Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 16. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 16.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, V.Buhvalova, J.Sokolovska un M.Mitrofanova jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.76/J9)

“Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.2976)

2. Deputātu A.Kampara, L.Mūrnieces, A.Latkovska, E.Repšes un S.Āboltiņas jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.77/J9)

“Par sodu politiku”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.2975)

3. Deputātu Dz.Zaķa, S.Bendrātes, S.Āboltiņas, A.Latkovska un A.K.Kariņa jautājums finanšu ministram Atim Slakterim (jautājumu reģistra Nr.78/J9)

“Par alkohola tirdzniecību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, J.Sokolovska un M.Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.79/J9)

“Par klašu atvēršanu izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2008.gada 13.oktobrī

Pielikums

Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta piekto daļu dažas ārzemnieku kategorijas ir tiesīgas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju tikai gadījumā, ja viņi ir apguvuši valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Savukārt attiecīgie 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.252 nosaka, ka ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu ne zemāk kā pirmā prasmes līmeņa B pakāpē atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.296.

Tā nav zemākā no iespējamajām kategorijām. Saskaņā ar noteikumu Nr.296 12.1 punktu šī kategorija tiek piešķirta to mazākumtautību izglītības programmas īstenojošo latviešu skolu absolventiem, kuriem latviešu valodas centralizētajā eksāmenā piešķirts E līmenis. 2007.gadā uz E un zemāku līmeni eksāmenu nokārtoja 16,4% no visiem šādu skolu devīto klašu skolēniem. Te ir jāņem vērā, ka viņi ir apguvuši valodu 9 gadu garumā, vislabvēlīgākajā informācijas apguves vecumā un efektīva valsts atbalsta apstākļos.

Atbilstoši noteikumu Nr.296 1.pielikumam 1.līmeņa B pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas darba procesā saistīti ar instrukciju un tehnoloģiju ievērošanu, mašīnu un iekārtu izmantošanu un apkalpošanu, ievērojot darba drošību.

Kā piemēru var minēt šādas profesijas: minerālu un akmens griešanas operators (kods 8112 06), datortehnikas mehāniķis (7242 06), virpotājs (7223 03), būvkonstrukciju montētājs (7121 03), akrobāts (3474 01).

No otras puses, saskaņā ar Imigrācijas likumu eksāmens ir jākārto gan tādām personām, kas ir darba spējīgā vecumā un teorētiski pašas var sevi nodrošināt (kuri nepārtraukti uzturējušies LR ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, Latvijas iedzīvotāju pieaugušie bērni), gan tādām personām, kuras atrodas Latvijas nodokļu maksātāju apgādībā un/vai ir jau cienījamā vecumā (Latvijas iedzīvotāju laulātie un vecāki).

Valodas eksāmens viņiem ir jākārto nevis pēc 9 gadu apmācības, bet gan 5 gadu laikā pēc ierašanās Latvijā. Bez tam pastāv zināmas šaubas par to, ka vairumam no divām pēdējām minētajām kategorijām vispār jebkad nāksies strādāt, tajā skaitā tādās specialitātēs kā būvkonstrukciju montētājs un akrobāts.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta sesto daļu, ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Taču tajā pašā laikā viņš neiegūst tiesības uz sociālo palīdzību ne no valsts puses (Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta otrā daļa), ne no pašvaldību puses (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmā daļa), kā arī uz bezmaksas ārstniecisko palīdzību (Ārstniecības likuma 17.pants).

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik Latvijā ir personu, kas uzturas šeit ar termiņuzturēšanās atļauju un kuru uzturēšanās pamats ir apvienošanās ar ģimeni? Kāda ir šo personu daļa attiecībā pret ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju?

2. Cik personām saskaņā ar iepriekšminētajām normām bija jākārto eksāmens no to spēkā stāšanās brīža? Sniedziet, lūdzu, atbildi, grupējot šīs personas pēc četrām kategorijām (kuri nepārtraukti uzturējušies LR ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus, Latvijas iedzīvotāju pieaugušie bērni, Latvijas iedzīvotāju laulātie un vecāki) un pēc pretendentu vecuma. Atsevišķi lūdzam norādīt to personu skaitu, kuras nespēja nokārtot eksāmenu.

3. Kāda vēl palīdzība bez jau jautājuma preambulā minētās tiks liegta personām, kuras nevarēs nokārtot eksāmenu?

4. Vai personām, kuras nevar nokārtot eksāmenu, tiek liegtas tiesības uzturēties Latvijā gadījumā, ja zūd uzturēšanās pamats (šķiršanās, laulātā, bērna vai vecāku nāve)?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka būtu mērķtiecīgi samazināt MK noteiktās prasības vismaz Latvijas iedzīvotāju vecākiem vai personām, kuras vecākas par 62 gadiem, ņemot vērā niecīgo iespēju, ka šīs personas vēl strādās?

6. Vai Jūs neuzskatāt, ka mērķtiecīgi būtu likuma līmenī atcelt prasību kārtot eksāmenu atsevišķām uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju pretendējošu personu kategorijām?

7. Vai Jūs neuzskatāt, ka mērķtiecīgi būtu attiecināt jautājuma preambulā minētajos likumos nostiprinātos sociālās palīdzības veidus arī uz tām personām, kuras uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, ja uzturēšanās pamats ir apvienošanās ar ģimeni?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, V.Buhvalovs,
J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs

Rīgā 2008.gada 2.oktobrī

Par sodu politiku

Publiski ir izskanējuši dažādi viedokļi par turpmāko valsts sodu politiku, lai ierobežotu autovadītāju skaitu, kuri sēžas pie stūres alkohola reibumā. Tā kā pēdējā laikā ir izskanējuši viedokļi par nepieciešamību noteikt bargākus sodus šiem autovadītājiem, lūdzu, sniedziet atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Cik pēdējos 3 gados vidēji gadā ir sodīti automašīnu vadītāji, kuri bijuši alkohola reibumā?

2) Cik daudzi no viņiem nav samaksājuši piemēroto naudas sodu?

3) Cik daudziem no viņiem ir piemērots sods – administratīvais arests?

4) Cik no viņiem šo sodu jau ir izcietuši?

5) Cik daudzi no viņiem ir izdarījuši šo pārkāpumu atkārtoti, un cik daudziem no šiem pārkāpējiem ir piemērota kriminālatbildība?

9.Saeimas deputāti: A.Kampars, L.Mūrniece,
A.Latkovskis, E.Repše, S.Āboltiņa

Rīgā 2008.gada 2.oktobrī

Par alkohola tirdzniecību

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.pants aizliedz tirgot alkoholiskos dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, savukārt šī paša kodeksa 215.1 pants nosaka Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu izskatīt 155.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Publiski ir izskanējuši dati par ārkārtīgi lielu alkohola patēriņu nepilngadīgo vidū. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu, atbildiet uz šādiem jautājumiem:

1) Cik pārbaužu Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pēdējā gada laikā, vai tirdzniecības vietās netirgo alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām?

2) Cik tirdzniecības vietām ir piemēroti sodi par alkoholisko dzērienu tirgošanu nepilngadīgām personām?

3) Cik tirdzniecības vietām ir anulēta alkohola dzērienu mazumtirdzniecības licence par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem?

4) Vai par šiem pārkāpumiem esošā sodu politika ir efektīva?

9. Saeimas deputāti: Dz.Zaķis, S.Bendrāte,
S.Āboltiņa, A.Latkovskis, A.K.Kariņš

Rīgā 2008.gada 7.oktobrī

Par klašu atvēršanu izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 60.panta trešo daļu jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija. Sakarā ar to lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kādās vispārizglītojošajās Latvijas skolās ir paši augstākie nesekmības rādītāji 2007./2008.gadā? Lūdzam sniegt šo skolu sarakstu.

2. Kādus pasākumus veica Izglītības un zinātnes ministrija, lai atrisinātu nesekmības problēmu šajās skolās?

3. Kurās klašu paralēlēs, skolās ar lielu nesekmīgo skaitu, ir visvairāk nesekmīgo?

4. Kurās skolās ar augstiem nesekmības rādītājiem ir izveidotas pedagoģiskās korekcijas klases? Vai pedagoģiskās korekcijas klasēs ir pagarinātās dienas grupas?

LR 9. Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs, V.Buzajevs,
J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs

Rīgā 2008.gada 9.oktobrī