Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pētījuma programma "Latv. PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.1999., Nr. 251/252 (1711/1712) https://vestnesis.lv/ta/id/18287

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pret svešām varām

Vēl šajā numurā

10.08.1999., Nr. 251/252 (1711/1712)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arhīvi runā. Pirmpublikācija latviešu valodā

ZA Ekonomikas institūta direktors Pauls Dzērve  par Latvijas tautsaimniecību,  1959.gads

Pētījuma programma  "Latv. PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas"

I. Pētījuma mērķis, uzdevumi un nozīme

Tēmu "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas" Ekonomikas institūts izstrādā Latvijas PSR Ministru Padomes uzdevumā.

Pētījuma mērķis: — zinātniski pamatot Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas, republikas 1) tautas saimniecības svarīgāko nozaru attīstības pamatvirzienus attīstītas komunisma celtniecības periodā.

Pētījuma uzdevumos neietilpst Latvijas PSR Tautas saimniecības attīstības perspektīvā plāna sastādīšana turpmākiem 15 gadiem. Tādu uzdevumu izpilda republikas Valsts plāns.

Šī pētījuma rezultātā ir jāiestrādā zinātniski pamatoti priekšlikumi republikas tautas saimniecības perspektīvai attīstībai kopumā, kā arī tās svarīgākajām nozarēm.

Svarīgs pētījuma uzdevums — izstrādāt republikas tautas saimniecības vispārējās attīstības noteikšanas metodoloģiskos pamatus, kā arī republikas svarīgāko ražošanas nozaru un ražotņu attīstības perspektīvu noteikšanas metodiskos pamatus attīstītas komunisma celtniecības periodā.

Izstrādātajiem metodoloģiskiem un metodiskiem pamatiem un tāpat priekšlikumiem par Latvijas PSR tautas saimniecības perspektīvo attīstību attīstītas komunisma celtniecības periodā ir jābūt tik zinātniski pamatotiem un konkrētiem, lai Valsts plāns un republikas direktīvie orgāni varētu tos izmantot Latvijas PSR Tautas saimniecības attīstības plāna sastādīšanā turpmākiem 15 gadiem.

Pētījuma "Latvijas PSR Tautas saimniecības attīstības perspektīvas" zinātniskai nozarei ir jābūt pamatotai ar to, ka tajā būs izstrādāti metodoloģiskie un teorētiskie jautājumi, kas saistīti ar Padomju Savienības nelielas savienotās republikas tautas saimniecības attīstības perspektīvu zinātnisku pamatošanu, kura vienlaikus ir valsts ekonomiski administratīvs rajons, attīstītas komunisma celtniecības periodā.2)

Šis pētījums tāpat kalpos par pamatu, lai izstrādātu:

a) dažus teorētiskus sociālisma politiskās ekonomijas jautājumus, starp tiem jautājumu par ceļiem, kā izveidot vienotu komunistisku īpašumu republikas lauksaimniecībā3), un jautājumus par Latvijas PSR nacionālo ienākumu, par ceļiem, kā paātrināt tā pieaugumu un pilnveidot tā sadalīšanu attīstītas komunisma celtniecības periodā;

b) dažus zinātniskus pētījumus konkrēto ekonomiku jomā: par atsevišķu republikas rūpniecības nozaru specializāciju un kooperāciju; par rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas organizāciju, par atsevišķu rūpniecības nozaru, lauksaimniecības, republikas transporta utt. perspektīvo attīstību un izvietošanu.

Pētījuma "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas" atsevišķu posmu pabeigšanas procesā, kā arī beidzot darbu kopumā, Ekonomikas institūtam ir jāizvirza jautājums Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas tehnisko, ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļu institūtiem, kā arī citiem republikāniskiem zinātniski–pētnieciskiem institūtiem par vajadzību veikt virkni speciālu pētījumu. Pēdējo izstrāde būs virzīta uz to, lai, balstoties uz racionālāku un kompleksu republikas dabas bagātību izmantošanu, esošām ražošanas jaudām un darba resursiem, paātrinātu ražošanas spēku attīstību, radītu komunisma materiāli tehnisko bāzi un komunistiskās celtniecības procesā pilnīgāk un vispusīgāk apmierinātu iedzīvotāju augošās vajadzības pēc tautas patēriņa priekšmetiem.4)

 

II. Pētījuma svarīgākie metodoloģiskie jautājumi

Pētījuma "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas" kolektīvais raksturs prasa noteikt vienotu zinātniski pamatotu metodoloģiju, pēc kuras jāvadās visiem zinātniskiem darbiniekiem, kas ņem dalību šīs tēmas izstrādē.

Sakarā ar to nepieciešams formulēt vissvarīgākos metodoloģiskos jautājumus.

1. Pētījuma rezultātā ir jāizstrādā priekšlikumi par Latvijas PSR tautas saimniecības racionāla kompleksa izveidošanu. Ar republikas tautsaimniecības racionālu kompleksu saprotam tādu Latvijas PSR tautas saimniecības struktūru un specializāciju, tādu viņas starprepublikānisko un ārējo ekonomisko sakaru organizāciju, kas nodrošinātu visefektīvāko republikas materiālo un darba resursu izmantošanu komunistiskā celtniecībā.

Racionāla republikas tautas saimniecības kompleksa radīšana dotu iespēju ar esošo kapitālieguldījumu apjomu un esošiem darba resursiem nodrošināt republikas maksimāli iespējamo ieguldījumu visas mūsu zemes tautas saimniecības attīstībā, komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanā un, pareizi saskaņojot valsts kopējās intereses ar republikas interesēm, veicināt visātrāko mūsu tautas dzīves līmeņa celšanos.

2. Pētījuma svarīgākais metodoloģiskais uzdevums ir svarīgāko materiālās ražošanas nozaru un visas republikas tautas saimniecības perspektīvo apjomu un attīstības līmeņu zinātniska pamatošana.

Pētījumā "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas" ir paredzēts zinātniski pamatots republikas tautas saimniecības nozaru attīstības pamatvirziens, nepieciešamās tautas saimniecības struktūras izmaiņas, noteikt atsevišķu tautas saimniecības nozaru optimālos attīstības līmeņus un ar tiem saistītos attīstības tempus. Tas dos iespēju zinātniski pamatot galvenos perspektīvo kapitālieguldījumu virzienus tautas saimniecībā un izstrādāt praktiskas rekomendācijas, kā visracionālāk republikā izvietot ražošanu.

3. Centrālais pētījuma metodoloģiskais uzdevums ir formulēt, uz ko pamatoties, nosakot tautas saimniecības nozaru perspektīvos optimālos attīstības līmeņus.

Šī uzdevuma atrisināšanas teorētiskais pamats ir sociālisma ekonomiskais pamatlikums, kura raksturīgas iezīmes ir ražošanas nepārtraukta attīstība un pilnveidošana uz pirmrindas tehnikas bāzes, lai iespējami pilnīgi apmierinātu visu sabiedrības locekļu nepārtraukti augošās vajadzības un to vispusīgu attīstību.

Tāpēc, izstrādājot PSRS tautas saimniecības attīstības ģenerālā plāna pamatus, valsts centrālie zinātniskās pētniecības institūti sāk ar racionālu [attiecību] noteikšanu, kuras ir nepieciešamas, lai radītu tautas patēriņa priekšmetu pārpilnību, vienu no vissvarīgākajiem nosacījumiem pārejai uz komunismu. Pamatojoties uz patēriņa normām uz vienu iedzīvotāju, aprēķina patēriņa priekšmetu ražošanas apjomus un, ņemot tos vērā — nepieciešamos ražošanas līdzekļus (neskaitot papildus ražošanas līdzekļu vajadzības ārējiem ekonomiskiem sakariem un valsts aizsardzības vajadzībām).

"Ne cilvēks ražošanai, bet ražošana cilvēkam" — tāds ir sociālistiskās dzīves likums.

Tāda jautājuma nostādne nav patērētāju pieeja un pilnībā atbilst likumam par ražošanas līdzekļu apsteidzošu pieaugumu, kurš nosaka, ka ražošanas līdzekļu ražošanai jāaug straujāk nekā patēriņa priekšmetu ražošanai. Tikai pilnīgi ņemot vērā un ievērojot likumu par ražošanas līdzekļu apsteidzošu pieaugumu, var nodrošināt nepārtrauktu sociālistiskās ražošanas augšupeju, bazējoties uz visjaunākās tehnikas plašu ieviešanu visās sociālistiskās ražošanas nozarēs un sistemātisku darba ražīguma pieaugumu.

Tādējādi ražošanas līdzekļu apsteidzošs pieaugums izvērstas komunisma celtniecības periodā, nosakot perspektīvos ražošanas apjomus, prasa vispirms izskaitļot nepieciešamos tautas patēriņa priekšmetu apjomus (bāzējoties uz racionālām patēriņa normām uz vienu iedzīvotāju), un tikai pēc tam — bāzējoties uz pirmajiem — nepieciešamos ražošanas līdzekļu apjomus. Bez tam jāņem vērā Padomju Savienības ārējo ekonomisko sakaru attīstības perspektīvas un valsts aizsardzības vajadzības.

Risinot šos jautājumus savienotā republikā, tāpat nepieciešams ņemt vērā, ka katras republikas tautas saimniecība ir Padomju Savienības tautsaimnieciskā kompleksa organiska sastāvdaļa. Tas attiecas kā uz ražošanu, tā uz ražošanas un personisko patēriņu. Attiecinot teikto uz Latvijas PSR, var teikt, ka mūsu republikas vietu Padomju Savienības teritoriālā darba dalīšanā nosaka to svarīgāko ražošanas nozaru attīstība, kuru produkcijas ievērojama daļa domāta vissavienības vajadzībām un eksportam.

Latvijas PSR vietu valsts teritoriālā darba dalīšanā un republikas ražošanas profilu lielā mērā nosaka dažādu ražošanas līdzekļu (izejvielas, kurināmais, pusfabrikāti, mašīnas un iekārtas) ievedums Latvijas PSR no citiem valsts ekonomiskiem rajoniem.

Bez tam zināmu daļu republikā patērējamo tautas patēriņa priekšmetu arī ieved no citiem valsts ekonomiskiem rajoniem un importē.

Tas viss republikas ražošanas perspektīvo apjomu noteikšanas metodikā ienes zināmas modifikācijas.

Lai noteiktu Latvijas PSR ražošanas perspektīvos apjomus, kur darbaspēka bilance perspektīvā paliek saspringta, visas materiālās ražošanas nozares lietderīgi iedalīt 2 grupās un katru no tām savukārt — 3 apakšgrupās.*)

1) Nozares, kuras savu produkciju ražo galovenokārt citiem valsts ekonomiskiem rajoniem un eksportam (neskaitot produkciju aizsardzībai):

a) pamatojoties uz vietējo izejvielu izmantošanu un esošām ražošanas jaudām;

b) pamatojoties uz no tālienes ievestu izejvielu un esošām ražošanas jaudām;

c) pamatojoties uz no tālienes ievestu izejvielu, turklāt ražošanai nav atbilstošu ražošanas jaudu.

2) Nozares, kuras savu produkciju ražo galvenokārt Latvijas PSR tautas saimniecības un iedzīvotāju vajadzībām:

a) pamatojoties uz vietējo izejvielu izmantošanu un esošām ražošanas jaudām;

b) pamatojoties uz no tālienes ievestu izejvielu izmantošanu un esošām ražošanas jaudām;

c) pamatojoties uz no tālienes ievestu izejvielu izmantošanu, nav atbilstošu ražošanas jaudu un vietējā darbaspēka.

Nozares, kas ietilpst iepriekš uzrādītās grupās, savukārt ir jāsadala grupā A (ražošanas līdzekļi) un grupā B (patēriņa priekšmeti).

No valsts vispārējo interešu viedokļa, pats svarīgākais ir to nozaru un ražotņu attīstība, kuras ir attiecinātas pie pirmās grupas. Nosakot optimālos ražošanas apjomus perspektīvai, ir jāvadās no šo produkcijas veidu vajadzības valstī un republikā esošiem izejvielu resursiem, ražošanas jaudām un darba resursiem.

Nozaru un svarīgāko ražotņu attīstības tempi, kuras ietilpst "a" un "b" apakšgrupās — jānosaka atkarībā no iespējamo kapitālieguldījumu lieluma, no iespējām paplašināt esošās ražošanas jaudas un palielināt vietējos darba resursus. Atbilstoši tam ir jāsastāda virkne salīdzināmu variantu par šo nozaru un ražotņu perspektīvo attīstību.

Kas attiecas uz apakšgrupu "c", tad tādu nozaru un ražotņu tālāka attīstība, kuras pamatojas uz no tālienes ievestām izejvielām, un kurām nav jau funkcionējošu ražošanas jaudu un vietējā darbaspēka, no ekonomikas viedokļa ir nemērķtiecīga. Šeit ir jāizskata jautājums par tādu nozaru un ražotņu izvietošanu citos valsts ekonomiskos rajonos, kur ir tam labvēlīgāki dabas un ekonomiskie apstākļi.5)

Nozares un ražotnes, kas ietilpst otrā grupā un atbilstošās apakšgrupās, jādala nozarēs, kas ražo ražošanas līdzekļus, un nozarēs, kas ražo patēriņa priekšmetus.

To nozaru perspektīvie optimālie ražošanas apjomi, kas ietilpst apakšgrupā "a", jāaprēķina, pamatojoties uz racionālām patēriņa normām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

To nozaru perspektīvie optimālie ražošanas apjomi, kas ietilpst apakšgrupā "b", jāaprēķina vadoties no šādiem apsvērumiem:

a) pamatojoties uz racionālām patēriņa normām uz vienu iedzīvotāju, jānosaka perspektīvās vajadzības republikā;

b) balstoties uz ekonomisku analīzi un salīdzināmu variantu izvērtēšanu, noteikt, kādu daļu no šīs produkcijas ražot uz vietas, kādu daļu ievest no citiem valsts ekonomiskiem rajoniem; jāatrisina jautājums par nozaru, kuras ražo šādu produkciju, specializāciju un kooperāciju ar citiem rajoniem;6)

c) Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas tehnisko, ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļu institūtiem izvirzīt jautājumu par pētījumiem, kas noskaidrotu, kādas iespējas ir aizstāt no tālienes ievestās izejvielas ar vietējām.

Salīdzinot datus par no tālienes ievesto un vietējo izejvielu cenām, izlemt, vai ir lietderīgi samainīt to vai citu no tālienes ievesto izejvielu veidu ar vietējām izejvielām.

Kas attiecas uz apakšgrupu "c", tad šīs apakšgrupas nozares republikā nav jāattīsta, bet nepieciešamā produkcija jāieved republikā no citiem ekonomiskiem rajoniem. Ja tomēr ar tehnisko, ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļu institūtu palīdzību izdodas atrast vietējās izejvielas vai šo nozaru produkcijas vietējos aizstājējus, tad, salīdzinot no tālienes ievesto un vietējo izejvielu cenas, jārisina jautājums, vai ir ekonomiski lietderīgi attīstīt republikā tās vai citas produkcijas ražošanu.

Tādējādi visu veidu izstrādājumu, kuru ražošana iecerēta republikā, sadalījums 6 apakšgrupās dod metodoloģisku pamatu, lai aprēķinātu optimālus perspektīvos ražošanas apjomus Latvijas PSR.

Detalizētāk jāaplūko kārtība, kā aprēķināt perspektīvos optimālos apjomus produkcijai, kas domāta republikas tautas saimniecībai un iedzīvotājiem (2.grupa, apakšgrupas "a" un "b").

Izejas punkts ir tautas patēriņa priekšmetu racionālas patēriņa normas, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju. Pamatojoties uz iedzīvotāju patēriņa normām, izskaitļo šo tautas patēriņa priekšmetu patēriņa apjomus Latvijas PSR. Pēc tam izstrādā norādīto tautas patēriņa priekšmetu ražošanas materiālās bilances, no kurām redzams, cik un kādi ražošanas līdzekļi (izejvielas, pusfabrikāti, kurināmais, mašīnas, iekārtas) vajadzīgi, lai ražotu patēriņa priekšmetus optimālos apjomos.

Salīdzinot jau sasniegtos ražošanas līdzekļu un patēriņa priekšmetu ražošanas apjomus ar perspektīviem optimāliem ražošanas apjomiem, atrod distanci (disproporciju) starp sasniegto un perspektīvā nepieciešamo ražošanas līmeni dažādās nozarēs; noskaidro atpaliekošos un apsteidzošos iecirkņus.

No šejienes var aprēķināt atsevišķu ražošanas veidu un nozaru vajadzīgos attīstības tempus, atrisināt kapitālieguldījumu prioritāro secību problēmu, noteikt konkrētus ceļus, kā manevrēt ar kapitālieguldījumiem un darba resursiem utt.

Nosakot racionālas patēriņa normas uz vienu cilvēku, liela nozīme ir pareizam izstrādājumu sortimentam, kas jāaptver aprēķinos. Izstrādājumu saraksts nedrīkst būt pārāk plašs, jo tas nevajadzīgi sarežģīs tālākās izstrādes, aprēķinot nepieciešamos ražošanas apjomus, tajā pašā laikā sarakstam jādod pareizs patēriņa raksturojums. Vispareizākā pieeja šim jautājumam būs dažādu veidu izstrādājumu grupu izveidošana pēc visraksturīgākām pazīmēm. Vienā grupā vajadzēs ieslēgt tādus izstrādājumus, kuri tuvi pēc izgatavošanai nepieciešamiem izejvielu veidiem un kuru izgatavošana prasa vienādus vai gandrīz vienādus tehnoloģiskos procesus ar nelielām tehniski ekonomisko rādītāju atšķirībām.

Tādā gadījumā visos tālākajos aprēķinos nevajadzēs izskatīt katras grupas atsevišķus izstrādājumu veidus, bet vienu šīs grupas izstrādājumu raksturīgu pārstāvi, kas pietiekami precīzi raksturos visus izstrādājumu veidus, kas ietilps šajā grupā.

Tādu produkcijas pārstāvju daudzums atsevišķās rūpniecības nozarēs nepārsniegs 10–12, bet dažos gadījumos arī mazāk. Ekonomistiem, kas izstrādā atsevišķu nozaru perspektīvās attīstības problēmu, vajadzēs rūpīgi un atbildīgi risināt šo jautājumu, lai noteiktu izstrādājumu racionālus grupējumus un pareizus grupu pārstāvjus. Balstoties uz tiem, notiks visi tālākie nepieciešamie aprēķini.

Agreģētiem rādītājiem jākalpo par pamatu, aprēķinot ražošanas optimālos apmērus tiem patēriņa priekšmetu veidiem, kuri domāti republikas vajadzībām, un turpmāk — perspektīvo materiālo bilanču sastādīšanai atsevišķām nozarēm un visai republikas tautas saimniecībai.

Lai izstrādātu izglītības, kultūras, medicīnas, sadzīves, komunālo pakalpojumu u.c. apkalpojošo iestāžu un uzņēmumu perspektīvas, arī sastāda racionālas iedzīvotāju apkalpošanas normas, kas nepieciešamas darbaļaužu — komunisma celtnieku saprātīgu vajadzību vispusīgai apmierināšanai.

Iedzīvotāju apkalpošanas racionālās normas (pārrēķinot uz 1000 cilvēkiem) nosaka, pamatojoties uz medicīnas, pedagoģijas, mākslas u.c. zinātņu nozaru datiem.

To ražošanas nozaru attīstības perspektīvas, kuras ievērojamus produkcijas daudzumus realizē citos ekonomiski administratīvos rajonos, nosaka, pamatojoties tiklab uz Latvijas PSR ražošanas iespējām, kā arī iepazīstoties ar to ekonomiski administratīvo rajonu attīstības perspektīvām, kurām ir nostiprinājušies saimnieciskie sakari ar Latvijas ražošanu, saņemot tās produkciju.

Transporta (dzelzceļa, automobiļu, ūdens un gaisa) attīstības perspektīvas nosaka, pamatojoties uz sekojošo:

a) kravas transporta apjomus un virzienus nosaka, noskaidrojot tautas saimniecības nozaru vajadzības, republikas iekšējos un starprepubliku ekonomiskos sakarus saistot ar ekonomiski visizdevīgāko transporta veidu noteikšanu;

b) pasažieru pārvadājumu apjomus nosaka, pamatojoties uz racionālām darbaļaužu apkalpošanas normām (pārrēķinot uz 1000 cilvēkiem), ņemot vērā dažādu sabiedriskā un individuālā transporta veidu ekonomisko izdevīgumu un attīstības perspektīvas.

Mazumtirdzniecības attīstības perspektīvas nosaka, pamatojoties uz tautas patēriņa priekšmetu perspektīvajiem realizācijas apjomiem, ņemot vērā arī iedzīvotāju personīgam patēriņam vajadzīgos ražošanas līdzekļus, atbilstoši racionālām tirdzniecības apkalpošanas normām (pārrēķinot uz 1000 cilvēkiem).

Sabiedriskās ēdināšanas attīstības perspektīvas nosaka, paredzot pakāpenisku individuālās ēdienu pagatavošanas īpatsvara samazināšanos, paplašinoties dažādām progresīvām sabiedriskās ēdināšanas formām. Nosakot sabiedriskās ēdināšanas perspektīvos augšanas tempus, jāņem vērā iespējas paplašināt sortimentu, pazemināt pašizmaksu un cenas, kā arī iedzīvotāju vajadzību pieaugums sabiedriskās ēdināšanas jomā.

Vienotā metodika paredz, lai tiktu noteikti vienoti materiālo bilanču sastādīšanas termiņi. Pirmā materiālā bilance jāsastāda 1958. gadam, kurš ir bāzes gads. Otrā materiālā bilance jāsastāda septiņgades pēdējam gadam, t.i., 1965. gadam.

Trešā perspektīvā materiālā bilance jāsastāda 1973. gadam, t.i., nākamai piecpadsmitgadei, tāpēc, ka tādai perspektīvai, acīmredzot tiks sastādīts PSRS tautas saimniecības attīstības ģenerālais plāns.

Ceturtā perspektīvā materiālā bilance jāsastāda ar pieņēmumu, ka sasniegti ražošanas optimālie līmeņi, kuri iegūti, balstoties uz racionālām iedzīvotāju patēriņa normām.

Trešās un ceturtās materiālās bilances salīdzināšana dos iespēju zinātniski pamatot nepieciešamību paātrināt to vai citu ražošanas nozaru attīstību, manevrēt ar kapitālieguldījumiem un darba resursiem.

Līdz ar 1958., 1965. un 1973. g. materiālo bilanču sastādīšanu ir nepieciešams sastādīt atbilstošas nozaru darba bilances, ņemot vērā sasniegto un paredzamo darba ražīguma līmeni, tehniskā progresa līmeni visās tautas saimniecības nozarēs.

 

III. Pētījuma saturs

Pētījuma "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas" galvenais saturs ir republikas 1965. un 1973. g. perspektīvo bilanču sastādīšana: Latvijas PSR svarīgāko rūpniecības nozaru, lauksaimniecības un celtniecības, ražošanas un patēriņa bilances, kurināmā — enerģētikas bilance un darba bilance.

Sastādot perspektīvās materiālās bilances, jāņem vērā iedzīvotāju pārtikas un rūpniecības preču patēriņa perspektīvās normas uz vienu cilvēku, iedzīvotāju perspektīvās vajadzības dzīvokļu saimniecības un komunālo pakalpojumu jomā, sabiedriskā ēdināšanā, medicīniskā apkalpošanā, pirmsskolas un skolas izglītībā, kultūras pasākumos utt.

Vienlaikus jāpēta jautājumi, kas saistīti ar darba ražīguma kāpināšanu republikas rūpniecībā, lauksaimniecībā un celtniecībā, kā arī ar visefektīvāko kapitālieguldījumu virzienu noteikšanu tautas saimniecībā. Pie tiem pieder: atsevišķu rūpniecības nozaru specializācija un kooperācija, rūpniecības ražošanas iekārtu izmantošanas uzlabošana, lauksaimniecības perspektīvās mehanizācijas efektivitāte, perspektīvais kapitālieguldījumu apjoms lauksaimniecībā un to struktūra, lauksaimniecības nozaru specializācija, starpkolhozu organizāciju attīstības perspektīvas republikas kolhozu ražošanas apkalpošanā un papildnozarēs utt.

No otras puses, ir japētī jautājumi, kas saistīti ar materiālo resursu izlietošanas uzlabošanu, ņemot vērā tiklab vietējos, kā arī no valsts citiem ekonomiskiem rajoniem ievestos: republikas izejvielu un materiālo resursu noteikšana un ekonomiskā novērtēšana; iespēju izpēte, kā iekļaut saimnieciskā apritē saturā visbagātākos un pēc ekspluatācijas apstākļiem visizdevīgākos dabas resursus; citu pasākumu izstrāde ar mērķi uzlabot ražošanas izvietojumu un panākt visu republikas rajonu iesaistīšanu rūpnieciskā ražošanā; izveidojušos ekonomisko sakaru izpēte, tuvāko rajonu noteikšana, kuri būtu bāze Latvijas ekonomiski administratīvā rajona nodrošināšanai ar izejvielām, pusfabrikātiem, kurināmo patēriņa priešmetiem, iekārtu un iespējas uzlabot Latvijas ievedumu ekonomiskos sakarus; izveidojušos realizācijas sakaru izpēte; visracionālāko Latvijas ekonomiski administratīvā rajona produkcijas sadales zonu un Latvijas izvedumu ekonomisko sakaru izpēte.

Lai kompleksi izpētītu tautas saimniecības attīstības jautājumus, tāpat tiks pētīti transporta perspektīvās attīstības jautājumi (dzelzceļa, automobiļu, ūdens un pilsētu transporta), tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas jautājumi.

Pamatojoties uz noteiktajiem tautas saimniecības nozaru perspektīvās attīstības tempiem, tiks noteikts, cik perspektīvā būs vajadzīgs dažādu tautas saimniecības nozaru speciālistu republikā.

Visas perspektīvās materiālās bilances un citas ar tautas saimniecības perspektīvo attīstību saistītās problēmas tiks izstrādātas kā naturālos, tā arī vērtības rādītājos.

Latvijas PSR darbaļaužu materiālās dzīves paaugstināšanas jautājumi tiek izstrādāti citā tēmā.7) Tomēr sakarā ar ražošanas perspektīvo optimālo apjomu noteikšanu, kas pamatojas uz racionālām patēriņa normām uz vienu iedzīvotāju, šajā pētījumā būs nepieciešams sastādīt arī Latvijas PSR iedzīvotāju perspektīvās naudas ienākumu un izdevumu bilances, izstrādāt republikas darbaļaužu minimālo un vidēji nepieciešamo ienākumu aprēķināšanas metodoloģiskos pamatus.

 

IV. Pētījuma posmi

Republikas Ministru padome noteica īsus termiņus, kuros jāpabeidz pētījums "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas". Visa darba pabeigšanas termiņš — 1960.gada 1.jūlijs.

Šī pētījuma izpilde tik īsā laikā prasa precīzu zinātniskās izstrādes organizāciju. Sakarā ar to tiek noteikti pētījuma posmi.

Pirmais

pētījuma posms — līdz 1959.gada 1.jūlijam.

Šī posma laikā ir jāizstrādā atsevišķu izpildītāju un visa pētījuma darba programmas. Jānosaka viena iedzīvotāja galveno izstrādājumu veidu faktiskais patēriņš 1958.gadā un ieplānotais 1965.gadā, tāpat racionālās patēriņa normas.

Pēc tam ir jāveic galveno izstrādājumu veidu grupēšana un apvienoto grupu pārstāvošo izstrādājumu izvēle, jāizstrādā tehniski ekonomiskie rādītāji grupas pārstāvošiem izstrādājumiem 1958. un 1965.gadam (izstrādājumu darbietilpība, izmantojamās izejvielas, kurināmais, materiāli, elektroenerģija, izstrādājuma pašizmaksa, nepieciešamie kapitālieguldījumi uz izstrādājumu vienību un, pamatojoties uz to,— visi kapitālieguldījumi).

Tāpat jāizstrādā materiālās bilances, kas parāda Latvijas PSR iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanas pakāpi ar izstrādājumu grupu pārstāvošiem izstrādājumiem 1958. un 1965.gadā (salīdzinot ar racionālām patēriņa normām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju).

Sastādītās materiālās bilances 1958. un 1965.gadam dos iespēju konstatēt republikas materiālās ražošanas atpaliekošos posmus un izstrādāt priekšlikumus to likvidēšanai septiņgadē, priekšlikumus manevrēšanai ar kapitālieguldījumiem un priekšlikumus atsevišķu svarīgu nozaru un ražojumu veidu attīstības tempu paātrināšanai. Vienlaikus būs iespējams izvirzīt konkrētus priekšlikumus par labāku vietējo izejvielu resursu izmantošanu.

Otrais posms

— līdz 1959.gada beigām.

Šī posma laikā ir nepieciešams noteikt ražošanas optimālos apmērus un sastādīt ražošanas un patēriņa materiālās bilances perspektīvai, pamatojoties uz racionālām patēriņa normām uz vienu iedzīvotāju, noteikt perspektīvos tehniski ekonomiskos rādītājus, izmantojot pirmrindas pieredzi un zinātnes sasniegumus, noteikt nepieciešamos kapitālieguldījumus.

Ir nepieciešams sastādīt salīdzināmus Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības variantus, lai noteiktu visefektīvāko attīstības ceļu.

Šī perioda laikā ir jāsastāda arī Latvijas PSR starprepublikānisko ekonomisko sakaru bilance 1958.gadam (preču ievedumu un izvedumu bilance, vispirms par tautas patēriņa priekšmetiem).

Nepieciešams izstrādāt priekšlikumus, kā perspektīvā pilnveido Latvijas PSR starprepublikāniskos ekonomiskos sakarus.

Trešais posms

— līdz 1960.gada 1.jūlijam.

Šī posma laikā jāprecizē republikas perspektīvās materiālās bilances un jāsastāda ziņojums republikas direktīviem orgāniem par Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvām.

Jāsagatavo atklātai publicēšanai divi krājumi (katrs 15 iespiedlokšņu apjomā) par Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvu jautājumiem:

1) 1.sējums — līdz 1960.gada martam (raksti jāsagatavo līdz 1960.gada janvārim);

2) 2.sējums — līdz 1960.gada novembrim (raksti jāsagatavo līdz 1960.gada septembrim).

Vispārējo zinātnisko vadību veic pētījuma "Latvijas PSR tautas saimniecības attīstības perspektīvas" vadītājs. Viņš sastāda vispārējo pētījumu programmu, izstrādā metodoloģiskos jautājumus, nodrošina sektoru darba koordināciju un vispārējo zinātnisko kontroli.*) 8)

1) Oriģināla malā ar roku (P.Dzērve — ?) pieraksts: "PSRS Tautas saimniecības sistēmā. Vēlāk ir, bet vajadzētu tūliņ pasvītrot, ka runa ir par visas valsts saimniecības daļu..."

2) Pieraksts: "Pasvītrot nepieciešamību saskaņot republikas un vispārvalstiskās intereses, ar savienības kopējo interešu prioritāti."

3) Pieraksts: "Kā valsts tautsaimniecības daļas..."

4) Pieraksts: "Pastiprināt dalību valsts aizsardzības un ekonomiskās varenības stiprināšanā."

 

Oriģināls — krievu valodā, viens no 100 pavairotajiem eksemplāriem, no prof. B.Treija personīgā arhīva. Pēc "Latvijas Vēstneša" lūguma — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa, Dr.habil.oec., prof. Oļģerta Krastiņa tulkojums latviešu valodā. Teksta izcēlumi (retinājumi un pustreknā druka) — pēc oriģināla.

 

*) Zemsvītras norāde dokumentā: "Ražošanas nozares, kuras izstrādā produkciju tiklab izvešanai, kā arī iekšējam patēriņam, ir nepieciešams ieslēgt abās grupās pēc ražojamās produkcijas īpatsvara."

5) Pieraksts oriģināla malā ar roku (ar saīsinājumiem): "Tūliņ, tuvākos gados. Tomēr apstākļos, kad cīnās par tempiem, varbūt arī ekonomiski lietderīgi necelt citā vietā, bet paplašināt republikā (viena fabrika savienībā: vagonbūve, dīzeļbūve utt.)".

6) Pieraksts: "Izcelt kā ļoti svarīgu problēmu."

 

7) Teksta malā rokrakstā jautājuma zīme.

*) Zemsvītras norāde dokumenta beigās: "Izstrādājamo tēmu saraksts — pielikumā"

8) Pieraksts dokumenta beigās: "Saskaņošana ar PSRS [ZA] Ekonomikas institūtu".

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!