Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gaidis Bērziņš. Tiesiskās aizsardzības procesa mērķi 

Tiesiskās aizsardzības process ir jauns maksātnespējas tiesību institūts, kas Latvijā pastāv kopš 2008.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums. Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām un likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem. Tas neattiecas uz apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

Maksātnespējas likuma izstrādes gaitā pastāvēja viedoklis, ka, ieviešot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa institūtu, tiks panākts humāns un ekonomiski efektīvs risinājums, kas būs pretstatā tā brīža dominējošai situācijai – parādnieka komercdarbības sagraušanai. Šā raksta mērķis ir, izanalizējot ierosinātās lietas, vēlreiz uzsvērt tiesiskās aizsardzības procesa mērķi un sniegt autora pārdomas, vai likuma mērķis ir sasniegts, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus ar nodomu efektivizēt tiesiskās aizsardzības procesa institūta piemērošanu.

• Leons Modris Ļūļa-Frankēvics intervijā Mārtiņam Dambergam. Objektivitāte pāri visam 

Šogad līdz ar Latvijas dibināšanas nozīmīgo gadadienu savu astoņdesmito jubileju 23.oktobrī atzīmē arī viens no pieredzes bagātākajiem un pazīstamākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā Leons Modris Ļūļa-Frankēvics. Sešdesmit savus mūža gadus viņš ir veltījis jurista darbam, no kuriem lielāko daļu strādājis valsts arbitrāžā par valsts galvenā arbitra vietnieku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no pirmajiem soļiem, lai grozītu iepriekšējo kārtību saimniecisko strīdu izskatīšanā, bija tiesu sistēmas reformas ietvaros reorganizēt valsts arbitrāžu par saimniecisko tiesu.

Saimnieciskajā tiesā L.M.Ļūļa-Frankēvics strādājis par tiesnesi līdz laikam, kad, turpinoties tiesu sistēmas reformai, saimnieciskā tiesa beidza pastāvēt un strīdi, kuri piekrita šai tiesai, tika nodoti izskatīšanai jaunizveidotajai trīspakāpju tiesu sistēmai. Nodibinoties Rīgas Starptautiskajai šķīrējtiesai, L.M.Ļūļa-Frankēvics ir kļuvis par šīs tiesas šķīrējtiesnesi. L.M.Ļūļa-Frankēvics ir bijis paraugs un darbaudzinātājs pašlaik daudziem Latvijā pazīstamiem juristiem, kuri no Latvijas Universitātes bijuši praksē vai arī savu pirmo darba pieredzi guvuši valsts arbitrāžā.

• Agnese Rudzinska. Līdzdalības honorārs un tā piemērojamība Latvijā (II) 

Vācijas Konstitucionālā tiesa 4.nodaļā aplūkotajā spriedumā norādījusi, ka advokāts atrodas labākā pozīcijā nekā klients un var izmantot savu stāvokli pretēji klienta interesēm. Pirmkārt, advokāts, izmantojot klientu neinformētību, var veicināt vienošanās par līdzdalības honorāra noslēgšanu, norādot, ka šāda veida atlīdzība ir tipiska konkrētās kategorijas lietās, vai nepiedāvājot alternatīvus variantus. Tādējādi tiek pārkāpta līgumu slēgšanas brīvība, jo viena no pusēm nav saņēmusi pietiekamu informāciju un tikusi maldināta. Otrkārt, tiek paustas bažas, ka līdzdalības honorāra piemērošana var veicināt nesamērīgi augstas atlīdzības samaksu advokātam.

“Jurista Vārda” redakcija