Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 16. oktobra sēdes

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Frakcija “Saskaņas Centrs” pozitīvi vērtē to, ka šodien tika pieņemti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Saskaņā ar likuma normām neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu… piesaistītajā izdarīt noguldījumu ir garantēta noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājās noguldījuma neiespējamības gadījums.

Lieta ir tāda, ka kredītiestādes vai krāj­aizdevumu sabiedrības maksātnespējas gadījumā Noguldījumu garantiju likums līdz šim paredzēja valsts noteiktu garantiju katram noguldītājam 20 000 eiro apmērā, bet pieņemtais šodien Saeimā likumprojekts paredz valsts noteikto garantiju 20 000 eiro apmērā paaugstināt līdz 50 000 eiro, tas ir apmēram 30 000 latu.

Un, sagatavojot likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, un normatīvā akta prasību izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija esošo funkciju ietvaros.

Otrām kārtām vēlos īsi un kodolīgi paust mūsu frakcijas viedokli par valsts budžeta projektu 2009.gadam. “Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt un neatbalstīs budžeta projektu, jo mēs neuzskatām budžetu par godīgu. Neuzskatām to par godīgu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām, netiek palielināts sociālās apdrošināšanas pabalsts. Otrām kārtām, būtiski tiks palielināts Aizsardzības ministrijas budžets, un trešām kārtām – projekts paredz algu iesaldēšanu valsts sektorā strādājošajiem.

Trešām kārtām, gribu pateikt dažus vārdus par iespējamiem grozījumiem Satversmē.

Vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku pašlaik uzskata, ka parlamentam, lemjot par tautas tiesībām rosināt pirms­termiņa Saeimas vēlēšanas, jādiskutē arī par Valsts prezidenta pilnvarām. Frakcijas savus viedokļus par šo jautājumu pauda trešdien apakškomisijas Satversmes grozījumu izstrādei sēdē.

Frakcija “Saskaņas Centrs” nav gatava diskusijai par Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu, ja netiek pārskatīta arī Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, jo mūsu apvienība atbalsta tautas vēlētu prezidentu. Līdz ar to mēs esam tikai un vienīgi par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Vēl jo vairāk. Patlaban valsts pamatlikums nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu un par to notiek tautas nobalsošana. Parlaments uzskatāms par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, ja par to nobalso vairāk nekā puse balsotāju. Ja vairāk nekā puse balsotāju izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad savu amatu zaudē Valsts prezidents.

Priekš “Saskaņas Centra” vēlētājiem un deputātiem primārais ir tautas, ne prezidenta tiesības atlaist Saeimu. Tas ir tikai loģiski, mūsuprāt, jo Saeimu ievēlē Latvijas tauta, nevis Valsts prezidents.

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

“Pilsoniskā Savienība” šodien atbalstīja likumprojekta “Par valsts budžetu 2009.gadam” nodošanu komisijām, neskatoties uz tā ļoti būtiskajiem trūkumiem.

Mēs uzskatām, ka valdība ir izsmēlusi savas spējas, no valdības mēs vairāk nevaram absolūti neko sagaidīt, un domājam, ka Saeimai jāsāk strādāt ar šo budžetu.

Mēs vēlamies sabalansēt šo budžetu, proti, piedāvāt reālāku ieņēmumu prognozi, nekā to ir plānojusi valdība. Mēs vēlamies arī, runājot par izdevumu daļu, ka jātaupa, taču nenogriežot turpmākās attīstības tendences, īpaši tās, kas pozitīvi var ietekmēt mūsu produktivitāti nākotnē. Es esmu īpaši satraukusies par valdības rīcību budžeta samazinājumam zinātnei, jo faktiski vienīgie intelektuālie resursi valstī nedrīkst tikt iznīcināti. Un šajā jomā likumprojekts “Par valsts budžetu 2009.gadam” ir klajā pretrunā ar spēkā esošiem valsts attīstības plāniem. Katrā ziņā “Pilsoniskā Savienība” iesniegs būtiskus priekšlikumus, un, ja pozīcija šos priekšlikumus neatbalstīs, tad katrā ziņā mēs balsosim arī pret šo te budžetu.

Otra lieta, par kuru es gribētu runāt, ka “Pilsoniskā Savienība” iniciēja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmaņa kungam par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, viņu atalgojumu un kompensācijām.

Ministru prezidents, kā zināms, sakarā ar valstī izsludinātiem taupības pasākumiem publiski ir paziņojis, ka ar rīkojumu ir uzdevis samazināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, padomes un valdes locekļu skaitu, kā arī iesaldēt valdes un padomes priekšsēdētāja, valdes un padomes locekļu mēneša darba algu un prēmijas. Taču, lai panāktu iepriekšminēto, ir nepieciešams grozīt gan likumu, gan arī Ministru kabineta noteikumus, kas noteic šo locekļu skaitu, atlīdzību un arī pašvaldību kapitāldaļu turētāju pārstāvju, kas bieži ir valsts sekretāri, valsts sekretāra vietnieki, un viņu atbildīgo darbinieku atlīdzību. Ar rīkojumu to izdarīt nevar, nekādā ziņā, un visas tās runas, ka tas jau notiek, katrā ziņā, manuprāt, tā ir tikai tāda aizrunāšanās.

Bez tam bez šīm te algām un prēmijām un šo locekļu skaita ir vēl arī ļoti cita svarīga lieta – šo amatpersonu sociālo garantiju apmēri. Šie sociālie garantiju apmēri netiek risināti ne Ministru kabineta noteikumos, ne likumos. Un tāpēc līgumos, kas tiek slēgti ar šīm personām, tiek iekļauti nesamērīgi atlaišanas pabalsti sakarā ar darba attiecību izbeigšanu, pabalsti par darba stāžu, atlīdzība par konkurences ierobežojumiem. Ir bijuši gadījumi, kad valdes locekļi saņem atlaišanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā, atlīdzību par konkurences ierobežojumiem – divu gadu apmērā un attiecīgi par darba stāžu saskaņā ar Darba likumu arī ievērojamas naudas summas. Un tādēļ mēs lūdzam Ministru prezidentam, lai galu galā mēs tiktu skaidrībā, cik Latvijā ir valsts kapitālsabiedrību, cik pašvaldību kapitālsabiedrību, cik iepriekšminētajās kapitālsabiedrībās ir šie te valdes locekļi un padomes locekļi, cik lieli naudas līdzekļi ir bijuši, piemēram, pagājušajā gadā nepieciešami, lai nodrošinātu šīm amatpersonām noteikto mēneša atlīdzību un sociālās garantijas. Un arī katrā ziņā – cik šie naudas līdzekļi izmaksāti no attiecīgo ministriju gadskārtējā valsts budžeta kopā un atsevišķi no katras ministrijas. Un tāpat arī mums vajadzētu saņemt informāciju par šīm sociālajām garantijām. Un, ņemot vērā to, ka Saeima jau vairākkārt ir pievērsusi uzmanību valdībai, proti, pirms nepilna gada Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tālaika Ministru prezidentam Kalvīša kungam ir nosūtījusi vēstuli, kurā tika lūgts veikt nepieciešamos pasākumus, lai tiesiski noregulētu jautājumus, piemēram, par minēto personu kategoriju sociālajām garantijām, līdz šim nekas tāds nav izdarīts. Un tādēļ mēs esam arī pateicīgi tiem mūsu kolēģiem, kas ir atbalstījuši mūsu iniciatīvu.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Neapšaubāmi šodien svarīgākais lēmums ir par 2009.gada budžeta izskatīšanu Saeimā. Un ir jāsāk šīs diskusijas Saeimā neapšaubāmi, jo, manuprāt, un arī Tautas partijas viedoklis ir tāds, ka budžeta ieņēmuma prognoze ir pārāk optimistiska. Un te mums varētu būt divi varianti: vai nu pieņemt budžetu, šādu optimistisku budžetu, un tad grozīt budžetu samazinājuma virzienā jau nākamā gada sākumā, un otrs variants ir pieņemt stingru budžetu jau uzreiz. Tautas partija iestāsies par budžetu, gan par budžeta izdevumu samazināšanu, gan arī par iespējamu budžeta deficīta samazināšanu. Un tātad labāk lai tiešām diskusijas ir šeit, Saeimā, nevis turpinās diezgan bezgalīgi ilgi valdībā.

Otrs svarīgs jautājums šodien ir Augstākās izglītības likums, kuru arī Saeima uzsāka apspriest. Tas ir stratēģiski nozīmīgs dokuments, jo ļaus paaugstināt mūsu izglītības konkurētspēju starptautiskās izglītības tirgū. Un tieši no mūsu augstākās izglītības kvalitātes un inovāciju līmeņa ir atkarīga arī valsts tālākā attīstība. Un arī labi, ka beidzot, pēc četru gadu debatēm valdībā, šis likums ir nonācis Saeimā.

Tāpat nozīmīgi ir grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, kas atbilst Eiropas Savienības nostājai pašreizējās finanšu krīzes gadījumā un vieš lielāku drošību Latvijas noguldītājiem.

Tāpat es domāju, ka Saeima uzticējās Ministru prezidentam Godmaņa kungam jautājumā par valsts uzņēmumu padomju un valžu locekļu darba samaksas kārtību. Sagaidīsim, kādi būs Godmaņa kunga rīcības rezultāti, un tad skatīsimies tālāk, lemsim tālāk par šo jautājumu.

Un visbeidzot gribu atzīmēt, ka uz priekšu ir pavirzījusies ar administratīvi teritoriālo reformu saistītā likumu pakete, tika pieņemti vairāki likumprojekti otrajā lasījumā. Tā ka darbs rit uz priekšu, un cerams, ka līdz gada beigām viss iecerētais administratīvi teritoriālās reformas jomā tiks paveikts.

I.Šlesere
(LPP/LC frakcija):

Mūsu frakcijas vārdā es vēlos jūs informēt par, mūsuprāt, svarīgākajiem jautājumiem, kuri šodien tika izskatīti šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā.

Un, protams, kā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurš šodien tika izskatīts un nodots komisijām, ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2009.gadam”. Ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli šobrīd, diemžēl ir jāatzīst, ka lielāko daļu vajadzību nākamā gada budžets apmierināt nevarēs, jo aprēķinātais, 2009.gada budžetā plānotais deficīts ir plānots 1,85 procentu apmērā no iekšējā kopprodukta.

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, likumprojektā “Par valsts budžetu 2009.gadam” ir noteiktas prioritātes atbilstoši sociālekonomiskajai situācijai valstī. Visas prioritātes ierobežotā laika dēļ uzskaitīt nevarēšu, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir paredzēts palielināt minimālo mēnešalgu no 160 latiem uz 180 latiem, un budžetā tas prasīs 2,7 miljoni latu. Tāpat arī tiks palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdam kopš bērnības, un tas pabalsts tiks palielināts no 50 latiem uz 75 latiem mēnesī, kas budžetā sastādīs 3,1 miljonu latu. Tāpat arī tiks paredzēts veikt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, un tā palielināsies no 50 latiem uz 70 latiem mēnesī, kas budžetā prasīs 2,3 miljonus latu.

Likumprojektā ir paredzēts arī papildu finansējums iepriekšējos gados uzsākto pasākumu nodrošināšanai. Un šeit es gribētu pieminēt to, ka tiek piešķirti līdzekļi jaunu tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietu izveidei administratīvajā tiesā, kā arī līdzekļi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzsākšanai.

Šeit būtu arī jāpiemin brīvpusdienu nodrošināšana. Budžetā ir paredzēts nodrošināt ar brīvpusdienām visu pirmo klašu skolēnus. Šeit es gribētu minēt to, ka mūsu frakcija centīsies panākt to, ka tiks samazināti līdzekļi Saeimai, kuri varētu tikt ietaupīti uz algu paaugstināšanas rēķina 600 Saeimā strādājošiem darbiniekiem un deputātiem tajā skaitā. Mēs centīsimies panākt to, ka šie līdzekļi tiks novirzīti brīvpusdienām arī otro klašu skolēniem, lai šīs te brīvpusdienas otro klašu skolēniem varētu nodrošināt no 2009.gada 1.septembra, kas budžetā prasīs 1,2 miljonus latu.

Tāpat arī es gribētu pieminēt to, ka mēs ļoti vēlētos un mēs iestāsimies par to, ka bērniem, kuri atrodas aizbildnībā, varētu palielināt uzturnaudu no 32 latiem uz 45 latiem mēnesī, kas arī budžetā prasīs 460 tūkstošus latu.

Es gribētu arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka aktuālu sociālo problēmu risināšanai valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2009.gadā salīdzinājumā ar pagājušo – 2008.gadu ir paredzēts palielināt izdevumus par 336,4 miljoniem latu. Tajā ir iekļauts finansējums pensiju indeksācijai, pensiju un pabalstu izmaksām, kā arī piemaksām pie valsts vecuma pensijām.

Pēc mūsu frakcijas domām, likumprojekts “Par valsts budžetu 2009.gadam” nodrošina valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai mūsu valstī un arī pasaulē. Bet ir jāatzīst, ka pieņemtie lēmumi, kuras no jomām uzskatīt par prioritārām, ir bijis valdībai ļoti smags un darbietilpīgs process. Visām ministrijām bijis jāsamazina tām plānotie valsts budžeta līdzekļi par 10,67 procentiem.

Vēl viens jautājums, kuru es pavisam īsi gribētu pieminēt, ir tas, ka šodien Saeimā otrajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”. Šis likumprojekts regulē Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot to likumīgo stāvokli un statusu.

Tas arī īsumā būtu svarīgākais, ko šodien es jums vēlējos pastāstīt. Es tikai gribu vēlreiz uzsvērt to, ka ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2009.gadam” nodošanu komisijām, par ko šodien tas tika nolemts, uzsākās darbs pie nākamā gada budžeta Saeimā, un mūsu frakcija centīsies panākt iespēju robežās, ka tiktu nodrošinātas tās prioritātes, kuras jau minēju iepriekš un par kurām mēs esam jau vienmēr iestājušies.

P.Putniņš
(ZZS frakcija):

Ikviens likums sevī ietver gan tādu, varētu teikt, eksakto, intelektuālo daļu un humanitāro daļu. Un tas ir ļoti interesanti, un jāteic, likumdošana sevī vairāk akumulē un nodarbojas, teiksim, tīri intelektuāli. Un tas arī ir pareizi. Bet mērķis mums ir šī humanitārā puse.

Un tāpēc es vienkārši tā šajā tādā atskaitē jau nu ne, bet tādā pārskatā gribu atgādināt, ka šodien mēs taisni pieskārāmies vairākiem likumprojektiem, kas saistīti ar izglītību. Tiesa, bija vairāk gan tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas inspirētie grozījumi šajos likumos, kas saistās ar teritoriālo reformu. Bet bija arī pirmajā lasījumā skatīts Augstākās izglītības likums, kas ir ārkārtīgi sarežģīts un grūts, kas stāsies vecā, morāli novecojušā likuma vietā. Mūs gaida liels, saspringts tieši intelektuāls darbs šajā sakarā.

Protams, pats galvenais centrs šodien mūsu domāšanā un uztverē bija likumprojekts “Par valsts budžetu 2009.gadam”. Un faktiski tas mums šajā gadījumā ir liels tāds arī psiholoģisks pārbaudījums, jo saskaras pilnīgi vienādās paritātēs divas lietas, un proti, pirmais, lai netiktu palielināts šis deficīts, lai vispār mēs budžetu varētu lietojamu noturēt un tas ietilpinātu sevī ekonomikas attīstību. Un otrs aspekts ir šis, tomēr tas humānais, ka algas nevajadzētu iesaldēt šajā inflācijas laikā, lai algas tomēr arī ceļas. Un negaidītā veidā šie divi pretnostatījumi, šīs divas lielās patiesības liek mums ļoti rūpīgi iedziļināties, rūpīgi pārdomāt, ieskatīties katram sevī. Darbs tikko ar šo likumu par budžetu sākas, un mēs iziesim tam cauri. Mums gribētos, lai mēs katrs sevī kaut ko no tā paņemtu līdzi, ne tikai šīs politiskās ambīcijas, ne tikai šos politiskos strīdus un politisko tādu paštaisnību, bet kaut ko dziļāku. Lai Dievs mums palīdz tikt galā ļoti tādā izsvērtā, humānā un pietiekami intelektuālā griezumā šim likumam.

Nobeigumā es gribu arī tādu, varētu teikt, tādu priecīgāku momentu šeit jums pastāstīt, ko kolēģi laikam nepieminēja, varbūt arī pieminēja. Un tas ir likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Saeima diezgan lielā vienprātībā nobalsoja par Starptautisko veco ļaužu dienu. Būs likums par to. “Jaunais laiks” to ierosināja, šajā gadījumā ļoti labi to ierosināja, jo mums ir jāapzinās, ka šajā sajauktajā pasaulē, šajā grūtajā laikā mums ir kaut kādi jāmeklē tās humānās vērtības, un pasaulē sen pārbaudīta vērtība ir vecu ļaužu godāšana. Tas ceļ sabiedrību, tas arī šķīstī sabiedrību, tas sabiedrību dara labāku. Un, ja šo likumu mēs… šo punktu mēs jau esošajā likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ietversim, tad tas būs tāds mūsu kopīgs kaut kāds tāds nopelns tādā gaišākā ceļā te mūsu kopdarbībā. Jo atceraties, bija 8.marta atdzemdināšana, šī kampaņa, un arī Saeima to tā pieņēma… Bet mums ir jāsaprot, ka 8.marta, šis tā saucamās Sieviešu dienas šis pieminējums ir ar tādām nelāgām saknēm, un arī augļi padomijas laikos… tie nebija labi un mums vajadzēja distancēties, bet kas nu ir izdarīts… Vairākums no Saeimas un arī sabiedrība to tā grib, nu, tad lai tā būtu. Tas nekādi nav salīdzināms ar šo šodienas mūsu iestrādi par Starptautisko veco ļaužu dienu, kas ir dziļi ētisks mūsu akts.

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Protams, svarīgākais dokuments, par ko šodien Saeima balsoja, ir valsts budžets 2009.gadam. Un gribu paskaidrot, kāpēc mēs balsojām pret šo likumprojektu.

Mēs uzskatām, ka no paša sākuma šis budžets nav izpildāms, jo tur ir ielikti tādi cipari un tādas prognozes, kuras nepiepildīsies, un mēs prognozējam, ka jau nākamā gada pirmajā pusgadā šis budžets jau būs grozīts.

Kāpēc mums ir tādas šaubas? Pirmais. Mums ir zināma pieredze, piemēram, par budžetu 2008.gadam. Kad Saeimā pirms gada oktobrī balsoja par 2008.gada budžetu, valdība mums iesniedza šādus ciparus… Piemēram, šajos dokumentos, uz kuriem bija izstrādāts budžets, bija pateikts, ka inflācija valstī 2008.gadā samazināsies līdz 6,5 procentiem. Nu, cienījamie radioklausītāji, jūs varat salīdzināt, vai šīs prognozes piepildījās vai ne. Tagad ir vairāk nekā 14 procenti, tātad kļūda vairāk nekā divas reizes.

Otrais moments, uz kuru bija balstīts šī gada budžets, tas bija… tāda bija prognoze, ka IKP pieaugums mūsu valstī šogad būs 7,5 procenti. Cik mēs tagad jau varam secināt un zināt, ka tagad ir plānots, ka būs gala rezultātā šī gada IKP pieaugums 1,3. Nu, jūs varat paskatīties, kāda ir kļūda. Un visinteresantākais bija, ka Finanšu ministrijas analītiķi paziņoja, ka pasaules krīžu situācijas laikā Latvijas bezdarba līmenis turpmāk divus trīs gadus turpinās samazināties, kaut mēs redzam jau reālu situāciju, ka daudzi uzņēmumi atlaiž savus darbiniekus. Nu tad uz šādām prognozēm un šādiem cipariem bija izstrādāts šī gada budžets, un mēs redzam, ka Saeima bija spiesta vasarā šo budžetu grozīt.

Tad kādas mums ir šaubas par nākamā gada budžetu?

Pirmais. Šajā dokumentā ir pateikts un budžeta izstrādāšana ir pamatota uz tādiem cipariem, ka IKP pieaugums būs divi procenti. Diemžēl mēs uzskatām, ka šis cipars ir pārāk optimistisks, jo, piemēram, Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs teica, ka labākajā gadījumā nākamā gada budžetā būs pusprocents pieauguma. Bet visi cipari šajā dokumentā ielikti, ņemot vērā, ka būs pieaugums divi procenti. Un diemžēl tātad Rimševiča kungs secināja: ja tomēr viņu prognoze būs precīzāka, tad mūsu valsts budžeta deficīts būs nevis 1,8, kā paredz valdība, bet visi 4 procenti. Un tas nozīmē, ka nākamgad mūs gaida kārtējā budžeta samazināšana, tēriņu samazināšana un atkal būs diezgan grūti laiki. Un tas ir viens aspekts, kāpēc mēs balsojām pret šo budžetu. Mēs uzskatām, ka var uzcelt ļoti labu ēku purvā un lielīties, ka 7.stāvā ir ļoti laba, skaista vannasistaba, bet, ja šī ēka uzbūvēta purvā, tad diemžēl šī ēka nebūs ilglaicīga.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Budžets, protams, ir svarīgākais darbs, kas ir jāizdara ikvienai valdībai un ikvienam parlamentam. Lai ikviens, kas dzīvo mūsu valstī, saprastu, kādā veidā strādās un attīstīsies mūsu valsts, lai ikviens justos drošs par to, kādus un cik līdzekļu viņš saņems un cik naudas viņš varēs tērēt.

Jau pavasarī, vērojot pasaules ekonomiskos procesus, bija skaidrs, cik grūts pienāks rudens. Jau pavasarī mēs aicinājām parlamentu uzdot valdībai iesniegt reālu ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plānu. Reālu plānu, kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kam milzīgie apkures un elektrības rēķini būs par pamatu tam, lai viņi sāktu domāt, kā vispār izdzīvot. Protams, koalīcija izmantoja savu vairākumu un podziņu spiešanas taktiku un šāds priekšlikums tika noraidīts.

Aizlido gājputni, kokiem nokrīt lapas, atnāk rudens. Tradicionāli Saeimā tiek iesniegts arī nākamā gada budžets. Tradicionāli tiek pārkāpts likums, tradicionāli šis Budžeta likums netiek iesniegts laikā. Saskaņā ar likumu viņš ir jāiesniedz 1.oktobrī. Tā vietā mēs, protams, redzējām rūpju māktu premjera pieri, daudzas runas, neskaitāmas koncepcijas, kurās tika pierādīts, ka milzīgi tiek strādāts un meklēti līdzekļi, lai šo budžetu sastādītu sabalansētu.

Kas tad ir iesniegts šodien? Šodien ir iesniegts ilūziju budžets. Ir iesniegta ilūzija, ka viņu var izpildīt un tādā veidā vēl runāt par valsts attīstību un valstī dzīvojošo cilvēku reālu izdzīvošanu. Ilūzija ir tā, ka pie prognozēta 2 procentu mūsu iekšzemes kopprodukta pieauguma mēs varēsim nākamo gadu pabeigt ar budžeta deficītu 1,85. Pat visoptimistiskākie un draudzīgākie eksperti nesola nākamā gada budžeta pieaugumu par 2 procentiem, tātad arī 1,85 nav reāls skaitlis.

Tika solīts, ka valdība meklēs rezerves, kā savilkt jostu ierēdņiem, milzīgajam, uzpūstajam valsts aparātam, kas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Ko tad mēs redzam realitātē? Samazinājums atkal ir iluzors. Ir samazinātas vēlmes, nevis reālie bāzes izdevumi. Nav mazināta neviena bāze, nevienu ierēdni reāli neatlaidīs, nevienu sekretariātu, izņemot droši vien to, kas uzrauga Eiropas naudu un kuram varbūt būtu vajadzīgs darboties, nekas reāli samazināts netiks.

Budžets tiek samazināts uz algu iesaldēšanas rēķina un uz sociālā budžeta rēķina kārtējo reizi. Cilvēki, kuri godīgi maksā nodokļus, cilvēki, kuri rūpējas par mūsu drošību, cilvēki, kuri skolā uzrauga un audzina mūsu bērnus, cilvēki, kuri rūpējas par mūsu veselību, viņiem tiek teikts: “Pacietieties! Gan jau kādreiz labāk būs!”

Ir pilnīgi skaidrs, ka tādā veidā šis budžets nav atbalstāms un nebija nododams komisijām. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šī valdība ir pierādījusi savu rīcībnespēju un šīs koalīcijas bankrotu. Mēs nevaram un negribam pieļaut, ka šīs koalīcijas bankrots kļūst par visas valsts bankrotu.

Es nepiekrītu arī kolēģiem, ka bija svarīgi to nodot šodien komisijām. Bija svarīgi to atdot atpakaļ tiem, kam viņš ir jāizstrādā. Mūsu valsts iekārta prasa to, ka parlaments uzrauga, ieceļ valdību, un valdība strādā un pēc tam atskaitās parlamentam. Šajā brīdī pilnīgu ilūziju liek šeit salabot parlamentam.

Tātad tagad mēs mēnešiem mēģināsim rast šos priekšlikumus. Protams, arī “Jaunais laiks” mēģinās iesniegt priekšlikumus, lai panāktu to, ka šis budžets ir sabalansēts, samazināt gan šo budžeta deficītu, gan iespējas tomēr pildīt šos solījumus, kuri ir jāpilda valstij. Tādā veidā nevar uz cilvēku rēķina mēģināt risināt savas koalīcijas nespējas problēmas.

Latvijas cilvēki, kuri dzīvoja un ilgu laiku skatījās televīzijā, kā kaut kur karo, to, ka karš var būt reāls, saprata tajā brīdī, kad sākās notikumi Gruzijā. Mēs visu laiku skatāmies, kā notiek pasaulē ekonomiskā krīze, kā bankrotē ļoti slavenas, gadsimtiem savas tradīcijas stiprinājušas bankas. Tas viss liekas tik ļoti tālu… Es aicinu nepieļaut to, ka šādas ekonomiskas krīzes un šādi bankroti kļūst par Latvijas cilvēku ikdienu.

Tāpēc es aicinu ikvienu, kas godīgi maksā nodokļus, nepieļaut to, ka šāds budžets uz mūsu rēķina tiktu pieņemts, aktīvi paust savu viedokli, nepieciešamības gadījumā iet ielās. Opozīcija jūs sadzirdēs, un opozīcija jūs mēģinās aizstāvēt.

Saeimas preses dienests