Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut.nr. 77/J9-dok.nr.2975

Par sodu politiku

Iekšlietu ministrijā tika izskatīta Jūsu vēstule par turpmāko valsts sodu politiku, lai ierobežotu autovadītāju skaitu, kuri sēžas pie stūres alkohola reibumā.

Saskaņā ar Ceļu policijas reģistra informāciju sniedzam atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:

1. 2008.gada deviņos mēnešos fiksēti 7920 (šeit un turpmāk iekavās salīdzinoši ar 2007.gada deviņiem mēnešiem 8336 un 2006.gada deviņiem mēnešiem 6750) ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas saistīti ar transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā. Tādējādi gadā vidēji fiksētais šādu pārkāpumu skaits ir 10000.

2. 2008.gada deviņos mēnešos piemērotais naudas sods par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā ir samaksāts 1726 (2490; 2430), nav samaksāts 4652 gadījumos (4390; 2945).

3. Par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā administratīvais arests 2008.gada deviņos mēnešos ir piemērots 2581 personai (2993; 2421), savukārt 1720 personas administratīvo arestu jau ir izcietušas (2367; 2072).

4. Par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, 2008.gada deviņos mēnešos kriminālatbildība ir piemērota 1214 personām (2448; 2022).

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 10.oktobrī

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut. nr.76/J9 – dok. nr.2976

Par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 121.pantam sniedzu atbildes uz deputātu jautājumu (jautājuma reģistra Nr. 76/J9) par valodas eksāmenu personām, kuras pretendē uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju:

1) Šā gada 1.jūlijā ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas ģimenes apvienošanas gadījumā, uzturējās 3898 ārzemnieki. Savukārt ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām minētajā datumā uzturējās 33422 ārzemnieki, kas norāda, ka ģimenes apvienošanas nolūkā esošo ārzemnieku skaits ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām ir 11,6%, salīdzinot ar ārzemnieku skaitu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām.

2) Uz šā gada 1.jūliju Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām uzturējās:

1. 115 ārzemnieki, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuši sakarā ar to, ka Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļaujām nepārtraukti uzturējušies vismaz 5 gadus;

2. 1 ārzemnieks, kurš pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis kā Latvijas pilsoņa pilngadīgais bērns;

3. 4622 ārzemnieki, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuši kā Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un ārzemnieku ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju laulātie;

4. 353 ārzemnieki, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuši kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai ārzemnieka ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju nepilngadīgie bērni;

5. 2 ārzemnieki, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuši kā Latvijas pilsoņa vecāki.

Ņemot vērā to, ka valsts valodas prasmes pārbaudi organizē Izglītības satura un eksaminācijas centrs, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, Iekšlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par personu skaitu, kuras nav varējušas nokārtot valsts valodas eksāmenu.

3) Iekšlietu ministrijā nav apzinātas jomas par valsts garantētās palīdzības apjomu ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, tomēr norādām, ka šādas tiesības pamatā ir paredzētas tiem ārzemniekiem, kuriem piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja.

4) Personām, kuras nevar nokārtot eksāmenu, netiek liegtas tiesības uzturēties Latvijā gadījumā, ja zūd uzturēšanās pamats sakarā ar laulības šķiršanu, laulātā, bērna vai vecāku nāvi, jo viņas ir tiesīgas pieprasīt uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos.

5) un 6) Informējam, ka Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”, kurā noteikts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamais valsts valodas zināšanu apjoms un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtība, atvieglojumi valsts valodas prasmes kārtošanā un atbrīvojumi no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas šādām Imigrācijas likumā minētajām personām:

1. Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar Imigrācijas likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar Imigrācijas likuma 29.pantu.

2. Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar Imigrācijas likuma 30.pantu.

3. Ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likuma 31.pantu.

4. Ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas.

7) Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK (2003.gada 25.novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, trešo valstu pilsoņu tiesības jātuvina dalībvalsts pilsoņu tiesībām tad, kad trešās valsts pilsonis ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 8.oktobrī

Ministre H.Demakova

Uz jaut. nr.78/J9 – dok. nr.3074

Par alkohola tirdzniecību

Finanšu ministrija ir izskatījusi Saeimas deputātu 2008.gada 7.oktobra jautājumu “Par alkohola tirdzniecību” (jautājumu reģistra Nr.78/J9) un sniedz atbildes uz jautājumiem to uzdošanas secībā.

1. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) laika periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim veicis 1433 pārbaudes pie komersantiem, kuri veic komercdarbību ar alkoholiskajiem dzērieniem. Minētās pārbaudes ir kompleksi kontroles pasākumi, kuru ietvaros tiek veiktas arī pārbaudes par alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – Latvijas APK) atbildība par alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām paredzēta Latvijas APK 155.panta trešajā un ceturtajā daļā. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim kopā ir sastādīti 187 protokoli, pamatojoties uz Latvijas APK 155.panta trešo daļu, un 15 protokoli, pamatojoties uz Latvijas APK 155.panta ceturto daļu.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas APK 155.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas izskata un uzliek administratīvos sodus saskaņā ar Latvijas APK 214¹.pantu arī pašvaldības policija. Turklāt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijā ir izveidota Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļa, kura veic īpašu uzraudzību šajā jomā.

2. Šobrīd administratīvā atbildība juridiskajām personām par alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām nav paredzēta. Saskaņā ar Latvijas APK 155.panta trešo daļu par alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem uzliek naudas sodu pārdevējam no 200 līdz 250 latiem, 155.panta ceturtā daļa paredz naudas sodu no 250 līdz 500 latiem par šā panta trešajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim par Latvijas APK 155.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem ir piemēroti naudas sodi Ls 26 475 apmērā.

3. Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 52.punktam, ja vienā un tajā pašā realizācijas vietā atkārtoti gada laikā ir konstatēta alkoholisko dzērienu realizācija personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, VID licencēšanas komisija anulē realizācijas vietas ierakstu, kas norādīts speciālajā atļaujā (licencē) (turpmāk – licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vai alus mazumtirdzniecībai, vai anulē licenci alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai, ja tajā norādīta tikai viena realizācijas vieta. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 186.punktu šo noteikumu izpildes uzraudzību un kontroli veic VID un citas institūcijas atbilstoši kompetencei, t.sk. pašvaldības policija. Šobrīd institūcijas, kuras atbilstoši kompetencei kontrolē akcīzes preču apriti, sniedz VID informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. VID veic saņemtās informācijas izvērtēšanu un virza materiālus izskatīšanai VID licencēšanas komisijā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, VID licencēšanas komisija 2008.gadā ir anulējusi vienu licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Patlaban norma, kas paredz licences vai darbības vietas anulēšanu par alkoholisko dzērienu realizāciju personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nosaka, ka attiecīgajam pārkāpumam vienā un tajā pašā realizācijas vietā jātiek konstatētam atkārtoti gada laikā. Ja administratīvā atbildība par alkoholisko dzērienu realizāciju personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, būtu paredzēta tikai juridiskajām personām (skat. atbildi uz 4.jaut.), tas būtiski atvieglotu VID licencēšanas komisijas darbu, lemjot jautājumu par licences anulēšanu.

4. Uzskatām, ka ir izvērtējams jautājums par Latvijas APK 155.panta trešās un ceturtās daļas sankciju grozīšanu, nosakot tikai juridisko personu administratīvo atbildību.

Finanšu ministra vietā –

kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2008.gada 15.oktobrī

Ministre T.Koķe

Uz jaut nr.79/J9 – dok. nr.3054

Par klašu atvēršanu izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija

Atbildot uz Jūsu 2008.gada 9.oktobra vēstuli Nr.8/7-2-81-(9/08) ar deputātu jautājumu Nr.79/J9, Izglītības un zinātnes ministrija informē:

1. Ja ar nesekmības rādītājiem saprotam skolēnu skaitu procentos, kuri mācību gada noslēgumā ir saņēmuši vērtējumu, kas neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ir zemāks par četrām ballēm vienā vai vairākos mācību priekšmetos, tad, izvērtējot skolu sniegto operatīvo informāciju par situāciju 2007./2008.mācību gada noslēgumā 30.maijā, redzams, ka virknē skolu šis rādītājs ir ļoti augsts. Izvērtējot 30 vispārizglītojošās skolas, kurās procentuāli ir vislielākais nesekmīgo skolēnu skaits, redzams, ka šajā skaitā ir sešas internātskolas, 18 pamatskolas un 6 vidusskolas. No 18 pamatskolām ar augstiem nesekmības rādītajiem 17 pamatskolās skolēnu skaits ir mazāks par 100. Dažādu iemeslu dēļ šajās skolās mācību gada noslēgumā nesekmīgi bija no 38% līdz 59% skolēnu. Daļa šo skolēnu gan nokārto pēcpārbaudījumus un tomēr saņem pietiekamu gada vērtējumu, bet informācija par pēcpārbaudījumu rezultātiem vēl tiks apkopota.

2. Lai risinātu nesekmības problēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) apkopotu informāciju par 2007./2008.mācību gada noslēguma rezultātiem ir nosūtījusi darbam visām rajonu un pilsētu izglītības pārvaldēm.

Ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā divus informatīvos ziņojumus: “Informatīvo ziņojumu par pasākumiem, lai samazinātu skolēnu ar zemiem mācību sasniegumiem daudzumu vispārējā izglītībā” (izskatīts Ministru kabineta 2008.gada 27.maija sēdē, protokols Nr.34, 6§) un informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai” (izskatīts Ministru kabineta 2008.gada 16.septembra sēdē, protokols Nr.66, 28§). Atbilstoši šiem ziņojumiem un Ministru prezidenta Ivara Godmaņa Ministru kabineta pirmo 100 dienu neatliekamo darbu plānam paredzēta virkne pasākumu izglītības ieguves kvalitātes paaugstināšanai, piemēram, izvērtēt izglītības programmu licencēšanas un skolu akreditācijas procesu, panākot tiešāku saistību ar izglītības kvalitātes indikatoriem un izglītības ieguves galarezultātu; izmantojot Eiropas fondu finansējumu un valsts budžeta līdzekļus, turpināt plānveidīgu izglītības iestāžu nodrošināšanu ar mūsdienīgiem, moderniem mācību līdzekļiem, kā arī pieprasīt valsts budžetā pietiekamu finansējumu mācību literatūras iegādei; ieviest skolotāja palīga amatu ar mērķi sniegt papildu atbalstu izglītojamajiem ar grūtībām mācībās 1.–6.klasē; plānojot pedagogu tālākizglītības kursu prioritātes 2008./2009.mācību gadam, kā vienu no prioritārajiem virzieniem paredzēt pedagogu profesionālās meistarības piln­veidošanu darbā ar maz motivētiem vai nemotivētiem skolēniem, nesekmības efektīvas profilakses pasākumu veikšanu, kā arī noteikt stingrākas prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.

3. Skolās ar lielu nesekmīgo skaitu skolēnu skaits procentos, kuri ir nesekmīgi vienā vai vairākos mācību priekšmetos mācību gada beigās, līdzīgi kā liecina statistikas dati par nesekmīgo un otrgadnieku skaitu, sāk strauji pieaugt, sākot ar 5.klasi (no 12% 4.klasē līdz 21% 5.klasē), visaugstāko līmeni (31%) sasniedzot 8.klasē. Šajās skolās arī 10.klasēs nesekmīgo skaits sasniedz gandrīz 26%.

4. No vispārizglītojošajām skolām (30) ar vissliktākajiem rezultātiem 11 skolas īsteno pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas. Daļā skolu pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas īsteno jau vairākus gadus (4 skolas), bet daļa skolu šīs programmas ir uzsākušas īstenot ar 2006./2007. (3 skolas) vai ar 2007./2008.mācību gadu (4 skolas). Visas pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas paredz pagarinātās dienas grupas.

Pateicos par uzdotajiem jautājumiem!

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2008.gada 14.oktobrī