Šodien valsts svētki  — Neatkarības diena

Dr. Alfonso Lopess Arauho (Alfonso Lopez Araujo),

Ekvadoras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, pastāstiet, lūdzu, "Latvijas Vēstneša" lasītājiem par Ekvadoras valsts svētku izcelsmi un to nozīmi ekvadoriešu dzīvē!

— Vispirms atļaujiet man pateikties par šo Latvijas Vēstneša" sniegto iespēju Ekvadoras valsts svētku dienā uzrunāt Latvijas tautu!

Atbildi uz jūsu jautājumu es gribētu sākt ar tādu pašu dienu, 10.augustu, pirms 190 gadiem Kito, kad Neatkarības deklarācijas pieņemšana un jaunas, autonomas valdības izveidošana aizsāka revolūciju, kas sašķobīja tā laika sabiedrības pamatus. Tā bija pirmā kustība spāniski runājošajā Amerikas daļā, lai iegūtu patiesu neatkarību no Spānijas karaļnama. Es to saucu par pašu pirmo šādu kustību, jo, kaut gan arī pirms tam bija notikušas dažas sacelšanās, tieši Kito pirmo reizi tika proklamēta valsts suverenitāte. Pirmā autonomā kustība uzliesmoja kā apliecinājums pieaugušajai tēvzemes izjūtai un kā mūsu lieliskā indiāņu brīvības cīnītāja Euhenio Espeho lielā darba un politiskās domāšanas rezultāts. Būtībā tieši Espeho pirmais precīzi formulēja tādus jēdzienus kā tēvzeme, nacionālisms un pilsoņu kustība un aicināja uzticēt prezidentūru pašu cilvēkam.

1809.gada 10.augusts nenozīmē tikai viena konkrēta notikuma sākumu vai beigas. Bez visa minētā tas nozīmēja arī suverenitātes triumfu pār pakļautību, brīvības un vienlīdzīgu tiesību triumfu pār verdzību un neatkarības pārākumu pār autonomiju. Tādi bija Kito revolūcijas ideāli. Tāda bija tās nozīme. Tieši tādēļ šī diena mums joprojām ir tik nozīmīga, jo vairāk tāpēc, ka tagad, tuvojoties savas valsts otrā gadsimta jubilejai, mēs joprojām cīnāmies, lai pilnībā iemiesotu šīs revolūcijas ideālus.

— Mazliet par jūsu valsts jaunāko politisko un ekonomisko attīstību.

— Kā zināt, Ekvadora ir maza valsts, kas atjaunoja savu demokrātisko sistēmu 1979.gadā, pēc militārās diktatūras perioda. Tagad mēs izjūtam, ka demokrātija ir patiešām ļoti nozīmīga mūsu dzīvesveida sastāvdaļa, mēs arī skaidri zinām, ka bruņotie spēki ir demokrātiskās sistēmas garants. Taču mums joprojām daudz jādara, lai uzlabotu savu izglītības sistēmu visiem sabiedrības slāņiem. Ne vien tāpēc, ka mēs vēlamies šo sistēmu attīstīt līdz pilnībai, bet arī tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā visu sabiedrību pilnībā iesaistīt demokrātiskajos procesos.

Ekonomikas jomā prezidenta Džamila Mahuada valdība sper kārtējos soļus ekonomikas stabilizēšanai un tās attīstības sekmēšanai. Ekvadoras valdība risina sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par līgumu, kas parādīs mūsu ekonomikas nopietnību un uzticamību, Ekvadoru arī kā investīcijām drošu vietu.

— Kā jūs vērtējat Ekvadoras un Latvijas divpusējās attiecības?

— Atļaujiet man atgādināt, ka Ekvadora nekad nav atzinusi Latvijas inkorporēšanu PSRS un ar dziļu, patiesu interesi seko demokrātijas konsolidācijai jūsu valstī, straujajai un noteiktajai Latvijas attīstībai, ko Latvija ir demonstrējusi kopš neatkarības atjaunošanas. Mēs to vērojam pašu valsts — Ekvadoras — ekonomisko aktualitāšu kontekstā — jo, kā jau teicu, arī Ekvadora ir iesaistīta ekonomiskās, politiskās un sociālās rekonstrukcijas procesā. Arī mūsu valstij nākas sastapties ar mainīgās pasaules prasībām, lai apmierinātu savas tautas vajadzības.

Ekvadorai un Latvijai ir līdzīgs politiskais kurss, kura pamatā ir cieņa pret starptautiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas hartu, īpaši rūpes par miera nostiprināšanu, prasība novērst spēku starptautisku problēmu risināšanā, kā arī cieņa cilvēka tiesībām, bez kā tādi jēdzieni kā miers, drošība, integrācija un humānā attīstība būtu tikai utopiskas idejas.

Tieši tāpēc Ekvadoras valdība ir cieši pārliecināta, ka mūsu valstu attiecības kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas ir visu laiku nostiprinājušās un ka tas ir pamats plašākai sadarbībai un progresam. Viena no Ekvadoras valdības augstām prioritātēm ir komerciālo attiecību aizsākšana ar Latviju, iesaistot tajās aizvien plašāku abu valstu reģionālo potenciālu.

— Ko jūs gribētu šajās augusta dienās novēlēt Latvijas tautai?

— Atļaujiet man nodot jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai vissirsnīgākos labklājības, ilgstoša progresa un laimes vēlējumus. Tautai, kas prot krietni strādāt, kas apveltīta ar augstu atbildības sajūtu, neko vairāk nevajag vēlēt. Un vēlreiz pateicos jums par šo iespēju uzrunāt jūsu tautu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ekvadora ir samērā neliela Latīņamerikas valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos, Klusā okeāna piekrastē. Ekvadorai ir kopējas robežas ar Kolumbiju un Peru. Ekvadoras teritorija (283 561 kvadrātkilometrs) četrarpus reizes pārspēj Latviju, bet iedzīvotāju Ekvadorā ir piecreiz vairāk. Ekvadorai pieder arī Galapagu salas Klusajā okeānā. Iedzīvotāju blīvuma ziņā Ekvadora ir līdzīga Latvijai — vidēji 40 cilvēku uz kvadrātkilometru. Ekvadoras galvaspilsēta ir Kito.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju lielākā daļa (33,4%) strādā lauksaimniecībā, rūpniecībā nodarbināti tikai 20% iedzīvotāju. Pēdējos desmit gados lauksaimniecībā nodarbināto ekvadoriešu īpatsvars samazinājies par apmēram 3%, un rūpniecības strādnieku skaits pieaudzis par nepilnu pusprocentu.

Galvenās Ekvadoras eksportpreces ir lauksaimniecības produkti (43% no eksporta kopapjoma). Otrajā vietā (39%) ir derīgie izrakteņi. Lielākā Ekvadoras eksporta partnere ir ASV (46% no eksporta kopējā apjoma), otrajā vietā ir Korejas Republika, trešajā — Kolumbija. Ekvadora arī importē visvairāk preču no ASV — 32% no importa kopapjoma. Otrā ar 14 % ir Japāna, bet trešā — Itālija (9 %).

Ekvadoras iedzīvotāju vidējais pieauguma temps ir 2,2% gadā, un 36,4% ekvadoriešu ir jaunāki par 14 gadiem. Ekvadoriešu mūža vidējais ilgums ir 71 gads sievietēm un 66 gadi vīriešiem. 58% ekvadoriešu dzīvo pilsētās, un viņu īpatsvars kopš astoņdesmito gadu vidus audzis vidēji par 3,5% gadā. Savukārt laucinieku īpatsvars šajā laikā audzis vidēji par 0,5% gadā.

Izglītībai Ekvadoras valdība atvēl 2,7% no nacionālā kopprodukta, un uz katriem 100 000 iedzīvotājiem Ekvadorā ir vidēji 2547 studentes un 4 221 students. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem Ekvadorā iznāk vidēji 64 laikrakstu eksemplāri.