Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 9. oktobra sēdes

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Protams, ka pēdējās nedēļās visu laiku mēs runājam par valsts budžetu un gaidām, kad viņš tiks iesniegts Saeimā.

Bet šodien mēs noklausījāmies arī Ministru prezidenta Godmaņa kunga informatīvo ziņojumu, un secinājums mūsu frakcijai bija šāds: ziņojums bija stipri formāls un pārāk liela iniciatīva tomēr tiek izrādīta arī Satversmes grozījumu sakarā no Godmaņa kunga puses, liekot faktiski pārāk lielu normu, lai varētu tikt atlaista Saeima, un šajā gadījumā praktiski tautas vēlmes netiks izpildītas.

Nedaudz pārsteidza arī tas, cik Godmaņa kungs uzņēmās lielu lomu pensiju likuma slavināšanā, pieļaujot joprojām pabalstu sistēmu, kas zināmā mērā varbūt pat apvaino un aizvaino tos pabalstu saņēmējus, kuri skaitās mazturīgie, jo mazturīgo statusu pierādīt nav nemaz tik vienkārši, un jebkurš cilvēks, kas ir nostrādājis ilgu darba mūžu, necenšas saņemt varbūt tādus pabalstus, bet cenšas saņemt pēc iespējas lielāku pensiju.

Ja runājam par valsts budžetu, tad jāsaka, ka “Pilsoniskā Savienība” atbalsta Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča ierosinājumus un rekomendācijas nepieļaut lielu budžeta deficītu, bet par to mēs varēsim spriest nākamajā nedēļā, kad saņemsim valsts budžetu un varēsim viņu izlasīt no viena gala līdz otram.

Ja runājam par šodienas apspriestajiem likumprojektiem, tad, manuprāt, nozīmīgākie bija likumprojekti, kurus sagatavojusi mūsu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija: tas bija Zvejniecības likums un Augu aizsardzības likums. Zvejniecības likums būtiski sakārtoja šīs funkcijas, kā sadalīt zvejas limitus gan Baltijas jūras ūdeņos, gan iekšējos ūdeņos, noteica atsevišķu pašvaldību lomu un Ministru kabineta funkcijas. Bet Augu aizsardzības likums visbeidzot tomēr pasaka skaidrus pasākumus, kā ierobežot invazīvo sugu izplatību un kā paredzēt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem. Pēdējā tāda lielākā nelaime Latvijā, protams, ir bijusi šī bakteriālā iedega. Un pārejas noteikumos tika skaidri pateikts, saskaņojot ar Finanšu ministriju, ka jau šajā gadā tomēr arī Dobeles izmēģinājumu stacija varēs saņemt kompensāciju par nodarītajiem postījumiem.

Nu, lūk. Un, šādā veidā apspriežot likumprojektus, mēs tomēr neaizmirstam, ka nākošajā nedēļā beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš Administratīvi teritoriālās reformas likumam. Un “Pilsoniskā Savienība” joprojām neatbalsta šā likuma pieņemšanu tādā veidolā, kā ir pieņemts otrajā lasījumā. Respektīvi, nav pieņemams tas, ka tikai 4000 iedzīvotāji var veidot vienu teritoriālo vienību, vienu administratīvo vienību, tas ir, novadu, un ka centrā ir jābūt apdzīvotajai vietai ar ne mazāk kā 2000 iedzīvotājiem.

Protams, ka lietderīgi būtu sagaidīt arī Satversmes tiesas spriedumu, jo vairākas pašvaldības ir izteikušas vēl tagad vēlmes un raksta Saeimas komisijām un frakcijām, ka varbūt tik tiešām būtu lietderīgi administratīvi teritoriālo reformu virzīt turpmāk brīvprātīgi, nepieņemot šo īpašo jauno likumu.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Gribu teikt, ka pašlaik pasaule un pasaules ekonomika tiešām ir kā tāda bangojoša jūra, un mēs redzam, ka šī bangojošā jūra ik pa laikam nodara ļoti lielus postus daudzām valstīm un daudzām ekonomikām. Un jāteic, ka, paldies Dievam, paldies mūsu izveidotajai finanšu sistēmai, kas Latvijā faktiski ir salīdzinoši ļoti stabila. Bet tādā laikā ļoti ir vajadzīga arī politiskā stabilitāte.

Un tādēļ šodien ārkārtas sēde, kur Ministru prezidents Ivars Godmanis atskaitījās par valdības paveikto, bija sava veida tāds lakmusa papīrītis, cik tad mēs nopietni spējam ieklausīties tajā, kas ir paveikts.

Nu, Ministru prezidents arī iezīmēja lielos vilcienos tā īsi pavisam nākamos darāmos darbus. Un jāteic, ka, lai arī, teiksim, daļā opozīcijas teiktā pēc tam debatēs bija daļa taisnības, tomēr es domāju, ka netiek līdz galam novērtēts tas, kas ir izdarīts. un mēs uzstādām prasības, kas faktiski nav izpildāmas. Un tādēļ es domāju, ka ļoti pozitīvi tomēr jāvērtē fakts, ka nākamā gada budžetā acīmredzami neapliekamais minimums tiks palielināts no 80 latiem līdz 100 latiem, kas skar visus iedzīvotājus, visus strādājošos neatkarīgi no to sektoriālās piederības, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir stipra arodbiedrība vai kāds lobijs vai ne. Un šajā tiešām sarežģītajā finansiālajā situācijā, es domāju, tas ir labākais veids, kādā veidā, nepalielinot budžeta deficītu, palielinās iedzīvotāju ienākumi.

Otrs būtisks jautājums ir jautājums par valsts pārvaldes aparātu, un šis mērķis – samazināt valsts pārvaldes aparātu – tas ir ļoti pareizs. Bet tajā pašā laikā Tautas partijas frakcija, protams, rūpīgi sekos līdzi tam, lai pirmām kārtām, tas nenotiktu formāli. Otrām kārtām, šeit akcentam jābūt uz centrālo aparātu, jo mēs jau saņemam ziņas no reģioniem, kā taupības nolūkos tiek mēģināts runāt, ka vajadzētu aizvērt vienu vai otru institūciju vai samazināt darbiniekus tieši reģionos. Līdz ar to var ciest pakalpojumu pieejamība, iedzīvotājiem var palikt grūtāk pieejami šie te valsts pakalpojumi, un, ņemot vērā, ka, teiksim, transporta izmaksas aug augumā, noteikti nedrīkst būt tāda situācija, ka kāds reģions, kur līdz šim šāds pakalpojums ir bijis, paliek bez tā. Tātad mēs zinām, ka tie lielākie tēriņi un lielākais skaits ierēdņu atrodas tieši centrālajā aparātā un tad arī tur ir tā vieta, kur tas būtu jāsamazina.

Un visbeidzot es gribu teikt to, ka… tas gan vēl nav pieņemts Saeimas lēmums, bet domāju, ka ātrā tempā, tuvākajās nedēļās Saeima šādu lēmumu pieņems. Ir runa par noguldījumu aizsardzību, jo arī pie manis diezgan daudz cilvēku vēršas un saka, ko lai dara, ka klīst dažādas baumas par bankām un par šo banku drošību. Jāteic, ka man nav ne mazāko šaubu, ka kāda no Latvijas bankām varētu nepildīt saistības un ka kādai ir nopietnas problēmas. Bet neatkarīgi no tā, lai cilvēkam būtu mierīgāks prāts, es domāju, ļoti nozīmīgs likumprojekts tiks skatīts tuvākajā laikā Saeimā, kas paredzēs, ka valsts garantē katram noguldītājam 35 000 latu lielu summu, ko, ja nu gadījumā tomēr būtu kādi apstākļi, kādēļ banka nevar pildīt savas tiesības, to garantē valsts.

Un es domāju, ja tie 35 000 latu ir tāda summa, kas faktiski lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir tik liela, ka nu, teiksim, līdz ar to viņu bažas par viņu ietaupījumiem tiks pilnībā noņemtas un cilvēki varēs mierīgi plānot to, kādā veidā izlietot savus līdzekļus.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien mums bija divas plenārsēdes. Rītu mēs sākām ar ārkārtas plenārsēdi, kurā uzklausījām valdības vadītāja Ivara Godmaņa ziņojumu par valdības neatliekamajiem uzdevumiem un valdības rīcības plāna pasākumu izpildi. Arī deputātu rīcībā ir ziņojums uz 104 lapaspusēm par paveikto nozarēs, bet, izpētot to, kas tur rakstīts, diemžēl nācās konstatēt, ka valdības ziņojumā ir daudz nepilnību, neprecīzas informācijas, pat aplamības un tukšvārdības.

Šajā saspringtajā laikā, kad mums visiem tiek teikts, ka kļūs vēl sliktāk, katrs valdības solis un lēmums ir svarīgs un tas tiek vērtēts. Es debatēs vairāk pievērsos ziņojumā izklāstītajai labklājības jomai. Un tad, valdības paveikto apskatot un analizējot, man nācās secināt, ka valdība nav pietiekami ņēmusi vērā un atbalstījusi sabiedrības vismazāk aizsargātās daļas – bērnu, invalīdu, vecu ļaužu – vajadzības. Nav pildīts solījums, piemēram, par piemaksas pie vecuma pensijas neapmaksātās daļas kompensāciju par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Tie ir tie 40 santīmi par katru līdz 1996.gadam uzkrāto darba stāža gadu, ko solīja maksāt no 1.janvāra, bet sāka maksāt tikai no 1.jūnija.

Tāpat nav atbalstīta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana no 45 līdz 60 latiem mēnesī, kas uzlabotu dzīves apstākļus 13 procentiem vecuma pensionāru un pozitīvi ietekmētu arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas un arī citu sociālo palīdzību. Kā mēs zinām, šis bija viens no saukļiem un karogiem, kuri tika vicināti, atturot cilvēkus doties uz pensiju referenduma pozitīvu balsojumu.

Bija arī jānorāda uz Ministru prezidenta paša, Godmaņa nekompetenci, publiski komentējot neapliekamo minimumu pensionāriem. Jāatzīmē gan, ka par šo jautājumu ar Ivaru Godmani turpinājām debatēt arī pēc plenārsēdes, un radās tomēr cerība, ka neapliekamais minimums arī strādājošajiem pensionāriem tomēr būs. Bet laiks rādīs.

Savukārt šodien kārtējā plenārsēdē “Jaunais laiks” Saeimai nodeva pieprasījumu satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par satiksmes ministra bezdarbību”. Kā zināms, spēkā esošais likums “Par sabiedriskajiem pārvadājumiem” nosaka, ka satiksme jāorganizē tā, lai bērnus varētu nogādāt skolās, bet ministrs Šlesers šo likuma prasību nenodrošina. Vēl sliktāk – aizvien tiek samazināts sabiedriskā transporta maršrutu skaits un līdz ar to sabiedriskā transporta pieejamība. Tālāk šī problēma jāskata Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Visbeidzot es vēlos teikt, ka “Jaunais laiks”, atbalstot veco ļaužu un nevalstisko organizāciju vēlēšanos, šodien iesniedza likumprojektu Saeimā par 1.oktobra iekļaušanu Latvijas gada kalendārā kā atzīmējamu Starptautisko veco ļaužu dienu, kā to dara visur citur Eiropā. “Jaunais laiks” uzskata, ka nepietiekami tiek novērtēts un cildināts Latvijas veco ļaužu veikums un pieredze. Mēs vēlētos, lai šī attieksme mainītos, un neviens “paldies” mūsu vecajiem ļaudīm nav lieks. Nākamnedēļ par šī “Jaunā laika” priekšlikuma turpmāko likteni lems Saeima.

Un nākamnedēļ mēs Saeimā gaidām 2009.gada budžetu, un droši vien par to sagaidāmas smagas un dramatiskas debates, bet “Jaunais laiks” ir gatavs aktīvi tajās iesaistīties.

Es gribētu jums novēlēt spēku un izturību šajā finansiāli tiešām grūtajā laikā.

J.Pliners
(PCTVL frakcija):

Pieskaršos tikai diviem jautājumiem.

Viens – par to pašu mūsu valdību, par Godmaņa kunga atskaiti un uzstāšanos. Tomēr, ja man kā – un es esmu vecs skolotājs – ja man kā skolotājam būtu tiesības izlikt atzīmi, tad mūsu valdībai, esošajai valdībai, par atskaites periodu piecu ballu sistēmā es tomēr izliktu divnieku. Un kāpēc?

Kā jums ir zināms, mums faktiski ir politiskā krīze. Es domāju: ja 618 000 pateica referendumā “Saeimu nost!”, tas nozīmē, ka tā jau ir krīze. Diemžēl mums ir ekonomiskā krīze, un man nav vieglāk ap sirdi no tā, ka arī ASV ir ekonomiskā krīze un daudzās Eiropas valstīs. Es uzskatu, ka valdība diemžēl nesagatavojās tam, negaidīja to un neizdarīja visu, ko var izdarīt mūsu valstī, lai tomēr mazinātu ekonomiskās krīzes sekas. Mums vai nu nedarbojas, vai ļoti vāji darbojas antiinflācijas plāns un inflācija ir ļoti liela, superdārdzība, un es neuzskatu, ka precīzi strādā regulators Andrejevas kundzes vadībā. Viņai laikam ir citas intereses.

Diemžēl grūtā stāvoklī ir izglītība, pirms­krīzes stāvoklī ir veselības aizsardzība, sociālā palīdzība, un es varētu turpināt. Jums saka tieši Godmaņa kungs, ka mums nav naudas, mēs nevaram palielināt algas skolotājiem, policistiem, medicīnas darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem. Mums saka, ka nevar palielināt pienācīgi pensijas. Es uzskatu, ka tie ir melni meli, ka nauda ir, tikai pareizi ar to jārīkojas. Vai šajos grūtajos laikos mums vajag 23 miljonus tērēt uz “Gaismas pili”? Vai mums vajag tik lielu – apmēram 295 miljoni militāro budžetu, paldies Dievam, mums neplāno uzbrukt ne Krievija, ne Baltkrievija. Un, ja viņi uzbruktu, tā vai tā ar mūsu karaspēkiem mēs nevarētu… diemžēl nevarētu pretoties.

Mūsu ierēdņu skaits ir milzīgs, un šie pieci procenti neatrisina problēmu, strādā diemžēl slikti, algas ir lielas: ir 13 tūkstoši, 10 tūkstoši, 8 tūkstoši, 5 tūkstoši vienam cilvēkam. Daudzi vēl strādā daudzās aģentūrās. Es domāju, ka tas nav pieļaujami un naudas izšķērdēšana… Un ierēdņu skaitu vajadzētu samazināt uz 20–25 procentiem. Jā, nekas labāk valstī nebūtu, bet nebūtu arī nekas sliktāk, bet milzīgus, milzīgus miljonus mēs saekonomētu un izlietotu citām vajadzībām – bērniem, veselības aizsardzībai, pensionāriem un tā tālāk, un tā joprojām. Diemžēl mums iet kā iet, un lai Dievs dod, lai es kļūdītos, bet pie šīs valdības, pie šīs valdošās koalīcijas neko gaišāku es neredzu.

Un pēdējais, kam es gribētu pieskarties, tas ir vēl vienam likumprojektam. Šodien pieņēma ar balsu vairākumu likumu, ka mūsu karavīri turpinās savu misiju Afganistānā. Mana frakcija vienmēr bijusi pret to. Ne visas NATO valstis piedalās ārzemju misijās. Mēs bijām Irākā, gandrīz pirms amerikāņiem tur ieskrējām. Uz to aizgāja apmēram 15–16 miljoni nodokļu maksātāju, un trīs nāves gadījumi bija, bija arī daudz ievainotie. Tas bija Irākā. Tagad Afganistānā arī diemžēl viens cilvēks, viens karavīrs aizgāja bojā. Kas būs uz priekšu? Es nezinu. Bet atkārtoju, ka katru gadu 5–6 miljoni uz to aiziet. Mēs tur varētu arī nebūt.

Žēl, bet vairākums dara to, ko viņš dara. Opozīcija iestājas pret daudziem jautājumiem, bet mums ir par maz balsu, lai kardināli atrisinātu šos jautājumus.

J.Šmits
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika sasaukta ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā Ministru prezidents sniedza informāciju par valdības neatliekamajiem uzdevumiem un par valdības rīcības plāna pasākumu izpildi, kā arī norisinājās kārtējā Saeimas sēde.

Manuprāt, aktuālākais jautājums pēdējā laikā publiskajā telpā ir šis jautājums par nākamā gada budžeta izstrādi. Gan personīgi es, gan arī Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta Ministru prezidenta darbu nākamā gada valsts budžeta veidošanā, un uzskatām, ka šis darbs ir nozīmīgs un galēji nepieciešams veiksmīgas situācijas atrisināšanai nākotnē. Piemēram, ministrijas, pildot premjerministra uzdevumus samazināt izdevumus par 10,67 procentiem, ir ietaupījušas aptuveni 136,8 miljonus latu. Jāsaka, ka darbs pie valsts pārvaldes optimizēšanas aizvien turpinās, tāpēc varu teikt, ka aicinājumi taupīt nav tikai tukši vārdi, bet tam reāls segums un, kā redzams, tam ir arī paredzami rezultāti.

Gribētos tikai premjeram vēlēt veiksmi un vilkt paralēles ar baznīcas liturģisko gadalaiku. Oktobris ir reformācijas laiks, kas kulminējas ar Reformācijas jeb ticības atjaunošanas svētku dienu. Un līdzīgi kā baznīcai regulāri ir jāatjaunojas jeb jāreformējas, tam pašam būtu jānotiek arī ar valsts pārvaldi, jo to abu uzdevums, manuprāt, ir kalpot cilvēkiem.

Vēl viena lieta, ko mūsu frakcija gribētu uzsvērt. Mūsu frakcijas pamatvērtība ir bijis atbalsts ģimenēm. Pateicoties Bērnu un ģimenes lietu ministrijas darbam un īpaši bērnu un ģimenes lietu ministram Baštikam, Latvija var lepoties ar valsts atbalstu sistēmu jaunajiem vecākiem, jo uzstādītais mērķis, lai vecāku dzīves līmenis pēc bērna piedzimšanas paliek tāds pats, kā ir bijis iepriekš, ir sasniegts. Sistēma, kurā vienalga kurš no bērna vecākiem var gada laikā saņemt bērna kopšanas pabalstu algas apmērā, turklāt vēl strādāt, nepastāv nevienā citā Eiropas valstī. Ar to mēs kā valsts varam lepoties.

Mēs kā frakcija esam gandarīti par šo paveikto darbu ģimenes atbalsta jomā. Un vēl gribētos beigās uzsvērt, ka turpinās un acīmredzot noslēgsies gada beigās darbs pie kāda savulaik uzsāktā procesa, proti, tradicionālo konfesiju likumu, pēdējo likumu, pieņemšanas, kas ir Saeimas nepadarītais darbs pagājušajā Saeimā un arī šajā laikā.

Ir palikuši līdz galam neizskatīti likumi par Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu un Latvijas pareizticīgo baznīcu, kā arī tiek skatīts jautājums par Reliģisko lietu pārvaldes reorganizāciju.

Mēs darīsim visu, lai beidzot novestu līdz galam šo procesu, kas beidzot noteiks valsts un reliģisko organizāciju savstarpējo attiecību vadlīnijas.

Un noslēgumā es jums visiem gribu vēlēt svētīgu nedēļas nogali un dievpalīgu!

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Zaļie un zemnieki pozitīvi novērtē premjera Godmaņa lielo padarīto darbu dialoga veidošanā ar Darba devēju konfederāciju un arī ar arodbiedrībām.

Runājot par tiem likumiem, kas šodien tika pieņemti, jāsaka, ka mani kolēģi jau arī plaši viņus izstāstīja, un tāpēc es varbūt tādu akcentu likšu uz to, ka nākošajā nedēļā mēs gaidām budžetu, un es domāju, ka mums būs arī priekšlikumi. Arī tādas budžeta summas ietvaros ir iespējami arī vēl pilnveidojumi, pārdalot varbūt tos, posteņu summas nemainot, bet paskatoties, kur mēs varam pielikt un kur varbūt kaut ko varam samazināt arī iekšēji vēl ministriju ietvaros.

Bet vēl viens svarīgs jautājums bez budžeta ir arī tas, ka tiešām nākošajā nedēļā, 17.oktobrī, beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, un Zaļie un Zemnieki šeit gatavo jaunu karti, savu karti, novadu karti, kur būtu ietvertas arī tās 34 pašvaldības, kas ir griezušās Satversmes tiesā.

Vēl es gribēju aicināt rītdien doties uz Ķīpsalu, jo šeit notiks forums “Latvija 2030.gadā”. Un daudzi mūsu Saeimas deputāti un it sevišķi tie deputāti, kas ir saistīti ar NAPA uzraudzības komisijas darbu, tur būs, un mums būs radošās darbnīcas par to, kāda tad būs Latvija 2030.gadā. Un ir izstrādāti četri iespējamie scenāriji, un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs nevis pieveram acis uz to un gaidām kā tādu neizbēgamu faktu, ka mums 2030.gadā Latvijā būs mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, vidējais vecums būs kādi 45 gadi un pensionāru būs vairāk nekā bērnu un jauniešu līdz 18 gadiem, bet ka mēs tomēr mēģinām meklēt risinājumus, kā šādā situācijā rīkoties.

Un, tā kā man jau tā tuvākā sfēra ir izglītība, tad es varu teikt, ka pirmām kārtām ļoti liels akcents ir likts uz pamatskolu, jo, ja students var šobrīd, ja mēs esam brīva valsts brīvā Eiropā, mēs varam brīvi izvēlēties, kur mēs studējam, tad pamatskola un mazs bērns mācās tur, kas ir tuvāk mājām, un līdz ar to mums ir ļoti liela uzmanība jāvelta taisni maziem bērniem, lai veidotu viņos radošumu, lai viņu izglītība būtu ļoti kvalitatīva un kas ir stingrs pamats visiem tālākajiem izglītības jau nākošajiem etapiem un bērnu nākotnei.

Otra lieta. Šis forums liks īpašu akcentu uz to, ka vecums ir vērtība un ka tas ir liels resurss un ka mēs neizmantojam pietiekoši cilvēkus, kas ir arī izglītības jomā, kas ir 40, 50 gadu vecumā. Un tāpat arī mūsu tas darba tirgus mums ir jāpavērtē un varbūt, ka mēs varam arī viņu pagriezt tā, ka tas cilvēks ap šo vecumu, ka viņš ir jau gados vecāks, bet viņam ir vēl lielas iespējas, viņā ir liels potenciāls, lai savus spēkus pielietotu lietderīgi valsts labā. Tur ir vairākas tādas interesantas jaunas domas, par kurām rīt notiks diskusija. Un es arī aicinātu diskutēt līdzi kopā gan ar speciālistiem, gan politiķiem mūsu Latvijas iedzīvotājus.

Un es vēlu visiem skaistas sestdienu un svētdienu, un izbaudīsim to, ko mums brīnišķīgais rudens sniedz.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Valdība ir pabeigusi darbu pie nākamā gada budžeta gatavošanas. Tam vislielāko uzmanību ir pievērsuši gan darba devēji, gan darba ņēmēji, ir pievērsuši uzmanību pensionāri, skolnieki, studenti. Protams, arī Saeimas deputāti, tuvākās nedēļas laikā uzmanīgi sekos līdzi budžetam, budžetā ierakstītajiem skaitļiem. Taču jau tagad ir skaidrs, ka mēs atbalstīsim kopējā budžeta deficīta nepalielināšanu, jo šī deficīta audzēšana varētu radīt lielas problēmas gan Latvijas banku sistēmai, gan tautsaimniecībai, gan jebkuram nākošam solim un nākošajām budžeta izmaiņām un kaut kādām cerībām uz tautsaimniecības atdzīvošanos nākošajā gadā vai citām pozitīvām pārmaiņām. Ir rūpīgi jāizvērtē dažādu ekspertu ieteikumi, kā labāk taupīt naudu. Neapšaubāmi, ka valdības darbs ir bijis limitēts laikā. Droši vien varbūt nav atrasti vislabākie veidi, kā taupīt uz valsts aparāta saīsināšanu, iespējams, ka vietām būs saīsināts kaut kas arī tāds, ko nevajadzēja, būs atstāts tas, ko varēja likvidēt. Tai pat laikā ir skaidrs, ka lielāki samazinājumi, kā, piemēram, pilnīgs bezdeficīta budžets, kas nozīmē izdevumu samazināšanu par 330 miljoniem latu, tā vai citādāk skartu vēl tādas programmas, kur valsts kaut ko pasūta privātā tirgū, kas neapšaubāmi ietekmētu ekonomiskās aktivitātes samazināšanu. Tas varētu ietekmēt arī valsts līdzfinansējumu dažādām Eiropas programmām, kas arī nebūtu vēlama no ekonomiskās aktivitātes viedokļa. Tas varētu ietekmēt arī algu lielumu, arī darba vietu plašāku samazināšanu valsts pārvaldē, kas visā visumā atkal būtu spiediens uz bezdarbu, uz sociāliem pabalstiem un tā tālāk. Neapšaubāmi, ka šīs iespējas tiks izvērtētas, un, ja vien būs, tad droši vien gan Saeima, gan valdība atbalstīs deficīta tālāku samazināšanu, kaut vai droši vien bezdeficīta budžets tuvākajā laikā, visticamākais, ir nereāls.

Saeima skatīsies arī savu izdevumu samazināšanas virzienā, jo acīmredzot tie skaitļi, kas Saeimas budžetā ir ierakstīti pašlaik, pieļauj to samazināšanu par 3, varbūt pat līdz 3,6 miljoniem, tātad visā visumā paliekot šī gada līmenī. Bet par to, protams, būtu vēlams vienoties Saeimas frakcijās un kopumā gan pozīcijas, gan opozīcijas, lai šeit lieki neizceltos vieni uz otru rēķina, bet saprātīgi taupītu, varbūt pat vairāk nekā to dara citas centrālās valsts iestādes. Tādējādi šo ietaupījumu varētu veltīt vai nu budžeta deficīta tālākai samazināšanai, kas gan procentuālā izteiksmē būtu ļoti maz, vai arī drīzāk, kas būtu saprātīgāk, atsevišķu sociālo vai veselības programmu atbalstīšanai, kur valdībai diemžēl pietrūcis līdzekļu cīņai vai nu ar vēža atsevišķām slimības izpausmes formām, vai ar rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem bērniem, vai ar Černobiļas avārijas seku likvidēšanā piedalījušos cilvēku pabalstu palielināšanu. Tāda ir vesela virkne lietu, kur mēs redzam, piemēram, Sociālo un darba lietu komisija, kā varētu saprātīgi šos, jāsaka, ne pārāk daudzos, bet, teiksim, aptuveni 3 miljonus latu izlietot.

Kas attiecas uz citām lietām, tad, protams, šodien Saeima noklausījās visai garu premjera atskaiti, kurā, protams, bija pieminēts ļoti daudz faktu. Šeit arī opozīcija, kā jau tas pienākas, izteica kritiskas piezīmes. Bet mūsu frakcija atzīmēja ar gandarījumu to, ka valdība ir sekojusi Tieslietu ministrijas priekšlikumam un paplašinājusi to profesiju un amatu loku, kurām ir vajadzīgas augstākas valsts valodas prasmes. Atliek tikai, protams, šīs labās izmaiņas rūpīgāk ieviest praksē.

Mūsu Saeimas frakcija šonedēļ tikās arī ar vairākām atbildīgām amatpersonām gan no arhīvu sektora – ar Štāla kungu un Kļaviņas kundzi –, gan arī ar Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieku Dzenīša kungu un līdzšinējo Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāju Zālītes kungu, lai pārbaudītu tās baumas vai bažas, ka tiek novājināts TSDC, tātad arī bijušās VDK materiālu uzraudzīšanas kārtība. Sarunas gaitā mēs secinājām, ka bažām nav vietas, bet, protams, ka ir atsevišķas lietas likumdošanā, kas būtu jāuzlabo, lai negadītos tā, ka atsevišķās ministrijās vai policijas iestādēs joprojām ir dokumenti, kas saistīti ar NKVD vai KGB darbību, bet kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir vēl slepeni un nav atslepenoti, kas, protams, ir nejēdzība, bet par to mēs arī esam uzzinājuši tikai tagad. Tā ka droši vien jāpadomā ir par atsevišķiem grozījumiem likumos. Ceram, ka atbildīgās iestādes, tajā skaitā arī Arhīvu pārvaldes darbinieki, sniegs vienu otru ierosinājumu arī Arhīvu likuma uzlabošanai.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas centrs”):

Gada inflācija šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, sasniegusi 1,49 procentus. Tā liecina Centrālās statiskas pārvaldes dati. Patēriņa cenas precēm pieauguma par 14,5 procentiem, bet pakalpojumiem – par 15,9 procentiem. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu kāpumam apaviem un apģērbam, izglītības un ēdināšanas pakalpojumiem. Cenas pieauga pasažieru sauszemes transporta pakalpojumiem, atpūtas, kultūras, sporta un finanšu pakalpojumiem, kā arī grāmatām un personiskās aprūpes precēm.

Tanī pat laikā valdība atkal gatavojas desmitiem miljonu latu ieguldīt bēdīgi slavenās Nacionālās bibliotēkas būvniecībā un Aizsardzības ministrijā.

Līdz ar to mūsu frakcija “Saskaņas Centrs” Saeimā šodien aktualizēja problēmas, kuras ir saistītas ne tikai ar skolotāju un policistu algām, bet arī ar uzņēmējdarbību un PVN. Kā norādīja šodien debašu laikā mūsu deputāts Ivans Ribakovs, Latvijas uzņēmēji ir pasaules ekonomikas sastāvdaļa un ir savienoti vienā lielā tīmeklī. Un Saeimas pienākums, it īpaši šajā ekonomiskajā situācijā, ir sekmēt viņu kā nodokļu maksātāju izaugsmi un stabilitāti. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas nepieciešamība, kad uzņēmums sasniedz 10 000 latu ienākumu robežu, ir novecojusi, jo šī norma nav mainīta kopš likuma stāšanās spēkā brīža un inflācija šajā laika posmā ir iznīcinājusi gandrīz vai visas iespējas jaunajam uzņēmējam sākotnēji nostiprināties tirgū.

Līdz ar to “Saskaņas Centrs” šodien aicināja Saeimu izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” šādus grozījumus.

Pirmām kārtām, ja fizisko vai juridisko personu un ar līgumu saistītu šādu personu grupu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav sasniegusi vai nav pārsniegusi 30 000 latu (nevis 10 000 latu, kā pašlaik), tad šīm personām, grupām un to pārstāvjiem ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

Otrām kārtām, ja fiziskas vai juridiskas personas un šādu personu ar līgumu saistītas grupas 12 mēnešu laikā veic tikai vienu ar nodokli apliekamu preču piegādi vai sniedz tikai vienu ar nodokli apliekamu pakalpojumu, kura vērtība sasniedz vai pārsniedz 30 000 latu, nevis 10 000 latu kā pašlaik, vai šā darījuma rezultātā kopējā veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 30 000 latu, tām ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.

Un trešām kārtām, ja pirmstaksācijas gada apliekamās personas veikto apliekamo darījumu apmērs nepārsniedz 30 000 latu, nevis 10 000 latu, kā pašlaik, nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc apliekamās personas iesnieguma var būt 3 mēneši vai 6 mēneši. Mēs uzskatām, ka “Saskaņas Centra” likumprojekta pieņemšanas gadījumā īpaši liels pozitīvs atspaids varētu būt pašnodarbinātām personām, kas ir nākamais solis cilvēkam uzņēmēja karjerā, jo nereti tieši viņi ir tie, kas ražo produktu ar vislielāko pievienoto vērtību.

Liela daļa programmu – biznesa inkubatori, inovāciju centri, kas atbalsta jauno uzņēmējdarbību, – mūsdienu apstākļos ir maz efektīvi un nerada nepieciešamo ekonomisko efektu. Jaunie uzņēmēji Latvijā pie esošajiem ekonomiskajiem nosacījumiem ir nepietiekami konkurētspējīgi. Tādēļ “Saskaņas Centrs” piedāvāja pieņemt saprātīgus lēmumus ceļā uz ekonomiskās situācijas uzlabošanu.

Mēs uzskatām, ka šīs izmaiņas varētu nākt par labu tieši uzņēmējiem, kas rada jaunus produktus, nevis starpniekiem. Bet valdošā koalīcija diemžēl šodien noraidīja mūsu likumprojektu, jo acīmredzot negrib piekrist tam, ka mūsu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts ne vārdos, bet darbos.

Saeimas preses dienests