Par noziegumu faktoriem šodienas Latvijā

Dr.iur. ANDREJS VILKS, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, Natālija Usatjuka, Kriminoloģisko pētījumu centra speciāliste, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums — "LV" 28.07.1999., nr.240/241

Lai lasītājiem būtu skaidrāka izpratne par situāciju, aprēķinātie korelācijas koeficienti tiek atspoguļoti grafikos dilstošā vai augošā secībā (skat. pielikumu).

Lai labāk ilustrētu faktoru ietekmi, tika aprēķināts arī daudzfaktoru regresijas modelis. Aprēķiniem bija izmantota speciāla programma "Micro TSP", kas ir domāta dažādu regresijas modeļu noteikšanai un prognozēšanai gan pēc lineārajiem, gan pēc nelineārajiem modeļiem. Mēs izvēlamies tikai tos faktorus, kuru korelācijas koeficienti ir lielāki par 0,7 vienfaktora modelī, tātad tos, kuru ietekme ir diezgan būtiska.

Mūsu gadījumā daudzfaktoru regresijas aprēķināšanai bija izmantota mazāko kvadrātu metode, arī tika iegūti regresijas koeficienti, parametru vērtības, standartnovirzes, Fišera kritērijs, Stjudenta raksturojumi utt.

Aprēķinu formula:

y = a + b1x1 + ... bnxn,

kur y — atkarīgais mainīgais, x — neatkarīgie mainīgie, a — modeļa brīvais loceklis un b — regresijas koeficienti.

Iegūtie rezultāti tiks aprakstīti tālāk (4.nodaļā).

Piezīme:

4.nodaļas katrā apakšnodaļā, kā arī 5.nodaļā tika iekļauta arī ekspertvērtējumu analīze. Ekspertvērtējumu rezultātus var apskatīt pielikumā.

Aptaujas gaitā ekspertiem tika piedāvāts novērtēt katra faktora ietekmi uz kopējo noziegumu skaitu Latvijā, kā arī uz katru nozieguma veidu atsevišķi, pēc skalas no 0 līdz 9, kur 0 vērtējums nozīmē, ka faktors neietekmē noziegumu skaitu vispār, vērtējums 5 nozīmē, ka faktora ietekme ir vidēja, un vērtējums 9 nozīmē, ka faktors ļoti ietekmē rezultātu.

Ekspertiem tika piedāvāts arī prognozēt, pamatojoties uz esošajiem datiem, noziegumu skaitu līdz 2010.gadam. Iegūtie rezultāti atspoguļoti arī pielikumā.

 

4. Analīze

Saskaņā ar statistikas teoriju lineārā trenda gadījumā faktors būtiski ietekmē rādītāju, ja korelācijas koeficients ir lielāks par 0,7. Ja šis koeficients tuvojas nullei, tad faktors vispār neietekmē rādītāju matemātiski. Ja koeficients ir lielāks par 0,9, tad faktors ļoti būtiski ietekmē rādītāju. Mūsu darba analītiskajā daļā apskatīsim katru noziegumu veidu, ko diferencējām. Jāatzīmē, ka krāpšana un ekonomiskie noziegumi ir vienīgie noziegumu veidi, kuru skaits nevis samazinās, bet palielinās gadu gaitā, un tas ietekmē noziedzības līmeņa samazināšanās tendenci.

4.1. Kopējais noziegumu skaits

Kopējos noziegumus valstī tieši ietekmē bezdarbnieku skaits (koeficients — 0,86), un to var paskaidrot ar to, ka, ja cilvēks ir bezdarbnieks, viņam nav likumīgo ienākumu avotu, un, lai izdzīvotu, viņš dažkārt izdara noziegumus. Otrais faktors, kas ļoti ietekmē noziegumu kopskaitu, ir notiesāto personu skaits cietumos (korelācijas koeficients — 0,82): šis skaitlis svārstās pa gadiem, pakāpeniski samazinoties noziegumu skaitam. Saprotams, ka apgrieztā ietekme ir lielāka: samazinoties noziegumu skaitam, samazinās arī ieslodzīto skaits, un šo procesu vēl ietekmē daudz starpfaktoru: policijas darba efektivitāte, atklāto noziegumu, notiesāto noziedznieku skaits, likumdošanas kārtība valstī utt.

Citi faktori, kuru ietekme ir matemātiski vienāda (koeficients — 0,7), ir reģistrēto narkomānu un ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits. Cietušie satiksmes negadījumos var kļūt par invalīdiem vai darbnespējīgiem, un, ja viņiem nav apgādnieku, viņi var meklēt nelikumīgus iztikas avotus. Cietušo skaits nedaudz samazinājies, un secīgi samazinājies arī noziegumu kopskaits valstī. Neraugoties uz narkomānu skaita pieaugumu, noziedzības līmenis samazinās; cilvēkiem, kuri ir pieraduši pie narkotiskajām vielām un atrodas medicīnas iestāžu uzskaitē, samazinās spējas un vēlme izdarīt noziegumus. Tomēr iespējams, ka minētajam faktoram ir īslaicīga negatīva korelatīvā saistība.

Pārējo faktoru ietekme ir daudz mazāka, bet, diferencējot noziegumu skaitu pēc noziegumu veidiem, dažu faktoru ietekme samazinās, un citu faktoru ietekme palielinās. Izvēlētie faktori būtiskāk ietekmē noziegumus pret īpašumu nekā noziegumus pret personu.

Aprēķinu rezultātā tika konstatēts, ka korelācijas koeficients, kas ir lielāks par 0,7, ir četriem faktoriem: narkomānu, bezdarbnieku, notiesāto personu skaitam cietumos un ceļu satiksmes negadījumu skaitam, kuros ir cietušie. Daudzfaktoru regresijas aprēķināšanā tika izmantoti visi šie faktori, izņemot bezdarbnieku skaitu. Rezultātā tika iegūts koeficients 0,9018, kas ir būtiski lielāks par vienfaktora modeļa koeficientiem. Tas nozīmē, ka, ietekmējot visus šos faktorus kopumā, var sasniegt vislabāko rezultātu: samazināt kopējo noziedzības līmeni valstī. Turklāt Fišera kritērijs ir 0,0506, un tas nozīmē, ka šis modelis tieši atbilst vēlamo rezultātu iegūšanai. (Fišera kritērijs pārbauda hipotēzi, vai standartnovirze no teorētiskajām vērtībām ir vienāda ar standartnovirzi no atkarīgā rādītāja vidējās vērtības. Ja šīs standartnovirzes būtiski atšķiras, t.i., šis modelis tieši atbilst vēlamo rezultātu iegūšanai.)

Lai turpmāk veicinātu noziedzības līmeņa samazināšanos, ietekmējot iepriekš minētos faktorus, var būt šādi pasākumi:

a) finansēt narkoloģiskos centrus, lai tie varētu regulēt narkotiku lietošanu un palīdzēt cilvēkiem, kas grib atradināties no šī kaitīgā pieraduma;

b) nodrošināt papildu darba vietas vai palīdzēt cilvēkiem apgūt tirgū pieprasīto specialitāti;

c) nodrošināt tiesiskās sistēmas iestāžu efektīvu darbību, finansējumu un tehnisko nodrošinājumu, kā arī regulēt režīmu cietumos, cenšoties izvairīties no pārblīvētības tajos;

d) regulēt ceļu policistu darbību, izstrādāt programmu, kas ļautu samazināt ceļu slodzi sastrēguma stundās, izglītot cilvēkus ceļu satiksmes noteikumu jomā un pastiprināt šo noteikumu ievērošanu.

Analizēsim faktoru ietekmi uz atsevišķiem noziegumu veidiem.

4.2. Slepkavības

vai slepkavību mēģinājumi

Saskaņā ar veikto faktoru analīzi slepkavības vai to mēģinājumus ļoti ietekmē bezdarbnieku skaits (korelācijas koeficients — 0,85), tas var būt saistīts ar to, ka bezdarba (kā arī slēptā bezdarba) pieaugums tieši veicina slepkavību pieaugumu; otrais faktors ir pašnāvībā mirušo skaits (koeficients — 0,88). Šajā gadījumā ietekme ir psiholoģiska, bet tā nav acīmredzama. Morāli nestabils cilvēks atrodas stresa situācijā un ir tuvu pašnāvībai dažādu iemeslu dēļ. Varbūtība, ka viņš var noslepkavot kādu pat nejauši tuvumā esošo cilvēku, palielinās. Pašnāvībā mirušo skaits samazinājies kopš 1993.gada, un līdzīgi samazinājies arī slepkavību skaits.

Izmantojot daudzfaktoru regresijas modeli, tika aprēķināts, ka tādu faktoru kā bezdarbnieku un pašnāvībā mirušo skaits kopēja ietekme uz slepkavību skaitu ir nedaudz mazāka (koeficients — 0,76, periods 1993-1996), tomēr paliek būtiska. Fišera kritērijs, kas parāda, vai esošo modeli var izmantot faktoriem, ir 0,48. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā tomēr var atrast citu modeli. Ja šis kritērijs tuvotos nullei, tad modelis būtu vislabākais.

Pasākumi: a) ietekme uz bezdarba līmeni varbūt līdzīga iepriekš aprakstītajai, nepieciešams radīt papildu darba vietas darba tirgū; b) sakarā ar to, ka cilvēka psiholoģiskais stāvoklis veidojas jaunībā un pat bērnībā, vecāku pienākums ir nodrošināt savu bērnu morālo un ētisko izglītību, labvēlīgu vidi un saprašanos ģimenē un savstarpējo palīdzību problēmu gadījumos.

4.3. Smagi miesas bojājumi

Pēc matemātiskajiem aprēķiniem, smago miesas bojājumu skaitu ietekmē tie paši faktori, kurus jau aprakstījām 4.2.apakšnodaļā. Korelācijas koeficients bezdarbnieku skaitam ir 0,86 un pašnāvībā mirušo skaitam — 0,93. Viss apraksts un piedāvātie pasākumi šajā gadījumā ir līdzīgi.

Izmantojot daudzfaktoru regresijas modeli, tika aprēķināts, ka tādu faktoru kā pašnāvībā mirušo un bezdarbnieku skaits kopēja ietekme uz smago miesas bojājumu skaitu ir lielāka (korelācijas koeficients — 0,96, periods 1993 -1996). Fišera kritērijs — 0,18.

4.4. Izvarošanas

Izvarošanas gadījumu skaitu ietekmē divi faktori: policistu daudzums valstī (koeficients — 0,97) un cietušo ceļu satiksmes negadījumos skaits (koeficients — 0,7). Valsts policistu skaita neliels pieaugums pēdējos gados tieši veicina izvarošanas gadījumu skaita samazināšanos.

Daudzfaktoru regresijas aprēķinu rezultātā tika parādīts: tādu faktoru kā policistu un ceļu satiksmes negadījumu skaits kopēja ietekme uz izvarošanas gadījumiem ir nedaudz lielāka (korelācijas koeficients — 0,976, periods 1994 -1997), un tas nozīmē, ka, iedarbojoties uz abiem šiem faktoriem, var iegūt labāku rezultātu — vēl būtiskāk samazināt izvarošanas gadījumus. Fišera kritērijs šajā gadījumā ir 0,15.

Nodrošinot policistu regulāro patrulēšanu dzīvesvietās, var samazināt sieviešu bailes, atrodoties dzīvesvietā vai pilsētā vēlu vakarā vai naktī. Policisti arī jāstimulē, lai viņi ne tikai atrastos sabiedriskās vietās un uz ielām, bet arī palīdzētu sievietēm (un pat vīriešiem) nelaimes gadījumos.

Mūsdienu pasaulē sieviete reālajā situācijā nevar vienmēr cerēt uz kāda līdzinieka, policista vai pazīstamā vīrieša palīdzību. Jāveido arī uzvedības modeļi, kas nodrošinātu sieviešu un jauniešu neiekļaušanos viktīmās (apdraudētās) situācijās.

4.5. Laupīšanas

Centrālās statistikas pārvaldes datu krājumos laupīšanu klasifikācija ir atšķirīga, tas ir: vieni un tie paši dati ir iekļauti gan noziegumu pret īpašumu, gan noziegumu pret personu klasifikācijā. Korelācijas koeficientu aprēķinājām atsevišķi, bet rezultātus analizējām kopā. Laupīšanu ietekmē IKP faktiskajās cenās (koeficients — 0,71 mazākajā periodā un 0,92 visā periodā), IKP pieaugums veicina reģistrēto laupīšanas gadījumu skaita samazinājumu pēdējos gados. Divi pārējie faktori, kas ietekmē laupīšanu, ir ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) saslimušo skaits (koeficients — 0,89) un reģistrēto medicīniskajās iestādēs narkomānu skaits (koeficients — 0,87).

Viens no šīs parādības izskaidrojumiem varētu būt tas, ka šie cilvēki piedalās laupīšanas noziegumos, lai iegūtu naudu narkotiku iepirkšanai vai narkotisko vielu iedarbības rezultātā. Laupīšanas gadījumi pēdējos gados samazinājās, un to ietekmē tas, ka cilvēki ārstējas no savām slimībām, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā apmeklē poliklīnikas un narkoloģiskās iestādes, tāpēc reģistrēto saslimušo skaits katru gadu palielinās. Īpaši tas attiecas uz STS, jo Latvijā šīs slimības ir ļoti izplatītas. Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā šo slimību izplatībā un arī alkohola lietošanā.

Rēķinot nelielā bāzes periodā, laupīšanas gadījumu samazinājumu ietekmē vēl tādi faktori kā policistu skaita pieaugums (koeficients — 0,81) un atklāto noziegumu skaits (koeficients — 0,84). Bet, palielinoties dinamikas rindas garumam par 4 gadiem, šī ietekme ievērojami samazinās.

Daudzfaktoru regresijas modeļa rezultāti. Tika paņemti trīs faktori, kuru korelācijas koeficients bija vislielākais: narkomānu skaits, IKP un ar STS saslimušo skaits. Rezultātā korelācijas koeficients bija 0,94 (periods — 1991 -1997), un tas arī nozīmē, ka kopējā faktoru ietekme ir lielāka. Tas nosaka, ka ir pasākumi, kas ietekmētu visus šos faktorus kopumā. Fišera kritērijs: 0,02, un tas nozīmē, ka modelis atbilst situācijai.

Pasākumi: a) finansēt ārstēšanas centrus, poliklīnikas un narkoloģiskos centrus, palielināt speciālistu — ārstu skaitu (ginekologu, urologu, narkologu, dermatovenerologu utt.); b) nodrošināt labvēlīgus apstākļus ekonomiskajai izaugsmei, uzņēmējdarbībai, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.

4.6. Dažādas zādzības

Kā liecina faktoru analīze, zagšanu ietekmē vesela virkne faktoru. Pirmais faktors ir IKP pieaugums (koeficients — 0,97, protams, jāņem vērā inflācija). Otrais faktors ir medicīnas iestādēs reģistrēto narkomānu skaits (koeficients — 0,92), trešais ir atklāto noziegumu skaits, kas palielinājies pēdējos gados (koeficients — 0,95). Citi faktori ir notiesāto personu skaits cietumos (koeficients — 0,96), pašnāvībā mirušo skaits (koeficients — 0,9), ar alkoholismu saslimušo skaits (koeficients — 0,92) un ar STS saslimušo skaits (koeficients — 0,78).

Zādzībām ir arī vislielākais īpatsvars kopējā noziedzības līmenī. Piemēram, 1997.gadā zādzības veidoja ap 60% no kopējā noziegumu skaita. Diemžēl daudzfaktoru regresijas modeļa aprēķinos bija iespējams izmantot īsu periodu — no 1994. līdz 1997.gadam. Korelācijas koeficients šajā gadījumā ļoti tuvojās vieniniekam.

4.7. Krāpšana

Krāpšanas gadījumu skaitu arī ietekmē bezdarba līmenis valstī (korelācijas koeficients — 0,97), iedzīvotāju saslimstība ar alkoholismu (korelācijas koeficients — 0,95), notiesāto personu skaits cietumos (koeficients — 0,93), pašnāvību skaits (koeficients — 0,93) u.c. Krāpšanas līmeņa saistība ar bezdarba līmeni ir pilnībā pamatota. Jo, pirmkārt, krāpšana ir viens no bezdarbnieku ienākumu avotiem; otrkārt, krāpšanu organizēšana un veikšana prasa laiku. Iegūtie līdzekļi tiek tērēti alkohola un narkotiku iegādei. Taču krāpšana kopējā noziegumu masā ir intelektuālāka, un tas arī raksturo noziedzīgos nodarījumus.

4.8. Ekonomiskie noziegumi

Kā jau minēts, daži no ekonomiskajiem noziegumiem ir mantas piesavināšana, saimnieciskie noziegumi, kukuļošana, noziegumi uzņēmējdarbībā utt. Šo noziegumu skaits samazinājās 1993. un 1994.gadā, bet kopš 1995.gada ir ievērojami pieaudzis: 1997.gadā vairāk nekā divreiz, salīdzinot ar 1994.gadu.

Ekonomisko noziegumu skaita pieaugumu ietekmē tādi faktori kā bezdarbnieku skaits (korelācijas koeficients — 0,82), pašnāvībā mirušo skaits (koeficients — 0,76) un medicīnas iestādēs reģistrēto narkomānu skaits (koeficients — 0,7). Pasākumi šo faktoru ietekmes veicināšanai varētu būt līdzīgi iepriekšējās apakšnodaļās aprakstītajiem.

Aprēķinot daudzfaktoru regresijas modeli ekonomiskajiem noziegumiem, tika paņemti tādi faktori kā pašnāvībā mirušie un atklāto noziegumu skaits (kuru korelācijas koeficients vienfaktoru modelī bija lielāks par 0,7). Kopējā šo faktoru ietekme ir daudz lielāka (koeficients — 0,898, periods 1991- 1997). Fišera kritērijs: 0,01, un tas nozīmē, ka šis modelis ir labāks rezultāta iegūšanai.

Pasākumi.

Pamatojoties uz minētajiem aprēķiniem, jāpaaugstina policijas un izziņas iestāžu darba kvalitāte (policistu skaita pieaugums ekonomisko noziegumu skaitu nesamazina), kā arī cilvēku psiholoģiskā izglītošana visās dzīves jomās, un tas palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu: apkarot ekonomisko noziedzību, tanī skaitā korupciju un uzņēmējdarbības noziegumus.

4.9. Ekspertu aptaujas rezultāti

Kā liecina ekspertu aptaujas rezultāti, kas diezgan atšķiras no statistisko datu analīzē iegūtajiem, reģistrēto slimnieku alkoholiķu skaits ļoti ietekmē gan visus noziegumu veidus, gan kopējo noziegumu skaitu. Kā liecina aptaujas rezultāti, IKP pieaugums ietekmē ekonomiskos noziegumus (vērtējums — 6,5) un kopējo noziegumu skaitu. Reģistrēto narkomānu skaits ietekmē smagos miesas bojājumus (vērtējums — 6,2) un kopējo noziegumu skaitu; atklāto noziegumu skaits ietekmē ekonomiskos noziegumus (vērtējums — 6,25); bezdarbnieku skaits ietekmē laupīšanu un zādzības; notiesāto personu skaits cietumos ietekmē laupīšanu. Saskaņā ar ekspertu viedokli citi faktori neietekmē noziegumus.

Iegūtā ekspertu prognoze (vērtējumā aprēķināts vidējais): noziegumu skaits 2001.gadā pieaugs līdz 41 070, kas ir par 4696 noziegumiem vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu, un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 35224 noziegumiem 2010.gadā.

Ekspertu aptaujas rezultātus būtu lietderīgi salīdzināt ar statistisko datu analīzē iegūtajiem rezultātiem.

 

5. Prognoze

Noziegumu skaita prognoze tika izstrādāta, pamatojoties uz datiem no 1992.gada līdz 1998.gadam. Tika izdarīta ekstrapolācija līdz 2010.gadam, pamatojoties uz esošo dinamikas rindu. Prognoze ir teorētiska, jo, kā jau bija minēts, jūtama datu nepilnība, kā arī reāla kriminogēna situācija valstī joprojām nav stabila. Kā liecina iegūtie dati, noziedzības līmenis Latvijā pakāpeniski samazinājas, tāpēc ka jau dažus gadus ir stabilizējies ekonomiskais stāvoklis valstī, un, šķiet, ka visgrūtāko Latvijas sabiedrība ir jau pārvarējusi.

Bez šaubām, reģistrēto noziegumu skaits ir mazāks, salīdzinot ar reālo noziedzības stāvokli valstī. Ne visi cilvēki paziņo policijai par izdarītajiem noziegumiem, un tas notiek dažādu iemeslu dēļ. Kā liecina Kriminoloģisko pētījumu centra noziegumu upuru aptaujas rezultāti, cilvēki nepaziņo policijai tāpēc, ka noziegums nebija pietiekami nopietns, policija neko nevar izdarīt, policija neko negribētu darīt, cilvēks nebija apdrošināts, bailes/nepatika pret policiju utt. Piemēram, 29,2% respondentu nepaziņoja policijai par laupīšanu tāpēc, ka uzskatīja: policija neko nevarētu izdarīt.

Noziegumu skaita prognoze tika aprēķināta ar nelineāra trenda modeli (hiperbolas veida funkciju), kas tieši atbilst esošajai dinamikas rindai, jo rādītājs pakāpeniski dilst. Par to arī liecina, ka faktiskie dati atrodas intervālā +,– viena standartnovirze. Parametri a un b tika aprēķināti ar mazāko kvadrātu metodi. Arī tika aprēķināta intervāla prognoze, t.i., parametru a un b kļūdas: +– delta.

Tika izmantota FORMULA y = a+b/t, kur y — reģistrēto noziegumu skaits Latvijā un t — gads.

APRĒĶINĀTA FORMULA:

y = 32151,9 + 31321 / t,

kur: prognozes zemāka robeža ir 32152 noziegumi. Variācijas koeficients v = 0,048, t.i., 4,8%; standartnovirze: 2119,8083 (2120 noziegumi).

Lai pārbaudītu, vai noziegumu skaitu var prognozēt ar hiperbolas modeli, tika aprēķināts Fišera kritērijs. Fišera kritērija nulles hipotēze pārbauda, vai standartnovirze no y teorētiskajām vērtībām būtiski atšķiras no standartnovirzes no y vidējās vērtības. Tika aprēķināts, ka: F = 0,000452659, un tas nozīmē, ka standartnovirzes būtiski atšķiras, un šajā gadījumā var modelēt tieši ar hiperbolas modeli.

Iegūtos rezultātus var apskatīt 1.grafikā. Secinājums: prognoze ir diezgan optimistiska, cerams, ka tā īstenosies. Iespējams, ka noziedzības līmenis samazināsies vēl straujāk, nekā ir prognozēts.