Saeimas 2008. gada 16. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 16.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 45.punktu – likumprojekta “Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: “Nav! Piekrīt!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas, 16.oktobra, sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, un ietvert to sadaļā, kurā ir Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Un viņi vēlas, lai mēs iekļautu šo darba kārtības punktu pirms visiem apstiprinātās darba kārtības punktiem, tātad kā pirmo darba kārtības punktu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu (pirms otrā lasījuma) likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” līdz 2008.gada 20.oktobrim un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā attiecīgo Saeimas lēmuma projektu un izskatīt to pēc darba kārtības 44.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam” līdz šī gada 21.oktobra pulksten 17.00”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šāda darba kārtības punkta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 Saeimas deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 Saeimas deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Sākam ar pirmo sadaļu – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošībās likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Informācijas atklātības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bendrātes, Circenes, Zaķa, Mūrnieces un Gravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts par Starptautiskās veco ļaužu dienas iekļaušanu Latvijas gada kalendārā. Šo likumprojektu iesniegt nav rosinājis vēlēšanu tuvums. Kā jau jūs saprotat, līdz vēlēšanām vēl ir ļoti tālu. Tāpat to nav rosinājis arī nekādu svētku tuvums, jo svētki ir pagājuši. Bet patiešām šie svētki, ar ko saistīta šī Veco ļaužu diena, tas ir, 1.oktobris, ir nupat kā pagājuši. Latvijas daudzās pašvaldībās, piemēram, Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Smiltenē, Daugavpilī un citur, 1.oktobrī atzīmēja Veco ļaužu dienu. Un es internetā izlasīju, ka daudz kur šajā dienā notika gan koncerti, kas veltīti vecajiem ļaudīm, gan ekskursijas, gan svētku pasākumi, bet Rīgā pat bija nūjošanas pārgājiens, lai stiprinātu veselību un tuvāk iepazītu rudenīgo pilsētvidi.

Es šajā dienā biju uzaicināta piedalīties veco ļaužu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla “Dzīvotprieks” rīkotajos godos tepat Rīgas pievārtē – Garkalnes pašvaldībā. Sadarbības tīkls “Dzīvotprieks” šogad svin savu piekto gadskārtu. Tas šobrīd apvieno 30 nevalstiskās organizācijas, un to skaits ar katru gadu arī palielinās. Līdzās veco ļaužu apmācībām, lai spētu veiksmīgāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos un politikas veidošanas procesos, līdzās konkrētai darbībai, veco ļaužu interešu aizstāvēšanai un problēmu risināšanai sadarbības tīkls “Dzīvotprieks” vecos ļaudis jau trīs gadus rosina 1.oktobrī atzīmēt Veco ļaužu dienu, kā to jau kopš 1991.gada ir aicinājusi darīt ANO Ģenerālā Asambleja un kā to dara visapkārt Eiropā.

Sadarbības tīkla “Dzīvotprieks” atbildīgā dalīborganizācija “Baltā māja” visām Saeimas frakcijām ir atsūtījusi lūgumu iekļaut valsts gada kalendārā 1.oktobri kā atzīmējamu Starptautisko veco ļaužu dienu. Tātad tā ir pašu veco ļaužu vēlme šādu dienu atzīmēt vienu reizi gadā.

Var, protams, vaicāt, ko tas spēj dot vecajiem ļaudīm šajos grūtajos laikos, bet, 1.oktobrī esot Garkalnē, kur vienā zālē bija sapulcējies vairāk nekā 100 vecu, saposušos un smaidošu cilvēku no tālām un tuvām Latvijas vietām, varēja tomēr nepārprotami saprast, ka ir svarīgi ne tikai tas, ko tu ieliec maciņā un mutē, bet arī tas, kas ir saistīts ar sapratnes, ar prieka un līdzcilvēku uzmanības vairošanu. Tāpat kā katrs jauns cilvēks, arī ikviens vecs cilvēks sapņo, priecājas, cenšas saprast, pieņem, gaida, mierina, mīl un skumst, piekāpjas un cer. Un tad lai arī atspoguļojas tas viņu svētkos 1.oktobrī! Lai veidojas jauna tradīcija – 1.oktobrī visā Latvijā svinēt Veco ļaužu dienu, kas liktu arī izvērtēt, cik daudz viņu labā ir darīts, un sapurināties, paveikt vairāk!

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu par 1.oktobra iekļaušanu valsts kalendārā, lai to atzīmētu kā Starptautisko veco ļaužu dienu, kā to ir paši vecie ļaudis arī vēlējušies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Bendrātei.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Es saprotu, ka viņš vēlas runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi!

Protams, vecie ļaudis ir pelnījuši uzmanību, tomēr ne šādā formā. Tāpēc man ir alternatīvs priekšlikums: par svinamu dienu pasludināt to dienu, kurā valdība būs nodrošinājusi cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka jūs aicināt nenodot šo likumprojektu komisijai? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Circenes, Zaķa, Mūrnieces un Gravas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Budžeta sastādīšana – tas ir katras valdības svarīgākais darbs un uzdevums, jo budžetam ir jārada pārliecība ikvienam šajā valstī, kādā veidā attīstīsies valsts, kādā veidā dzīvos ikviens no mums, cik naudas viņš saņems un cik viņš varēs tērēt.

Tas, ko mēs redzam šodien, un tas, uz ko aicinājām jau pavasarī… Jau pavasarī bija skaidrs, kāda būs ekonomiskā situācija, un mēs no šīs tribīnes aicinājām, lai Saeima uzdotu valdībai izstrādāt plānu ekonomiskās krīzes novēršanai. To ierosināja opozīcija, bet jūs to drošu roku, ar podziņu spiešanas mehānismu, noraidījāt.

Šodien aizlido gājputni, sāk nākt apkures rēķini. Kas notiek sabiedrībā un valdībā? Joprojām rūpju sarauktas pieres, joprojām ļoti lielas runas. Bet realitāte? Realitāte – šodien Saeimā iesniegts budžets, kuru es gribētu nosaukt par ilūziju budžetu. Ilūziju budžets, kurš, no vienas puses, balstīts uz ne ar ko nepamatotu optimistisku prognozi. Divus procentus pieauguma nesola pat vislielākie mūsu draugi un vislielākie optimisti. Tas nozīmē, ka nez vai pabeigsim nākamo gadu ar 1,85 procentus lielu budžeta deficītu.

No otras puses, tās ir ilūzijas par pildītiem solījumiem. Pareizāk sakot, tie ir nepildīti un pat lauzti solījumi, kuri dažkārt ir noteikti pat likuma formā. Tie ir lauzti solījumi, ka cilvēkiem tiks paaugstināta alga, tie ir lauzti solījumi par to, ka reāli tiks samazināti budžeta izdevumi. Tā ir ilūzija, ka izdevumi ir samazināti! Ir samazināts vēlmju saraksts, nevis bāzes izdevumi. Ir apsolīts, ka samazinās sekretariātus. Ko mēs redzam? Viņu izdevumi ir paredzēti pat uz nākamajiem diviem gadiem. Kā jau teicu – pilnīgas un absolūtas ilūzijas.

Ilūziju pasaulē parasti dzīvo narkomāni. Es negribētu, lai latviešu tauta tiktu uzskatīta par narkomāniem, kuri dzīvo ilūzijā, ka viss ir kārtībā, ka mēs nodrošinām šīs valsts attīstību. Ar šo budžetu valdošā koalīcija ir pierādījusi savu bankrotu, savas politikas bankrotu, tādēļ nepieļausim to, ka valdošās koalīcijas bankrots kļūst arī par mūsu valsts bankrotu. Tāpēc es aicinu šo budžetu neatbalstīt.

Nav jau pirmais gads, kad budžetu neiesniedz likumā noteiktajā laikā. Šo termiņu pārkāpušas vairākas valdības jau regulāri pēc kārtas. 1.oktobris ir tas termiņš, kad ir jāiesniedz likumprojekts, bet tas netiek iesniegts jau regulāri. Varbūt tad sagaidīsim reālu, nevis ilūziju budžetu, lai valdība beidzot nevis tikai rauc pieri, bet tomēr sēžas pie galda un sāk strādāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Gribu sākumā nocitēt savas kolēģes un pat draudzenes Ausmas Kantānes vīru – nebaidos šo vārdu: ģeniālo dzejnieku – Imantu Ziedoni, kas teica: “Ak, nedariet šo šodien,/ Ko padarīt var rīt,/ No mana atvēziena/ Uzreiz trīs priedes krīt.” Un jūs zināt nobeigumu šim skaistajam dzejolim: “Ja prasa, kas šeit atbild,/ Tad teic – viss kolektīvs,/ Un tā tu vienmēr būsi/ No atbildības brīvs.” Bet nav jau vērts te citēt dzejoļus un nav vērts mētāties ar tiem skaitļiem, un nav vērts runāt par to slikto budžetu. Šis tik tiešām nav labs budžets, un tik tiešām šajā budžetā ekonomiskais pieaugums ir prognozēts 2 procenti, deficīts – 1,85, un mēs zinām, kas notiek tad, kad krustojas ieņēmumu plāni ar reālo dzīvi jeb ar reālo ekonomiku – ar reālajiem ienākumiem valsts budžetā.

Līdz ar to es aicinu būt atbildīgiem, tai skaitā arī opozīcijas, pozīcijas... Mēs nemitīgi mētājamies ar frāzēm: opozīcijas, pozīcijas frakcijas… Ir jānodod budžets! Šobrīd ir jānodod budžets, jāstrādā pie šī budžeta! Jāstrādā man, jāstrādā Kariņa kungam, Repšes kungam, Āboltiņas kundzei, jāsauc palīgā Rimšēvičs un ko tikai vēl gribat! Tas budžets ir jāuztaisa labāks, nekā ir, un, lai to varētu taisīt labāku, tas ir jānodod šodien komisijām.

Politiķi jau dzīvo un tiešām atbild kā kolektīvs. Tur vienai partijai dod balsis nākamajās vēlēšanās… bet mēs šobrīd nevaram cīnīties par balsīm. Mums šodien, sākot strādāt pie budžeta un to pavadošās nodokļu likumu paketes, ir jāstrādā pie Latvijas nākotnes. Es nedomāju, ka šai valstij ir daudz bijušas tik izšķirīgas reizes kā šis gads – šī gada budžets un nākošā gada budžeta realizācija.

Tā ka, dāmas un kungi, aicinu nobalsot “par”! Arī tos, kas sevi sauc par opozīciju, un arī tos, kas dalās frakcijā un kam ir visdažādākie iebildumi pret šajā budžetā ierakstīto.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par valsts budžetu 2009.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 36, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. Viņš runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību likumprojektam, ko, iespējams, daudzi nav pat izlasījuši vai iedziļinājušies, kas tas ir. Tas faktiski ir diemžēl bēdīgs ilustratīvs par to, kādā veidā strādā šī valdība, kā koalīcija strādā, tas ir, ar lauztajiem solījumiem.

Šajā gadījumā runa ir par Vides ministrijas, manuprāt, agresīvo nostāju, iekļaujot aizvien vairāk Latvijas teritorijas aizsargājamo teritoriju statusā. 2005.gadā Saeima pieņēma likumu, kas paredzēja kārtību, kādā tiem, varētu teikt, nelaimīgajiem zemes īpašniekiem, kuru zeme vai mantotā zeme pēkšņi kļūst par aizsargājamo teritoriju, tā tiek kompensēta, respektīvi, kādā kārtībā valsts atpērk no viņiem šo zemi. Tam likumam bija jāstājas spēkā 2008.–2009.gadā. Šie grozījumi paredz to, ka atliks zemes atpirkšanu līdz 2012.gadam tiem īpašniekiem, kuru zeme ar liegumiem faktiski ir pataisīta par bezvērtīgu.

Manuprāt, šī ir viena no tām lietām, pret kurām mums kā deputātiem ir asi jānostājas, jo šī kustība, pārņemot cilvēku zemi un pataisot to par dabas rezervātiem, nav tik daudz politiski motivēta, argumentēta, cik ir birokrātiski motivēta. Eiropas Komisija pieņem savas direktīvas “aklā” veidā, mūsu valsts ierēdniecība cenšas un pārcenšas, iekļaujot aizvien vairāk Latvijas teritorijas dabas liegumu zonā; sak, Dievs pasarg, mēs nevaram te neko ne ražot, ne paši taisīt… ka viss būtu jāpērk no ārzemēm. Un tajā pašā laikā mēs pat nespējam šiem cilvēkiem kārtīgi kompensēt viņu reālos zaudējumus, atpērkot viņu zemi. Manuprāt, šis likumprojekts ir kā šķira noraidāms. Mēs nevaram ļaut ierēdniecībai to patvaļu pār īpašnieku interesēm un tiesībām – ņemt šo virsroku.

Ja mūsu valsts ierēdniecība vēlas pataisīt kādu teritoriju par dabas aizsargājamo teritoriju, tad mums būtu jāieraksta likumā, ka to drīkst darīt tikai tajā dienā, kad valstij ir nauda, ar ko atpirkt šo zemi. Tad, manuprāt, lai tik taisa kaut visu Latvijas teritoriju par dabas parku, bet lai kāds par to maksā. Kamēr kāds par to nemaksā šiem zemes īpašniekiem, manuprāt, šajā virzienā nedrīkstētu iet.

Šis likumprojekts paredz līdz 2012.gadam kārtējo reizi atlikt šiem cilvēkiem kompensāciju… Valsts neatpirks viņu zemes, un tas nav pareizi. Es atkārtoju: tas nav pareizi! Es pievēršu tam uzmanību, jo domāju, ka nevienā politiskajā partijā nav tādas nostādnes, ka valstij vajag atņemt privātīpašniekiem viņu tiesības uz zemi. Bet tas ir reāli tas, kas notiek.

Es esmu to argumentējis valdībā, es to argumentēju Saeimā. Es aicinu ikvienu iedziļināties šajā jautājumā, un mēs varam noraidīt šo konkrēto likumprojektu. Mums ir plašas debates par budžetu kopumā, bet šis likumprojekts, manuprāt, ir ārpus tā visa noraidāms, jo viņš ir vērsts pret jebkura īpašnieka tiesībām, viņš ir pret to būtību, uz kādas mūsu valsts ir uzbūvēta. Un šis ir rezultāts, ka politiķi neiedziļinās ierēdņu pašdarbībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu nodot komisijai izskatīšanai šo likumprojektu kaut vai tā paša viena iemesla dēļ. Kariņa kungs!… Kariņa kungs… Viņu neinteresē šī problēma… (Troksnis zālē. No zāles: “Kariņa kungs! Kariņa kungs!”) Kariņa kungs… Es atvainojos!

Ar vienu vārdu sakot, problēma ir tāda, ka šogad bija iespēja pieteikties uz šīs zemes atpirkšanu. Tātad bija iespēja cilvēkiem savu zemi pārdot valstij. Pieteicās nulle cilvēku. Kaut vai tāpēc vien šis likums ir jāver vaļā, lai tiktu skaidrībā, kur ir šī nelaime un kāpēc situācija ir izveidojusies šāda.

Es ļoti ceru, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tiks skaidrībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodošanu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 16, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 33, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Vides aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, kura vēlas runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Runājot par budžetu kopumā, es teicu, ka tas ir ilūziju budžets un ka tas ir lauzto solījumu budžets. Vesela virkne likumu grozījumu, šī pakete, ko mēs nododam… ja jūs tajā rūpīgi ieskatāties, tā ir tieši tāda, kurā netiek solīts cilvēkiem, kuri ir cietuši no noziegumiem… netiek solītas kompensācijas. Cilvēkiem, uz kuru zemes valstij vajag nodarboties ar to, lai aizsargātu tur dabas objektus, netiek solītas kompensācijas.

Šie grozījumi likumā “Par tiesu varu” ir viens no visgrandiozākajiem piemēriem šīs valdības neprofesionalitātei un tādai rīcībai, kas varētu vest uz valsts bankrotu. Tiesneši un tiesu darbinieki ir vienīgie, kuriem algas palielinājums ir noteikts likumā; nevis šajos solījumos, kur arī ir rakstiski dokumenti, bet noteikts likumā! Ir runa ne tikai par tiesnešiem. Ir runa par tiesībsargājošām iestādēm, par prokuroriem, par Satversmes tiesas tiesnešiem, jo viņiem visiem alga ir piesaistīta pie šī likuma. Tātad tā ir vesela virkne cilvēku, kas rūpējas par mūsu drošību, par kārtību valstī, par to, lai mēs ticētu vienam no demokrātiskas valsts pamatiem – tiesiskumam. Mēs ne vienu reizi vien no šīs tribīnes esam runājuši par to, cik augsts ir tiesu prestižs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs teica: neiedodot šo algas paaugstinājumu, paaugstināsies korupcijas riski. Neiedodot šo algas paaugstinājumu, palielināsies risks tam, ka noziedznieki šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā jutīsies uz ielām daudz brīvāk. Jo – vai prokurori spēs nodrošināt un uzturēt savas ģimenes un godprātīgi strādāt? Tas ir jautājums. Bet galvenais jau nav tas, ka tie ir lauztie solījumi. Šis likumprojekts, šie grozījumi… atbalstot šos grozījumus, mēs tiešām varam nonākt reālā juridiskā strupceļā. Jo, paredzētos likuma grozījumus neizpildot, tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un tas nozīmē, ka ikviens no Latvijas tiesnešiem vai tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kurš uzskatīs, ka viņam pietiek spēka sagatavot iesniegumu Satversmes tiesai, ar tādu vērsīsies, un arī Juridiskās fakultātes 1.kursa students jums pateiks, ka, visdrīzāk, tā lieta ir simtprocentīgi vinnēta. Tātad mēs šodien gatavojamies atbalstīt grozījumus, kuri ir viegli atceļami Satversmes tiesas ceļā un kuri valstij rada kārtējo soli ceļā uz bankrotu.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu – neatbalstīsim šādus likumprojektus!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz virzīt šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, Saeimas šodienas sēdē un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu. Vai kolēģiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts – Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekts “Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu”, ko iesnieguši deputāti Zaķis, Kariņš, Āboltiņa, Repše, Rībena, Kampars, Grava, Bendrāte, Circene un Reirs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli… ir jautājums, vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts sēdes darba kārtībā. (No zāles: “Ir!”) Ja kaut viens deputāts iebilst, tādā gadījumā mums, Saeimai, ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, viņš acīmredzot runās “par”.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi!

“Jaunais laiks” piedāvā uzdot Ministru kabinetam izdarīt mājasdarbu. To mājasdarbu, ko Ministru kabinets faktiski šobrīd nav veicis. Budžets, kā mēs no Leiškalna kunga dzirdējām, ir sagatavots šā tā, diez ko kvalitatīvs tas nav. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā es neteicu! Teicu, ka slikti!”) Mēs piedāvājam palīdzēt Ministru kabinetam un sagatavot mājasdarbu līdz galam.

Leiškalns kungs apgalvo, ka budžets ir slikts… Nu, tam es arī piekrītu.

Dz.Zaķis.

“Jaunā laika” piedāvājums ir šāds. Ministru kabinetam būtu uz pusi jāsamazina kapitālsabiedrību padomēs strādājošo skaits. Jūs visi labi zināt, ka Latvijā ir virkne kapitālsabiedrību – “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži” un tā tālāk, un tā tālāk –, kuru padomes lielā mērā tiek izmantotas kā barotavas politisko partiju pārstāvjiem. Mēs iesakām šo skaitu samazināt.

“Jaunais laiks” piedāvā arī atteikties no mēneša atlīdzības valsts kapitāldaļu turētājiem. Jūs visi labi zināt, ka ir valsts sekretāri, tā saucamie kapitāldaļu turētāji, un viņi par šo darbiņu, kurš īstenībā ir ļoti grūti formulējams un neprasa absolūti nekādas pūles, katru mēnesi saņem pamatīgu naudu. Mēs aicinām atteikties arī no visa tā.

Un visbeidzot – trešais, ko mēs piedāvājam. Ja nu tiek mainīti šajās padomēs kandidāti, tad tas ir jādara konkursa kārtībā, nevis kā savādāk.

“Jaunais laiks” iesaka to visu uzdot Ministru kabinetam un izdarīt, kamēr tas vēl ir iespējams. Kamēr budžets nav pieņemts, to var darīt, un tas būs ne tikai ieguvums finanšu ziņā, bet arī labs signāls sabiedrībai par to, ka Ministru kabinets ir gatavs iet uz reāliem savu izdevumu samazinājumiem, ne tikai iesaldējumiem.

Paldies. Es aicinu to atbalstīt un iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija. Viņš acīmredzot runās “pret”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikt lielu paldies “Jaunajam laikam” par šo ierosmi. Taču gribu teikt arī to, ka šī ierosme nāk apmēram pusotru mēnesi par vēlu. Ministru prezidents jau ir iesaldējis šīs dažādās padomēs nolemtās algas. Viņš ir ļoti nopietni ierobežojis arī jebkuru prēmiju un jebkādu citu papildu atlīdzību izmaksu, viņš ir nodibinājis arī darba grupu, kuras uzdevums ir optimizēt un sakārtot šo sistēmu.

Es aicinu “Jaunā laika” cilvēkus iesniegt šo priekšlikumu rakstiski Ministru prezidenta izveidotajai darba grupai, un aicinu tāpēc kolēģus balsot “pret” šā jautājuma iekļaušanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Kariņa, Āboltiņas, Repšes, Rībenas, Kampara, Gravas, Bendrātes, Circenes un Reira iesniegtā patstāvīgā priekšlikumu – lēmuma projekta “Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu” – iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 36, atturas – 9. Lēmuma projekts – patstāvīgais priekšlikums – nav iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, bet saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam lemt par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām. Vai ir kāds priekšlikums par nodošanu kādai no komisijām? Nav šāda priekšlikuma. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Nākamais darba kārtības punkts ir Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu… es atvainojos, iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 9.oktobrī, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Par to tiek ziņots Saeimas sēdē, bet šis jautājums nav balsojams.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris, pamatojoties uz deputāta Ainara Latkovska iesniegumu, 9.oktobrī bezalgas atvaļinājumu deputātam Ainaram Latkovskim. Arī par šī atvaļinājuma piešķiršanu tiek ziņots Saeimas sēdē, bet šis jautājums nav balsojams.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.442/Lp9) līdz 2008.gada 20.oktobrim”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma lūdz šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu pagarināt līdz 20.oktobrim. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.442/Lp9) līdz 2008.gada 20.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2008.gada 20.oktobrim.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Kolēģi! Darba dokumenta numurs ir 3049. Kā jau priekšsēža kungs teica, “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, kur mēs labojam 3.pantu, palielina noguldījumu garantijas līdz 35 000 latu, respektīvi, 50 000 eiro. Tas izriet no direktīvas prasības, jo pēc savas būtības jau šībrīža summa, kas ir 14 000 lati, nosedz 97,5 procentus noguldījumu. Šis ir drošības solis, Eiropas prasība un virziens uz to, lai nevienam neizdodas šūpot šobrīd diezgan, es pat teiktu vairāk – ļoti stabilo Latvijas komercbanku sistēmu.

Tā ka es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā un pievērst uzmanību balsojumam par steidzamību. Tas šo likumprojektu ļautu izsludināt ātrāk nekā tad, ja ir zems steidzamības balsojuma procents Saeimā.

Tā ka aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, kolēģi! Un tagad es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Es gribētu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Komisija salūkojusi dažas nianses pārejas noteikumos, kuri būtu labojami. Tāpēc es aicinu priekšlikumus iesniegt šodien līdz pulksten 10.00 un likumprojektu izskatīt šodien.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jums ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 10.00 un ka likumprojektu otrajā lasījumā izskatām šodienas sēdē? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem nav iebildumu.

Paldies, Leiškalna kungs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā… Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā par likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” runās komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti astoņi priekšlikumi. Divi kolēģi deputāti – Circenes kundze un Šadurska kungs – iesnieguši priekšlikumus, ko komisija vienbalsīgi noraidīja tāpēc, ka šie priekšlikumi runā par izglītības politiku kopumā, bet mūsu komisija apņēmās skatīt šo daudzo grozījumu paketi tikai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

1. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums – netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – deputāta Šadurska kunga priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Ā, es atvainojos, jā! Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Spurdziņa kungs runāja ļoti pareizi, un deputāta Šadurska priekšlikums nav jāatbalsta. Es neaicināšu Saeimu balsot par šo priekšlikumu vai to atbalstīt. Bet kāpēc šāds priekšlikums vispār ir radies?

Pēc savas būtības jau tas nav nepareizs. Izglītības un zinātnes ministrija, tās Vispārējās izglītības departaments veido politiku un normatīvos aktus vispārējās un speciālās izglītības jomā. Tā tas ir. No juridiskās prakses viedokļa likumā nekad netiek reglamentēts, kāda ministrijas struktūra veiks tos vai citus normatīvos aktus. Un tas ir pareizi. Un tāpēc Šadurska priekšlikums ir juridiski nekorekts.

Kāpēc es to iesniedzu? Godātie kolēģi! Satraucoša ir ziņa no Izglītības un zinātnes ministrijas par centieniem apvienot divus vislielākos departamentus – Vispārējās izglītības departamentu un Profesionālās izglītības departamentu. Tās ir divas ministrijas pamatfunkcijas un apjoma ziņā – vislielākais darbs. Visplašākais mums ir tieši vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkls.

Šie divi departamenti absolūti noteikti nav apvienojami. Pirmkārt, tāpēc, ka izglītības iestāžu tīkls… vienā ziņā tās ir pašvaldības iestādes, bet otrā ziņā tās ir valsts iestādes. Tā ir pilnīgi dažāda pieeja, tās ir pilnīgi dažādas izglītības sistēmas. To nevar veikt viens departaments.

No otras puses, ministrijā tad nonākam pie tās dīvainās situācijas, ka ir viens darba departaments un vesela virkne uzraugošo un atbalstošo departamentu. Nu, pēc vecā principa: “Viens strādā, desmit skatās.” Diez vai tas ir pareizi.

Godātie kolēģi, es redzēju vienīgo veidu, kā, ievērojot varas dalīšanas principu, pievērst jūsu uzmanību šim faktam, šai, manuprāt, nepamatotai un kaitīgai apvienošanai, – ierosināju, kaut arī juridiski tas ir ne sevišķi korekti, minēt šī departamenta nosaukumu likumā. Es saprotu, ka mēs to nedarīsim. Un tomēr nākšana Saeimas tribīnē ir vienīgais veids, kā deputātam paust savu viedokli.

Tāpēc, kolēģi, es ļoti aicinu pievērsties šim jautājumam. Es aicinu koalīcijas partijas – visvairāk jau Zaļo un Zemnieku savienību – runāt ar savu ministri, pārliecināt, ka šī apvienošana ir nevajadzīga, un mēģināt optimizēt ministrijas darbu saprātīgā veidā, nevis saliekot kopā pilnīgi nesavienojamas lietas.

Es neaicinu balsot par šo priekšlikumu. Spurdziņa kungs ļoti pareizi teica – komisija skatās to, kas tai jāskatās. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Atsauc to!”) Es nevēlos atsaukt šo priekšlikumu. Lai tas vienkārši nogrimst Saeimas stenogrammās un pieder vēsturei kā mēģinājums pievērst jūsu uzmanību labas valsts pārvaldes nepieciešamībai mūsu izpildvarā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Komisija neatbalstīja 3. – Kārļa Šadurska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds prasa balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles: “Nē!”) Nē. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

Arī 4. – Šadurska kunga priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un arī 5. neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Circenes kundzes priekšlikums – arī netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

7. – Circenes kundzes priekšlikums – arī neguva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 40, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 8. – deputātes Circenes priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu arī par 8.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Augstākās izglītības likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šobrīd augstākās izglītības sistēmu reglamentē 1995.gadā pieņemtais Augstskolu likums. Un, protams, šis likums ir novecojis, jo šajā laikā esam iestājušies Eiropas Savienībā, ir notikušas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmas iekšējā attīstībā, ir ievērojami pieaudzis studējošo skaits, kas mācās privātaugstskolās, un arī daudzas citas būtiskas lietas.

Iesniegtajā likumprojektā ir noteikts Augstākās izglītības programmu precīzs iedalījums trijos studiju ciklos. Ir izveidota lielāka sasaiste starp Augstākās izglītības programmām un darba tirgus prasībām, ir ieviesta Eiropas kredīta pārneses sistēma. Pirmo reizi normatīvajos aktos izglītības jomā ir definēts termins “mūžizglītība” un ir veicināta efektīvāka, elastīgāka un mūžizglītības vajadzībām atbilstošāka studiju organizācija.

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ir vēl daudz jauninājumu, kurus jūs, protams, strādājot komisijās, rūpīgi izvērtēsiet. Bet šodien es aicinu balsot “par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Ābiķa kungam, ka šis likumprojekts ir tiešām vajadzīgs, ir savlaicīgs un pat novēlots. Šis likumprojekts ietver virkni būtisku uzlabojumu. Bet diemžēl šajā “medus mucā” ir arī sava karote darvas. Es domāju 6.panta otro daļu.

Valdības līmenī jau pēc likuma izsludināšanas sākās diezgan nopietnas diskusijas par valodas lietošanas nosacījumiem augstskolās un īpaši privātajās augstskolās. Man negribētos turpināt šīs debates, mums laikam vēl būs pietiekami daudz tādu, bet es gribētu uzsvērt, ka mums ir stingri jānodala politiskais aspekts no juridiskā aspekta. Mums nav absolūti brīvas rokas. Ir zināmas saistības. Demokrātiska valsts nevar aizliegt privātajās augstskolās, kas piedāvā izglītību, citas valodas, ieskaitot minoritāšu valodas. Tas ir ietverts veselā virknē dokumentu – Eiropas Vispārējā konvencijā par minoritāšu aizsardzību un citos dokumentos.

B.Cilevičs.

Ar valsts finansēto augstāko izglītību situācija ir savādāka. Šeit juridisku ierobežojumu nav. Cita lieta, cik tas ir politiski gudri. Vai tas patiešām veicina konkurētspēju, Latvijas augstskolu konkurētspēju? Vai tas veicina izglītības eksportu un tā tālāk?

Diskusiju rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija galu galā pasludināja, ka tiks piedāvāts šāds variants: valsts finansētajās izglītības programmās, arī privātajās augstskolās, prasīs izglītību valsts valodā. Tur, kur maksā klients, valodas izvēle ir brīva. Juridiski šāda pieeja principā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, bet, izlasot to konkrēto formulējumu, kas ir ietverts šajā likumprojektā, es redzu, ka tas ne gluži atbilst deklarētajam principam. Diemžēl šis formulējums ir diezgan divdomīgs, nav viennozīmīgi interpretējams, un uz otro lasījumu tas noteikti būtu jāprecizē.

Te radās divas problēmas.

Pirmā. Faktiski, burtiski lasot šo formulējumu, iznāk tā: ja valsts finansē kaut vai vienu programmu, valsts arī visām citām programmām privātajā augstskolā nosaka izglītības valodu. Tas neatbilst samērīguma vai proporcionalitātes principam. Normāli būtu tā: valsts nosaka valodu tur, kur valsts maksā par izglītību. Ja, piemēram, privātā augstskola vinnē konkursā vai saņem valsts pasūtījumu par zināmām izglītības programmām, tad tur valsts arī nosaka valodu. Tur, kur maksā klients, privātā augstskola orientējas uz tirgus prasībām.

Otra problēma. No šī formulējuma īsti nav skaidrs, kā tiek kvalificēta Eiropas Savienības nauda… līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, jo liela daļa šīs naudas faktiski nāk caur valdību un to var pielīdzināt budžeta naudai, formāli pieejot šim jautājumam. Tātad uz otro lasījumu būtu šie formulējumi jāprecizē, lai nevienam nebūtu domstarpību, pārpratumu un lai nebūtu kārdinājumu izmantot šīs normas, veicinot negodīgu konkurenci starp Latvijas augstskolām. Diemžēl laiks nav labs, atzīsimies godīgi, ka priekšvēlēšanu laikā, es baidos, daži kolēģi centīsies izmantot šo likumprojektu, lai kārtējo reizi demonstrētu savu patriotisko stāju.

Es ļoti lūdzu un aicinu visus kolēģus tomēr skatīties uz šiem jautājumiem pēc būtības. Izglītība, augstākā izglītība ir viena no nedaudzajām precēm, ko Latvija spēj veiksmīgi eksportēt un jau to dara. Un netraucēsim mūsu uzņēmējiem, kas strādā izglītības jomā, nodrošināt labu izglītību un veicināt Latvijas eksportu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūs gaida nopietns darbs ar šo Augstākās izglītības likumu. Ābiķa kungs jau ieskicēja dažas nianses, un es varbūt arī gribu mazliet pievērst uzmanību dažām detaļām, ar kurām mums būs nopietni jāstrādā.

No vienas puses, Cileviča kungs jau iezīmēja situāciju, ka šis likums droši vien kļūs par politiskās cīņas arēnu. Diemžēl no tā mēs nevaram izvairīties, bet šeit ir arī nopietni profesionāli jāpiestrādā pie šī likuma. Likums ir tapis četrus gadus – no 2004. līdz 2008.gadam. Ilgi gaidīts un tāpēc dažādās aprindās kļuvis zināmā mērā par vēlmju sarakstu iemiesojumu. Tādēļ arī pretrunīgs, pie tā ir daudz jāstrādā. Kas ir šajā likumā atbalstāms?

Pirmkārt jau – vecais Humbolta princips par augstākās izglītības un pētniecības sintēzi augstskolā. Es ļoti ceru, ka šis likums, trešajā lasījumā izgājis no Saeimas nama, ieraudzīs dienas gaismu kā Augstākās izglītības un zinātnes likums. Mums ir jāpiestrādā pie šī Humbolta principa nopietnākas iemiesošanas šajā likumā.

Otrkārt. Likums paredz daudzus praktiskus laikmetīgus uzlabojumus augstākajā izglītībā. Pirmām kārtām jau ir jāmin Eiropas kredītpunktu sistēma, kur Latvija savā laikā ir bijusi Eiropā pioniere, to ieviešot, bet mums ir veicami daudzi saskaņojumi, lai mūsu studijas būtu labāk saprotamas ārzemēs un otrādi.

Treškārt. Moduļa princips, kas ir ļoti svarīgs studiju programmu realizēšanai, un ļoti svarīga ir sasaiste ar mūžizglītības jautājumiem, kas ir svarīgi katram studējošajam. Šeit ir vēl daudz svarīgu, labu lietu.

Kas ir slikts šajā likumprojektā? Nu jāsaka, ka likumprojekts ir pārturēts un tur daudz juridisku pretrunu, un tas lielā mērā ir juridisks brāķis. Terminu neviendabīgums, reizēm pat nepareizs lietojums, neveikli formulējumi, pat absurdas konstrukcijas, piemēram, likums paredz noteikt, ka tikai imatrikulācija un eksmatrikulācija ir administratīvie akti, ko izdos augstskola, bet patiesībā jau šo aktu būtība, nevis likumu formulējums nosaka, vai tas ir administratīvs akts vai nav. Tur ir dažas juridiskās tehnikas lietas, kas jālabo.

Viena ļoti būtiska lieta ir licencēšana un akreditācija. Šobrīd likuma versijā ir paredzēts, ka atvasināta juridiska persona valsts vārdā veic programmu akreditāciju. Godātie kolēģi! Tā ir ļoti neveiksmīga juridiska konstrukcija, kas zināmā mērā atgādina to situāciju, kas ir spēkā ļoti daudzās pašvaldībās, tiesa gan, attiecībā uz nekustamo īpašumu, proti, pašvaldība vispirms privatizē kādu īpašumu un pēc tam no privātpersonas nomā savām vajadzībām. Šeit kaut kas līdzīgs ir izveidots šai likumprojektā, kas ir vienkārši jālabo.

Tad Cileviča kungs pieminēja 6.pantu un valodas jautājumus. Šeit daudzi jautājumi nav atrisināti, kaut gan 6.panta formulējums visumā ir labs, tomēr šī likuma mērķis ir stiprināt latviešu valodas funkciju akadēmiskajā vidē, un mums ir likumā tas jānostiprina, bet attiecībā uz to kritiku 6.pantam es Cileviča kungam varētu ieteikt papētīt Francijas un Grieķijas augstākās izglītības sistēmu. (No zāles dep. B.Cilevičs: “Nevajag, nevajag!”) Cileviča kungs jau ļoti labi to pazīst, bet noklusē varbūt dažas nianses, ka nav Latvijā tik ļauni.

Vēl viens trūkums šajā likumprojektā ir akadēmiskā īpatsvara prasību ļoti vājais regulējums augstskolās. Ja mēs nenovērsīsim to, tad es baidos, ka mūsu konkurētspēja intelekta jomā diez vai ļoti strauji augs.

Un vēl viena piebilde. Šajā likumā vairāk vajadzētu risināt arī finansējuma jautājumus, kas skar terciāro izglītību, līdzīgi kā tas ir Zinātniskās darbības likumā, jo šī likuma norma Zinātniskās darbības likumā diemžēl valdības interpretācijā nestrādā, tomēr šīs normas esamība lielā mērā dod zināmu pamatu sagaidīt no valdības saprātīgu attieksmi pret šiem jautājumiem. Godātie kolēģi! “Pilsoniskās Savienības” frakcija iesniegs ļoti daudz priekšlikumu šim likumprojektam. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā mums būs ļoti nopietni jāstrādā. Šeit būs ļoti nopietns darbs Juridiskajam birojam, jo likums ir ārkārtīgi sazarots un sarežģīts. Un kolēģi… un savu kolēģi Ābiķa kungu un komisijas vadītāju Strazdiņa kungu es gribu aicināt uz ļoti nopietnu un smagu intelektuālu darbu mūsu komisijā, lai mēs tiešām celtu priekšā, kolēģi, jums plenārsēdēs labi sagatavotu un pārdomātu produktu, kas kalpotu mūsu valsts tālākai attīstībai un mūsu vienīgā resursa – intelekta – attīstībai un kopšanai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un ķerties pie nopietna darba.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Beidzot šis stratēģiski nozīmīgais likumprojekts ir nonācis Saeimā, un beidzot mēs par to diskutējam šeit, Sēžu zālē. Protams, šis likums ir vajadzīgs, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskajā izglītības tirgū, lai mēs ražotu konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportprodukciju, es domāju.

Un šī ir lieliska iespēja modernizēt vairākas normas, kas mums augstākajā izglītībā ir novecojušas. Likumā ir dažas atkāpes, kuras nevar vērtēt kā progresīvas, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu. Taču es šobrīd negribētu ieslīgt detaļās. Ir jāstrādā nopietni komisijās. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un gatavot priekšlikumus tālākajam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Ābiķa kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Protams, likumprojektā ir nepilnības, pie tā būs rūpīgi jāstrādā. Un tāpēc arī komisija lūgs noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Bet šodien es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Augstākās izglītības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgu atbalstu. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.decembrim. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, dokumenta numurs 817, “Grozījumi Krimināllikumā”.

Šajos grozījumos ir paredzēta virkne uzlabojumu Krimināllikumā, lai būtu tiesiskā… pielietojamas normas, būtu novērstas pretrunas un Krimināllikums tiktu uzlabots. Kā pirmo varētu teikt, ka tas novērsīs iespēju transportlīdzekļu vadītājiem, kas būs izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, izvairīties no kriminālatbildības, līdz ar to no administratīvās atbildības.

Otrs Krimināllikuma grozījumu pants paredz novērst šobrīd radušos situāciju likumā par nevienlīdzību starp nepilngadīgo personu un pilngadīgo, ja tos notiesā nosacīti. Kā arī nākošie panti: grozījumi paredz diferencētu atbildību par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ar precēm, kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli.

Likumprojekta 6.pants paredz grozījumus izdarīt, lai novērstu pretrunas starp Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju.

Šis Krimināllikuma grozījumu projekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā Juridiskajā komisijā. Lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es visumā piekrītu tam atzinumam, ko tikko sniedza atbildīgās komisijas pārstāvis. Bet tas ir diezgan nozīmīgi, ka Valera kungs nekā nekomentēja vēl vienu likumprojekta pantu, proti, priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar 71.² pantu par genocīda attaisnošanu. Un šis priekšlikums ir ļoti, es teiktu, neparasts, jo anotācijā mēs redzam, ka iesniedzējs atsaucas uz Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmuma par rasisma un ksenofobijas apkarošanu projektu. Neparasti, vai ne? Normāli tomēr mēs pārņemam ietvarlēmumus vai direktīvas pēc galīgās pieņemšanas, nevis projekta stadijā. Kāpēc šajā situācijā tā tas notiek?

Es negribu pārāk dziļi iet vēsturē, bet mēs taču saprotam, ka šis ietvarlēmums, tas projekts, pamatā veltīts pavisam citiem jautājumiem. Un tas izriet arī no nosaukuma “Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu”. Izskatāmajos grozījumos nav ne vārda par cīņu pret rasismu un ksenofobiju.

Protams, daļēji šis ietvarlēmums ir jau ietverts Latvijas likumdošanā, bet tikai daļēji. Ir vesela virkne pantu šajā projektā, kas faktiski prasa diezgan nopietnus uzlabojumus mūsu likumdošanā, ieskaitot Krimināllikumu. Bet šajā gadījumā no šī ietvarlēmuma projekta ir ņemta tikai viena daļa, viena ļoti neliela daļa un viss pārējais it kā ir atstāts novārtā. Kāpēc? Ap šo ietvarlēmumu, kā mēs zinām, patiešām bija ilgstoša politiska cīņa, un galu galā mums Tieslietu ministrijā neizdevās panākt, lai tajā tiktu ietverta komunistiskā totalitārisma nosodīšana. Un tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo runa šajā ietvarlēmumā ir pavisam par citiem jautājumiem. Tātad atsauce uz ietvarlēmumu, manā skatījumā, nav nekas cits kā mēģinājums uzdot vēlamo par esošo un sagrozīt ietvarlēmuma būtību.

Pat tajā ļoti nelielajā ietvarlēmuma projekta daļā, kur runa ir patiešām par genocīda attaisnošanu, attiecīgais genocīda jēdziens tiek definēts skaidri un šauri. Tie ir, pirmkārt, Starptautiskās krimināltiesas statūtu definētie genocīda noziegumi, tas minēts arī anotācijā. Bet atgādināšu, ka Starptautiskās krimināltiesas statūti attiecas uz tiem genocīda noziegumiem, kas tika veikti pēc šīs tiesas nodibināšanas. Atpakaļejoša spēka šiem statūtiem nav.

Un otrais – Nirnbergas tribunāla genocīda noziegumi. Taču piedāvātā projekta norma faktiski būtiski paplašina atbildības piemērošanas jomu. Un tas ir diezgan bīstami. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc ka runa ir par fundamentālām cilvēka tiesībām, proti, vārda brīvību, precīzāk, par vārda brīvības ierobežošanu. Protams, vārda brīvība nav absolūtas tiesības un valstij ir ne tikai iespēja, bet arī pienākums ierobežot vārda brīvību, bet tikai skaidri definētos gadījumos. Starptautiskajā praksē, arī judikatūrā, šī prakse arī aprobežojas ar tiem gadījumiem, ko nosaka ietvarlēmuma projekts, – tas ir holokausts un tie noziegumi, ko izskata Starptautiskā krimināltiesa. Mūsu situāciju ilustrēšu ar vienu piemēru. Mēs, tāpat kā vairāki citi parlamenti, pieņēmām deklarāciju par golodomoru, tātad atzīstot to par holokaustu. Tātad politiskā deklarācija it kā nosaka šo definīciju. Ja mēs pieņemam bez izmaiņām šo priekšlikumu, faktiski arī par golodomora noliegšanu būs paredzēta kriminālatbildība līdz pieciem gadiem cietumā, un es esmu absolūti pārliecināts, ka šī lieta būs zaudēta jebkurā tiesā, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Tātad es aicinu tomēr padomāt vēlreiz par šī panta formulējumu, un, ja jau patiešām komisija uzskata, ka vajadzētu šo ietvarlēmuma projekta daļu pārņemt ātrāk, nekā ietvarlēmums ir pieņemts, tad tai precīzi jāatbilst ietvarlēmuma tekstam. Tātad skaidri jādefinē, par kādiem genocīda noziegumiem ir runa un par kādu genocīda noziegumu noliegšanu ir paredzēta kriminālatbildība.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējā uzstāšanās ir raksturojama tikai ar vienu teikumu: kas ir vainīgs, tas ir bailīgs.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?

I.Valers.

Es gribētu atvainoties kolēģiem, ka šo likumprojektu nepieminēju…. Tas bija neapzināti, tas varbūt izskatījās zīmīgi, bet tas bija neapzināti. Es atvainojos par šo kļūdu. Komisijā tas tika skatīts un atbalstīts, un man ir priekšlikums. Tā kā šis ir pirmais lasījums, otrajā lasījumā… ir arī no “Saskaņas Centra” komisijā divi deputāti… šis priekšlikums varbūt nav precīzs, viss ir uzlabojams, varbūt iesniedziet savus priekšlikumus, kā tad varētu šī norma izskatīties labāk.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Divas nedēļas – 31.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un likumprojekta “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otro lasījumu (likumprojektu mēs šodien atzinām par steidzamu) izskatīt kā nākamo darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi!

Izskatāmā dokumenta numurs ir 3075 – “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajam lasījumam.

Un te mēs redzam: ja mēs gribam, tad mēs varam, mēs varam ātri strādāt. Atbildīgā komisija šajā likumprojektā ir sagatavojusi precizējumu pārejas noteikumos, un es atbildīgās komisijas vārdā aicinu jūs tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Jā… un tagad es aicināšu deputātus nobalsot par likumu otrajā, šobrīd galīgajā, lasījumā un tūlīt uz pili projām…

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! (No zāles dep. A.Golubovs: “Par procedūru pirms balsošanas!” Dep. J.Dobelis: “Par vēlu!”) Par vēlu… Golubova kungs, jūs nebijāt pieteicies, un likumprojekts jau ir likts uz balsošanu… Par procedūru var runāt līdz balsošanas sākumam. Zvans ir bijis.

Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” otrajā lasījumā. Dokumenta numurs – 3011.

Saņemti komisijā šim likumprojektam ir četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts komisijā tika arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz šā gada 21.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piedāvāju izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums. Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

2. – komisijas priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija norādīja, ka tas ir labs, bet iesniedzams Ostu likumā, ne šajā likumā, tāpēc arī diemžēl ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

5. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

6. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Termiņš – 21.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” otrajam lasījumam saņemti 3 priekšlikumi. Komisija ļoti daudz laika veltīja, lai saskaņotu Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas viedokļus, tas, mūsuprāt, vairāk vai mazāk ir izdevies, kompromiss ir rasts, un tādēļ ir piedāvātas 3 komisijas redakcijas.

1. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz šā gada 21.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam palikusi tikai viena minūte, un nākamajam likumprojektam ir 42 priekšlikumi. Mans priekšlikums ir nesākt skatīt nākamo likumprojektu. (No zāles: “Pareizi! Pareizi!”)

Tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Par to, kas Sociālo un darba lietu komisijai plānots pulksten 12.00, būs atsevišķs paziņojums.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēžu zāli tūdaļ.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Šmits, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Dagnija Staķe un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” uz otro lasījumu. Vēlos jums atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu, balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnijā parakstītajiem Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem.

Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 42 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas novērš neskaidrības par likumprojektā lietotajiem terminiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks precizējums, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

4. – Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, kur ir dots termina “dievnams” skaidrojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks izslēgums 4.panta otrajā daļā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks precizējums panta nosaukumā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas precizē to, ka saskaņā ar Baznīcas Satversmi Baznīcas augstākās pārvaldes institūcija ir Virsvalde.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz izteikt 5.panta ceturto daļu jaunā redakcijā: draudzes un Baznīcas mantiskās attiecības tiek risinātas draudzes nolikumā un Baznīcas Satversmē noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 6.panta nosaukumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

17. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē to, ka Baznīcas augstākās pārvaldes institūcija ir Virsvalde.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta nosaukumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums juridiski precizēt 7.panta otro daļu, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas nosaka to, ka salaulāt ir tiesīgi tikai tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāt tiesīgo garīdznieku sarakstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls izslēgums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir sašaurināts 11.panta nosaukums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 36. – Juridiskās komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kurā terminoloģija ir saskaņota ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, un tas ir iekļauts komisijas izstrādātajā 41.priekšlikumā. Un tā ir pilnīgi jauna norma, kas nosaka kārtību, kādā Baznīcas garīdznieku saraksts ir iesniedzams attiecīgajā valsts institūcijā, un to, cik ilgā laikā reģistrācijā fiksējamas izmaiņas un kas noteic reģistra publisko raksturu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

42. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus, nosakot termiņu, līdz kuram Baznīcai ir jāpaziņo Tieslietu ministrijai Baznīcas garīdznieku saraksts saskaņā ar 16.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Šlesere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3017 – likumprojektu “Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” otrajā lasījumā.

Komisijā ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

2. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Silenieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

4. – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Silenieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks.

Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 22.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

Paldies.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 66.laidienā