Eiropas Parlaments: Par noziedzīgi izraisītā bada jeb golodomora upuru piemiņu

23.oktobrī pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atzīst, ka golodomors jeb mākslīgi izraisītais bads Ukrainā 1932.–1933.gadā ir šausminošs noziegums pret Ukrainas tautu un cilvēci.

Deputāti asi nosoda noziedzīgās darbības, kas noveda pie masveida iznīcināšanas, un aicina veikt dziļu vēsturisko notikumu izpēti.

Bads Ukrainā 1932.–1933.gadā, kas pazīstams ar nosaukumu “golodomors”, izraisīja miljoniem ukraiņu bojāeju. “To ciniski un nežēlīgi plānoja Staļina režīms, lai piespiestu Ukrainas lauku iedzīvotājus pret savu gribu atbalstīt Padomju Savienības īstenoto lauksaimniecības kolektivizācijas politiku,” paskaidrots rezolūcijā.

Eiropas Parlaments atzīst, ka golodomors ir šausminošs noziegums pret Ukrainas tautu un cilvēci; stingri nosoda noziedzīgās darbības, kuras tika vērstas pret Ukrainas zemniekiem un kuru rezultātā notika tautas masveida iznīcināšana un cilvēktiesību un brīvību pārkāpumi; izsaka līdzjūtību šajā traģēdijā cietušajai Ukrainas tautai un ar godbijību piemin mirušos, kuri gāja bojā bada nāvē mākslīgi izraisītā golodomora laikā 1932.–1933.gadā; aicina valstis, kuras izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, nodot atklātībā arhīvu materiālus par golodomoru Ukrainā 1932.–1933.gadā, lai varētu rūpīgi izpētīt visus cēloņus un sekas, kā arī veikt to pilnīgu izmeklēšanu.

“Ukrainas golodomors ir viens no lielākajiem noziegumiem pret cilvēci pasaules vēsturē. Pēc visiem kritērijiem tas atbilst genocīda definīcijai,” debatēs par šo rezolūciju teica Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte (Nāciju Eiropas grupa/Pilsoniskā savienība). “Tam bija etnisks raksturs, jo tas tika vērsts pret nacionāli noskaņoto ukraiņu tautu, kura ne vienu reizi vien bija izrādījusi pretestību rusifikācijai. Bet tas bija arī sociāls genocīds pret turīgajiem ukraiņu zemniekiem. Kaut gan bads iznīcināja visus, neatkarīgi no turības pakāpes.”

Deputāte uzsvēra, cik ciniska bija Kremļa noziedzīgā rīcība, izraisot golodomoru. “Staļina totalitārais komunistiskais režīms atrada vislētāko veidu, kā iznīcināt lielas tautas masas. Tagad jau ir pieejamas dokumentālas liecības, ka pat nacisti trīsdesmitajos gados brauca uz Maskavu pārņemt pieredzi masu slepkavību organizēšanā.” Taču šis pagājušā gadsimta notikums diemžēl raisa asociācijas ar pavisam neseniem notikumiem, uzsvēra I.Vaidere: “Toreiz lēmumi par pārtikas atsavināšanu tika pieņemti Maskavā. Un lēmumi par 2006.gada “gāzes karu” starp Ukrainu un Krieviju atkal tika pieņemti Maskavā. Mūsdienu Krievija savā ārpolitikas koncepcijā skaidri paziņo, ka tā atkaro savas pozīcijas pasaules sadalē. Maskavas galma vēsturnieki nekaunas apgalvot, ka mākslīgi radītais bads Ukrainā ir bijis vienīgi izdomājums. Atliek cerēt, ka Ukraina nebūs nākamā valsts aiz Gruzijas, pret kuru Krievija spēs atļauties brutālu agresiju.”

Debatēs izskanēja dažādi viedokļi par to, vai golodomors būtu jāatzīst par genocīdu pret ukraiņu tautu. Vairāku politisko grupu deputāti pauda viedokli, ka mākslīgi izraisītais bads atbilst starptautiskajai definīcijai par genocīdu. Tomēr sociālistu vairākums un citi kreisi noskaņotie EP deputāti panāca, ka rezolūcijā tas netiek minēts. Šajā sakarā I.Vaidere uzsvēra: “Mums tomēr ir skaidri jāpasaka, ka notikumi Ukrainā bija genocīds. Mana valsts – Latvija, tāpat kā daudzas citas, to jau izdarījusi.”

Deputāte atgādināja: “Totalitārā komunisma noziegumi jāvērtē tikpat nosodoši kā nacisma izdarītie. Ir vajadzīga vēl viena Nirnberga, jo nevainīgi upuri ir upuri neatkarīgi no tā, kurš pret viņiem noziedzies. Kaut arī mūsu tautām ir dažādas pieredzes, tomēr vienota izpratne par vēstures notikumiem Eiropas Savienībā ir absolūti nepieciešama. Būtībā tā ir mūsu kopējās nākotnes ēkas pamats.”

Eiropas Parlamenta preses dienests, EP Nāciju Eiropas grupa