Nacionālais un internacionālais datorterminoloģijā

Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa,  Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe,— "Latvijas Vēstnesim"

Latviešu valodā, tāpat kā latviešu tautā, pastāv un dažkārt saduras divas pretējas tendences: savs, latviskais pret citvalodisko, starptautisko. Tiek izteikts viedoklis, ka turēšanās pie latviešu valodai savdabīgā ir atpalicība, bet citu valodu paradumu pārņemšana — progress. Taču patiesība, kā jau daždien patiesība, ir kaut kur vidū. Varbūt ne gluži vidū, jo — tāpat kā uzņēmējdarbībā (citi saka — "biznesā"), kur jāizdara plānotais un vēl kaut nedaudz vairāk,— tā valodas jomā, piemēram, reizē ar katru jaunu aizguvumu jācenšas papildināt latviešu valodu arī ar jaunu latvisku vārdu, lai saglabātos līdzsvars, bet, ja darināsim divus vārdus, tas nozīmē, ka latviskums valodā ir īpaši dzīvīgs.

Kā šīs tendences izpaužas mūsdienu terminu veidošanā, galvenokārt datorterminoloģijā,— par to turpmāk rakstā, kam pamatā Latvijas Universitātes rīkotā konferencē nolasīts referāts.

Nacionālo valodu attīstībā vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par to, cik lielā mērā citu valodu ietekme sekmē nacionālās valodas attīstību, bagātina izteiksmi ar jaunām niansēm, jaunām domas izteikšanas iespējām un kuros gadījumos svešā ietekme grauj nacionālās valodas pamatus, pārsātina valodu ar svešiem elementiem tik lielā mērā, ka tiek traucēta sazināšanās un valoda pārstāj pastāvēt kā savdabīga nacionāla valodas sistēma. Nacionālās valodas pētnieku uzdevums — izzināt šos procesus, sekmējot tos, kas valodu bagātina, un liekot šķēršļus tiem, kas traucē sazināšanos un apdraud nacionālās valodas pastāvēšanu.

Citu valodu derīgā vai postošā ietekme var izpausties dažādos valodas līmeņos. Spilgti tā vērojama leksikā, tai skaitā — terminoloģiskajā leksikā, kur patlaban, otrā gadu tūkstoša pēdējā desmitgadē, dažādu nozaru terminoloģijas attīstībā, kā arī sabiedrības attieksmē pret noteicošajiem terminoloģiskajiem procesiem izpaužas abas, vienmēr aktuālās tendences: nacionālā, t.i., nacionālās valodas attīstība tās nacionālajā savdabīgumā, un internacionālā, t.i., nacionālās valodas attīstība, ņemot vērā galvenokārt valsts starptautiskās sadarbības aspektus.

Valsts valodas statusa piešķiršana latviešu valodai un tās funkciju tiesiska nostiprināšana ar Valodu likumu pirms 10 gadiem izvirzīja būtiski svarīgus uzdevumus arī terminoloģijai. Lielā iepriekšējo gadu, gadu desmitu un pat gadsimta iestrāde (atcerēsimies jaunlatviešu devumu, pirmās mācībgrāmatas un terminu vārdnīcas pagājušajā gadsimtā, kā arī pirms 80 gadiem, t.i., 1919. gadā, dibināto pirmo terminoloģijas komisiju, kuras darbu ilgus gadus turpināja un turpina LZA Terminoloģijas komisija) bija par pamatu tam, ka valsts valodas funkcijai latviešu valoda toreiz, pirms 10 gadiem, jau bija pilnībā gatava. Īsā laikā tika sagatavotas un publicētas skaidrojošās un tulkojošās terminu vārdnīcas, kopskaitā pāri par 40 (šajā skaitā iekļautas tikai tās terminu vārdnīcas, kas apstiprinātas LZA Terminoloģijas komisijā vai kas saskaņotas ar šīs komisijas lēmumiem). Gandrīz visās šajās vārdnīcās blakus latviskajiem terminiem doti arī to ekvivalenti angļu, vācu un krievu valodā. Daudzās no šīm vārdnīcām terminiem pievienoti skaidrojumi.

Nozare, kurā nacionālās terminoloģijas attīstība un internacionalizācijas tendences izpaužas īpaši savdabīgi, ir datorzinātne. Datorzinātnes terminoloģijas jeb, īsāk, datorterminoloģijas veidošanā daudzās valodās par paraugu izmanto angļu valodu. Angļu valoda patlaban ir arī galvenais starptautiski lietojamu internacionālismu avots. Mūsdienās datorzinātnes attīstība cieši saistīta ar zinību tehnoloģijas ( knowledge engineering ) attīstību, kurā liela vieta ierādīta cilvēka prāta darbības spēju modelēšanai un iestrādei augstas tehnoloģijas aparatūrprocesos. Šī augstas abstrakcijas pakāpes zinību nozare strauji ienākusi arī Latvijā, pirmām kārtām — praksē, ar datoriem, ar datortehnoloģijas apgūšanu dažādās iestādēs, arī skolās mācību procesā. Prakses vajadzībām ir sagatavota un publicēta speciālā literatūra, pa lielākajai daļai — tulkojumi. Publicētas arī terminu vārdnīcas. 90. gados LZA Terminoloģijas komisijas (turpmāk — LZA TK) ietvaros sagatavotas un publicētas divas skaidrojošās datorterminu vārdnīcas (Datu apstrādes un pārraides sistēmas. R., 1995; Personālie datori. R., 1998.). Bez tam ar LZA TK lēmumiem pamatos saskaņota arī plašākam lietojumam (tai skaitā skolās) paredzētā ilustrētā datorterminu vārdnīca (Angļu — latviešu skaidrojošā datorvārdnīca. R., 1998.). Datorzinātne radās ne jau tukšā vietā. Datorterminoloģijas sākumi meklējami iepriekšējā laikposmā, kad tika izvērsti pētījumi elektronikā, elektrosakaros, kibernētikā, automatizētajās vadības sistēmās u.c., kas savā sākotnē savukārt saistās ar fiziku, matemātiku un citām eksakto zinību jomām. Raksturīgi, ka 70. — 80. gadu publikācijās latviešu termini šajās nozarēs doti tikai sastatījumā ar krievu valodas terminiem. Un tikai 90. gados blakus publicēti termini arī angļu valodā, kas faktiski ir datorterminoloģijas izstrādes pamatvaloda.

Angļu valodas īpašā loma datorterminoloģijas izstrādē pasaulē ir noteikusi to, ka latviešu valodas datorterminoloģijā, tāpat kā citās valodās, liela vieta ir aizguvumiem no angļu valodas, resp., anglismiem, vai arī pēc angļu valodas parauga izvēlētiem terminiem un jaundarinājumiem. Tomēr uzkrātā ilggadējā latviešu valodas terminoloģijas izstrādes pieredze un tradīcijas, kā arī lielā terminoloģiskā iestrāde tieši elektronikas un skaitļošanas tehnikas jomā, tāpat kā citās nozarēs, arī datorterminoloģijā ir pamatā tam, ka, izvēloties jaunus terminus, vispirms tiek rūpīgi analizēts jēdziens, tā vieta kopīgajā nozares jēdzienu sistēmā un tikai pēc tam izmanto vienu no trim iespējām:

1) ņemt kādu jau valodā lietotu vārdu,

2) veidot jaundarinājumu,

3) aizgūt terminu no angļu valodas.

Katrai no šīm trim iespējām ir savas priekšrocības: pirmā nodrošina jaunā jēdziena saikni ar jau zināmo, iepriekš apgūto, otrā sekmē jaunā jēdziena izpratni, ieskicējot tā būtiskās pazīmes, trešā ļauj uzturēt izteiksmes saikni ar citām valodām (šai gadījumā ir svarīgi, lai aizguvumam būtu semantiska saderība ar attiecīgā vārda nozīmi oriģinālvalodā).

Datorterminoloģijai ir komplicēts raksturs, un tajā daudzveidīgo procesu nepārprotamai apzīmēšanai precīziem terminiem ir īpaša loma. Tāpēc jau 90. gadu sākumā, pamatojoties uz vispārīgajiem latviešu terminoloģijas izstrādes principiem, tika izstrādāti 10 galvenie principi tieši datorterminoloģijas sistēmas izstrādes vajadzībām, ievērojot nozares specifiku un nepieciešamo sasaisti ar attiecīgo sistēmu angļu valodā (to autors — J.Borzovs). Daži no principiem:

— vienam terminam angļu valodā visos gadījumos atbilst viens un tas pats termins latviešu valodā (piemēram, load — ielāde; boot — sāknēšana; set — iestate, iestatīšana );

— dažādiem angļu terminiem atbilst dažādi ekvivalenti latviešu valodā (piemēram, medium — vide; environment — apkārtne );

— daudznozīmīgam angļu vārdam meklē līdzīga nozīmju diapazona ekvivalentu latviešu valodā;

— ja angļu valodā lietoti sinonīmi, mēģina izzināt to nozīmes nianses atšķirības un piemeklēt katrai nozīmes niansei savu ekvivalentu arī latviešu valodā (piemēram, ir nošķirti kļūdu veidi: mistake — kļūda; error — kļūda, arī malds; failure — kļūme jeb atteice; fault — bojājums , arī defekts ).

Savi atšķirīgi noteikumi ir jaunvārdiem, aizguvumiem, tradicionāli lietotiem terminiem. Atšķirīga pieeja ir terminiem, kas paredzēti plašai lietošanai, un tiem, ko lieto tikai šaurā speciālistu lokā (jo termins plašāk lietojams, jo vairāk ieteicams izvēlēties latvisku izteiksmi).

Kā jau teikts, izvēloties aizguvumu (anglismu), tiek atvieglota starptautiskā saziņa. Diemžēl angļu valodā dažādu firmu publikācijās vienu un to pašu angļu valodas terminu mēdz lietot dažādās nozīmēs. Piemēram, terminam fill ‘aizpildījums; aizpildīšana’ doti trīs skaidrojumi:

— 1) bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms kadra (vai marķiera) un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas;

— 2) grafisku objektu aizpildīšana ar krāsu;

— 3) atkārtotu vērtību ievade šūnu grupā (izklājlapās).

Pirmo un otro no šīm nozīmēm var uzskatīt par saderīgām, kam ir sakars ar termina fill pamatnozīmi. Turpretī trešās nozīmes motivācija ir apšaubāma.

Trīs skaidrojumi doti arī terminam filter ‘filtrs’:

— 1) programma, kas pārvērš datus;

— 2) šablons datu atlasei;

— 3) programmatūra vai aparatūra, kas atsijā zināmus signāla elementus.

Šai gadījumā motivācija saskatāma otrajā un trešajā skaidrojumā, bet apšaubāma tā ir pirmajā skaidrojumā.

Nacionālo un internacionālo tendenču izpausmi datorterminoloģijas veidošanā var vērot gan principu, gan terminu līmenī.

Nacionālo tendenču izpausme

datorterminoloģijā

Principu līmenī jāsecina, ka no desmit principiem nacionālo ekvivalentu izvēlei datorterminoloģijā veltīti seši. Bez tam par nacionālo tendenci liecina vēl viens princips, kurā uzsvērts, ka arī aizgūtajam terminam vēlams nacionālais sinonīms. Savukārt divi citi principi (par tradīcijas saglabāšanu un par izplatības lomu) termina izvēlē vienlīdz attiecas gan uz nacionālo, gan uz starptautisko termina variantu.

Terminu materiāla līmenī nacionālās tendences raksturo daudzveidīgo latviešu valodas terminu modeļu izmantošana un izvēlēto terminu iederība latviešu valodas sistēmā. Tie ir gan vispārlietojamie vārdi datortermina funkcijā, piemēram, access — pieeja, application — lietojums, binding — saistīšana, connector — savienotājs, counter — skaitītājs , gan visdažādākie jaundarinājumi.

Jaundarinājumu klāstā ir daudz atvasinājumu ar dažādiem piedēkļiem. Visproduktīvākie ir piedēkļi –šan–, –tāj–, –ēj– , un attiecīgajos darinājumos grūti novilkt robežu starp valodā jau lietotiem vārdiem un īpaši datorterminoloģijai veidotiem darinājumiem: atkopšana, autorēšana, kanalēšana, sāknēšana, tunelēšana; maršrutētājs, parsētājs; tvērējs . Parasti dažādu nozaru terminoloģijā produktīvi arī rezultātu nosaukumi ar piedēkli – um –. Datorterminoloģijai tie mazāk raksturīgi. Ar piedēkli – um – no skaitļa vārda viens darināts vienums ‘kaut kas viens’ — kā atbilsme angļu terminam item , lai atšķirtu no vienība (angļu unit ), ar ko apzīmē kādas sistēmas (kopuma) elementu. Produktīvs jaunu datorterminu darināšanā ir piedēklis –n–: datne, sākne; aizkritne, iestatne, iesūtne, izvēlne, saskarne, uzvedne . Veidoti atvasinājumi ar mazāk produktīviem piedēkļiem: datuve; kasetne; pakotne .

Izmantojot internacionālos elementus, latviešu valodā darināti datorzinātnes pamattermini dators ( dati + –ors ) un programmatūra ( programma + –at– + –ūra — pēc zināmas analoģijas ar blakusjēdziena terminu aparatūra ). Šie termini tālāk lietoti jaunos termindarinājumos: datorika, datorzināšana; brīvprogrammatūra, grupprogrammatūra .

Produktīvi ir atvasinājumi ar sufiksālajām galotnēm –e, –is (parasti šādiem darinājumiem pamatā ir priedēkļverbs): aizkave, atrite, atsvaidze, ienese, piešķire; arī dzinis, turis .

No priedēkļiem vairāk izmantotais ir at– , gan deverbālos, gan denominālos atvasinājumos: atkopšana; atkļūdošana, atspējošana (pretstatā — iespējošana ); atsolis . Izņēmuma gadījumos sistēmisku apsvērumu un jēdzieniskās nepārprotamības dēļ tiek pieļautas atkāpes no literārās valodas normas un termini tiek atvasināti ar diviem priedēkļiem, piemēram, atiestate ( reset ) pretstatā iestatei jeb iestatīšanai ( set ), jo attiecīgais iespējamais un literārās valodas normai atbilstošais atvasinājums atstate izsaka citu jēdzienu ‘statīšana nost no kā’, bet nevis ‘atkārtota, vēlreizēja iestatīšana’.

Vispārlietojamā valodā mazāk parasti vai neparasti darinājumi vērojami arī īpašības vārdu un divdabju formās vārdkopterminos. Kā vienu no jaunākajiem īpašības vārdiem var minēt atjaunīgs , ar ko aizstāta praksē neērti lietojamā atgriezeniskā divdabja forma atjaunojošies ( atjaunojošies energoresursi jeb reģeneratīvie energoresursi Ę atjaunīgie energoresursi ). Līdzīgi darinājumi tehniskajā terminoloģijā jau izmantoti citos gadījumos: "kustošies balsti" Ę kustīgie balsti , "ātrbojājošās krava" Ę ātrbojīga krava , "ātrdarbojošās iekārta" Ę ātrdarbīga iekārta .

Neparasta ir pagātnes ciešamās kārtas divdabja forma iegults (angliski embedded ), kas izmantota vārdkopterminos iegultais dators, iegultā programmatūra, iegultā testēšana, iegultā hipersaite, iegultā komanda u.c. Divdabja iegults pamatā ir darbības vārds iegult , kas latviešu valodas vārdnīcās uzrādīts kā nepārejošs darbības vārds, kuram pagātnē var būt tikai darāmās kārtas divdabja forma iegūlis . Tātad — ciešamās kārtas forma iegults vērtējama kā gramatiski nepamatota. Tomēr latviešu valodā ir arī citi nepārejoši darbības vārdi, kuriem tiek lietotas arī pagātnes ciešamās kārtas divdabja formas: iet –iets, sēdēt — sēdēts, skriet — skriets . Darbības vārdu iet kā pārejošu lieto vārdu savienojumos iet ceļu , noiets ceļš u.tml.

Angļu vārds embedded , kam pamatā ir bed ‘gulta; guldīt’, vārdnīcās tiek tulkots kā iestiprināts, iedarināts, iespiests . Datorterminoloģijā angļu valodā embedded object ( iegultais objekts ) skaidrots kā ‘dokuments vai dokumenta daļa, ko veido, izmantojot vienu lietojumprogrammu, un kas pilnībā ievietots (iegults) izstrādājamajā dokumentā, kuru veido, izmantojot citu lietojumprogrammu’. Notiek komplicēti datorprocesi, kurus nevar raksturot ne kā "ieguldīšanu", ne kā "iegulšanos". Specifiskajai nozīmei labi noder neparastā un it kā sistēmiski nemotivētā forma ( iegults ), kurai tomēr var atrast analoģiskus paraugus valodas sistēmā. Bez tam, izvēloties formu iegults ar sakni –gult– , tiek uzskatāmi īstenots viens no datorterminu izvēles principiem, kurš paredz latviskā ekvivalenta sistēmisku atbilstību un nepārprotamu sasaisti ar oriģinālformu arī attulkošanas procesā, t.i., tulkojot attiecīgu latviešu valodas tekstu angliski (kas nebūtu panākams ar līdzšinējiem embedded tulkojuma variantiem: iestiprināts, iedarināts, ie spies ts, kuriem angļu valodā atbilst citi ekvivalenti).

Ir saprotams, ka valodnieku var neapmierināt šādas un citas atkāpes no līdzšinējām valodas normām. Taču jaunais laiks prasa operatīvu rīcību. Termins ir nepieciešams. Kuru no trim galvenajiem terminu izvēles ceļiem (par tiem sk. iepriekš) izmantot? Ja valodā jēdzienam atbilstošu vārdu neatrod un ja jaundarinājums, kas jēdzieniski būtu piemērojams, tomēr līdzšinējo vārdformu sistēmā nav pieņemams, atliek trešais ceļš —aizgūt anglismu. Šoreiz tātad — "embedēt"? Tomēr jāšaubās, vai kāds no valodniekiem šādu iespēju atzītu par nopietni izmantojamu. Apsverot dažādus "par" un "pret", atgādinot arī terminoloģijai izvirzītos principus, bet — un tas jo īpaši būtiski — atrodot tomēr paraugus (vismaz vienu paraugu) arī pašā latviešu valodas sistēmā, līdztekus valodā jau lietotiem izņēmumiem retumis tiek pieļauti jauni, nepieciešamības gadījumā. Ja izrādītos, ka tuvākajā nākotnē tomēr rodas kāds labāk pieņemams risinājuma variants, terminu var mainīt.

Plaši datorterminoloģijā izmantoti salikteņi. Lielākā daļa no tiem iekļaujas latviešu valodas salikteņu darināšanas modeļos: brīvtīkls, ciparshēma, izvadierīce, tiltmaršrutētājs . Neparasti, ar vietniekvārda datīva formu pirmajā daļā, veidots saliktenis kādamraide (sal. ar darinājumiem: apraide, uniraide ). Ārpus parastajiem latviešu valodas salikteņu modeļiem veidoti termini dzīvlaiks (angļu time–to–live ), zinrobots ( knowbot — no know + robot ).

Vārdkopterminos izmantoti salikti īpašības vārdi un divdabji: lietotājdraudzīgs (lietotājdraudzīga programma), muļķudrošs (muļķudroša ierīce), objektorientēts (objektorientēta arhitektūra) .

Modeļa statusu ieguvuši pēc angļu valodas parauga veidotie darinājumi, ko varētu nosaukt par reducētiem salikteņiem. To pirmais komponents reducēts uz tā pirmo burtu, un ar otro komponentu to saista defise: e–pasts — no elektroniskais pasts . Pēc tā parauga veidoti arī citi darinājumi: e–bankoperācijas, e–maks, e–žurnāls . Atbilstoši līdzšinējiem paraugiem līdzīgos gadījumos būtu veidojami savienojumi ar iniciāli kā raksturojošo komponentu: e–mail — E pasts . Taču datortehnikas un intertīkla laikmets diktē savus noteikumus, jo īpaši datorterminoloģijā. Pagaidām šādiem darinājumiem ir izņēmuma raksturs.

Angļu valodas vārddarināšanā valda lielāka brīvība, tajā sastop visdažādāko reducēto formu (strupformu) salikumus: brouter (no bridge ‘tilts’ + router ‘maršrutētājs’), knowbot (no know ‘zināt’ + robot ‘robots’), e–zine (no electronic ‘elektronisks’ + magazine ‘žurnāls’).

Ja latviešu valodā šādos gadījumos nav iespējams izvēlēties vai veidot latviešu valodas normām atbilstošus terminus, datorterminoloģijas veidotāji nonāk dilemmas priekšā: pieļaut neparastu darinājumu vai aizgūt anglismu. Kā jau raksturots iepriekš, pēdējā iespēja ne vienmēr labāka par priekšpēdējo, piemēram, kaut arī zinrobots latviešu valodas modeļos neiederas, tomēr "novbots" nebūtu labāks.

Internacionālo tendenču

izpausme datorterminoloģijā

Datorterminoloģijas veidošanas principu līmenī no desmit principiem četros ir skarti aizguvumi, paredzot, ka aizguvumi izmantojami, ja tie semantiski, fonētiski, morfoloģiski iederas latviešu valodas sistēmā, ja tos balsta tradīcija vai ja apzīmējamais jēdziens ir šauri specifisks, un bez tam paredzot, ka plašāk lietoti aizguvumi var tikt paturēti arī kā sinonīmi latviskiem darinājumiem.

Internacionālās tendences bez tam ietvertas arī citos principos, piemēram, paredzot, ka latviskā ekvivalenta izvēlē jācenšas panākt atbilsmi "viens pret vienu" ar attiecīgo angļu terminu (sk. iepriekš piemērus par kļūdu veidiem), bet daudznozīmīgam vārdam šādu atbilsmi — vismaz atsevišķas nozīmes ietvaros.

Internacionālās tendences spilgti vērojamas pašu terminu līmenī.

Tāpat kā citās nozarēs, arī datorterminoloģijā, jauna termina funkcijā tiek izmantoti aizguvumi, no kuriem lielākā daļa ir latīņu vai grieķu cilmes internacionālismi, gan tādi, kas jau dažkārt lietoti citās nozarēs ( aģents, identifikācija, procesors ), gan tādi, kas līdz šim latviešu valodā netika lietoti vai tika maz lietoti ( domēns, kursors ). Aizgūti arī angļu vārdi, kuru cilme ar klasiskajām valodām netiek saistīta vai kuru cilmes sakars ar klasiskajām valodām ir visai tāls vai daļējs ( baits, bits, fails, interfeiss, slots, tags, arī pirmais komponents terminā kešatmiņa ). Vērojama tendence šādus aizguvumus, īpaši, ja to izruna krasi atšķiras no rakstības, kā arī jēdzieniski sistēmisku apsvērumu dēļ aizstāt ar latviskiem darinājumiem ( bus — kopne, zooming — mērogmaiņa ) vai izvēlēties uz latviešu valodas bāzes veidotus sinonīmus ( fails — datne, interfeiss — saskarne ).

Meklējot latvisko izteiksmi angļu datorterminiem, plaši tiek izmantoti dažādi kalkošanas paņēmieni, kas arī ir viens no internacionālo tendenču izpausmes aspektiem. Piemēram, kā ekvivalenti angļu terminiem enabling ‘funkcionēšanas spējas atjaunošana pēc traucējuma novēršanas’ un disabling ‘funkcionēšanas spējas pārtraukšana’ darināti termini iespējošana un atspējošana .

Pēc angļu valodas parauga datorterminoloģijā biežāk nekā citās nozarēs tiek izmantots vārda nozīmes pārnesums pēc ārējās vai, biežāk, funkcijas analoģijas: barrel — muciņa, cloud — mākonis, data glove — datu cimds, memory — atmiņa; bug — blusa, mouse — pele, worm — tārps; cracker — kramplauzis; hacker — urķis, sniffer — okšķeris.

Dažkārt izdodas izvēlēties angļu paraugam pat stilistiski atbilstošus ekvivalentus: oldby — veculis, newby — jaunulis.

Protams, latviešu valodā priekšroka parasti tiek dota sistēmiskiem darinājumiem, un tas dažkārt ir pamatā atšķirībām termina izvēles principos latviešu un angļu valodā.

Internacionālās tendences, latviešu valodai nonākot tiešā saskarē ar angļu valodu, saistītas ar semantiskām pārvirzēm dažos iepriekš aizgūtos internacionālismos: notiek semantikas pieskaņošana atbilstošajam vārdam angļu valodā, piemēram, terminiem depozīts, identifikācija .

Dažos gadījumos aizguvums no angļu valodas izstumj attiecīgā jēdziena izteikšanai agrāk lietoto ģermānismu: drukātājs Ę printeris ‘iespiedierīce’, šrifts Ę fonts ‘burtraksts’.

Par nevēlamu latviešu valodas aspektā atzīstama praksē novērotā tendence aizstāt labus, nozīmē nepārprotamus latviešu valodas vārdus ar sinonīmiskiem aizguvumiem, kas rezultātā padara neskaidru abu vārdu semantiku. Tā, piemēram, notiek ar vārdu ieteikums , kuru oficiālajā lietojumā ir izstūmis termins rekomendācija , un ir deformēta šo vārdu izpratne (rekomendāciju bieži kļūdaini uztver kā obligātu prasību, nevis kā ieteikumu). Tāpat determinēšana izstumj noteikšanu, nominācija — nosaukšanu u.tml.

Tiešā saskare ar dažādām valodām padziļina mūsu izpratni par citvalodu ietekmes lomu.

Citvalodu vārdu aizgūšanā viens no kritērijiem — vārda izplatība dažādās pasaules valodās. Par vārda izplatību vispirms un galvenokārt spriež pēc tā ārējā tēla, t.i., pēc rakstības (un izrunas). Taču tieši semantiskā nesaderība vienādi uzrakstītam (vai izrunātam) vārdam dažādās valodās rada vārda jēgas pārpratumus, kas ir pamatā pretišķībām un domstarpībām pat visaugstākā līmeņa sarunās. Latviešu un angļu valodas saskarsmē atšķirīga nozīme ir, piemēram, šādiem vārdu pāriem: translācija — translation, efektivitāte — effectiveness, bizness — business, afēra — affair .

Patlaban Latvijā ir aktuāla starptautisko normatīvo dokumentu tulkošana no angļu valodas latviešu valodā. Šajos dokumentos ir daudz dažādu nozaru terminu. Latviešu valodas tulkojumos kaudzēm ienāk angļu vārdi, jo sevišķi, ja tie veidoti uz klasisko valodu elementu bāzes, piemēram, validācija, verifikācija, kvantificēšana; ierēdņu un dažu žurnālistu valodā — arī "stafi", "setlmenti", "mesidži", "ofšori" u.c.

Citvalodas vārda "paķeršana" parasti liecina par jēdziena neizpratni. Tas var būt piemitīgs paviršai tā saucamajai "ielas" valodai, bet tas nebūtu saderīgs ar speciālista vai vadošas valsts amatpersonas vai cita darbinieka statusu. Katram vārdam, arī aizguvumam būtiska ir tā nozīme, vārdā ietvertā jēga. Tieši dažādām valstīm kopēja jēdzienu sistēma ir tā bāze, uz kuru balstīt starptautisko sadarbību. Starptautiskā jēdzienu sistēma ir tas pamats, uz kuru balstāma arī nacionālās terminoloģijas veidošana. Jēdzienu vienotība ir svarīgs priekšnoteikums nacionālo terminoloģiju starptautiskajai harmonizēšanai. Vienoto jēdzienu izteiksmes sfēra — attiecīgā nacionālā valoda, kurā jārēķinās ar katra vārda, arī aizguvuma un tā sauktā internacionālisma semantiku.

Tieši šajā jomā internacionālās tendences nacionālās terminoloģijas attīstībā izpaužas visbūtiskāk.

Pēc teiktā var secināt, ka nacionālās un internacionālās tendences katrā konkrētā terminu izvēles gadījumā ir cieši savijušās un savstarpēji nosacītas. Par to liecina arī tāds latviešu valodā praktizēts paņēmiens kā jaunu vārdu darināšana, izmantojot internacionālos (galvenokārt latīņu vai grieķu cilmes) elementus, t.i., vārda daļas. Bet par to saruna varētu būt citā reizē.

Savukārt, nobeidzot ieskatu par nacionālajām un internacionālajām tendencēm datorterminoloģijas veidošanā latviešu valodā,— pāris vārdu par tematu

Datorterminoloģija un izglītība

Datorterminoloģija līdz ar datortehniku ātri izplatās Latvijā. Datori ienāk un ir jau ienākuši skolās un daudzās ģimenēs. No trīs gadu vecuma bērni jau prot rīkoties ar datoru, nospiežot taustiņus atbilstoši uzrakstiem angļu valodā. Var rasties jautājums: ja bērni jau no mazotnes datora lietošanā spēj orientēties pēc angļu valodas, vai datorterminoloģija latviešu valodā vispār vajadzīga? Arī darbošanās intertīklā vedina uz šādu jautājumu. Šāds jautājums izskan sabiedrībā, ir lasīts presē.

Atbilde nepārprotami tomēr ir: datorterminoloģija latviešu valodā ir vajadzīga .

Tiesa, arī aritmētiskās zīmes (+ – : x) var precīzi izpildīt, tāpat kā komandas angļu valodā ( enter, shift, escape ). Tomēr tiem ir tikai simbola vai koda loma. Bērna dzimtās valodas nesaderība ar datora ekrānā un tastatūrā redzamo rada bremzējošu efektu: nerodas izpratne. Katrs vārds saistīts ar domu. Svešvārdā ietvertā doma paliek neuztverta, neizprasta. Mehāniskai rīcībai ar to pietiek, bet domas līdzdalībai, domas attīstībai nepietiek.

Lai latviešu domājošie prāti varētu iesaistīties datorzinātnes teorētiskās domas attīstībā, lai varētu analizēt jēdzienus, izprast to kopsakarības un papildināt jau izzināto ar saviem secinājumiem, ir nepieciešama terminoloģija dzimtajā valodā. Tikai dzimtajā valodā iespējams visniansētāk izteikt domu, ko producē prāts.

Terminoloģija dzimtajā valodā nepieciešama, lai apgūtu un labāk izprastu pasaules pieredzi un papildinātu to ar saviem atzinumiem.

Secinājumi.

1. Ja esam kultūras tauta, kas spējam un gribam pastāvēt un dot savu ieguldījumu pasaules zinātnes attīstībā dažādās nozarēs, arī tādā augstas tehnoloģijas jomā kā datorzinātne, mums ir nepieciešama nacionālā terminoloģija , kas izplatāma no skolas sola. Citādi būsim tikai patērētāji ("banānvalsts"), nevis vērtību radītāji.

2. Nacionālās terminoloģijas veidošana nenozīmē nacionālo sterilitāti. Galvenais — kopējā nacionālās valodas terminu sistēma, kur sava vieta ir gan valodā jau lietotiem vārdiem, gan jaundarinājumiem, gan aizguvumiem. Latviešu valoda būs ieguvēja, ja pašreizējais samērs starp pašu vārdiem un aizguvumiem (aptuveni 2:1) saglabāsies arī turpmāk.

3. Datorterminoloģijas attīstības procesi liecina, ka valodā strauji ienāk gan jaundarinājumi, gan aizguvumi un ka nacionālās un internacionālās attīstības tendences skatāmas mijiedarbībā , nevis pretdarbībā vai pretnostatījumā. Sabiedrībā plaši apgūta aizgūšanas prakse, jaundarinājumu veidošanas prasme vēl jāizkopj. Aizguvums derīgs, ja tas valodu bagātina ar jaunām izteiksmes iespējām, bet skaužams, ja tas izstumj latvisko. Labs jaundarinājums — vienmēr derīgs, jo tas uztur valodas dzīvīgumu.