Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 21.oktobrī

 

EM: Par priekšlikumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai

21.oktobrī valdība, izskatot Pasākumu plāna makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam izpildes gaitu, atbalstīja lielāko daļu Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegto priekšlikumu pasākumu plāna papildināšanai.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards: “Optimizēt struktūrfondu programmas, pagarināt nodokļu nomaksas termiņus, dzēst soda naudas, mainīt maksājumu grafikus – tas ir tiešs atbalsts uzņēmējiem, lai ļautu plānot savu darbību uz ilgāku termiņu un gūt papildu resursus savai uzņēmējdarbībai. Šobrīd ir būtiski piedāvāt uzņēmējam dažādas manevru iespējas, kā viņam rīkoties ar saviem līdzekļiem, kad maksāt nodokļus un tamlīdzīgi. Esmu gandarīts par valdības izpratni un atbalstu ierosinātajiem priekšlikumiem. Uzskatu, ka šodienas lēmums ir arī pozitīvs signāls uzņēmējus pārstāvošām organizācijām par labvēlīgu viņu rosināto ideju virzību valdībā un iespējām gūt atbalstu.”

Ņemot vērā izaugsmes tempu krišanos un norises pasaules ekonomikā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tautsaimniecības padomi un citiem sociālajiem partneriem rosināja veikt papildu pasākumus nodokļu politikā, ES fondu finansējuma sadalē un administratīvā sloga mazināšanā.

Ministru kabinets atbalstīja K.Gerharda ierosinājumu atteikties no vairākām mazām ES struktūrfondu aktivitātēm un to finansējumu pārnest uz aktivitāti “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, kuras ietvaros atbalsts tiks sniegts tehnoloģiju un aprīkojuma iegādei, kā arī būvniecībai. Vienlaikus tika atbalstīts ierosinājums palielināt atbalsta apjomu un paplašināt finansējuma saņēmēju loku aktivitātē “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās”, maksimālo atbalsta apjomu palielinot no 70 000 latu uz 140 000 latu.

MK sēdē tika atbalstīti vairāki jauni priekšlikumi nodokļu politikā, kuru mērķis ir paplašināt uzņēmumu piekļuvi finansējumam, un tie ir:

• dot iespēju pagarināt nodokļu nomaksas termiņu līdz gadam (EM sākotnēji rosināja līdz pusotram gadam) objektīvos apstākļos grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem;

• dot iespēju VID norakstīt soda naudas par nodokļu parādu kavējumiem objektīvos apstākļos grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Priekšlikums paredz papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 41.pantu, paredzot nodokļu administrācijai tiesības, ja nodokļu maksātājs noslēdz vienošanos un piekrīt samaksāt pamatparāda summu, atcelt ne tikai audita rezultātā noteiktas soda naudas, bet arī nokavējuma naudu, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai;

• paaugstināt summas apmēru līdz 10 000 latu (pašreiz likumā 5000 latu) atliekamajai vai sadalāmajai summai, kuru pārsniedzot VID pieprasa nodrošinājumu;

• ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izvēles normas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija lēmumam (prot.Nr.39 28.§), lai paplašinātu PVN atliktā maksājuma ieviešanu preču importa gadījumos vai pievienotās vērtības nodokļa noliktavu ieviešanu, kā arī budžetā maksājamā PVN koriģēšanu, ņemot vērā zaudētos parādus.

Neakceptēti palika vēl atsevišķi priekšlikumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izvēles normu ieviešanā, par kuriem vēl turpināsies diskusijas.

Savukārt pilnībā tika noraidīts priekšlikums izslēgt no likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 102.punktu, tādējādi ļaujot visiem nodokļu maksātājiem pretendēt uz pārmaksu saņemšanu.

Runājot par šā gada pavasarī akceptētā Stabilizācijas plāna izpildi, jāuzsver, ka tā ietvaros jau ir īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu, finanšu pieejamību, eksportu, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci.

Lai atbalstītu uzņēmējdarbību un ieviestu reinvestīciju stimulu, ir izstrādāti būtiski grozījumi likumā “Par uzņēmumu nodokli”. Valdība 19.maijā ir apstiprinājusi ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam. Tajā ietvertie 32 pasākumi paredz vienkāršot un uzlabot būvniecības procesu, vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus u.c.

Lai veicinātu finanšu pieejamību mazajiem un vidējiem komersantiem, valdība 13.maijā apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu. Īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kas orientējas uz ārējo pieprasījumu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgi ražošanas uzņēmumi, kā arī jaunu uzņēmumu izveide. Programmas ietvaros atbalstīto aizdevumu apjoms 2008.–2009.gadā ir paredzēts līdz 200 miljoniem latu, tai skaitā 2008.gadā – gandrīz 50 miljoni latu.

Ir dibināts Ieguldījumu fonds ar kopējo finansējumu 183 miljoni eiro, kas nākamajā gadā sniegs atbalstu mazajiem un vidējiem komersantiem saņemt galvojumu eksporta kredītiem, riska kapitālam un citu veidu finanšu instrumentiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par likuma par nodokļiem un nodevām pielāgošanu administratīvi teritoriālajai reformai

21.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Izmaiņas izstrādātas, lai izpildītu MK rīkojumu par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Ņemot vērā to, ka pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs novadu un republikas pilsētu pašvaldības, kuru lēmējinstitūcija būs dome, ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojektā precizētas tās normas, kurās ir minētas atsauces uz pagastu un rajonu pašvaldībām.

Likuma tekstā paredzēts izslēgt vārdu “padome” visos locījumos un aizstāt vārdus “rajons” un “pagasts” ar vārdiem “republikas pilsēta” un “novads” attiecīgā locījumā. Grozījumi nodrošinās to, lai likuma par nodokļiem un nodevām normas nebūtu pretrunā ar likumā par pašvaldībām veiktajiem grozījumiem.

 

FM: Par pašvaldību mēneša pārskatu iesniegšanu elektroniski

Lai uzlabotu pašvaldību finanšu analīzes iespējas, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Tiesību aktu projekts otrdien, 21.oktobrī, tika apstiprināts Ministru kabineta (MK) sēdē.

Tā kā līdz šim nebija detalizēti noteikti pārskatu sagatavošanas principi, izmaiņas MK noteikumos reglamentēs, kuri pārskati sagatavojami pēc naudas plūsmas un kuri – pēc uzkrāšanas principa.

Lai samazinātu papīra veidā iesniedzamās informācijas apjomu un noteiktu vienotu pārskatu iesniegšanas kārtību, MK noteikumos paredzēta pašvaldību mēneša pārskatu iesniegšana tikai elektroniski, izmantojot Valsts kases (VK) nodrošināto pārskatu sagatavošanas sistēmu. Valdība VK uzdeva līdz šā gada 31.oktobrim nodrošināt 2009.gada mēneša pārskatu elektroniskā datu apmaiņas faila formāta apraksta izveidi un publicēt to oficiālajā VK mājaslapā. Tāpat VK ne vēlāk kā līdz 2008.gada 30.novembrim jānodrošina pārskatu sagatavošanas sistēmas testa vide grāmatvedības programmatūru izstrādātājiem.

Līdz datu apmaiņas faila formāta apraksta ieviešanai grāmatvedības programmās pašvaldības pārskatus var sagatavot manuāli, iesniegt un akceptēt, izmantojot VK informācijas sistēmu, vai iesniegt elektroniska dokumenta formā.

Lai atvieglotu informācijas pārnesi no pašvaldību grāmatvedības programmām uz VK informācijas sistēmu, ir noteikts, kādā veidā klasificējami naudas līdzekļu un noguldījumu atlikumi un pievienoti klasifikācijas kodi speciālā budžeta līdzekļu veidiem.

Veiktās izmaiņas pārskatā par pašvaldību saistību apmēru nodrošinās Finanšu ministrijai nepieciešamos datus pašvaldību finanšu analīzes veikšanai.

Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.februāri. Šā gada decembra mēneša pārskatu pašvaldības iesniegs 2009.gada janvārī pēc līdzšinējiem MK noteikumiem, savukārt 2009.gada janvāra mēneša pārskats pašvaldībām būs jāsagatavo un jāiesniedz februārī atbilstoši grozījumiem MK noteikumos.

 

FM: Par muitas kontroles zonu noteikumiem

21.oktobrī valdības sēdē tika atbalstīti FM sagatavotie MK noteikumi par muitas kontroles zonām. Tiesību akts izdots no jauna, jo muitas likumā mainīts deleģējums, nosakot, ka atļauja komercdarbības veikšanai ir nepieciešama tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) valdījumā esošajās muitas kontroles zonās.

MK noteikumos veikti arī citi precizējumi. Tiek reglamentēts termiņš, kādā komersantam ir nepieciešams iesniegt dokumentus saskaņā ar “Latvijas Vēstnesī” publicēto sludinājumu, lai saņemtu atļauju komercdarbības veikšanai VID valdījumā esošajās muitas kontroles zonās.

Noteikta norma, ka teritoriālajai iestādei ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, ja komersants nav izpildījis minētos kritērijus. Līdz šim lēmumu par atteikumu varēja pieņemt, ja komersants neizpildīja “Latvijas Vēstnesī” publicētajā sludinājumā noteiktos nosacījumus.

MK noteikumi par muitas kontroles zonām reglamentē šādus kritērijus atļaujas saņemšanai:

• komersants ir reģistrēts VID nodokļu maksātāju reģistrā;

• komersantam nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un komersants pilda parādu saistības;

• komercsabiedrības dibinātāji, dalībnieki vai individuālais komersants nav krimināli sodīts par noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā vai muitas likumā noteiktajiem gadījumiem;

• pēdējo 12 mēnešu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komersants nav atkārtoti sodīts par administratīviem pārkāpumiem tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, finanšu, muitas jomā vai komercdarbībā;

• komersantam ir izsniegta licence komercdarbības veikšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Papildus tiek precizētas normas, ka komersantam, lai saņemtu atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonās, ir jāiesniedz komersanta apliecības numurs un speciālās atļaujas sērija un numurs. Līdz šim bija nepieciešams iesniegt atbilstošo dokumentu kopijas. Veikti arīdzan citi redakcionāli precizējumi.

 

FM: Par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas grozījumiem

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par deklarācijas aizpildīšanas kārtību, otrdien, 21.oktobrī, tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti grozījumi MK noteikumos par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību.

Elektroenerģijas nodokļa likums reglamentē, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās un koģenerācijas elektrostacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Elektroenerģijas nodokļa deklarācijas 21.rinda paredz, ka no galalietotājiem piegādātās elektroenerģijas daudzuma atskaita elektroenerģijas daudzumu, kas ir atbrīvots saskaņā ar likumu.

Lai novērstu šobrīd praksē pastāvošās neprecizitātes deklarācijas aizpildīšanā, MK noteikumi precizēti šādā redakcijā: ja elektroenerģijas nodokļa deklarācijas 17.rindā norādāmais elektroenerģijas daudzums pārsniedz 13.rindā norādāmo elektroenerģijas daudzumu, tad 21.rindā norādāmais elektroenerģijas daudzums ir 0.

 

FM: Par ES līdzfinansēto projektu izdevumu deklarācijas sagatavošanu

21.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti un apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšana un izdevumu deklarācijas sagatavošana.

Tiesību akts nosaka, ka kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļu turētāja ir centrālā valsts iestāde, turpmāk varēs saņemt tikai avansu tādā pašā kārtībā kā tie ES fonda finansējuma saņēmēji, kas nav valsts budžeta iestādes un pašvaldības. ES fonda finansējuma saņēmējs veic maksājumus projekta ietvaros no saņemtā valsts budžeta finansējuma, un noteikumi reglamentē, ka valsts budžeta finansējuma apmēru nosaka normatīvajos aktos par ES fonda aktivitātes ieviešanu.

Grozījumi arī vienkāršo izdevumu deklarācijas iesniegšanas un izdevumu apliecināšanas kārtību. Paredzēts, ka izdevumu deklarācijas netiks iesniegtas vadošajā iestādē, bet vadošā iestāde par katru izdevumu deklarāciju sniegs apliecinājumu, ka veiktie izdevumi ir attiecināmi. Lai nedublētu no atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm saņemto informāciju, noteikumu projektā izslēgts pielikums par ES fondu līdzfinansēto projektu naudas plūsmas plānu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

KM: Par līdzekļu piešķiršanu Jelgavas Mūzikas vidusskolas centrālapkures remontiem

Saskaņā ar Kultūras ministrijas iesniegto lūgumu Ministru kabinets 21.oktobra sēdē akceptēja rīkojumu, kas paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta piešķirt Kultūras ministrijai 27 856 latus Jelgavas Mūzikas vidusskolas centrālapkures sistēmas avārijas seku novēršanai un apkures remontdarbu izdevumu apmaksai. Summu piešķirs no pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Uzsākot apkures sezonu Jelgavas mūzikas vidusskolā 2008./2009.mācību gadā, konstatēts, ka plīsušas centrālapkures caurules zem grīdām skolas vecajā korpusā. Avārijas stāvokļa dēļ nav iespējams apsildīt šo skolas daļu, kurā atrodas divdesmit septiņas klašu telpas, ēdnīcas telpas un administrācijas telpas ar kopējo platību 600 m2. Skolā nevar nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, jo neapsildītajās telpās nav iespējams vadīt mūzikas stundas. Lai likvidētu avārijas situāciju, steidzami jāveic centrālapkures sistēmas remonts.

Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija lūdza Finanšu ministriju no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Kultūras ministrijai 27 856 latus Jelgavas Mūzikas vidusskolas centrālapkures sistēmas remontdarbu izdevumu apmaksai.

Jelgavas Mūzikas vidusskola ir viena no deviņām mūzikas vidusskolām Latvijā. Tā dibināta 1921.gadā. Šobrīd Jelgavas Mūzikas vidusskola ir Zemgales reģiona Mūzikas skolu metodiskais centrs, un tās kompleksu veido divas ēkas: 1936.gadā celtais korpuss un 1972.gadā uzceltā jaunā piebūve ar mācību telpām un koncertzāli.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par bezdarbnieka pabalsta atmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai

Ja, izpildot tiesas spriedumu, no darba devēja par labu personai tiks piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu un ja šai laikā ir izmaksāts bezdarbnieka pabalsts, par šo periodu saņemtais pabalsts būs jāatmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) piecu darba dienu laikā.

Tas nozīmē, ka cilvēkam piecu darba dienu laikā pēc atlīdzības saņemšanas par to būs jāinformē jebkura VSAA nodaļa. Savukārt piecu darba dienu laikā pēc VSAA nosūtītā paziņojuma saņemšanas paziņojumā norādītā summa būs jāatmaksā VSAA norādītajā kontā.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kas 21.oktobrī apstiprināti valdībā.

Minētie noteikumi attieksies uz situācijām, kad darbinieks no darba tiek atbrīvots nepamatoti un ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā, saņemot kompensāciju par piespiedu darba kavēšanu.

Noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Noteikumi nepieciešami, lai saskaņotu minēto Ministru kabineta noteikumu normas ar 2007.gada novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kas stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

LM: Par plašākām mācību iespējām cilvēkiem ar invaliditāti

Lai paplašinātu sociālās rehabilitācijas un apmācību iespējas cilvēku ar invaliditāti darbspēju atjaunošanai, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu no 2008. līdz 2011.gadam paredzējusi ieguldīt 2,5 miljonus latu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāpalīdz atgriezties sabiedrībā kā pilnvērtīgiem locekļiem, sniedzot nepieciešamo sociālo atbalstu un apmācību. Tāpēc, lai vairāk cilvēku ar invaliditāti varētu apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas, institūcija, kas īstenos projektu, varēs izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu mācību vides pielāgošanai un mācību telpu renovācijai.

Savukārt, lai cilvēki ar invaliditāti spētu atjaunot savas darbspējas, saņemot kvalitatīvu sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, institūcija, kas īstenos projektu, varēs izmantot ERAF finansējumu telpu renovācijai, vides pielāgošanai un telpu aprīkošanai, tajā skaitā arī ar ārstnieciskās vingrošanas un medicīniskām iekārtām.

To paredz 21.oktobrī valdībā akceptētie Ministru kabineta (MK) noteikumi par ERAF apakšaktivitāti “Infrastruktūras pilnveidošana profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai”.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 102,9 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljonus latu no ERAF.

 

LM: Par jauniem rehabilitācijas centriem un darbnīcām cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem

Lai pēc iespējas vairāk cilvēku ar redzes un dzirdes traucējumiem saņemtu sociālos pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu turpmāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt vairāk nekā 1 miljonu latu jaunu rehabilitācijas centru un darbnīcu izveidei.

Plānots, ka tuvāko gadu laikā tiks izveidoti divi sociālās rehabilitācijas centri cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti. Viens no centriem atradīsies Rīgā, bet otrs – Kurzemē.

Savukārt cilvēki ar redzes traucējumiem sociālos pakalpojumus varēs saņemt četrās jaunās specializētajās darbnīcās, no kurām viena atradīsies Rīgā, viena Kurzemē, kā arī divas Latgalē. Tāpat iecerēts uzlabot vides pieejamību 6 rehabilitācijas un dienas centros.

To paredz 21.oktobrī valdībā akceptētie Ministru kabineta (MK) noteikumi par ERAF aktivitāti infrastruktūras pilnveidošanai.

Latvijā ir aptuveni 2000 vājdzirdīgo un 30 000 cilvēku ar dzirdes problēmām. Sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pašlaik nodrošina sociālās rehabilitācijas centri, kas atrodas Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Pļaviņās un Smiltenē. Tomēr šāds centrs nepieciešams arī Liepājā un Jelgavā.

Savukārt nopietnas redzes problēmas Latvijā ir aptuveni 40 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 7000 ir praktiski neredzīgi. Tāpēc, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību visiem klientiem, rehabilitācijas centros nepieciešama vides pieejamības uzlabošana. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas daļa klientu uzsāk mācības vai iesaistās darba tirgū, bet daļai klientu nodarbinātības uzsākšanai ir nepieciešams īpašs atbalsts, ko var nodrošināt specializētajās darbnīcās.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 102,9 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljonus latu no ERAF.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu trim pašvaldībām vētras radīto zaudējumu novēršanai

21.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz 30 067 latu piešķiršanu trim pašvaldībām šovasar vētras radīto zaudējumu novēršanai.

MK rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt RAPLM 30 067 latus, lai pārskaitītu pašvaldībām 2008.gada 14.jūlija vētras radīto zaudējumu novēršanai.

Līdzekļi tiks piešķirti Balvu rajona Viļakas pilsētas domes parka teritorijas Pils ielā 14 un Pils ielā 11A, Viļakas Valsts ģimnāzijas Pils ielā 11 vides atjaunošanai un sakopšanai, kā arī Viļakas pilsētas kultūras mana Pils ielā 13 avārijas izejas nojumes atjaunošanai. Pašvaldībai piešķiramo līdzekļu kopējais apjoms ir 2022 lati.

Papildus 21 570 lati tiks piešķirti Preiļu rajona Jersikas pagasta padomes administratīvās ēkas “Upenieki” jumta remontam.

Savukārt 6475 lati vētras radīto zaudējumu novēršanai tiks piešķirti Jēkabpils rajona Mežāres pagasta padomes katlumājas “Rozessala” jumta atjaunošanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz RAPLM pastāvīgās komisijas pašvaldību iesniegto dokumentu izvērtējumu un pieņemto lēmumu.

 

RAPLM: Par Madonas rajona pašvaldības nekustamā īpašuma “Āriņi” atsavināšanu

21.oktobrī MK apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto MK rīkojuma projektu “Par Madonas rajona pašvaldības nekustamā īpašuma “Āriņi” atsavināšanu”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Madonas rajona padomes sniegto informāciju par ēku nekustamo īpašumu “Āriņi”, kas atrodas Bērzaunes pagastā, Madonas rajonā. Madonas rajona padome, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, pieņēma lēmumu mutiskā izsolē atsavināt “Āriņus” īpašniekam, uz kura zemes nekustamais īpašums atrodas. Savukārt zemes īpašnieks ir informējis pašvaldību, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, viņam nav līdzekļu minētā nekustamā īpašuma iegādei.

Nekustamais īpašums “Āriņi” atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantots rajona padomes vajadzībām, kā arī turpmāk tas nebūs nepieciešams rajona padomes funkciju veikšanai.

Izvērtējot pašvaldības sniegto informāciju, RAPLM nav iebildumu par Madonas rajona pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma “Āriņi” atsavināšanu mutiskā izsolē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Rajonu reorganizācijas likumā noteikto atsavināšanas rezultātā gūtie ieņēmumi novirzāmi rajona pašvaldības investīciju projektu, ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai, rajona pašvaldības aizņēmumu atmaksāšanai, ilgtermiņa saistību izpildei vai reorganizācijas plāna īstenošanas nodrošināšanai.

 

RAPLM: Par Rēzeknes rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu

21.oktobrī MK apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto MK rīkojuma projektu “Par Rēzeknes rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Rēzeknes rajona padomes informāciju par nekustamo īpašumu Brāļu Skrindu ielā 2A, kura atsavināšanas procedūra sākta jau 2008.gada 26.februārī. Rēzeknes rajona padome nolēma nekustamo īpašumu pārdot izsolē, taču uz šo izsoli noteiktajos termiņos nav pieteicies neviens dalībnieks. Līdz ar to Rēzeknes rajona padome atzina minēto izsoli par nenotikušu un vēlas izsludināt izsoli atkārtoti.

Atbilstoši Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā noteiktajam, rajona pašvaldības nekustamo īpašumu no likuma spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā nekustamā īpašuma nodošanas dienai var atsavināt tikai ar Ministru kabineta piekrišanu.

Izvērtējot Rēzeknes rajona padomes sniegto informāciju, RAPLM nav iebildumu par minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu izsolē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Rajonu reorganizācijas likumā noteikto atsavināšanas rezultātā gūtie ieņēmumi novirzāmi rajona pašvaldības investīciju projektu, Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai, rajona pašvaldības aizņēmumu atmaksāšanai, ilgtermiņa saistību izpildei vai reorganizācijas plāna īstenošanas nodrošināšanai.

 

RAPLM: Par Eiropas teritoriālās sadarbības grupām

21.oktobrī MK atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto likumprojektu par Eiropas teritoriālās sadarbības grupām.

Likumprojekta mērķis ir veicināt un atvieglot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu dalībnieku pārrobežu, starptautisku vai starpreģionu sadarbību, kuras mērķis ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšana. Apstiprinātais likumprojekts nosaka sadarbības grupas dibināšanas, reģistrācijas, darbības, kā arī darbības izbeigšanas kārtību.

Sadarbības grupa savā darbībā var pieteikties atbalstam no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, it īpaši pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības projektu īstenošanai 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros.

Likumprojekts nosaka, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupu veido dalībnieks no Latvijas un dalībnieks no citas ES dalībvalsts. Sadarbības grupa var tikt dibināta uz termiņu vai noteiktu mērķu sasniegšanai.

Latvijā sadarbības grupu reģistrēs RAPLM, izdarot ierakstu Eiropas teritoriālās sadarbības grupu reģistrā. Pēc tam reģistrētā sadarbības grupa 10 darba dienu laikā publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” par tās nosaukumu, mērķiem, uzdevumiem, dalībniekiem, kā arī juridisko adresi.

RAPLM izstrādātais likumprojekts vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par autoceļu lietošanas nodevu transportlīdzekļiem virs 12 tonnām

Par valsts galveno autoceļu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, no 2009.gada jūlija būs jāmaksā nodeva – eirovinjete.

Tā ir lēmusi valdība, otrdien, 21.oktobrī, atbalstot likumprojektu “Par autoceļu lietošanas nodevu” un ar to saistīto grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas tiks izmantoti valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstīšanai. Nodevas apjoms tiks noteikts atkarībā no transportlīdzekļa atbilstības ekoloģisko standartu prasībām, motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa asu skaita un ceļa izmantošanas ilguma. Plānots, ka vienas dienas nodevas maksa būs no Ls 6 līdz Ls 7,50. Būs iespējams samaksāt nodevu arī par ceļu lietošanu nedēļu, mēnesi vai gadu.

Patlaban Latvijā ir apmēram 12 000 kravas automobiļu (virs 12 tonnām), kas veic starptautiskos kravu pārvadājumus. Paredzams, ka par šiem automobiļiem nodevu maksās par katru dienu, ko tie pavadīs uz Latvijas ceļiem – iekasētās summas kopapjoms lēšams ap Ls 4,4 milj. gadā. Maksājums attieksies arī uz aptuveni 40 000 Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem, kas neveic starptautiskos pārvadājumus. Taču tikai apmēram puse no tiem ir tehniskā kārtībā un izmanto valsts galvenos ceļus. Par šiem auto nodevu, visticamāk, maksās reizi gadā. Iekasētā summa no šiem pārvadātājiem lēšama ap Ls 10 milj. gadā. Nodeva būs jāmaksā arī ārvalstu pārvadātājiem, kuru kravas auto šķērso Latvijas robežu. Prognozējams, ka tie varētu būt ap 200 tūkst. auto gadā, samaksātās nodevas kopapjomam veidojot ap Ls 1,4 milj. gadā. Līdz ar to kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas nodevas lēšami ap 15,8 miljoniem latu.

Eirovinjetes maksas pamatā ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Tas balstās uz aicinājumu izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus laika posmus vai maršrutus. Paredzēts, ka šī nodeva tiks ieskaitīta Satiksmes ministrijas pašu ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un iekļauta valsts pamatbudžeta programmā “Valsts autoceļu fonds”, tās administrēšanu veicot VAS “Latvijas valsts ceļi”.

Likumprojekti izstrādāti, pamatojoties uz ES direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un direktīvu 2006/38/EK. Ņemta vērā arī Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika 2010.gadam: laiks lemt” izvirzītā stratēģija. Tiesību aktu sagatavošanā notika konsultācijas ar asociāciju “Latvijas Auto”, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociāciju. Lai projekti stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa