Par Valsts zinātnisko centru "Letonica"

Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai,

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem,

Izglītības un zinātnes ministrei Silvai Goldei,

Kultūras ministrei Kārinai Pētersonei,

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

priekšsēdētājam Dzintaram Ābiķim

1999. gada 15. jūlija Deklarācijā par Ministru kabineta darbu kā viena no prioritātēm minēta letonikas zinātņu centra izveidošana. Apstiprinot letoniku kā vienu no prioritāriem pētījumu virzieniem, tiek turpināta iniciatīva, ko jau 1996. gadā aizsāka Ministru kabineta izveidotā darba grupa Latvijas zinātnes efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai, iezīmējot gan nozīmīgākos zinātņu virzienus, gan perspektīvos valsts nozīmes zinātniskos centrus. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Latvijas vēstures institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu fakultāšu, Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieki ar gandarījumu konstatē Ministru kabineta vēlmi veikt reālus pasākumus humanitāro zinātņu attīstībai un uzskata, ka šī prioritāte MK jāapstiprina, piešķirot juridisko statusu un finansējumu Latvijas humanitāro zinātņu centra "Letonica" darbības uzsākšanai 2000. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā. Šis centrs jāveido kā ekselences centrs, kas apvieno dažādās zinātniskās institūcijās strādājošu zinātnieku labāko potenciālu un stratēģisko domāšanu, kā arī dod iespējas sagatavot un publicēt fundamentālus darbus Letonikas nozarēs un darbojas kā koordinējoša struktūra interdisciplināro letonikas pētījumu jomā. Humanitāro zinātnisko institūtu, LU un LKA pārstāvji ir gatavi sekmēt letonikas valsts nozīmes zinātniskā centra ekspertu padomes izveidošanu, kas noteiks letonikas zinātņu attīstības stratēģiju un profesionāli augstā līmenī izvērtēs dažādu Latvijas valstij nozīmīgu zinātnisko projektu finansēšanas nepieciešamību un finansējuma apjomu, un visas pārējās dokumentācijas izveidošanu, kas nepieciešama centra reālas darbības uzsākšanai.

Vienlaikus esam pārliecināti, ka nepieciešams pašreizējā statusā saglabāt šobrīd pastāvošās zinātniskās pētniecības un augstākās izglītības struktūras (institūtus, muzejus, augstāko mācību iestāžu humanitārās katedras vai nodaļas), lai turpinātu aizsāktos pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Uzskatām, ka piramīdas smaile (ekselences centrs) nav iespējama bez tās pamatnes (ordināriem pētījumiem).

Centra izveidošana iezīmēs izšķirošu pavērsiena punktu daudz plašākā jaunu zinātnieku iesaistīšanā pētniecības darbā.

Letonikas centra dibināšana uzskatāma par valstiski svarīgu pasākumu, jo nekur citur pasaulē netiek intensīvi pētīti latviešu literatūras, valodas, folkloras, vēstures, arheoloģijas, etnogrāfijas, vizuāli plastisko mākslu, teātra, kinomākslas, mūzikas, nacionālās filozofijas, ideju un zinātņu vēstures, nacionālās kultūras vērtības un procesi. Uzskatām, ka Latvijas Republikas valdībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, rūpējoties par nacionālās kultūras nepārtrauktību un tās profesionālu apzināšanu, popularizēšanu un pētīšanu, jāpiešķir līdzekļi padziļinātu pētījumu veikšanai, lai celtos Latvijas tautas pašapziņas un humanitārās izglītības līmenis.

Lai varētu ieiet Eiropas un plašāk pasaules humanitāro zinātņu pētījumu lokā kā līdzvērtīgi partneri, Latvijas zinātniekiem ir jāpanāk, ka tiek steidzamā kārtā attīstītas tās jomas, pat veselas apakšnozares, kas padomju laikā bija apzināti atstātas novārtā. Tā ir sociolingvistika, kultūrsemiotika, kultūrantropoloģija, etnoloģija, etnomūzika, mītoloģija, reliģiju pētniecība, mākslas un kultūras menedžmenta teorija, postmodernisma analīze literatūrā un mākslā. Šajās jomās Latvijā trūkst ne tikai pētījumu, bet arī pašu pētnieku, tāpat sagatavotu pedagogu, kas varētu lasīt speciālus kursus šajos priekšmetos Latvijas augstskolās un sagatavot atbilstošu mācību literatūru.

Centra ietvaros tiktu īpaši akcentēti pētījumu virzieni, kur latviešu kultūras materiāls būtu skatīts starptautiskā kontekstā. Šie pētījumi veidotu daļu no Baltijas valstu zinātņu akadēmiju izveidotās Baltonikas programmas (kura pagaidām darbojas bez finansējuma). Prioritārās jomas šajā programmā ir Baltijas tautu valodu, folkloras, mītoloģijas, vēstures, literatūru, mākslas kontakti, nacionālā identitāte un kultūra, nacionālā identitāte un Eiropas Savienība.

Iniciatīvas grupa pašreiz izstrādā centra nolikuma projektu, kurš tiks iesniegts valdībā.