Latvijas kara flotes 80. gadadienā, "Latvijas Vēstnesis" apmeklējot jūrlietu patriarhu Hugo Legzdiņu

Šajā dienā Hugo Legzdiņš jūtas kā īsts jubilārs. Viņa jaunības gadu sapņi un centieni vainagojās ar Francijas Kara flotes Ģenerālštāba akadēmijas absolvēšanu Parīzē un iecelšanu par zemūdenes "Ronis" komandkapteini pēc atgriešanās Rīgā. Kaut arī "Ronis" līdz ar visu Latvijas kara floti 1940. gada jūlijā pārgājis okupācijas karaspēka rīcībā un pulkvežleitnants Hugo Legzdiņš pēc kara "iecelts" par matrozi, viņš drīz vien atradis savu spēka pielikšanas punktu — kļuvis par skolotāju zivsaimniecības jūrskolā Vecmīlgrāvī. Navigāciju un jūras astronomiju pie viņa mācījušies vēlākie tāljūras kapteiņi brāļi Gunārs un Kārlis Zaksi, Harijs Līdaks, Imants Vikmanis un daudzi citi. Kapteinis sauc viņus vārdā un par katru zina teikt kādu labu vārdu: "Kas tie par vīriem! Prieks bija mācīt, prieks ir par rezultātu!" Kaut gan ceļš uz to rezultātu nemaz tik viegls nav bijis: "Kā es viņus drillēju un dresēju! Varbūt dažreiz nodarīju arī kādam pāri. Bet pēc deguniem neskatījos. Vērtēju tikai zināšanas. Tas nav jūrnieks, kas nevar no galvas nosaukt vismaz trīsdesmit zvaigznes debess Ziemeļu puslodē un tikpat daudz Dienvidu puslodē. Un precizitātei jābūt, citādi nav uz kuģa ko kāpt."

Hugo Legzdiņš priecājas ik reizes, kad no kāda stalta vīra dzird godpilno "Sveiks, kapteini!" Bet nupat šajā svētdienā viņa kādreizējais audzēknis Edvards Delveris, kas tagad ir Rīgas ostas kapteinis, pasniedzis karalisku dāvanu visai Legzdiņu ģimenei, sagādājot iespēju apmeklēt kapteiņa dzīvesbiedres Elvīras dzimto pusi Gulbenes rajona Zeltiņos. Jo, lai cik stalti savā 96. mūža gadā arī turas sirmais vīrs, liels staigātājs viņš vairs nav un Elvīras kundzi ar viņas invalīda ratiņiem vairs uz rokām nejaudā nēsāt. Tā nav bijusi tikai automašīnas sagādāšana. Tās bijušas mīļas rokas, pa kāpnēm nonesot un ceļam sapošot. Tā bijusi arī Zeltiņu mācītāja panākšanās viņiem, sirmgalvjiem, pretim Dievgalda laikā. "Ir taču vēl labi, nesavtīgi cilvēki!" — viņi ar pateicību saka.

Ar pateicību Hugo Legzdiņš pieņem arī "Latvijas Vēstneša" apgādā izdoto grāmatu "Triju Zvaigžņu gaismā". Viņš taču 1995. gadā saņēma jau otro Triju Zvaigžņu ordeni. Par godu svētkiem viņš piespraudis abus, arī Zviedrijas ordeni, ko saņēmis no paša Gustava Ādolfa, kad kā jūras kadets pavadījis Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu oficiālā vizītē: "Pēc noteikumiem jau man vajadzētu nēsāt tikai tagad saņemto IV šķiras ordeni, bet es gribu parādīt godu arī mūsu pirmās brīvvalsts prezidentam Kārlim Ulmanim, kas 1936. gadā man pasniedza ordeni. Sirds un prāts man arvien vēl ir pie jūras un flotes."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Kara flotes 80. gadadienā vakar, 9.augustā, — bijušais zemūdenes "Ronis" komandieris pulkvežleitnants Hugo Legzdiņš kopā ar dzīvesbiedri Elvīru