Par Madonas rajona teritorijas izpēti

Apvienības "Projekts XXI" eksperti sava direktora Jāņa Kauliņa vadībā pēc Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta (PTRS) pasūtījuma par Eiropas Savienības PHARE programmas atvēlētajiem līdzekļiem šogad pievērsušies izpētei Jēkabpils, Limbažu, Madonas un Preiļu rajonā. Pirmie apsekoti madonieši, un jau trešdien, 4.augustā, Madonas rajona padomē, Saieta laukumā, notika izpētes apkopojuma konference. Augusta otrajā nedēļā līdzīgas apspriedes būs Jēkabpilī un Preiļos, pēc tam arī Limbažos, jo šī rajona izpētes uzdevumu apvienība saņēmusi vēlāk.

Konferenci vadīja Madonas rajona padomes priekšsēdētājs (viņš arī Praulienas pagasta līderis) Andrejs Ceļapīters, tajā piedalījās īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību lietās padomnieks Jānis Kalviņš, Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta vadītājs Valērijs Seilis un PTRS ekspertes Dzidra Vecbrāle un Sandra Eglāja. Klāt bija gandrīz visu Madonas rajona pašvaldību vadītāji.

Plašu ziņojumu par pusgada laikā paveikto sniedza izpētes darba vadītājs Jānis Kauliņš. Teju teju būs gatavs arī izpētes teksta materiāls, ko nekavējoties saņems visi rajona pagasti un pilsētas, tas būs pieejams arī citiem interesentiem.

Līdztekus statistikas datiem būtiska bijusi iedzīvotāju un pašvaldību darbinieku aptauja. Visatsaucīgākie — Mārcienas, Vestienas, Jumurdas un Cesvaines iedzīvotāji, bet Ošupes pagasta valde saņems apvienības "Projekts XXI" velti par viskvalitatīvāko savas teritorijas izpēti pašu spēkiem. Eksperti arī secinājuši, ka aptuveni 30 procenti par reformu sakās neko nezinām, toties 70 procenti izprot pagastu apvienošanās un sadarbības būtību. Dažāda attieksme ir lielajās un mazajās pašvaldībās, jo mazās nevēlas izjust centra efektu, saglabāt savu individualitāti. Par to izteikušies Liezēres un Sausnējas pagasta ļaudis. Tomēr centra efekts pastāv arī bez reformas, ja runājam par Ērgļiem, Cesvaini, Lubānu, Varakļāniem un, protams, par pašu Madonu. Aptaujātie dzelzavieši, piemēram, atzinuši, ka viņi labās satiksmes dēļ labprāt brauc uz rajona centru, nevis iegriežas blakus esošajā Cesvainē, jo tur nav tik liela pakalpojumu izvēle. Gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju domā, ka viņu turpmākā nākotne ir iedomājama vienīgi savas pašvaldības teritorijā arī darba iespēju dēļ.

Pašvaldību vadītāji pauduši domu par to, ka viņi gan emocionāli, gan praktiski vēl nav gatavi apvienošanās vai sadarbības variantiem, turklāt jāņem vērā, ka laukos tieši pašvaldību iestādēs rod darbu prāva daļa vairāk izglītoto cilvēku. Viņi arī izteikušies, ka apvienošanās projektos obligāti jāiestrādā lauku mazo centru ilglaicīgas pastāvēšanas ideja. Tas jo sevišķi svarīgi tāpēc, ka teritorijas nav viendabīgas. Piemēram, Jumurdā ir 58 procenti pensionāru, un nav grūti iedomāties šī pagasta situāciju pēc pieciem vai desmit gadiem.

Tika minētas arī pārvietošanās iespējas. Ja būs lielāki pagasti, vietējie centri atradīsies tālāk un pašreizējiem ikdienas mērogiem nāks klāt citi. Patlaban var runāt par ikdienas attālumu (laukos — kājām ap 2,5 km, riteņbraucēju tālumu — 5 km vai autobusa tālumu — aptuveni 10 km), taču laika gaitā var kļūt aktuāli citi parametri, kas vispirmām kārtām ietekmēs sadzīvi.

Apvienošanās mērķiem šajā apvidū varētu būt tādi kritēriji: lielpagasts ar 3000 iedzīvotājiem (patlaban tik daudz ir tikai Ērgļos un Cesvainē ar lauku teritoriju, ap 2000 — Barkavā, Kalsnavā, Liezērē, Ļaudonā, Praulienā, kamēr pat tūkstotis nedzīvo Lazdonā, Sausnējā un Vestienā, bet jau pieminētajā Jumurdas pagastā ir tikai 440 jumurdiešu); ērta un visiem pieejama satiksme; optimāls budžets caurmērā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Protams, ir arī dažādi blakusfaktori, tomēr jāatceras, ka Administratīvi teritoriālās reformas likuma (tas Saeimā pieņemts 1998.gada 21.oktobrī) 2.pantā nepārprotami rakstīts:

"Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem."

Apsverot visus "par" un "pret" kopumā Madonas rajonā līdzšinējo 24 teritoriju vietā paliktu desmit, kas provizoriski varētu būt šādas:

— Ērgļi un Mazozolu pagasts no Ogres rajona, kas atrodas blakus;

— Vestiena, Bērzaune un Arona, kaut gan te nav spilgta līdera;

— Liezēre, kas gan ir tuvu Cēsu rajona Vecpiebalgai, tomēr jāņem vērā, ka Piebalga ir īpašā kultūrvēsturiskā teritorijā;

— Cesvaine, Sarkaņi un Dzelzava (Cesvainei jau iepriekš pievienots Kraukļu pagasts), varētu būt arī Madonas un Sarkaņu variants, kaut gan pret pilsētām ar lauku teritoriju pēdējā laikā izskan ne mazums pamatotu iebildumu;

— Madona un Lazdona, kur vēsturiskās saites ir daudz ciešākas nekā ar Sarkaņiem;

— Jaunkalsnava un Mārciena;

— Ļaudona, Mētriena un Prauliena, arī bez izteikta līdera, kaut gan Ļaudonā ir sava vidusskola;

— Barkava un Murmastiena;

— Lubāna, Ošupe un Indrāni;

— Varakļāni, Varakļānu pagasts un Dekšāres pagasts no Rēzeknes rajona, kaut gan dekšāriešiem, šķiet, tīkamāk skatīties nevis uz Madonas, bet gan uz Rēzeknes pusi.

Speciāls sadarbības projekts varētu būt Teiču rezervātam piegulošajām teritorijām, jo rezervātam ir sava specifika, kas "kopīgajā katlā" neietilpst.

Izpētes uzdevumā paredzēts tikai viens variants, un rajona pašvaldībām pašām jātiek skaidrībā, kas un kā būtu labāk, izšķiroties par apvienošanās vai sadarbības variantu.

Ministra padomnieks Jānis Kalviņš atgādināja, ka neredzot pamata diskusijai par reformas sasteigtību, jo ideja ir aktuāla jau kopš 1991.gada, tomēr dažādu iemeslu dēļ tikai tagad esam ķērušies pie praktiskā risinājuma. Būtiska ir arī jaunu sabiedrisko attiecību veidošana, kas jau sākusies Kandavas novadā un Ziemeļkurzemes sadarbības veidošanā. Viņš atbalstīja ideju par vienas pieturas aģentūru veidošanu Latvijas rajonos, stāstīja par Liepājas pieredzi un jelgavnieku ieceri, aicināja madoniešus būt starp pirmajiem Vidzemē.

Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta vadītājs Valērijs Seilis bilda, ka madoniešiem reformas gaitā un arī pēc tās ir visas iespējas saglabāt Latvijas viszaļākā novada slavu vasarā un visbaltākā apvidus laurus ziemā. Viņš mudināja nekavēties ar reformas nākamo posmu pēc izpētes, jo tagad varam izmantot Eiropas Savienības atvēlētos līdzekļus.

Pēc tam runāja vairāku pagastu padomju priekšsēdētāji. Elmārs Vaskis no Dzelzavas, Jānis Elsiņš no Vestienas, Jānis Bārbals no Varakļāniem, Andris Jaško no Mētrienas, arī Kalsnavas, Aronas, Indrānu un Ošupes pagastu pārstāvji atzina, ka reformas likumā ir pateikts daudz, tomēr ne viss. Pagastu vadītājus mulsina tas, ka joprojām nav skaidrības par reģionu (apriņķu) iedalījumu, jo runā un raksta galvenokārt par "4+1" vai "8+1" variantu. Kamēr nav zināms, kāda turpmāk būs Latvijas karte, grūti runāt ar iedzīvotājiem, kur īsti atradīsimies. Divi gali (Zemgale un Latgale) un divas zemes (Vidzeme un Kurzeme) gan ērti izklausās ikdienas sarunās, tomēr attālumi ir tik lieli, ka reģionu veidošanā jābūt ļoti apdomīgiem. Turklāt nupat kļuvis zināms par jaunu vietējās satiksmes apdraudējumu: pēc Ieriķu—Gulbenes dzelzceļa posma slēgšanas 15.jūlijā tagad esot pienākusi kārta Pļaviņu—Madonas—Gulbenes—Balvu—Žīguru—Vecumu līnijai. Tiklab iedzīvotāji, kā arī pašvaldību vadītāji un rajona vadība ir neziņā: un kas būs tālāk?

Pagastu līderi lūdza apvienības "Projekts XXI" vadītājus drīzāk nodot viņu rīcībā izpētes teksta materiālus, bet Rīgas pārstāvjiem teica, ka reģionu plānošanā Gaiziņkalna apkaime gan nebūtu iekļaujama Vidusdaugavas apriņķī. Daļa klātesošo bilda, ka plānotājiem nebūtu par ļaunu ieskatīties divdesmito un trīsdesmito gadu kartēs, kur pagastu veidošanā respektētas arī draudžu robežas.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors