Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 23.oktobrī

IeM: Par Krāslavas rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecību

Iekšlietu ministrija 23.oktobrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē informatīvo ziņojumu par Krāslavas rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecības pabeigšanu Krāslavā.

Ziņojums paredz nodrošināt Krāslavas policiju un Valsts robežsardzes Krāslavas imigrācijas nodaļu ar jaunām telpām divās būvniecības kārtās.

Pirmajā kārtā plānots rekonstruēt ēkas Krāslavas rajona policijas pārvaldes administratīvajam kompleksam Tirgus ielā 19, bet otrajā kārtā – būvēt Krāslavas policijas garāžu kompleksu, šautuves un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Krāslavas imigrācijas nodaļas administratīvās telpas Siena ielā 16b.

Informatīvais ziņojums paredz, ka līdz 2008.gada 31.oktobrim tiks sākta iepirkuma procedūra Krāslavas policijas jaunās administratīvās ēkas rekonstrukcijai, bet līdz 2009.gada 29.maijam – iepirkuma procedūra par otrās kārtas būvniecību. Šobrīd Krāslavas rajona policijas pārvalde izmanto Krāslavas novada domes telpas, kas nodotas policijai uz patapinājuma līguma pamata līdz 2010.gada 2.janvārim.

Šo būvju tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, atsevišķos gadījumos pat kritisks.

Jauna Krāslavas policijas administratīvā kompleksa būvniecības tehniskais projekts tika izstrādāts un saskaņots 2004.gadā, sagatavojot arī attiecīgu valsts investīciju projektu. Tomēr gadskārtējos likumos par valsts budžetu šim investīciju projektam netika paredzēti finanšu līdzekļi, tāpēc būvdarbi netika sākti.

Darbs pie Krāslavas policijas jaunā kompleksa veidošanas atsākās 2007.gadā, izvēloties risinājumu, ka rekonstrukciju un būvdarbus veiks un ēku īpašnieks būs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, bet Valsts policija būs ēku nomnieks. Šis modelis ļaus gan rast nepieciešamo finansējumu būvniecībai, gan arī veikt darbus iespējami īsos termiņos.

Ziņojums vēl jāapstiprina MK.

IeM: Par dienesta suņu un apmācības inventāra dāvināšanu Moldovai

Iekšlietu ministrija 23.oktobrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē MK rīkojuma projektu “Par valsts kustamās mantas nodošanu Moldovas Republikai”, kas paredz dāvināt Moldovai piecus dienesta suņu kucēnus un apmācības inventāru.

Dāvinājums Moldovai tiek sniegts projekta “Moldovas Republikas Robežsardzes kapacitātes stiprināšana kinoloģijas jomā” ietvaros. Projekta mērķis ir sniegt palīdzību Moldovas Robežsardzes Kinoloģijas dienesta reorganizācijā un attīstīšanā, veicināt Moldovas kinologu profesionālo izaugsmi, papildināt viņu zināšanas kinoloģijā, kā arī nodrošināt kinoloģijas tuvināšanu ES standartiem dienesta suņu izmantošanā.

Projekts ir daļa no 2005.gadā sāktās programmas “Atbalsta sniegšana Moldovas Republikai valsts pārvaldes sistēmas kapacitātes stiprināšanā valsts robežas drošības, robežapsardzības un kontroles jomā, kā arī ārzemnieku uzraudzībā”. Programmu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar Ārlietu ministriju, un tā ir turpinājums jau sāktajam un veiksmīgi realizētajam projektam Moldovas Robežsardzes kapacitātes stiprināšanai kinoloģijas jomā.

Dāvinājuma vērtība ir 4757 lati, bet kopējais projekta finansējums – 37 tūkstoši latu.

Projektu vēl jāapstiprina MK.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas koncepciju

Lai paaugstinātu profesionālās izglītības pievilcību, sekmētu valsts un darba devēju sadarbību profesionālās izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā”.

Koncepcijā piedāvātie risinājumi attiecas uz jauniem profesionālās izglītības attīstības virzieniem, kuri līdz šim nav atspoguļoti spēkā esošajos normatīvajos aktos, bet nākotnē radīs būtiskas izmaiņas pastāvošajā profesionālās izglītības sistēmā.

Lielākā uzmanība pievērsta tam, lai turpinātu paaugstināt profesionālās izglītības prestižu un sekmētu profesionālās izglītības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju un darba devēju kapacitāti un savstarpējo sadarbību. Piedāvāts risinājums, kā panākt Latvijas profesionālās kvalifikācijas līmeņu sistēmas atbilstību Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, profesionālās izglītības programmu piedāvājumu atbilstību pieaugušo izglītības vajadzībām, kā arī ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu.

Koncepcija paredz vairākus risinājumus profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanai un darba devēju lomas nostiprināšanai izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Saskaņā ar koncepciju paredzēta nacionālās kvalifikāciju sistēmas izveide, profesionālās izglītības iestāžu diferenciācija, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguves nosacījumu līdzsvarošana.

Koncepcija paredz nostiprināt likumdošanā sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalību izglītības valsts politikas izstrādē un īstenošanā nacionālā, reģionālā un nozaru līmenī, kā arī valsts institūciju, sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības un atbildības noteikšanu formālajā un neformālajā izglītībā.

Šie risinājumi paaugstinās profesionālās izglītības pievilcību, tuvinās profesionālās izglītības piedāvājumu darba tirgus pieprasījumam mūžizglītības kontekstā un nodrošinās profesionālās izglītības sistēmas attīstību un salīdzināmību Eiropas kopējā izglītības telpā.

Koncepcijas projekts “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” 23.oktobrī izskatīts valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā

Valsts drošības dienestu parlamentārās kontroles sistēmas pilnveidošanai izveidotā darba grupa izstrādājusi grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, kas 23.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Likumu grozījumus izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Ģenerālprokuratūras un Saeimas.

Darba grupā tika izvērtēts valsts drošības iestāžu darbības uzraudzības īstenošanai nepieciešamais kontroles mehānisms un savstarpējās sadarbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējas. Grozījumi paredz izveidot Valsts drošības iestāžu koordinācijas padomi, kas koordinēs visu drošības iestāžu darbību.

Savukārt grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz izslēgt Valsts drošības iestāžu padomes funkcijas, lai tās nedublētos ar Valsts drošības iestāžu koordinācijas padomes funkcijām. Proti, Valsts drošības iestāžu padome neizskatīs valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus, kā arī neizvērtēs valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti. Projekts nosaka, ko ir tiesīga darīt Saeimas Nacionālās drošības komisija, veicot valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli, un kādos gadījumos valsts drošības iestādes vadītājs varēs nesniegt parlamentārās kontroles ietvaros pieprasīto informāciju.

Savukārt grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz Ministru prezidentam kompetenci vadīt Valsts drošības iestāžu koordinācijas padomi.

TM: Par grozījumiem Darba likumā

23. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Darba likumā. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Grozījumi paredz iekļaut Darba likumā normu, kas nosaka: darba līgumā papildus darbinieka arodam, amatam un specialitātei atbilstoši Profesiju klasifikatoram vai vispārīgā nolīgtā darba raksturojumam būs jānorāda arī nepieciešamais valsts valodas zināšanu prasmes līmenis un pakāpe.

Kā teikts grozījumu projekta paskaidrojuma rakstā, noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka, ka darba devējam saskaņā ar Profesiju klasifikatoru ir pienākums veidot savas organizācijas amatu un profesiju sarakstu, nosakot attiecīgajiem amatiem un profesijām nepieciešamos valsts valodas prasmes līmeņus un pakāpes.

Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts piemērot darba devējam administratīvo sodu par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tāpēc jāizdara grozījumi, vienlaikus ļaujot īstenot vienu no Valsts valodas likuma mērķiem – nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Konkurences padomei un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru

23.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators”.

2002.gada 12.septembrī pieņemtais Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka, ka visi virszemes ūdeņu aizsardzības un ar to saistītas apsaimniekošanas pasākumi jāplāno un jāīsteno un to izpilde, efektivitāte un lietderība jākontrolē nevis administratīvajās, bet upju sateces baseinu robežās. Latvijas teritorijā ir noteikti Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabali, kuriem saskaņā ar likuma prasībām ir jāizstrādā apsaimniekošanas plāni, iekļaujot informāciju un datus par ūdensobjektu raksturojumu, antropogēnās slodzes uz ūdeņiem novērtējumu un ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi. Lai to veiktu, ir nepieciešams, lai informācija Valsts statistikas un citu veidu atskaitēs, reģistros un datubāzēs par tautsaimniecības objektiem, kuri rada vai var radīt ietekmi uz ūdeņu kvalitatīvo vai kvantitatīvo stāvokli, tiktu iekļauta vienotā šo ūdens saimniecisko iecirkņu kodu sistēmā, kura vienkāršos un atvieglos informācijas un datu apkopošanu upju sateces baseinu griezumā.

Klasifikatora mērķis ir noteikt vienotu ūdens saimniecisko iecirkņu kodēšanas sistēmu un nepārprotami identificēt katru tajā iekļauto ūdens saimniecisko iecirkni, lai nodrošinātu ērtu datu apstrādi datorizētās informācijas sistēmās.

Ūdensteces kodē virzienā no ietekas (grīvas) uz augšu (izteku). Pietekām piešķir kārtas numurus no pāra cipariem (2, 4, 6 un 8). Ūdensteces posmiem starp šīm pietekām piešķir kārtas numuru no nepāra cipariem (1, 3, 5, 7 un 9). Šo ciparu pievieno attiecīgajam lielbaseina kodam (viena decimālā zīme koda trešajā pozīcijā). Tas dod iespēju katrā pakārtotā sateces baseinā noteikt četras nozīmīgākās pietekas un piecus posmus starp šīm pietekām – kopskaitā deviņus ūdens saimnieciskos iecirkņus, kuri raksturo noteiktus sateces baseinus. Analoģiski kodē zemākas kārtas pietekas. Mazām upēm, kurām nav četru nozīmīgu pieteku, pieteku kodēšanai neizmanto visus pāra ciparus un līdz ar to arī visus nepāra ciparus starpposmu kodēšanai. Ūdenstilpju sateces baseinus kodē ar nepāra cipariem.

Klasifikatorā ir iekļauti 4385 ūdens saimnieciskie iecirkņi, neatkarīgi no tā, vai konkrētais ūdens saimnieciskais iecirknis attiecināms uz privātpersonu īpašumā esošu ūdenstilpi vai ūdensteci vai arī saskaņā ar atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma I pielikumu tas ir noteikts kā publiska ūdenstilpe vai ūdenstece.

VidM: Par dabas lieguma “Sedas purvs” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

23.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Dabas lieguma “Sedas purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas lieguma galvenais izveidošanas mērķis ir saglabāt vairākus īpaši aizsargājamus purvu biotopus (neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas) un citus īpaši aizsargājamus biotopus (purvaini meži, upju un palieņu pļavas, boreālie meži). Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”. Teritorija iekļauta Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

Dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā izvirzītajam dabas lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķim – ornitofaunas daudzveidības, putniem nozīmīgas teritorijas un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšana un saskaņotas dabas aizsardzības, rekreācijas un saimnieciskās intereses.

Noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt četras funkcionālās zonas: neitrālo zonu, dabas parka zonu, dabas lieguma zonu un regulējamā režīma zonu. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas attīstību un ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu viensētas (ar intensīvi lauksaimniecībā izmantojamo zemi) un kūdras ieguves teritorijā. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, biotopu un to dzīvotņu saglabāšanu, vienlaikus veicinot sabiedrības atpūtu, izglītošanu un audzināšanu. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu ornitoloģiski vērtīgāko teritoriju un īpaši aizsargājamo mežu, purvu un pļavu biotopu aizsardzību. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko teritoriju aizsardzību.

Dabas liegums “Sedas purvs” ir izveidots saskaņā ar 1999.gada 15.jūnija MK noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”, tā platība ir 7240 hektāru.

Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 VidM: Par dabas lieguma “Ābeļi” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

23.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Dabas lieguma “Ābeļi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas lieguma galvenais izveidošanas mērķis ir saglabāt vairākus īpaši aizsargājamus purvu biotopus (neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas) un mežu biotopus (purvaini meži, melnalkšņu staignāji, boreālie meži). Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā izvirzītajam dabas lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķim – floras, faunas, biotopu un Ziemeļsusējas raksturīgās ainavas saglabāšana un ekonomisko un dabas aizsardzības interešu sabalansēšana.

Noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas: ainavu aizsardzības, dabas lieguma un regulējamā režīma zonu. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu Ziemeļsusējas un tās pļavu kompleksa ainavu. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo mežu, purvu un pļavu biotopu aizsardzību. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko teritoriju aizsardzību.

Dabas liegums “Ābeļi” ir izveidots saskaņā ar 1999.gada 15.jūnija MK noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”, tā platība ir 3275 hektāri.

Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par suņu un kaķu kažokādu izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par kompetenču sadalījumu, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra Regulas (EK) Nr.1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām, prasības”, ko 23.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

2007.gada 11.decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu, kas dalībvalstīm deleģē jaunus pienākumus patērētāju aizsardzības jomā, tādēļ ir jānosaka kompetentās iestādes, kas uzraudzīs regulas prasību ieviešanu un kontroli.

Šī regula nosaka pilnīgu aizliegumu pārdot jebkurus suņu un kaķu kažokādu izstrādājumus, un līdz ar to dalībvalstīm ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu, ka kažokādu izstrādājumi, kas nonāk iekšējā tirgū, nav izgatavoti no suņu un kaķu kažokādām. Lai tiktu ievērots šis tirdzniecības aizliegums, dalībvalstīm ir jāuzņemas gan iekšējā tirgus, gan arī importa un eksporta uzraudzība.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā regulas pieņemšanas mērķi – patērētāju aizsardzību, ZM ierosina Ministru kabinetam (MK) noteikt kompetentās iestādes regulas prasību kontrolei Latvijā, tas ir, to Regulas prasību, kas attiecas uz tirdzniecību ar rūpniecības precēm iekšējā tirgū, kontroli deleģēt Ekonomikas ministrijai. Savukārt prasību kontroli, kas attiecas uz importu un eksportu, – Finanšu ministrijai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa