Valsts Valodas aģentūra: Par grāmatu “Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte”

Trešdien, 22.oktobrī, Rīgā, viesnīcas “Gutenbergs” konferenču zālē, notika seminārs un grāmatas “Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte” atvēršanas svētki. Tajā ar priekšlasījumiem par Valsts valodas likuma priekšvēsturi un izstrādi uzstājās Valsts valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis un Saeimas deputāte, Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, par citu valstu pieredzi valsts valodas politikas īstenošanā stāstīja Saeimas deputāts Visvaldis Lācis.

Valsts valodas aģentūras Sociolingvistikas daļas pētnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un SKDS pētniekiem 2007.gadā veica pētījumu “Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte”, lai apzinātu Valsts valodas likuma izstrādes un pieņemšanas procesu un tā ietekmi uz valodas situāciju un kultūrvēsturiskajiem notikumiem Latvijā. Pētījuma gaitā detalizēti tika analizēts Valsts valodas likuma izstrādes un pieņemšanas process, kā arī likuma atbilstība starptautiskajām prasībām, normām un līgumiem. Pētījumā sniegts Valsts valodas likuma “atvēršanas” riska faktoru izvērtējums un iespējamie konceptuālie risinājumi.

Šogad pētījuma rezultāti tika apkopoti un izdoti grāmatā, kurā iekļauti arī visi likumprojekta varianti. Atsevišķā sadaļā ir atrodami arī citu valstu valodu likumi gan oriģinālvalodā, gan tulkojumā, piemēram, Kvebekas Franču valodas harta, Francijas Valsts valodas likums, Lietuvas Valsts valodas likums, Igaunijas Valodu likums u.c. Pētījuma rezultāti sniedz visaptverošu Valsts valodas likuma normu izvērtējumu, tā efektivitāti un atbilstību valodas situācijai 2007.gadā.

Valsts valodas aģentūras informācija

No Valsts valodas aģentūras direktora JĀŅA VALDMAŅA priekšvārda:

Valodas politika kā valsts īstenotu apzinātu pasākumu kopums valstī runāto valodu funkcionālā sadalījuma saglabāšanai, runātāju kolektīvo un individuālo valodas tiesību noteikšanai, valodu izpētei un attīstīšanai ir nozīmīga ikvienā valstī, tā ir viens no galvenajiem valsts iekšpolitikas virzieniem. Valodas politika ir cieši saistīta ar valstī īstenoto etnopolitiku un izglītības un kultūras politiku.

Latvijā valodas politika ir īpaši nozīmīga iekšpolitikas nozare vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir Latvijas etnodemogrāfiskais sastāvs (2006.gadā starp Latvijas iedzīvotājiem bija 58,9% latviešu un 41,1% minoritāšu pārstāvju). Tas neapšaubāmi būtiski ietekmē valsts valodas lietojuma iespējas. Otrais iemesls ir fakts, ka vēl tagad, 18 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir vairākas jomas, kurās valsts valoda funkcionē nepilnīgi, piemēram, dzelzceļa transportā, privātās uzņēmējdarbības jomā, apkalpojošajā sfērā. Trešais iemesls ir zināmas minoritāšu pārstāvju daļas negatīvā lingvistiskā attieksme pret valsts valodas lietojumu pat tajos gadījumos, kad reālā valsts valodas prasme problēmas neradītu.

No 1.nodaļas autoru DZINTRAS HIRŠAS un INAS DRUVIETES raksta:

Ikvienai valstij ir tiesības un arī pienākums aizsargāt valodu. Mūsu dienās valsts valodas aizsardzība valstīs tiek nodrošināta ar juridisku mehānismu starpniecību atbilstīgi valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Valodas politika ir valsts īstenotu apzinātu pasākumu kopums valstī runāto valodu funkcionālā sadalījuma saglabāšanai, runātāju kolektīvo un individuālo valodas tiesību noteikšanai, valodu izpētei un attīstīšanai. Valodas politika līdztekus etnopolitikai, kultūrpolitikai un izglītības politikai īpaši nozīmīga ir multietniskās valstīs.

Valoda parasti ir centrālais elements etnosa un indivīda identitāšu kompleksā. Tādēļ 21.gadsimtā valodu vērtība vairs netiek apcerēta tikai no tās runātāju skaita vai ekonomisko labumu ieguves viedokļa, bet gan tiek saistīta ar etnosu tradīciju, mentalitātes un savdabības uzturēšanu, kā arī indivīda personības izpausmi. Valodas liktenis lielā mērā ir atkarīgs no valodas ekonomiskās vērtības konkrētajā valodu konkurences situācijā. Izšķirīga nozīme mūsdienu demokrātiskās valstīs ir juridiskajai valodu aizsardzības sistēmai (valodu statuss konstitūcijās, valodu likumi un normatīvi akti), kā arī ekonomiskiem faktoriem, kas lielā mērā rada motivāciju konkrētas valodas lietošanai valodas eksistencei svarīgākajās sociolingvistiskajās funkcijās. Valodas ekonomisko vērtību turpretim var paaugstināt vai pazemināt apzinātas valodas politikas ceļā.

Grāmatas nodaļu tēmas un materiāli

1. nodaļa. Valodu likumu nozīme etnosa un valsts identitātes nodrošināšanā. Dzintra Hirša, Ina Druviete

2. nodaļa. Latvijas valodas situācija Valsts valodas likuma izstrādes laikā (1995–1999). Vineta Ernstsone, Daiga Joma

3. nodaļa. Valodu prasme, lietojums un Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme. Vineta Ernstsone, Daiga Joma

4. nodaļa. Valsts valodas politikas institucionālais un juridiskais nodrošinājums. Dzintra Hirša, Daiga Joma, Gunta Kļava, Jānis Valdmanis

5. nodaļa. Valsts valodas likuma izstrādes motivācija un pieņemšanas process. Dzintra Hirša, Daiga Joma, Ina Druviete

6. nodaļa. Diskusijas par Latvijas valodas politiku Valsts valodas likuma izstrādes kontekstā. Dzintra Hirša, Gunta Kļava

7. nodaļa. Valsts valodas likuma pieņemšanas procesa atspoguļojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (1993–1999). Dite Liepa

8. nodaļa. Latvijas valodas situācija un Valsts valodas likums 2007.–2008.gadā. Vineta Ernstsone

9. nodaļa. Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā 21.gs. sākumā. Kristīne Motivāne

10. nodaļa. Pārmaiņas nozīmīgās valsts valodas lietojuma jomās pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas. Dzintra Hirša, Daiga Joma, Gunta Kļava, Kristīne Motivāne

11. nodaļa. Priekšlikumi Valsts valodas likuma aktualizācijai: iespējamie ieguvumi un zaudējumi. Dzintra Hirša, Daiga Joma, Kristīne Motivāne