Par Uzbekistānu tās valstij grūtā liktensdienā

Uzbekistānas Republikas vēstniecība aizvadītajā nedēļā, 5.augustā, bija aicinājusi ārvalstu diplomātus un pazīstamus Latvijas žurnālistus uz Uzbekistānas valsts televīzijas dokumentālās videofilmas noskatīšanos. Lentē attēloti terorisma akti Taškentā šī gada 16. februārī un atentāta mēģinājums pret prezidentu Islamu Karimovu. Pirms filmas demonstrēšanas uzrunājot auditoriju, Uzbekistānas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Haibatula Sagdulajevs raksturoja Uzbekistānu kā stabilāko valsti Centrālajā Āzijā. Viņš uzsvēra, ka Uzbekistāna daudz dara arī stabilitātes nostiprināšanai visā reģionā. Tā, nesen, 19. un 20. jūlijā, pēc Uzbekistānas prezidenta iniciatīvas Taškentā ANO pārraudzībā bija sarīkota reģiona valstu vadītāju tikšanās, kuras dalībnieki meklēja Afganistānas krīzes politisku risinājumu.

Neraugoties uz šīm Uzbekistānas miermīlīgajām iniciatīvām, valsts galvaspilsētā Taškentā 16. februāra priekšpusdienā vienlaikus atskanēja četri sprādzieni — pie valdības mājas, Nacionālās bankas un vēl dažās stratēģiski svarīgās vietās. Sprādzienos gāja bojā 16 cilvēki, vairāk nekā simt cilvēku tika ievainoti.

Galvenais terorisma aktu elements bija atentāta mēģinājums pret Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu. Bija paredzēts, ka šajā dienā prezidents piedalīsies valdības sēdē, apspriežot 1998. gada ekonomiskās attīstības rezultātus. Brīdī, kad prezidenta limuzīns tuvojās valdības namam, to centās taranēt ar sprāgstvielām pielādēta "Volga". Taču prezidenta apsardze teroristus apsteidza.

Jau pēc trim dienām, 19. februārī, Turcijā ar Interpola atbalstu tika arestēti pirmie teroristi. Izmeklēšanā atklājās plaša labi noorganizēta sazvērestība, kuras mērķis bija ar terora aktiem fiziski iznīcināt Uzbekistānas likumīgo prezidentu un citus valsts augstākos vadītājus, uzsākot džihādu — musulmaņu svēto karu, lai gāztu valsts konstitucionālo iekārtu un nodibinātu fundamentālu islama valsti.

Videofilmā diktora stāstījumā un sazvērnieku nopratināšanas ainās atklājas plaši sazarotais sazvērestības tīkls. Teroristi savas apspriedes noturējuši Stambulā, Baku, Kijevā, Duboje un citās ārvalstu pilsētās, organizācijas dalībnieki trenēti islama kaujinieku mācību centros Čečenijā, Tadžikistānā un Afganistānā. Liela loma sazvērnieku plānos bija ierādīta Tadžikistānas bruņotajai opozīcijai, kā arī Afganistānā saformētām uzbeku bruņotām vienībām.

Sazvērestības centrālā persona bija 50 gadus vecais Muhameds Salihs, kurš savā laikā cietis neveiksmi Uzbekistānas prezidenta vēlēšanās. Tagad viņš cerējis iesēsties prezidenta krēslā ar terora palīdzību. Pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma viņu joprojām meklē Interpols. Seši citi galvenie sazvērestības dalībnieki nesen Taškentā tika notiesāti uz nāvi. Pārējiem 16 apsūdzētajiem tika piespriests dažāda termiņa cietumsods — no 10 līdz 20 gadiem. Tiesas process bija atklāts, tam līdzi sekoja Uzbekistānā akreditētie ārvalstu diplomāti.

Pēc videofilmas noskatīšanās, atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, Uzbekistānas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā H.Sagdulajevs izteica viedokli, ka sazvērnieku plānotais valsts apvērsums jau no paša sākuma bijis lemts neveiksmei. Pat ja būtu izdevies atentāts pret prezidentu, sazvērnieki negūtu uzbeku tautas atbalstu. Uzbeku diplomāts arī uzsvēra, ka 16. februāra notikumi vairojuši prezidenta Karimova autoritāti. Esot pamats domāt, ka, beidzoties viņa prezidentūras otrajam termiņam (Uzbekistānā prezidentu ievēlē visas tautas velēšanās uz pieciem gadiem), uzbeki pieprasīs referendumu, lai dotu Karimovam mandātu vēl trešajam prezidentūras laikam.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors