Saeimas 2008. gada 16. oktobra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 65.laidienā (“LV”, Nr.165, 23.10.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3023 – “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 21 priekšlikumu.

1.priekšlikums – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

4. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

10. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Savukārt 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Godīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

13. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums – šoreiz atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

16.priekšlikumu izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

17. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts daļēji, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

18. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un arī 19. – Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un arī 20. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Pēdējais, 21., – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienbalsīgu atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3021 – likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”. Šis līgums ir standartlīgums, kuru parasti noslēdz valdības un ratificē parlamenti. Sadzīvē mēs to dēvējam par tā saukto readmisijas līgumu.

Jāsaka, ka Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstīja tā virzību skatīšanai pirmajā lasījumā, uzsverot un uzskatot, ka tas noregulēs kārtību attiecībā uz otru valstu pilsoņiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ ir nonākuši un vēlas uzturēties citas attiecīgās valsts teritorijā.

Aicinu arī jūs atbalstīt sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par vienbalsīgu atbalstu. Priekšlikumus Ārlietu komisija gaidīs līdz šā gada 26.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisija vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamā Saeima! Strādājam ar dokumentu Nr.3022 – “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, šī dokumenta virsraksts ļoti precīzi un skaidri parāda, par ko šajā dokumentā ir runa un ko ar šo likumprojektu mēs plānojam reglamentēt. Arī par šo dokumentu es gribu teikt, ka tas ir standartlīgums, kuru noslēdz valstis, divpusēji valdībām parakstot un parlamentiem ratificējot.

Ārlietu komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi šī dokumenta virzību skatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs, kolēģi, izdarīt tāpat.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Arī šajā gadījumā paldies par vienprātīgu atbalstu. Ārlietu komisija gaida jūsu priekšlikumus līdz šā gada 26.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3024 – likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Komisija saņēma 28 priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts, iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Diemžēl Eglīša kunga iesniegtais 4.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 6. un 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Deputāta Eglīša kunga priekšlikums – 9.priekšlikums –neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –10.priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī Juridiskā biroja priekšlikums –11.priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

…un komisijas izstrādātais 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Juridiskā biroja priekšlikums – 13.priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Tika atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums –14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

16. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums – tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Es lūdzu precizēt, veikt vienu mazu redakcijas precizējumu tabulas 11.lappusē. Tas ir, 17.panta trešās daļas 5.apakšpunktā ir izlaists vārdiņš “izglītības”. Tas būtu jā­precizē redakcionāli: “uz savstarpēju līgumu pamata pašvaldības piedalās valsts, citu pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā;”.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

17. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums – tika plaši debatēts, bet neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

18. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Netika atbalstīts deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums – 20.priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 40, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Atbalstu neguva arī Plinera un Buhvalova iesniegtais 21.priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 41, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Atbalstu komisijā neguva arī deputātu Plinera un Buhvalova iesniegtais 22.priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Neguva atbalstu arī deputātu Plinera un Buhvalova 23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašreiz Latvijas skolās ir izveidojies pastāvīgs pedagoģiskā personāla trūkums. Varu jums apliecināt, ka ar laiku šī problēma tikai padziļināsies, jo, neskaitot cilvēka cienīgu darba algu, ir nepieciešamas arī sociālās garantijas pedagogiem. Mēs piedāvājam nostiprināt likumā pašas svarīgākās sociālās garantijas, to skaitā medicīnisko apdrošināšanu un skolotāju bērnu nodrošināšanu ar ārpuskārtas vietām bērnu pirmsskolas iestādēs, skolotāju ārpuskārtas nodrošināšanu ar municipālajiem mājokļiem, skolotāju tiesības uz pensiju pēc izdienas.

Tās nebūt nav privilēģijas, kā daži varētu iedomāties. Tā ir valsts cienīga izturēšanās pret skolotāja profesiju, jo pedagoga darbs pirmām kārtām ir cieši saistīts ar psiholoģisku pārslodzi un stresiem. Nelielā darba alga neļauj daudziem pedagogiem nopirkt pienācīgu dzīvokli, lai varētu relaksēties pēc stresainās darba dienas, kā arī nodrošināt sev un savai ģimenei profilaktiskus pasākumus veselības uzturēšanai, bet nepieciešamības gadījumā – arī medicīnisko ārstēšanu.

Tātad mūsu svēts pienākums ir palīdzēt skolotājiem, jo no viņu darba kvalitātes lielā mērā ir atkarīga Latvijas kā valsts nākotne. Tad nu demonstrēsim jaunatnei, ka valsts augstu vērtē pedagoga profesiju, un šādi mēs spēsim atrisināt pedagoģiskā personāla deficīta problēmu.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis kolēģu priekšlikums par pedagogu sociālajām garantijām var jau būt, ka ir labs. Patiesībā ir labs! Bet es aicinu tā iesniedzējus uz trešo lasījumu iesniegt šo priekšlikumu korektā terminoloģijā. Mums nav vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu. Tā ir tāda veca padomju terminoloģija. Mums ir vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes. Būsim korekti un cienīsim savu terminoloģiju, ko esam ieviesuši! (No zāles dep. J.Pliners: “Pieņemsim un rediģēsim!”)

Tāpēc diemžēl šodien šis priekšlikums nav atbalstāms, bet es aicinu kolēģus to pārrakstīt, lietojot pareizu terminoloģiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Jā, kolēģi, virkne deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu, kā arī turpmāk skatāmie Šķestera kunga priekšlikumi un Eglīša kunga priekšlikumi varbūt ir labi pēc būtības, bet tie neskar administratīvi teritoriālo reformu, tāpēc komisija tos noraidīja.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 37, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Atbalstu komisijā neguva arī deputātu Plinera un Buhvalova 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Komisijas atbalstu neguva arī deputāta Šķestera kunga 25.priekšlikums, jo pēc būtības komisija uzskatīja, ka tas nav administratīvi teritoriālās reformas jautājums, un, mūsuprāt, tas tomēr šajā likumprojektā nav savā īstajā vietā, bet debates pēc būtības droši vien būtu vēlamas pamatkomisijā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām vairāk ir saistīts varbūt ar mūsu izglītības sistēmas koncepciju, bet tomēr es gribētu, lai jūs uzklausītu šo ievirzi privāto izglītības iestāžu finansēšanā un atbalstīšanā no valsts un pašvaldību budžetiem, lai mēs varbūt rastu iespēju arī privātās izglītības iestādes daļēji atbalstīt no valsts un pašvaldību budžetiem.

Šeit ir runa par profesionālās ievirzes programmu šīm iestādēm. Tās ir mūzikas skolas, tās varētu būt arī sporta skolas, ko dibinājuši privātie uzņēmēji. Skaidrs, ka privātās izglītības iestādes pamatā finansē paši dibinātāji, un līdz šim faktiski nebija iespējas šīm skolām palīdzēt. Viņas faktiski izmanto tikai labdarību un sponsorus, lai varētu attīstīt un dot iespēju mūsu bērniem iegūt šo pamatievirzi gan muzikālajā jomā, gan sportā...

Tātad šīs profesionālās ievirzes programmas ir akreditētas. Šīm iestādēm arī ir jābūt akreditētām. Un tāpēc es saprotu, ka šis jautājums ir saistīts ar finanšu līdzekļiem, bet es domāju, ka mums vajag atbalstīt šos pedagogus, kas strādā arī šajās iestādēs, un dot arī viņiem iespēju saņemt valsts atbalstu.

Tāpēc es iesniedzu 25., 26. un 27.priekšlikumu. Šie priekšlikumi ir skatāmi kopumā, un 27.priekšlikums faktiski uzdod Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.janvārim noteikt kārtību, kādā būtu finansējamas valsts finansētās profesionālās ievirzes programmas privātajās izglītības iestādēs.

Tāpēc lūdzu konceptuālu atbalstu. Bet tālāk ir skaidrs, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā šie noteikumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Spurdziņš komisijas vārdā vēlas ko teikt?

O.Spurdziņš.

Komentārs no manas puses jau izskanēja. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 32, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Tāpat atbalstu neguva deputāta Šķestera 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 27. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums – neguva atbalstu komisijā. (No zāles dep. S.Šķesters: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Šķesters lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Un arī 28. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu – komisija neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 42, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Paldies. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 21.oktobri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir izstrādāts, lai nostiprinātu rezerves karavīru garantijas pēc militārajām mācībām vai demobilizācijas atgriezties darbavietā un arī amatā, kā arī lai nodrošinātu sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas tiesības tikt ieskaitītiem rezervē un rezervistu tiesības uz tās dienesta pakāpes saglabāšanu, kas tiem bija piešķirta pirms atvaļināšanas no militārā dienesta.

Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un aicina Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz, ka lietās par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanai pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā. Šāda regulējuma mērķis ir reducēt tiesu instanču skaitu minētajā administratīvo lietu kategorijā, tādējādi veicinot administratīvo procesu efektivizēšanu. Komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova pieprasījumu Ministru kabinetam... es atvainojos, Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums ir izdalīts visiem deputātiem, kā arī par to tiek ziņots Saeimas sēdē.

Un vārds motivācijai – pieprasījuma iesniedzēju vārdā deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru prezidents sakarā ar izsludinātiem taupības pasākumiem publiski ir paziņojis, ka ar rīkojumu ir uzdevis samazināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, kā arī viņu darba algas un prēmijas.

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka jums visiem ir saprotams, ka ar šādu rīkojumu samazināt šo locekļu skaitu, ne arī viņu darba algu, ne prēmijas Ministru prezidents nav tiesīgs. Un šodien, runājot par “Jaunā laika” patstāvīgo priekšlikumu, Bērziņa kungs, Andris Bērziņš, teica, ka, jā, tur esot viss kārtībā; ka Ministru prezidents esot veicis nepieciešamās darbības, lai šīs lietas sakārtotu. Es paskatījos starpbrīdī Ministru kabineta noteikumus Nr.704, kas izdoti 2003.gada 16.decembrī. Katrā ziņā pēdējie grozījumi ir izdarīti tikai pirms diviem gadiem.

Godātie kolēģi! Ne jau tikai šīs darba algas un šis skaits ir svarīgi! Manuprāt, šajā ziņā nav pievērsta uzmanība vēl vienai lietai, uz kuru Saeima pirms nepilna gada ir vērsusi Kalvīša kunga uzmanību. Proti, 2007.gada 6.decembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tālaika Ministru prezidenta kungam ir nosūtījusi vēstuli, lai tiktu sakārtota lieta ar minēto personu sociālajām garantijām, jo, kā liecina prakse, šīs sociālās garantijas ir neadekvātas pašreiz, īpaši runājot par pašreizējo taupības situāciju.

Un tādēļ es ceru, ka jūs, īpaši tie kolēģi, kas esat Pieprasījumu komisijā, pamatīgi izlasīsiet šo pieprasījumu, un es ceru arī sagaidīt… mēs, “Pilsoniskā Savienība”, ceram sagaidīt no Ministru prezidenta Godmaņa kunga informāciju, kuru mēs lūdzam: cik faktiski ir šādu kapitālsabiedrību, cik tur ir valdes locekļu un padomju locekļu, cik naudas tam tiek tērēts no valsts budžeta, cik liela ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tērētā nauda, un tamlīdzīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” (Nr.719/Lp9) otrajam lasījumam, nosakot to līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00.

Vai kāds vēlas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā motivēt šo nepieciešamību pagarināt termiņu? Deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums. Un, gatavojoties otrajam lasījumam, Tieslietu ministrija jau iesniedza priekšlikumus, bet pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa, kurš bija 17.oktobris, bija nepieciešamība vēl precizēt šos iesniegtos priekšlikumus. Un tāpēc sakarā ar Tieslietu ministrijas ierosinājumiem komisija lūdz uz dažām dienām pagarināt šī likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs varētu iestrādāt šajā otrā lasījuma tekstā tieši oriģinālus Tieslietu ministrijas priekšlikumus.

Lūdzam atbalstīt termiņa pagarinājumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam, nosakot to līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebūtu kāpis šoreiz tribīnē, ja diemžēl nebūtu mūsu presē, masu saziņas līdzekļos, piemēram, “Panorāmā”… Jau iepriekšējā nedēļā parādījās raksts par kašķi starp mani un kolēģiem no komisijas – no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas… Un šīsdienas “Latvijas Avīzē” vēl labāks… fotogrāfija… Es ar Staķes kundzi stāvu… stāvam viens otram pretim, un virsraksts ir – cīnīšanās, cīņa... Nav bijis kašķis, nav bijusi cīņa. Un tādēļ es esmu uzkāpis tribīnē, lai jums to paskaidrotu.

Tātad – īsi pie lietas.

Sēdes vadītājs.

Jums kopumā ir piecas minūtes. Pašreiz atlikušas četras minūtes un 20 sekundes. Re, kur priekšā rāda jums laiku!

V.Lācis.

Varbūt lūgšu minūti pagarinājumu, kad tikšu galā…

Tātad pagājušajā trešdienā vai otrdienā mūsu komisijas sēdē Juris Dalbiņš paskaidro, ka 27.oktobrī jābrauc vienam pārstāvim uz visu Eiropas parlamentu aizsardzības komisiju pārstāvju sanāksmi Parīzē, un viņš pats pasaka: “Es nevaru braukt, es esmu aizņemts.” Griežas pie priekšsēdētāja vietnieka Jura Dobeļa, kurš arī pasaka, ka viņš nevar un negrib braukt. Un prasa arī Turlajam – militārajam ekspertam, neapšaubāmi, kurš pasaka, ka tajā laikā viņš būs komandējumā. Un pēc tam pats pasaka, un es neuzbāžos. Tātad skaidrs – uz Parīzi brauks mūsu komisijas sekretārs Visvaldis Lācis! Nekādu debašu un nekādu strīdu nav.

Tajā brīdī Staķes kundze paceļ roku un pasaka: “Es arī gribu braukt uz Parīzi!” Arī no manas puses nav nekādu komentāru, nekādu strīdu. Sēde beidzās.

Mēs aizbraucām uz Pērnavu pēc divām dienām, un tur ir igauņu aizsardzības jomas kolēģi – Aizsardzības komisija. Vispār mums beidzamajā laikā ar to Gruziju ir daudz darba. Un viņi, mūs piecus redzot, – un arī viņi ir pieci –, saka angļu valodā, tāpat kā igauņi visur… Arī Tartu mērs centās runāt angliski, kaut viņš saka, ka nemāk runāt angliski… Un viņi prasa mums iepazīstināt ar sevi – īsu politisko biogrāfiju, kas tad mēs tur esam.

V.Lācis.

Dalbiņš, Dobelis, Lācis un Turlais to izdara, kā igauņi prasījuši, angļu valodā. Kolēģes Staķes kārta pienāk. Viņa paskaidro krievu valodā, ka viņa ļoti atvainojas, bet ka viņa runās krievu valodā, un savu īsu biogrāfiju paskaidro krievu valodā. No tā man rodas nepārprotams, domāju, iespaids, ka mūsu kolēģe Staķe nemāk runāt angļu valodā. Bet arī tad es neprotestēju un nerunāju neko.

Un tad mēs atbraucām mājās, un otrdien no rīta es izlasīju… Es necentos izkarot sev šo braucienu, kuru man pašam piedāvāja… ka Juris Dalbiņš ir iesniedzis Saeimas Prezidijā, ka komandējumā brauks kolēģe Staķe un viens komisijas loceklis līdzi viņai kā pavadonis. Arī tur es neko neprotestēju un otrdien komisijā nosēdēju līdz galam. Un tad es iegāju Dalbiņa kunga kabinetā un tur izteicu savu protestu: “Dalbiņa kungs, jūs taču zināt, ka man ir desmit grāmatu un simtiem rakstu un puse no tiem ir par vēsturi, karalietām un par Otro pasaules karu un ka es runāju arī NATO Parlamentārajā Asamblejā par militārām lietām, uzstājos aktīvi debatēs, un kamdēļ tad jūs nesūtījāt mani, bet aizsūtāt kolēģi Staķi, kura Pērnavā pateica, ka viņa vispār nevar runāt. Un tur taču nebūs kā Eiropas Parlamentā, kur 27 valodās ir latviešu valodas tulkojums un tā tālāk un kur var runāt latviski, bet komisiju darba valoda, cik es zinu… Es vienreiz tik esmu bijis tur pa trim gadiem. Es arī neesmu protestējis, ka mani nesūta komandējumos, Dalbiņa kungs! Un pārējiem…” Žurnālistu, žēl, ka nav… Es neesmu cīnījies! Es esmu bijis vismazāk sūtītais cilvēks uz ārzemēm šajā komisijā, vēl arī Linda Mūrniece, un esmu klusu sēdējis. Un tikai šajā gadījumā es izteicu savu neizpratni, kādēļ nebraucu es. Un Dalbiņa kungs man atbildēja, ka tur būs tulkojums. Un es teicu: “Tulkojumu tad jau var pieprasīt arī rakstiski… un atnāks šeit tulkojums.” Lūk, mana neizpratne!

Šķiroties es Dalbiņa kungam teicu, ka uzskatu, tā kā tas jau ir nonācis presē, jo žurnālisti ir ļoti manīgi… Tā ir mana kļūda! Te es esmu jaunienācējs. Jāvairās no šiem žurnālistiem! Jāvairās tik, cik var. Viņi pasniedz visu savā gaismā – kā viņiem izdevīgi. Viņiem vajag sensācijas!

Un Dalbiņa kungam es saku: “Jūs un Tautas partija būsiet cietēji, ka jūs sūtāt cilvēku, kurš neko nevar pateikt un nemāk runāt. Un ko viņa tur klausīsies un dzirdēs?” Uz to man Dalbiņa kungs atbild… Un arī šī saruna bija korekta. Korekta! Bez kliegšanas. Pārrunu ceļā. “Es esmu, Lāča kungs, pietiekami rūdīts politikā, lai man būtu kādi zaudējumi.”

Jā, Dalbiņa kungs, jums nebūs zaudējumu. Jūs esat rūdīts, bet rūdīts vilks. Jūs šodien “Latvijas Avīzē” rakstāt, ka Visvaldis Lācis jau vispār ir apvainojis savus kolēģus (daudzskaitlī). Es no rīta visus apstaigāju, visu komisiju… Turlā nav klāt, bet es domāju, ka Turlais arī to apstiprinās. Viņi noliedza, ka es būtu divu gadu laikā kādu no viņiem apvainojis. Es aizgāju nupat starpbrīdī un pēc starpbrīža pie Augusta Brigmaņa (un mani kolēģi to dzirdēja), vai, divus gadus sēžot pie viņiem, es esmu viņus apvainojis. “Nē, jūs neesat mūs apvainojis!”

Es gribu pateikt vēl vienu piemēru, ka mēs ar Augustu Brigmani… Es gribu uzslavēt, jā, sevi un Brigmani! Pēc konflikta par Loskutovu un Emsi Brigmaņa kungs pienāca pie manis un teica: “Visvaldi, krusts!” Viņš vēl rokas bija tā salicis: “Pārvelkam krustu!” Mēs vairs nerunājam par to. Un mēs nerunājām – divus gadus jau nu ne, bet ilgāk nekā gadu – par to un izvairāmies no žurnālistiem. Tā kā jūs, Dalbiņa kungs, kā rūdīts vilks zināt, kā Latvijas priekšā visvairāk iekost, jūs uzrakstāt, ka Visvaldis Lācis apvaino cilvēkus. Nu diemžēl es esmu spiests šo jautājumu pacelt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai jūs pasauktu kādu citu deputātu, kuru es esmu apvainojis. Arī krievu biedri, kas ir no šīs tribīnes pat nolamāti… es neesmu apvainojis… Es viņiem lieku pretī savus argumentus, arī Kabanovam, Jakovam Plineram… Mēs visi ar viņiem sarunājamies, sasveicināmies, jo ar viņiem ir jācīnās ar argumentiem, ne ar lamāšanos. Viņi dara savu darbu tiktāl, cik, kā es jau esmu teicis Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē, latvieši mīkstčaulības dēļ paši viņiem ir atvēlējuši šīs tiesības.

Viss, ko es gribēju paskaidrot. Un gluži otrādi… Divreiz – pagājušogad un šogad – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kas ir smagas un grūtas, jo nāk visi ģenerāļi un no Iekšlietu ministrijas – un visi visaugstākajā līmenī… Juris Dalbiņš, redz, pretēji jums pasaka, ka es esmu apvainojis… Divreiz ir teicis, ka komisija tiks ar šo darbu galā (to ir dzirdējuši arī visi Kancelejas ierēdņi), jo šo komisiju vada Juris Dalbiņš un tur ir arī pulkvedis Turlais, kas arī ir liels speciālists šinī jautājumā; viņi ir stāvējuši Latvijā klāt no sākuma tam, kā ir izveidojušies Bruņotie spēki, policija, zemessargi, ugunsdzēsēji… Un es vēl esmu teicis: ziniet, es esmu sekretārs, bet, ja nodotu šo komisiju manās rokās, tad ar šo komisiju būtu cauri. Lūk, Dalbiņa kungs! Un to es gribēju pateikt.

Nekādu konfliktu! Nekāda kašķa, nekādu strīdu nav bijis, ir bijis kluss protests kabinetā, ka sūta uz ārzemēm cilvēku, kas neko tur nevar panākt, neko nesaprot un nemāk dzirdēt.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

Lāča kungs, es jūs aicinu tomēr censties maksimāli pieturēties pie Saeimas deputātu ētikas kodeksa, kas ir šajā grāmatiņā iedrukāts.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man ir ļoti nepatīkami, ka šādā veidā izceļas tik nopietnas debates mūsu parlamentā. Un tas vienkāršais iemesls visam tam ir tas, ka reizēm cilvēki īsti nesaklausa, ko otrs cilvēks ir teicis, un šinī gadījumā kļūdās, un no tā izvēršas viss tas, kas šobrīd šeit tika celts priekšā.

Un man kā komisijas vadītājam vēl nepatīkamāk ir, ka manas komisijas locekli Dagniju Staķi apvaino vienas valodas nezināšanā. Mani tāpat var ar tādiem pašiem panākumiem apvainot spāņu valodas, vācu valodas nezināšanā (No zāles dep. I.Rībena: “Ne par to ir runa!”) un nespējā pārstāvēt Latvijas valsti.

Atvainojiet, tas nav korekti! Es vairāk neko nevēlos teikt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Uz Budžeta komisiju, Lāci!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Ar gandarījumu es kāpu tribīnē un gribu iesākt savu īso monologu ar vārdiem no Vecās Derības grāmatas “Salamans Mācītājs” 3.nodaļas, kur ir teikts: “Katrai lietai ir savs nolikts laiks.” Un acīmredzot to var attiecināt arī uz mūsu cienījamo deputātu Visvaldi Lāci, kuru es varētu raksturot pirmām kārtām kā godavīru, kā ievērojamu publicistu, kā vēsturnieku, kā Latvijas patriotu un, pats galvenais, kā latviešu tiesību aizstāvi, un visbeidzot arī kā cīņubiedru cīņā par tradicionālām ģimenes vērtībām, kur mūsu uzskati vienmēr ir bijuši vienādi, – ka viņš būs mūsu komisijas loceklis.

Es domāju, ka laikā, kad mūsu sabiedrība ir nopietni apdraudēta no dažādām Rietumu liberālām filozofijām un destruktīvām ideoloģijām, kas grauj jau tā mūsu mazo latviešu tautu un ved viņu pretī iznīcībai, šādi cilvēki Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir patiešām ārkārtīgi liels ieguvums. Un, protams, es gribētu teikt, ka, runājot par to krustu, ko pieminēja Lāča kungs… Ziniet, neticīgam cilvēkam krusts ir simbols nāvei, kapiem, turpretī ticīgam cilvēkam tas ir augšāmcelšanās simbols, tas ir dzīvības simbols, un tieši, es domāju, mūsu komisijas darbā arī Visvaldis Lācis ienesīs šo dzīvību.

Kā es minēju jau pašā sākumā, katrai lietai ir savs nolikts laiks, un acīmredzot arī rūdītam un patiešām pieredzējušam militāristam, kurš ar ieroci rokās ir cīnījies par Latvijas neatkarību, par savām vērtībām un arī cīnījies savā laikā pret komunistisko režīmu, nu beidzot ir laiks nolikt ieroci pie malas un pievērsties cilvēktiesībām, un tieši tādēļ, Lāča kungs, es esmu ļoti gandarīts un laipni aicinu jūs komisijā. Un arī aicinu citus deputātus, it īpaši tos deputātus mūsu parlamentā, kuri aizstāv tieši šīs netradicionālās orientācijas pārstāvjus, balsot “par” Lāča kunga iekļaušanu mūsu komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tā kā es biju… maz te esmu bijis, protams… Tas ir tikai trešā gada sākums, bet es esmu bijis liecinieks tam, ka kādreiz deputāts, kurš grib kādās komisijās strādāt, tomēr tur netiek, un es arī varu šaubīties par balsojumu, un es jūs aicinu balsot “par” manu iespēju strādāt šai komisijā.

Paskaidrošu vēl tuvāk. Tad, kad pirmo reizi mēs, 18 jaunievēlētie ZZS deputāti, tikāmies, es arī tur neko neuzbāzos, bet izteicu – Augusts Brigmanis to zina un apstiprinās, ka es vēlētos strādāt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Jau toreiz! Bet, tā kā Augusts Brigmanis pamatoti teica, ka mēs jau tur divi esam un ka neviens no maniem kolēģiem tajā pirmajā “astoņpadsmitnieku” sanāksmē negribēja iet un neizteica vēlmi iet uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, tad Augusts Brigmanis teica: “Nu, dzirdi! Tu tak tur vari aiziet!” Un es piekritu aiziet. Bet tā… Un arī pagājušogad es vairākreiz griezos pie Jāņa Šmita, kad man nebija nekādu domstarpību ar komisiju un ar Juri Dalbiņu… Un viņš to arī var apstiprināt, bet neapstiprināja, ka es teicu: “Jāni, es ļoti gribētu no šīs komisijas aiziet uz Cilvēktiesību komisiju, kur arī man pašmācības ceļā ir zināšanas un kur es varēšu darīt vairāk.”

Lūdzu atbalstīt manu pāreju. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nemaz netaisos komentēt kolēģa Lāča politiskos uzskatus, biogrāfiju un tā tālāk, bet gribu atgādināt par diviem momentiem.

Pirmais. Neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem mēs redzam, ka Lāča kungs nu nevarēja sadzīvot ar vienas komisijas vadību, ar vienas frakcijas vadību. Tāds neērts cilvēks. Nu tagad domāsim, ko darīt ar tādu grūtu kolēģi. Nu, sūtīsim viņu uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, tas jau mazsvarīgi, tamdēļ nekādas nozīmes nav… Nu, lai viņš tur saka, ko grib! Tas ir pirmais moments. Es domāju, ka te izpaužas ļoti nopietna tendence. Mēs patiešām pietiekoši nenovērtējam, kas ir cilvēktiesības mūsdienu pasaulē.

Un otrais moments. Nav noslēpums, ka mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir bēdīgi slavena Eiropā. Eiropas Padomes visaugstākās amatpersonas pavisam nesen nāca klajā ar paziņojumiem, ka mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas cienījamais vadītājs ir atļāvies dažus izteicienus, piemēram, par nāvessoda atjaunošanu, un tādus, kas vispār nu nav pieļaujami Eiropas Savienības dalībvalsts parlamenta Cilvēktiesību komisijas vadītājam.

Mūsu prese par to īpaši nerunā, bet Andris Bērziņš, kas vada mūsu delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, zina ļoti labi, ka viņš pēc tam… nāk ar visādām vēstulēm un mēģina aizstāvēt… Nu, ko tur aizstāvēt, ja mēs tādi patiešām esam! Un es ļoti baidos, ka tā motivācija, ar ko Šmita kungs uzstājās tagad par labu Lāča kunga pievienošanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, šo situāciju tikai pasliktinās.

Tātad, cienījamie kolēģi, esiet gatavi tam, ka kārtējo reizi Latvijas imidžs cietīs, ka kārtējo reizi mums pārmetīs – un pamatoti pārmetīs! –, ka mūsu parlaments nesaprot, kas ir mūsdienu cilvēktiesības. Ja jūs to gribat, balsojiet “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Šmitam, otro reizi.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Nebūtu kāpis šajā tribīnē, bet pēc Cileviča kunga, mūsu komisijas locekļa, šiem “skaisti teiktajiem” vārdiem es arī gribētu norādīt uz to, ka Latvijā eksistē vārda un pārliecības brīvība, ko arī Cileviča kungs ļoti labi zina.

Un, otrkārt, arī to, ka cilvēktiesības Latvijā tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no cilvēka politiskās pārliecības. Cileviča kungs, jūs komisijas laikā varat paust savus uzskatus tāpat kā es savējos. Un tieši tāpat tādas pašas tiesības tos ir paust Lāča kungam.

Kas attiecas uz apgalvojumiem par to, ka es esmu publiski aicinājis atjaunot nāvessodu Latvijā, es vēlos tikai pateikt, ka tā ir žurnālistu interpretācija jeb tā saucamā preses pīle. Un atkal es gribētu teikt, ka mēs šeit, Latvijā, pārstāvam Latvijas valsts iedzīvotāju cilvēktiesības, nevis visas pasaules valstu iedzīvotāju cilvēktiesības. Un, izejot no šī redzes viedokļa, es saprotu, Cileviča kungs, ka jūs pārāk bieži braukājat komandējumos uz dažādām Eiropas Savienības institūcijām un ka līdzīgi daudziem citiem mūsu deputātiem jums ir kauns par Latvijas nostāju. Bet es jūs aicinu beidzot iztaisnot mugurkaulu un nostāties tautas pusē, un aizstāvēt tautas tiesības, kā to dara daudzi deputāti.

Cileviča kungs, es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka mūsu valstī ir vienāda attieksme pret visiem un, tāpat kā jums, arī man ir tiesības paust savu atbalstu. Un es paužu savu atbalstu kristīgajām vērtībām. Es vienmēr esmu aizstāvējis, aizstāvu un aizstāvēšu tradicionālo jeb dabisko ģimeni. Un – vēl jo vairāk! – es vienmēr iestāšos par vērtībām, kas ir veidojušas mūsu Latvijas sabiedrību un arī visu kristīgo Eiropu. Un, ja jums ir kādas pretenzijas pret to, kas ir rakstīts Vecajā Derībā, kas ir, starp citu, arī jūsu – jūdaisma – ticības pamats, tāpat kā musulmaņu islāma ticības pamats, tāpat arī kristīgās ticības pamats, es domāju, jūs varat vērsties pie šo konfesiju vadītājiem pēc Svēto Rakstu interpretācijas, nevis publiski tagad šeit mani kaut kādā veidā aizskart, man inkriminēt lietas, ko es nekad neesmu teicis.

Būsim korekti! Ievērosim šo grāmatu, ko sauc “Latvijas Republikas Satversme”, un kādreiz arī izlasīsim un ievērosim, ko mēs paši, deputāti, esam pieņēmuši, – Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es pagaidām šodien esmu tikai vienu teikumu no tribīnes pateicis, tā ka, lūdzu, neuztraucieties!

Vispirms var būt, ka vienreiz bija nepieciešama šāda saruna, kur viens deputāts kaut ko pasaka par otru deputātu. Laikam jau Saeimas tribīne ir tieši tā vieta, kur to vajadzētu darīt. Ir ļoti nepatīkami, ja viens deputāts par otru deputātu publiski runā saziņas līdzekļos – vai nu televīzijā, vai radio, vai laikrakstos. To es esmu nosodījis un nosodīšu arī turpmāk.

Tas ir visnožēlojamākais, ja mēs visi, atrodoties šeit, Saeimā, aizskrienam ārpusē un sākam viens par otru sūdzēties. Tas ir ļoti nepatīkami. Diemžēl. Un tā tas ir bijis, un tas turpinās. Vēl nožēlojamāk, ka mūsu, Latvijas, delegācijas tā sauktais pārstāvis skraida pie citu valstu delegācijām, it īpaši pie Krievijas delegācijas, un sūdzas par savas delegācijas pārstāvjiem. Pie tam balso svarīgos saietos tieši tā, kā to dara Krievijas pārstāvji, nevis tā, kā to dara Latvijas pārstāvji. Diemžēl ar šādu praksi ir jāsastopas – patīk vai nepatīk. Un līdz ar to runāšana par to, atļaut vai neatļaut kādam deputātam kādā komisijā strādāt, ir jāsāk ar to, ka deputātam ir dotas iespējas aiziet no vienas komisijas. Jo viņš jau var aiziet tikai tad, ja par to nobalso Saeima. To jau mēs esam izdarījuši. Kāda tad vairs var būt runa par to, ka deputātam Lācim nav tiesību strādāt citā komisijā? Tas ir galīgs absurds, tāda izrunāšanās vienkārši liek tā skumji pasmaidīt. Un acīmredzot man jāatkārto vēl vienu reizi tas pats teikums, ko es jau teicu: kas ir vainīgs, tas ir bailīgs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tā kā Lāča kungs daudzkārt pieminēja manu uzvārdu, tiešām esmu spiests nākt un runāt.

Es gribu tiešām apliecināt to, ka jau šīs Saeimas sākumā Visvaldis Lācis kā mūsu frakcijas deputāts strādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Un gribu teikt, ka mūsu frakcija ļoti augstu novērtēja viņa darbu šajā komisijā un mēs bijām dziļi gandarīti par viņa darbu.

A.Brigmanis.

Bet pēc tam situācija spieda Visvaldi Lāci doties strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Un, kā jau cilvēks ar ļoti augstu apzinīguma līmeni, Lāča kungs devās uz šo komisiju strādāt. Man ir grūti pateikt, kādi pašreiz ir tie iekšējie konflikti, kas Lāča kungam liedz šajā komisijā strādāt tālāk, bet es varu pateikt, ka viņš ir godavīrs, augsti godājama persona mūsu Saeimā, cilvēks ar ļoti dziļām zināšanām visās šajās jomās, un mūsu frakcija ir dziļi gandarīta, ka Lāča kungs atgriežas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Es pats šajā komisijā strādāju un redzu, ka tur ir ļoti daudz aktuālu jautājumu, un es varu tikai teikt, ka viņa zināšanas šajā komisijā tiešām noderēs. Tā ka es negribētu domāt, ka šeit ir kaut kāda konjunktūras meklēšana no Lāča kunga puses. Viņš jau no laika gala ir gribējis šajā komisijā strādāt, viņš tur ir bijis. Es to varu apliecināt ar pilnu atbildību, un mūsu frakcija noteikti atbalstīs Lāča kunga atgriešanos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 3, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecus deputātu jautājumus.

Ir deputātu Reira, Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Kampara jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam – “Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju”. Šis jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Gravas un Kariņa jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim – “Par lombardu darbību”. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Gravas un Kariņa jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam – “Par lombardiem”. Šis jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – “Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Un ir saņemts deputātu Ķikustes, Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas un Mūrnieces jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par VAS “Latvijas Pasts” parādiem”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 12.30 komisijas telpās. Īpaši mīļi aicināts ir jaunais komisijas loceklis Visvaldis Lācis.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins… (No zāles: “Ir!”), Māris Ārbergs, Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Dainis Turlais, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēde tiek pasludināta par slēgtu.