs saņemt bankas un hipotekāro kredītu institūcijas, kas reģistrētas Zviedrijā. Taču, tā kā zviedru banku koncernu aizņēmumi lielā mērā ir centralizēti mātesbankās, paredzams, ka šā pasākuma rezultātā uzlabosies arī likviditātes nodrošinājums zviedru banku meitaszņēmumiem ārzemēs, īpaši Baltijas valstīs.

Zviedrijas valdība iecerējusi arī stabilitātes fonda izveidi, kas palīdzētu novērst iespējamās Zviedrijas finanšu institūciju maksātspējas problēmas nākotnē, ja tādas rastos. Valdība fondā paredzējusi ieguldīt 15 miljardus zviedru kronu. Mērķis ir panākt, ka stabilitātes fonds kopā ar noguldījumu garantiju fondu, kura kapitāls uz šodienu ir aptuveni 18 miljardi zviedru kronu, kopsummā būtu 2,5% no valsts vidējā iekšzemes kopprodukta pēdējo 15 gadu laikā. Īpaša stabilitātes nodeva tiks prasīta no visām Zviedrijas kredītiestādēm. To aprēķinās atbilstoši katras kredītiestādes darbības riskam un valsts ieņēmumu apjomiem no garantijas nodevām.

Nākotnē iespējamā valsts kapitāla injekcija kredītiestādēm varētu norisināties, kredītinstitūcijām emitējot un valstij iegādājoties priekšrocību akcijas ar balsstiesībām. Stabilizācijas plāns paredz arī to, ka nākotnē Zviedrijas valdībai noteiktās situācijās būtu tiesības kļūt par īpašnieku sistēmsvarīgās institūcijās, piespiedu kārtā nacionalizējot to akcijas par tirgus cenu.

Paredzēts, ka Zviedrijas Valsts parādzīmju birojs kļūs par atbildīgo iestādi garantiju sistēmas, stabilitātes fonda un iespējamo kapitāla injekciju jautājumos. Valsts parādzīmju birojs jau šobrīd administrē noguldījumu garantiju fondu. Finanšu inspekcijai (Finansinspektionen) tiks uzdots uzraudzīt, lai pieņemtie pasākumi sniegtu reālu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Valdība nosūtījusi priekšlikumus izvērtēšanai Zviedrijas parlamenta Riksdāga likumdošanas padomei. Valdība paredz, ka priekšlikumi varētu stāties spēkā, vēlākais, nākamajā nedēļā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments