Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām

Eiropas Parlamenta deputāti 21.oktobrī politiskajās debatēs aicināja nopietni pārskatīt Eiropas un Krievijas attiecības pirms 14.novembrī Francijas kūrortpilsētā Nicā plānotās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas galotņu tikšanās. Eiropas valstis vēl nav vienojušās, vai šajā samitā tiks sāktas sarunas par jauno Partnerības un sadarbības līgumu starp ES un Krieviju.

Deputātu vairākums aicināja Eiropai nebūt naivai, ņemt vērā Krievijas pieaugošās ambīcijas un neaizmirst augusta agresiju Gruzijā. Eirodeputāti aicināja nesākt sarunas ar Krieviju par Partnerības un sadarbības līgumu, līdz Krievija nebūs pilnībā izvedusi savu karaspēku no okupētajiem Abhāzijas un Dienvidosetijas rajoniem un nebūs līdz galam izpildījusi Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī panākto “sešu punktu miera plānu”.

Eiropas Komisijas ārlietu komisāre Benita Ferrero-Valdnere, uzstājoties debatēs, pauda, ka nekavējoties jāveic neatkarīga starptautiska izmeklēšana par notikumiem Gruzijā. Viņa piekrita, ka jāaktualizē jautājums par Krievijas kompensācijām Gruzijai par ekonomiskās infrastruktūras iznīcināšanu.

Deputāts Rihards Pīks sacīja: “Protams, Krievija ir Eiropas Savienības kaimiņš. Neatbalstu muguras pagriešanu Krievijai, taču Eiropai ir jāvienojas, kādā valodā sarunāties ar Krieviju. Mēs runājam līdzīgos vārdos, bet saprotam dažādas lietas. Piemēram, sarunās par “sešu punktu plānu” katra puse karaspēka atvilkšanu uz izejas pozīcijām interpretē atšķirīgi. Eiropa nedrīkst aizmirst Gruzijas notikumus un izlikties, ka augustā nekas nav noticis.”

Debatēs par ES attiecībām ar Krieviju uzstājās arī Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš aicināja izvērtēt, kas pēdējo mēnešu notikumu gaismā patiesībā ir Krievijas un ES attiecības: vai kā viltīgam spēlētājam un atkarīgam vientiesim, vai kā konkurentiem, vai arī kā sadarbības partneriem?

Deputāts uzsvēra: “Rietumu demokrātijas un Krievijas autokrātijas attiecības atgādina spēli starp kaķi un peli. Eiropai uz to nevajadzētu pievērt acis un ļauties tiem maldiem, kam daudzi varbūt patiešām grib noticēt.” Ģ.V.Kristovskis kā absurdu raksturo situāciju, kad divus mēnešus pēc militāras agresijas un vardarbības Gruzijā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Eiropas Savienībai jau piedāvā kopīgu Paneiropas aizsardzības plānu, jaunu Eiropas Drošības līgumu. “Tas ir ļoti traģikomiski,” viņš sacīja. “Turpretī Sarkozī kungs ir ļoti atsaucīgs, pat “nepamana”, ka Krievija ir palielinājusi savu militāro klātbūtni Dienvidosetijā un Abhāzijā.”

Ģ.V.Kristovskis sacīja: “Vai ir pamats, lai ES uzticētos Krievijai? Kas ir tās vērtības, kas Eiropai ļauj būt tik optimistiskai? Esmu pārliecināts, ka Kosovas process un Gruzijas karš ES varēja būt vairāk pamācoši. Attiecībās ar Krieviju ir jāpatur prātā, ka tā sekmīgi un nekavējoties izmantos Rietumu pieļāvīgumu vai vājumu. Krievija alkst revanša pret Rietumiem, kur vien tas iespējams. Diemžēl tā vēl joprojām nav samierinājusies ar zaudējumu “aukstajā karā”.”

Latvijas deputāts pievērsa uzmanību tam, ka patlaban ievērojamus riskus satur Krievijas deklarētā savu “tautiešu aizsardzības politika” ne tikai Dienvdosetijā un Abhāzijā, bet arī Ukrainā un Moldovā. Tā izvērsta arī ES dalībvalstīs Latvijā un Igaunijā. Diemžēl “Krievijas tautieši”, to masu mediji Baltijas valstīs demonstratīvi atbalstīja Krievijas iebrukumu neatkarīgas valsts Gruzijas teritorijā. Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka Eiropas Savienībai ir strikti jāprasa apliecinājums prezidenta D.Medvedeva teiktajam, proti, nevienai valstij un organizācijai nav ekskluzīvu tiesību “panākt, saglabāt, uzspiest” mieru un stabilitāti Eiropā. Tas pilnā mērā pirmkārt jāapliecina pašai Krievijai. Kā vērtēt Krievijas piedāvāto principu, ka “nav pieļaujama drošības panākšana uz citas valsts rēķina”? Tas tikai apliecina, ka cīņa informācijas telpā turpinās. Diemžēl Latvijā un Igaunijā padomju okupācijas laikā izvietoto “tautiešu prāti” ir pateicīga vide un labs instruments.

EP deputāts aicināja: “Mums nevajadzētu steigties, atsākot pilna apjoma sarunas ar Krieviju, kamēr nav panākts, ka Krievija visā pilnībā izpilda miera plānu Kaukāzā.”

Mārtiņš Zemītis, R.Pīka padomnieks, EP Nāciju Eiropas grupa